Dzelzceļa luksofors. Foto no arhīva

Cilvēki izmirst, nav pasažieru: "Latvijas dzelzceļš" slēdz stacijas

168
(atjaunots 13:07 07.10.2019)
Dzelzceļa pasažieru skaits negrozāmi sarūk, un dažas no tām ir neizdevīgi uzturēt. Noskaidrojies, kādas stacijas tiks slēgtas un kas notiks tālāk.

RĪGA, 7. oktobris — Sputnik. Šī gada decembrī "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgs astoņas stacijas. Vilcieni vairs neapstāsies stacijā "Dendrārijs" (Skrīveru novads) un "Ozolsala" (Krustpils novads), Valkas virzienā – stacijās "Baltezers" (Ādažu novads), "Silciems" (Inčukalna novads), "Bāle" (Beverīnas novads), "Brenguļi (Beverīnas novads), "Seda" (Strenču novads) un "Saule" (Beverīnas novads), informēja EADaily. Stacijas tiek slēgtas, ņemot vērā nelielo pasažieru skaitu šajās pieturvietās.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone pastāstīja, ka sakarā ar vilcienu kustības grafika maiņu izmaiņas skars arī reģionālo autobusu maršrutus. Viņa uzskata, ka ikviena atceltā pieturvieta ietaupīs kopējo maršruta laiku par 1-5 minūtēm elektriskajiem vilcieniem un par 3 minūtēm – dīzeļvilcieniem.

Minētie pasākumi ļaus ieekonomēt arī degvielu, elektrību, infrastruktūras ekspluatāciju un darba spēku. Izdevumi elektrovilcienam sastāda 2,56 eiro par pieturu, dīzeļvilcienam – degvielas un darba spēka izdevumi patlaban sastāda 4,18 eiro par pieturu.

Aplēses liecina, ka patlaban pasažieru plūsma minētajās pieturās sasniedz tikai 0,2-2,6 pasažierus dienā – tas ir ļoti maz. Iemesls – cilvēku skaita sarukums reģions. Rīgas pašvaldības deputāts Igors Kuzmuks savā lapā Facebook, komentējot informāciju, piezīmēja: "Pieturas vairs nav vajadzīgas. Cilvēku nav, valsts mirst. "Baltijas lauva"... "Panākumu" stāsts Kopš PSRS laikiem cilvēku skaits Latvijā samazinājies apmēram par 800 tūkstošiem cilvēku.

Šobrīd gandrīz trešajā daļā ciemu Latvijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz piecdesmit cilvēkus. 2019.gada sākumā deviņos ciemos nepalika neviena iedzīvotāja. Centrālās statistikas pārvaldes pētījums liecina, ka gada laikā iedzīvotāju skaits valstī sarucis par 14,4 tūkstošiem cilvēku.

Pērnā gada beigās valstī dzīvoja 1 920 000 cilvēku. 2018. gada laikā Latviju pameta 15,8 tūkstoši cilvēku (par 1,9 tūkst. mazāk nekā gadu iepriekš), atbrauca 10,9 tūkstoši cilvēku (par 1 tūkstošti vairāk nekā 2017. gadā). Tātad migrācijas rezulātā iedzīvotāju skaits sarucis par 4,9 tūkstošiem cilvēku. Visbiežāk Latvijas valstspiederīgie dodas uz Vāciju un Lielbritāniju.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums vēl joprojām ir negatīvs. 2018.gadā dzimuši 19,3 tūkst. bērnu (par 1 514 mazāk nekā 2017.gadā), miruši 28,8 tūkstoši (par 63 cilvēkiem vairāk nekā gadu iepriekš). Negatīvais dabiskais pieaugums – 9,5 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka negatīvs dabiskais pieaugums Latvijā vērojams kopš 1991.gada.

168
Pēc temata
Latvijas "veiksmes stāsts" skaitļos: nodokļi, izmiršana un miljons dienā aiziet nekurienē
Saeimas deputāte: Latvijas reālā ekonomika ir bēdīgā stāvoklī
Pensijā cilvēkiem ir viens mērķis - izdzīvot: kā Latviju ietekmējis "veiksmes stāsts"
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele

Latvija vairs nav izņēmums: Viņķele ziņo par ārkārtējās situācijas izsludināšanas iespēju

0
(atjaunots 21:51 28.10.2020)
Ja Covid-19 izplatības epidemioloģiskie rādītāji Latvijā turpinās pasliktināties, valstī var būt izsludināta ārkārtējā situācija, brīdina veselības ministre Ilze Viņķele.

RĪGA, 29. oktobris — Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele pastāstīja par prognozēm attiecībā uz Covid-19 ierobežojumiem, kas varētu tikt ieviesti epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā valstī, ziņo Mixnews.lv.

Atgādinām, ka iepriekšējā diennaktī Latvijā tika veikti 6015 Covid-19 testi un fiksēts 251 jauns inficēšanās gadījums. Pozitīvo testu īpatsvars ir 4,2%. No pandēmijas sākuma atklāto inficēšanās gadījumu skaits pieauga līdz 5 144.

Viņķele paziņoja, ka pašlaik situācija ar Covid-19 Latvijā neatšķiras no tās, kāda ir parējās Eiropas valstīs. Tāpat ministre atzina, ka, ja situācija pasliktināsies, būs jāpastiprina ierobežojoši pasākumi. Starp pirmajiem iespējamiem ierobežojošiem pasākumiem būtu samazināt pieļaujamo cilvēku skaitu gan publiskos, gan privātos pasākumos, paudusi Viņķele. Tas arī skars sabiedrisko ēdināšanu, proti, Latvijā slēgs krogus un bārus.  Tapāt vairāk skolēnu mācīsies attālināti. Ja ar to nepietiks, valstī būs jāizsludina ārkārtējais stāvoklis. Šis pasākums būs atkarīgs no ievesto ierobežojumu apjoma.

Izsludiniet ārkārtējo stāvokli

Iepriekš partija "Saskaņa" atklātā vēstulē pieprasīja no valdības izsludināt valstī ārkārtējās situācijas režīmu saistībā ar Covid-19 straujo izplatību.

Covid-19 testi, foto no arhīva
© Sputnik / Денис Абрамов

Savā vēstulē partija sniedz pēdējo dienu satraucošo statistiku par koronavīrusa infekcijas izplatību Latvijā. Pagājušajā nedēļā valstī tika sasniegts psiholoģiski nozīmīgs slieksnis: kumulatīvais saslimstības rādītājs pārsniedza 100 un bija 103,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tāpat nedēļas laikā jaunatklāto gadījumu skaits pārsniedza 1000 un bija 1228, kamēr nedēļu iepriekš tie bija 780 jauni gadījumi.

"Saskaņā" uzskata, ka jāmācas no citu valstu pieredzes, un jāveic nepieciešami pasākumi, lai nepieļautu slimnīcu pārkraušanu un ar to saistīto krīzi veselības aprūpes jomā.

Latvijas valdība jau ir apstiprinājusi jaunus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tāpat finanšu ministrs Jānis Reirs paziņoja, ka valdība atjauno darba grupu uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzē.

0
Tagi:
Ilze Viņķele, ārkārtējā situācija, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā beigusies gripas vakcīna. Vai ir nozīme to gaidīt
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Vecākiem ļaus patstāvīgi pieņemt lēmumu par tālmācībām
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Palāta slimnīcā, foto no arhīva

Sirmgalvjus un "hroniskos" Latvijā neglābs. Likumīgi

53
(atjaunots 16:13 28.10.2020)
Latvijas Veselības ministrija atbildējusi uz "Saskaņas" deputātu pieprasījumu par veselības aprūpes sistēmas gatavību koronavīrusa epidēmijas otrajam vilnim.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Covid-19 jaunā uzliesmojuma apstākļos Veselības ministrija atzinusi, ka ārkārtas apstākļos (MPVI noslogotas par 90%) ārsti varētu likumīgi atteikt ārstēšanu senioriem (vecākiem par 75 gadiem) un hroniskiem slimniekiem. Iepriekš par tādu scenāriju ziņoja Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija. Oficiālā atbilde partijas "Saskaņa" deputātu grupai liecina, ka koronavīrusa otrais vilnis resoram sagādājis pārsteigumu.

VM norāda, ka MPVI sadales principiem pandēmijas periodā ir ieteikumu raksturs, tie minēti Valsts katastrofu medicīnas plāna 24. pielikumā, kas attiecas tikai uz pandēmiju. Patlaban Latvijā ir 596 šādi aparāti – par 42 vairāk nekā gadu iepriekš.

Var pietrūkt gultasvietu

No 8845 valstī esošajām gultasvietām 19. oktobrī bija pieejamas 2323 (aizņemtas par 70-75%), pie tam reanimācijas vietas aizņemtas pat mazāk: par 65-66%. 2. un 3. līmeņa intensīvās terapijas nodaļās ir 272 vietas, un 220 vietas – 1. līmeņa intensīvās terapijas nodaļās. Līdz šim bija vien atsevišķi pacienti smagā stāvoklī, un stacionārā tika nogādāts tikai katrs desmitais inficētais. Taču, apstiprinošajiem testu rezultātiem pieaugot virs 3% no veiktajiem testiem, epidēmija kļūst nekontrolējama, tātad gultasvietas slimnīcās var ātri aizpildīties.

Šajā brīdī atmiņā ataust fakts, ka neatkarības periodā Latvija iegāja ar augstāko slimnīcu gultasvietu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju starp PSRS republikām (1987. gadā – 1424 vietas), bet līdz 2014. gadam samazināja šo skaitu gandrīz trīskārt (567), bet patlaban – pat vairāk (453).

Koronavīrusa pacientus hospitalizē trijās universitātes slimnīcās un četras reģionālās. Katram gadījumam gatavas ir arī citas, mazāk apgādātas klīnikas. Pie tam tikai 15. septembrī no neparedzētiem izdevumiem paredzētajiem līdzekļiem valdība piešķīra 1,4 miljonus eiro Daugavpils reģionālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas paplašināšanai, izolatoriem un pacientu plūsmu sadalei. 90 tūkstoši eiro piešķirti Vidzemes slimnīcai tādiem pašiem steidzamiem darbiem, bet reanimācijas paplašināšanai, izolatoram un pacientu plūsmu sadalei 2021. gadā piešķirs 2,8 miljonus.

Uz apropriācijas rēķina (atlikušo budžeta līdzekļu pārdale gada beigās) 6,1 miljons eiro tiks piešķirts Stradiņa slimnīcai, lai nodrošinātu jaunā korpusa A2 funkcionēšanu, kā arī veikt renovāciju 15., 32 un 109. korpusā. No nākamā gada VM sāks lielus būvdarbus galvenajā universitātes slimnīcā un piešķirs minēto korpusu renovācijai 29,5 miljonus eiro.

Bērnu republikāniskajai klīniskajai slimnīcai steidzami piešķirs 120 tūkstošus eiro – pamatkapitālā, bet 2021. gadā ieplānota ambulatorā korpusa būvdarbi ar uzņemšanas nodaļu un diagnostikas nodaļu par 10,1 miljonu eiro.

Varētu teikt, ka šajā gadījumā nelaime palīdzējusi. Pandēmijas apstākļos slimnīcām ir vieglāk saņemt naudu nepieciešamajam remonta un būvdarbiem, taču veselības aprūpes attīstības stratēģijas valstī nav vēl joprojām. Vairākas reģionālās slimnīcas (Ludzas, Bauskas) tika izremontētas un apgādātas par Eiropas naudu, pēc tam – slēgtas. Bērnu slimnīcu "Gaiļezers" slēdz, lai uzbūvētu jaunu korpusu Vienības gatvē, jo esot grūti vadāt dokumentus no vienas slimnīcas uz otru – tā pavisam nopietni tika skaidrots, kāpēc tiek likvidēta viena no mūsdienīgākajām slimnīcām valstī ar bezbarjeru telpu pacientiem, liftiem, labu infrastruktūru...

Tātad no VM atbildes kļūst skaidrs: ir gandrīz nereāli sadalīt slimnieku plūsmas lielākajās slimnīcās pašreizējā koronavīrusa uzliesmojuma gaitā. Taču resors vēsta deputātiem, ka rekomendācijas, kā rīkoties ambulatorajās iestādēs un kā soli pa solim uzvilkt un novilkt individuālās aizsardzības līdzekļus, izsūtījis Slimību kontroles un profilakses centrs un  Veselības inspekcija.

Masku pietiks. Mēnesim vai diviem?

Būtu labi, ja Veselības ministrija izsūtītu tos pašus individuālās aizsardzības līdzekļus, ko agrāk katrai slimnīcai bija jāiegādājas pašai, bet martā to iepirkums un sadale bija organizēti centralizēti. Drīz vien atgriezīsies prakse "katrs par sevi" - nesen valstī ienāca pēdējā par budžeta naudu iepirktā IAL partija. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska sāka celt trauksmi par šo jautājumu jau pirms divām nedēļām.

Jautājums nav tikai par naudu, kuras IAL iepirkumiem pandēmijas periodā vajag daudz vairāk. Kad pieprasījums visā pasaulē pieauga, slimnīcām vienkārši nebija iespēju veikt iepirkumus.

Partneriem, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, individuālo aizsardzības līdzekļu rezerves piešķirtas līdz gada beigām, stāstīja Valsts Veselības dienesta pārstāve Ginta Ozoliņa. Viņa apgalvoja, ka ģimenes ārstu prakses un feldšeru punkti nodrošināti ar sejas maskām, respiratoriem un aizsargbrillēm, stomatologi, mājas palīdzības dienesti un sekundāro neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti nodrošināti ar maskām un respiratoriem.

No Veselības ministrijas vēstules izriet, ka IAL rezerve vērtējama kā "apmierinoša" un ar to pietiks diviem mēnešiem vai vienam. Acīmredzot, patēriņa vērtējums tika veikts, ņemot vērā pavasara datus, ko pašreizējā statistika pārsniedz dienu no dienas.

Tāda notikumu attīstība augšpusē nebija plānota: tiklīdz situācija ar piegādēm stabilizējās, valdība nolēma nelutināt vairs mediķus ar centralizētiem iepirkumiem. Jautājums par augošo izdevumu kompensāciju vēl joprojām nav atrisināts. VM pieprasīja līdzekļus šiem mērķiem 2021. gada un tālāko gadu budžetos. Aprēķināts, ka tikai IAL vien vajadzīgi 52 miljoni eiro. Mehānisms, kas ļautu veselības aprūpes iestādēm un ģimenes ārstiem saņemt kompensācijas "tiek precizēts".  

Vienlaikus dažu iepirkumu aspektā situācija nepavisam nav stabilizējusies. Piemēram, ir grūtības ar nesterilajiem ķirurģiskajiem cimdiem. "Mēs meklējam risinājumu," apgalvo VM preses sekretāre Undīne Šulca. Līga Kozlovska ir pārliecināta, ka centralizētie iepirkumi pandēmijas periodā ir ērtāki. Jādomā, arī lētāki uz lielas partijas rēķina: iedzīvotāji jau noskaidrojuši, ka ir daudz izdevīgāk pirkt maskas internetā, nekā mazumtirdzniecībā: viena maska cena Ķīnas noliktavā ir 2 centi, aptiekās Latvijā – vismaz 75 centi.

Ģimenes ārsti pamatoti satraukušies par birokrātiskajām grūtībām ar atskaitēm par iepirkumiem – Latvija vienmēr ir izcēlusies ar prasmi sarežģīt atskaites tā, lai ne prātā nenāktu prasīt naudu no valsts.

Tomēr arī ar VM centralizētajiem iepirkumiem nebija īstas kārtības: Valsts kontrole ierosināja policijas pārbaudi pasūtījumiem marta beigās un aprīļa sākumā, kad aizsarglīdzekļiem bija iztērēti 5,7 miljoni eiro pieciem dažādiem piegādātājiem, kuru izvēle kontrolieriem radīja šaubas.

Tomēr Latvija pievienojās Eiropas medicīnisko iekārtu un inventāra centralizēto iepirkumu platformai Clearing House, piemēram, MPVI un masveida vakcinācijas inventāra iegādēm. Izdarīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuri nosaka zāļu krājumus stacionāros: tiem ļauts veidot rezerves trim mēnešiem uz priekšu, nevis mēnesim.

Ārsti: iztiksim ar savējiem

"Saskaņas" novatorisko ierosinājumu rekrutēt ārstus no Baltkrievijas cīņā ar koronavīrusu Veselības ministrija noraidīja ar datiem par medicīnas darbinieku rezervēm, kurus no 17. aprīļa izdevies mobilizēt ar anketēšanas palīdzību. Par gatavību iekļauties štatā ziņoja 344 cilvēki, no viņiem 109 ārsti un rezidenti, 72 māsas, 75 ārstu palīgi (studenti). Tiesa, pagaidām nav izlemts, kā noformēt darba attiecības ar tādiem brīvprātīgajiem: pieņemt vakantajās štata vietās ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai noalgot uz laiku.

Ministru kabinets ar lēmumu no 2. jūnija piešķīris cīņai ar pandēmiju 120 miljonus eiro – vienu desmito daļu veselības aprūpes budžeta.

53
Tagi:
Veselības ministrija, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē