Bērni. Foto no arhīva

Pārpērk par 50 eiro: pašvaldības cīnās par bērnudārzu audzinātājiem

46
(atjaunots 13:10 08.10.2019)
Pirmskolas mācību iestāžu pedagogu algas Latvijā ir neadekvāti zemas, bet darbinieku vidējais vecums – 50 gadi.

RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Audzinātāju trūkums un neadekvāti zemās algas drīz vien novedīs tiktāl, ka Rīgas bērnudārzos nebūs darbinieku, vēsta LTV7 programma "Personas lieta".

Algas bērnudārzos ir neadekvāti zemas: audzinātājs saņem 524 eiro "uz rokas", auklītes alga nepārsniedz 350-370 eiro. Jaunieši nāk strādāt uz bērnudārziem – studentiem nepieciešama prakse, taču uz ilgu laiku viņi šeit neaizkavējas.

"Kad esam viņus apmācījuši, viņi dodas mājup, uz citām Latvijas pilsētām. Par tādu algu viņi nevar noīrēt dzīvokli Rīgā, nerunājot jau par pirkšanu," stāsta pirmskolas iestādes Mežrozīte vadītāja Irina Caune.

Īpaši aktuāla pedagogu trūkuma problēma ir lielajās pilsētās. Par audzinātājiem rit īsta cīņa: bagātās pašvaldības, piemēram, Ādaži vienkārši pārpērk pedagogus.

Katra pašvaldība cenšas maksāt, cik spēj, lai kāda kaimiņu pašvaldība nepārpirktu audzinātāju, samaksājot viņam par 50 eiro vairāk, atklāja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis. Pēc viņa domam, situācija ir nenormāla.

Patlaban Rīgā ir 146 pašvaldības bērnudārzi. 26 tūkstošiem bērnu ir trīsarpus tūkstoši pedagogu. Trūkst 50 audzinātāju, taču tikai augusta beigās šis skaitlis bija divreiz lielāks. Darbinieku vidējais vecums ir 50 gadi, un, pēc Irinas Caunes domām, īsta katastrofa sāksies pēc 10-15 gadiem, kad audzinātāji aizies pensijā.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atzīst, ka situācija patiešām ir nopietna.

Ja nekas netiks darīts, pēc 10 gadiem, iespējams, būs ļoti grūti nodrošināt pirmskolas izglītību pašreizējā formātā – no pusotra līdz sešu gadu vecumam pa 12 stundām dienā, konstatēja Balamovskis.

Iepriekš izglītības ministre Ilga Šuplinska ierosināja sadalīt mācību iestāžu pedagogu slodzi – pedagoģiskais darbs un pieskatīšana. Viņa atzina, ka tas varētu ietekmēt algu. Pašvaldības šo piedāvājumu novērtēja ļoti negatīvi.

46
Pēc temata
Šuplinska cer sagatavot skolotājus vien gada laikā
Neapkaunojiet sevi: Vladova asi nosodīja Šuplinsku
Latvija atteikusies ēdināt skolēnus no budžeta: Šuplinska izcīnījusi uzvaru
Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina

5
(atjaunots 18:06 25.05.2020)
SS latviešu leģionāru godināšanas pretinieku daļa Latvijas sabiedrībā ir sasniegusi pēdējo 20 gadu minimumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Pēdējo desmitgadu gaitā Latvijā vairākas reizes pieaugusi to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bijušie Waffen SS latviešu leģiona locekļi ir jāgodina. Šādi izrādījušies pētījuma centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā uz laika ass izskatās sabiedrības attieksme pret leģionāriem. Šogad mazliet vairāk ir tādu, kuri uzskata, ka latviešu leģionāri ir jāgodina, nekā pirms 20 gadiem," uzrakstīja Kaktiņš.

Respondentus palūdza izteikt savu attieksmi apgalvojumam: "Uzskatu, ka latviešu leģionāri ir jāgodina". Kaktiņš publicēja datus četrām šādām aptaujām dažādos gados: 1999., 2009., 2014. un 2020.

​Šogad šādu apgalvojumu atbalstīja 52% aptaujāto, no tiem 20% pilnībā tam piekrīt, vēl 32% - drīzāk piekrīt. Šie rādītāji ir nedaudz augstāki, nekā pirms 20 gadiem – toreiz par labu pasākumiem par godu SS leģionāriem izteicās 46% respondentu. Interesanti, ka 2014. gadā absolūti pārliecināto tajā, ka leģionāri ir jāgodina, bija vairāk, nekā šogad – toreiz tā atbildēja katrs ceturtais aptaujātais. Taču kopējais SS latviešu leģiona veterānu godāšanas piekritēju skaits bijis par 2% mazāks.

Savukārt leģionāru godināšanas pasākumu pretinieku skaits 20 gadu laikā ir samazinājies – 1999. gadā tie bija 38%, savukārt 2020. gadā jau 32%. To cilvēku skaits, kuri ir kategoriski pret leģiona godināšanu, šogad ir sasniedzis minimumu – tie ir vien 16%, savukārt pirms divdesmit gadiem tie bija 20%.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, šogad galvenais pasākums par godu Waffen SS leģionāriem – 16. marta gājiens Rīgas centrā – tika atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ. Rezultātā pagodināt leģionāru piemiņu pie Brīvības pieminekļa atnāca vien daži cilvēki – laukumā sapulcējās daudz vairāk policistu un žurnālistu.

Atsevišķi leģionāru piemiņas pasākumi tiek rīkoti citās dienās. Piemēram, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskatīja par pieņemamu nacisma sagrāves jubilejā 8. maijā nolikt ziedus leģionāru kapos Lestenē.

5
Tagi:
Waffen SS, Latvija
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Leitnanta Rubeņa bataljons: vienīgie īstie Latvijas Republikas aizstāvji
Nacisma sakāves dienā oficiālā Latvija pagodināja Lestenē kritušo SS leģionāru piemiņu
Mācību grāmatas krievu un latviešu valodā, foto no arhīva

"Visus mācām latviski, nesaprotat esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs

13
(atjaunots 17:54 25.05.2020)
Atbildot uz skolēna jautājumu par dabaszinību tēmu, kas tika uzdots krieviski, skolotāja vien norādīja, ka zēnam vairāk jāklausās latviešu valodā, viņas uzdevums ir mācīt valsts valodā.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Vecāki, kuru bērni mācās Latvijā bilingvālās skolās, kas kopš pagājušā gada sākušas pāriet pie mācībām tikai un vienīgi valsts valodā, turpina dalīties stāstos par to, kā tas notiek praksē. Problēmas rodas ne tikai materiāla apgūšanā, bet arī komunikācijas līmenī ar skolotājiem, kuri krievu valodu zina, taču, ņemot vērā programmu, atsakās tajā runāt.

Rīgas skolēna māte Jekaterina Aleksandrenkova pastāstīja par to, kā klases audzinātāja, dabaszinību skolotāja atteicās atbildēt uz bērna jautājumu par indīgajām sēnēm, acīmredzami izsecinot, ka, ja jau zēns vaicā krievu valodā, tad viņš nepietiekamā mērā nodarbojies ar latviešu valodu. Bet viņas uzdevums ir mācīt valsts valodā.

Par dēla saraksti ar skolotāju Aleksandrenkova pastāstīja Facebook.

Zēns raksta skolotājam, ka neko neesot sapratis pēc video noskatīšanās, tādēļ viņa mātei nācies strādāt par tulkotāju. Taču viņam vienalga ir palikuši neatbildēti jautājumi. Skolēns vaicā skolotājai, vai ir materiāls krievu valodā, kā arī uzdeva papildu jautājumu par indīgajām zaļajām mušmirēm. Uz ko skolotāja atbildēja: "Man dabaszinības ir jāmāca latviski, un arī jums ir jātrenējas, jāklausās informācija valsts valodā." Skolotāja nolēma neatbildēt uz skolēna jautājumu par indīgajām sēnēm – nedz krieviski, nedz latviski.

"Es personīgi ielūkojoties dēla mykoob profilā, to ieraudzīju. Bērns nesūdzējās… Acīmredzot, viņam tā jau ir norma. Taču es kaut ko šajā dzīvē nesaprotu. Kā lai saprot šo paziņojumu? Man jūs ir jāmāca latviski, bet man nav jāiemāca. Esiet debīli… Atbildes uz jautājumiem nesaņemsiet, kamēr neiemācīsieties valsts valodu," pauž sašutumu bērna māte.

Šādu brīvu skolotājas atbildes tulkojumu daudzi diskusijā iesaistījušies cilvēki nodēvēja par pārspīlēšanu, taču piekrita, ka pasniedzēja tomēr varēja atbildēt uz uzdoto jautājumu par tēmu, nevis tikai ieteikt vairāk nodarboties ar latviešu valodu.

"Tas runā par viņas profesionālo nederīgumu. Atkārtojiet viņai jautājumu latviski, tad viņai nāksies atbildēt!" iesaka Aba Gercbahs.

Aleksandrenkova atzīmē, ka tā ir krievu skola, un skolotāja lieliski saprot nacionālās minoritātes valodu.

Turklāt zēns neatteicās klausīties materiālu latviešu valodā, taču skolotāja, atbildot uz viņa jautājumu par dabaszinībām, atbild tikai par nepieciešamību zināt valsts valodu.

"Bērns nepateica, ka neklausīsies… Es noklausījos ar viņu, mēs pārtulkojām, tikām skaidrībā. Acīmredzot, viņam radās jautājumi. Viņš palūdza papildu materiālu, jo bija kaut kādi jautājumi. Un uzrakstīja savu jautājumu. Viņa pat latviski nepacentās atbildēt uz jautājumu, un uzrakstīja tikai to, ka priekšmets ir latviešu valodā," norāda Aleksandrenkova.

Citi diskusijas dalībnieki atzīmē, ka šāda krievvalodīgo bērnu mācīšanās latviešu valodā, ja viņi to slikti zina, ir vienas vienīgas mokas. Un norāda, ka šai situācijai ir divas izejas, acīmredzot, ar to domājot, ka vajag vai nu pāriet uz tālmācībām Krievijas skolās, kuras piedāvā šādas programmas, vai arī latviešu skola un pilna iedziļināšanās valsts valodā ar atbilstošiem skolotājiem.

"Es par to, ka šai situācijas ir tikai divas izejas. Abas ir labi zināmas. Taču neko nedarīt un novērot, tas ar vecāka tēlu man, piemēram, nekādā veidā neasociējas," raksta Aleksejs Musihins.

"Kādas divas izejas? Latviešu skola vai Krievijas skola?" pārjautā Ivy Raven.

Latvijas Saeima 2018. gada martā pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./20. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā vidusskolas klasēs mazākumtautību skolās. Pilnai pārejai pie mācībām latviešu valodā jābūt pabeigtai 2021. gada 1. septembrī.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi, valsti pāršalca protestu vilnis.

Maskava solīja izdarīt visu, kas no tās ir atkarīgs, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības iegūt izglītību krievu valodā. Krievijas ĀM regulāri vērš ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību uz Latvijas varasiestāžu diskriminējošo politiku valodu jomā.

13
Tagi:
izglītība, krievvalodīgie, latviešu valoda
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms?
Pēc temata
Nekādu svinību: izglītības atestātus skolēni saņems attālinātā formātā
Nils Ušakovs pastāstīja, kāpēc nav gājis "bungot" pret krievu skolu likvidāciju
Krievu valodas aizlieguma dēļ Latvijas augstskolas pazaudējušas 10 miljonus eiro gadā

Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma

0
(atjaunots 18:14 25.05.2020)
No vienas Baltijas republikas otrā var nokļūt caur četriem robežpunktiem. Pašlaik Baltijas valstu iedzīvotāji var ceļot starp valstīm.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Tūristu plūsma starp Latviju un Lietuvu pagājušajā nedēļā krietni palielinājusies, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Iekšlietu ministriju.

Pagājušajā nedēļā vidējais ieceļotāju skaits bija 4,4 tūkstoši, savukārt izbraucošo skaits – ap 6,5 tūkstošiem, tādēļ kopējā plūsma sastādīja gandrīz 9,9 tūkstošus abos virzienos.

Agrāk visintensīvākā kustība bija pie robežpunkta "Grenctāle – Saloči", šobrīd tā pārsvarā notiek robežpunktā "Meitene - Kalvji".

Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene atzīmēja, ka, acīmredzot, ceturtā robežpunkta atvēršana uz Latvijas un Lietuvas robežas ir bijusi nepieciešama.

Vidējais iebraucošo un izbraucošo skaits uz visām robežām (tai skaitā pārvadātāju) kopš 15. maija vidēji ir ap 19 tūkstošiem darbadienās un ap 20 tūkstošiem brīvdienās.

Kopš 18. maija uz Latvijas un Lietuvas robežas ir atvērti četri robežas šķērsošanas punkti: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji". Kopš 4. maija Lietuvas pilsoņi drīkst izbraukt no valsts caur visiem atvērtajiem caurlaides punktiem, kopā tie ir 11.

No 21. maija Polija atļāvusi tranzītu caur savu valsti, atļauja izplatās uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem. Caurbraukšana ir iespējama bez pieturām, savukārt tranzīts caur Polijas teritoriju aizņemt 12 stundas.

No 11. maija Polijas pilsoņiem ir atļauts iebraukt Lietuvā lietišķos, darba un mācību nolūkos. Arī Lietuvas pilsoņi drīkst iebraukt Polijā, un abu valstu pilsoņi netika pakļauti 14 dienu pašizolācijas noteikumiem.

Lietuvā ir spēkā karantīnas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, tas ir pagarināts līdz 31. maijam, taču republikas varasiestādes neizslēdz tā pagarināšanas iespēju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 347 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.

0
Tagi:
tūristi, Baltija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Glābēji palīdzējuši norvēģiem sazināties ar kalnos cietušu tūristu