Dzelzceļa luksofors. Foto no arhīva

Cilvēki izmirst, nav pasažieru: "Latvijas dzelzceļš" slēdz stacijas

162
(atjaunots 13:07 07.10.2019)
Dzelzceļa pasažieru skaits negrozāmi sarūk, un dažas no tām ir neizdevīgi uzturēt. Noskaidrojies, kādas stacijas tiks slēgtas un kas notiks tālāk.

RĪGA, 7. oktobris — Sputnik. Šī gada decembrī "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgs astoņas stacijas. Vilcieni vairs neapstāsies stacijā "Dendrārijs" (Skrīveru novads) un "Ozolsala" (Krustpils novads), Valkas virzienā – stacijās "Baltezers" (Ādažu novads), "Silciems" (Inčukalna novads), "Bāle" (Beverīnas novads), "Brenguļi (Beverīnas novads), "Seda" (Strenču novads) un "Saule" (Beverīnas novads), informēja EADaily. Stacijas tiek slēgtas, ņemot vērā nelielo pasažieru skaitu šajās pieturvietās.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone pastāstīja, ka sakarā ar vilcienu kustības grafika maiņu izmaiņas skars arī reģionālo autobusu maršrutus. Viņa uzskata, ka ikviena atceltā pieturvieta ietaupīs kopējo maršruta laiku par 1-5 minūtēm elektriskajiem vilcieniem un par 3 minūtēm – dīzeļvilcieniem.

Minētie pasākumi ļaus ieekonomēt arī degvielu, elektrību, infrastruktūras ekspluatāciju un darba spēku. Izdevumi elektrovilcienam sastāda 2,56 eiro par pieturu, dīzeļvilcienam – degvielas un darba spēka izdevumi patlaban sastāda 4,18 eiro par pieturu.

Aplēses liecina, ka patlaban pasažieru plūsma minētajās pieturās sasniedz tikai 0,2-2,6 pasažierus dienā – tas ir ļoti maz. Iemesls – cilvēku skaita sarukums reģions. Rīgas pašvaldības deputāts Igors Kuzmuks savā lapā Facebook, komentējot informāciju, piezīmēja: "Pieturas vairs nav vajadzīgas. Cilvēku nav, valsts mirst. "Baltijas lauva"... "Panākumu" stāsts Kopš PSRS laikiem cilvēku skaits Latvijā samazinājies apmēram par 800 tūkstošiem cilvēku.

Šobrīd gandrīz trešajā daļā ciemu Latvijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz piecdesmit cilvēkus. 2019.gada sākumā deviņos ciemos nepalika neviena iedzīvotāja. Centrālās statistikas pārvaldes pētījums liecina, ka gada laikā iedzīvotāju skaits valstī sarucis par 14,4 tūkstošiem cilvēku.

Pērnā gada beigās valstī dzīvoja 1 920 000 cilvēku. 2018. gada laikā Latviju pameta 15,8 tūkstoši cilvēku (par 1,9 tūkst. mazāk nekā gadu iepriekš), atbrauca 10,9 tūkstoši cilvēku (par 1 tūkstošti vairāk nekā 2017. gadā). Tātad migrācijas rezulātā iedzīvotāju skaits sarucis par 4,9 tūkstošiem cilvēku. Visbiežāk Latvijas valstspiederīgie dodas uz Vāciju un Lielbritāniju.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums vēl joprojām ir negatīvs. 2018.gadā dzimuši 19,3 tūkst. bērnu (par 1 514 mazāk nekā 2017.gadā), miruši 28,8 tūkstoši (par 63 cilvēkiem vairāk nekā gadu iepriekš). Negatīvais dabiskais pieaugums – 9,5 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka negatīvs dabiskais pieaugums Latvijā vērojams kopš 1991.gada.

162
Pēc temata
Latvijas "veiksmes stāsts" skaitļos: nodokļi, izmiršana un miljons dienā aiziet nekurienē
Saeimas deputāte: Latvijas reālā ekonomika ir bēdīgā stāvoklī
Pensijā cilvēkiem ir viens mērķis - izdzīvot: kā Latviju ietekmējis "veiksmes stāsts"
Ventspils osta

"Lukoil" pārcels naftas ķīmijas produktu pārkraušanas struktūru no Ventspils uz Visocku

6
(atjaunots 09:31 14.08.2020)
"Lukoil" plāno pārnest nitrilakrilskābes pārkraušanu no Ventspils uz Ļeņingradas apgabalu.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. "Lukoil" plāno sākt nitrilakrilskābes (NAS) un metanola pārkraušanu savā terminālī Visockas ostā Ļeņingradas apgabalā. Kompānijas meitasuzņēmums noslēdzis līgumu par jaunu objektu būvdarbu un esošo objektu rekonstrukcijas projektēšanas darbiem. Par to liecina informācija iepirkumu portālā.

Patlaban nitrilakrilskābes (ķimikālija tiek izmantota dažu sintētiskā kaučuka un sintētisko šķiedru ražošanai) pārkraušanas darbus veic SIA "VARS" Ventspils ostā. Pēc projekta noslēguma pārkraušana notiks Krievijas teritorijā. Ar mērķi gūt papildu peļņu ar naftas ķīmijas pārkraušanas darbiem terminālā ierosināts būvēt arī metanola pārkraušanas līniju.

Līgums par projektēšanas darbiem noslēgts ar zinātnisko ražošana kompāniju "Volga Automatika", tā termiņš – 2021. gada 31. decembris.

Projekta ietvaros plānots būvēt divpusēju apjumtu dzelzceļa estakādi 48 cisternu vagoniem ar iekārtām, rezervuāru parku: piecus vertikālos tērauda rezervuārus ar 3000 kubikmetru tilpumu katru; slāpekļa resīverus 4-5-kārtējai tankkuģu caurpūtei, slāpekļa staciju, NAS uzskaites mezglu, NAS atgāzu katalītiskās pēcdedzes iekārtu; sadales transformatoru staciju, sūkņu staciju NAS pārsūknēšanai, attīrīšanas iekārtas siltumapgādes sistēmu; tehnoloģiskos cauruļvadus, estakādes jauniem tehnoloģiskajiem cauruļvadiem. .

Projektam jāietver divu lejamiekārtu montāžu piestātnēs metanola pārkraušanai, lejamiekārtas montāžu NAS pārkraušanai un inerto gāzu novades sveci.

Kompānija vēsta, ka 2019. gadā "Lukoil" saražojusi 170 tūkstošus tonnu NAS. Tā ir vienīgā kompānija Krievijā, kas nodarbojas ar šāda veida ražošanu.

Terminālis "RPK-Visock "Lukoil II" tiek ekspluatēts kopš 2004. gada. Tas paredzēts ar tumšo un gaišo naftas produktu iekraušanai, kas tiek piegādāti ar dzelzceļa transportu, pa cauruļvadu "Primorsk-Visock" un upes transportu.

6
Tagi:
tranzīts, ventspils, Latvija, Krievija
Pēc temata
Kurss uz kravu izvešanu no Baltijas: KF paātrina termināļu būvniecību
No Latvijas var paņemt visu: Pēterburgā izvērtēja ostu jaudu
No Baltijas vēl ir ko paņemt: loģistika "velk" Ļeņingradas apgabala ekonomiku
Karš uz dzīvību un nāvi: eksperts novērtēja Baltijas izredzes cīņā par tranzītu ar KF
Jānis Jurkāns

Jurkāns paskaidroja, kāpēc Lukašenko ir izdevīgs Latvijai un visiem Rietumiem

22
(atjaunots 07:16 14.08.2020)
Aleksandrs Lukašenko ir izcīnījis uzvaru vēlēšanās, un tā nav Latvijas darīšana, ar kādu balsu skaitu. Rīgai jāvērtē, kā izmantot situāciju savā labā – Lukašenko tai bija pozitīvais varonis, norādīja Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Eiropas Padomes šīsdienas sēdē (ārlietu ministru līmenī) Latvija atbalstīs sankciju ieviešanu pret vairākām Baltkrievijas Republikas amatpersonām, informēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvijai - ES dalībvalstij – ir jāseko Briseles principiem un publicētajiem tekstiem, nevis jāskrien pa priekšu lokomotīvei, intervijā Sputnik Latvija norādīja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, komentējot Rinkēviča paziņojumu.

Jurkāns atzīmēja, ka politiķi, protams, nāks klajā ar nodeldētām frāzēm, aicinot novērst vardarbību, atlaist demonstrantus, tāpat kā protestu laikā ASV, Francijā un citās valstīs. Globalizācijas laikmetā būtu nepareizi pavisam palikt malā, tomēr Latvijai pašreizējā politiskajā stāvoklī jāmeklē sava interese.

"Latvijai jāsaprot, kāda loma mūsu ārpolitikā ir Baltkrievijai. Amerikāņi tur atkal atvēruši vēstniecību, Rinkēvičs janvārī apmeklēja, aicināja Lukašenko uz Rīgu. Kas tad ir mainījies? Lukašenko ir uzvarējis, un nav mūsu darīšana, ar kādu procentu. Mēs tur neko nevaram pierādīt, ir kaut kādi pieņēmumi, tomēr tā nav mūsu darīšana. Mums jāskatās, kā izmantot polisko situāciju mūsu labā. Lukašenko pēdējā laikā Latvijai bija pozitīvais varonis – viņš saglabāja Baltkrievijas valstiskumu. Tas mums der? Der. Tas der visiem Rietumiem," konstatēja Jurkāns.

Pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kas aizritēja 9. augustā, turpinās protestētāju sadursmes ar likumsargiem. IeM dati liecina, ka aizturēti vairāk nekā 6000 cilvēki, vairāk nekā 250 nogādāti veselīas aprūpes iestādēs ar dažādas smaguma pakāpes traumām, divi cilvēki gājuši bojā.

Юрканс объяснил, почему Лукашенко как президент выгоден для Латвии и всего Запада
22
Tagi:
Jānis Jurkāns, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Aleksandrs Nosovičs

Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā

0
(atjaunots 09:37 14.08.2020)
Polija un Lietuva jau ilgus gadus aktīvi iejaucas Baltkrievijas iekšējās lietās, konstatēja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltijas valstis un Polija izstrādājušas plānu krīzes noregulēšanai Baltkrievijā. Tas sastāv no trim posmiem. Ziņas par plānu atklāja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Mēs aicinām Baltkrievijas valdību steidzami mazināt eskalāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzami atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas valdība beidzot sāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.
Viņš brīdināja, ka pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas sankcijas ES un nacionālajā līmenī, ja šī starpniecības iniciatīva cietīs neveiksmi.

"Tikai Krievijai ir aizliegts iejaukties citu valstu lietās. Visiem pārējiem – ja tās ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV sabiedrotie, vai it īpaši, ja tās ir pašas ASV, - ir tiesības līst citu valstu iekšpolitikā un pat organizēt provokācijas un rīkot masu nekārtības. To mēs redzam Baltkrievijā," teica Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva, komentējot Nausēdas plānu.

Nosovičs atzīmēja, ka Polija ļoti aktīvi piedalās masveida protestu organizācijā Baltkrievijā – Polijas valsts mediji pat izveidojuši veselu Telegram kanālu tīklu, ar kuru starpniecību tiek koordinēti protesti kaimiņvalstī. Tieši tāpat rīkojas Lietuva jau pēdējos 20 gadus. Eksperts atgādināja, ka agrāk vairākas reizes izcēlušies skandāli – Lietuvas valsts drošības dienesti pieķerti nadas izzagšanā, ko piešķīrusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde baltkrievu aģentu vajadzībām ar mērķi gatavot "krāsaino revolūciju" Baltkrievijā pret Lukašenko.

"Lietuva ir organizējusi veselu infrastruktūru baltkrievu opozīcijas ražošanai – tā ir Eiropas humanitārās universitātes darbība Viļņā, nekomerciālo organizāciju darbība, kas padzītas no Minskas par mēģinājumiem organizēt masu nekārtības. Lietuvas acīs iejaukšanās Baltkrievijas lietās ir absolūta norma," konstatēja Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos gados bija ļoti labi saskatāms, ka Lietuvas valdība cieši sadarbojas ar Baltkrievijas opozīciju jautājumā par pretestību BelAES ekspluatācijas sākumam.

Носович: Литва и Польша активно вмешиваются во внутренние дела Беларуси
0
Tagi:
Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva zaudējusi jebkādu pieklājību cīņā pret Baltkrievijas AES
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa