Dzelzceļa luksofors. Foto no arhīva

Cilvēki izmirst, nav pasažieru: "Latvijas dzelzceļš" slēdz stacijas

166
(atjaunots 13:07 07.10.2019)
Dzelzceļa pasažieru skaits negrozāmi sarūk, un dažas no tām ir neizdevīgi uzturēt. Noskaidrojies, kādas stacijas tiks slēgtas un kas notiks tālāk.

RĪGA, 7. oktobris — Sputnik. Šī gada decembrī "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgs astoņas stacijas. Vilcieni vairs neapstāsies stacijā "Dendrārijs" (Skrīveru novads) un "Ozolsala" (Krustpils novads), Valkas virzienā – stacijās "Baltezers" (Ādažu novads), "Silciems" (Inčukalna novads), "Bāle" (Beverīnas novads), "Brenguļi (Beverīnas novads), "Seda" (Strenču novads) un "Saule" (Beverīnas novads), informēja EADaily. Stacijas tiek slēgtas, ņemot vērā nelielo pasažieru skaitu šajās pieturvietās.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone pastāstīja, ka sakarā ar vilcienu kustības grafika maiņu izmaiņas skars arī reģionālo autobusu maršrutus. Viņa uzskata, ka ikviena atceltā pieturvieta ietaupīs kopējo maršruta laiku par 1-5 minūtēm elektriskajiem vilcieniem un par 3 minūtēm – dīzeļvilcieniem.

Minētie pasākumi ļaus ieekonomēt arī degvielu, elektrību, infrastruktūras ekspluatāciju un darba spēku. Izdevumi elektrovilcienam sastāda 2,56 eiro par pieturu, dīzeļvilcienam – degvielas un darba spēka izdevumi patlaban sastāda 4,18 eiro par pieturu.

Aplēses liecina, ka patlaban pasažieru plūsma minētajās pieturās sasniedz tikai 0,2-2,6 pasažierus dienā – tas ir ļoti maz. Iemesls – cilvēku skaita sarukums reģions. Rīgas pašvaldības deputāts Igors Kuzmuks savā lapā Facebook, komentējot informāciju, piezīmēja: "Pieturas vairs nav vajadzīgas. Cilvēku nav, valsts mirst. "Baltijas lauva"... "Panākumu" stāsts Kopš PSRS laikiem cilvēku skaits Latvijā samazinājies apmēram par 800 tūkstošiem cilvēku.

Šobrīd gandrīz trešajā daļā ciemu Latvijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz piecdesmit cilvēkus. 2019.gada sākumā deviņos ciemos nepalika neviena iedzīvotāja. Centrālās statistikas pārvaldes pētījums liecina, ka gada laikā iedzīvotāju skaits valstī sarucis par 14,4 tūkstošiem cilvēku.

Pērnā gada beigās valstī dzīvoja 1 920 000 cilvēku. 2018. gada laikā Latviju pameta 15,8 tūkstoši cilvēku (par 1,9 tūkst. mazāk nekā gadu iepriekš), atbrauca 10,9 tūkstoši cilvēku (par 1 tūkstošti vairāk nekā 2017. gadā). Tātad migrācijas rezulātā iedzīvotāju skaits sarucis par 4,9 tūkstošiem cilvēku. Visbiežāk Latvijas valstspiederīgie dodas uz Vāciju un Lielbritāniju.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums vēl joprojām ir negatīvs. 2018.gadā dzimuši 19,3 tūkst. bērnu (par 1 514 mazāk nekā 2017.gadā), miruši 28,8 tūkstoši (par 63 cilvēkiem vairāk nekā gadu iepriekš). Negatīvais dabiskais pieaugums – 9,5 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka negatīvs dabiskais pieaugums Latvijā vērojams kopš 1991.gada.

166
Pēc temata
Latvijas "veiksmes stāsts" skaitļos: nodokļi, izmiršana un miljons dienā aiziet nekurienē
Saeimas deputāte: Latvijas reālā ekonomika ir bēdīgā stāvoklī
Pensijā cilvēkiem ir viens mērķis - izdzīvot: kā Latviju ietekmējis "veiksmes stāsts"
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

1
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

21
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

21
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas
DUS Rīgā, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās degvielas cenas

0
(atjaunots 11:07 27.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā degvielas cenas Rīgā un Viļņā nav mainījušās, savukārt Tallinā degvielas cenas pieauga.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, vislētāk – Viļņā, Visdārgākā dīzeļdegviela bijusi Rīgā, vislētākā – Viļņā, raksta Press.lv.

Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja piektdien attiecīgi 1,129 un 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīns un dīzeļdegviela arī saglabāja iepriekšēju cenu līmei – attiecīgi 1,096 un 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena palielinājusies par 3,4% – līdz 1,229 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena paaugstinājusies par 2,2% – līdz 0,949 eiro litrā.

Autogāzes cenas Rīgā un Viļņā šonedēļ nav mainījušās – Rīgā litrs autogāzes maksāja -,535 eiro, Viļņā – 0,503 eiro. Tallinā autogāze kļuva lētāka par 0,7% un sastādīja 0,57 eiro litrā.

0
Tagi:
Baltija, cenas, degviela
Pēc temata
Mainās ik mēnesi: eksperts pastāstīja par degvielas cenu dinamiku Latvijā