Žurnālists Jurijs Aleksejevs

Jurijs Aleksejevs: Valsts valodas diena 15.oktobrī naida pote krieviem un latviešiem

66
(atjaunots 10:38 07.10.2019)
Žurnālists Jurijs Aleksejevs atgādināja, ka 1991.gada 15.oktobrī Latvijā tika pieņemts likums par nepilsoņiem un svinēt Valsts valodas dienu šajā datumā – tas nozīmē jaunu naida poti sabiedrībai.

RĪGA. 7. oktobris – Sputnik. Prezidents Egils Levits ierosināja atzīmēt Valsts valodas dienu 15.okrobrī. Valsts vadītājs atgādināja, ka šajā dienā 1998.gadā noslēdzās diskusijas par Satversmes tekstu, un 4.pantā tika nostiprināts valsts valodas statuss latviešu valodai. Pēc Levita domām, jaunie svētki motivēs visus Latvijas iedzīvotājus celt valsts valodas zināšanu līmeni un biežāk izmantot to ikdienas saziņā.

Pretnostatīt latviešu valodu absolūti visam – tas ir labākais veids, kā iepotēt naidu pret to, sarunā ar

Sputnik Latvija paziņoja žurnālists Jurijs Aleksejevs.

"Tas ir drosmīgs lēmums. Ja kāds atceras, 1991.gada 15.oktobrī tika pieņemts tā saucamais likums par nepilsonību. Tas sašķēla itin labi integrēto, draudzīgo Latvijas sabiedrību, kurā krievi, latvieši, ukraiņi, tatāri, ebreji un pārējie jutās vienoti," atgādināja Aleksejevs.

Pēc žurnālista domām, Valsts valodas diena šajā datumā – tas ir "paņēmiens vēlreiz sašķelt sabiedrību, izdarīt jaunu naida poti – gan krieviem, gan latviešiem".

"Ja prezidents vēlas nospraust konkrētu nauda priekšmetu, tad valoda tam ir ļoti piemērota. Ja tevi no bērnības spiež mācīties svešu valodu un aizliedz dzimtu, tas ir labs paņēmiens iesēt un kultivēt naidu," uzsvēra Aleksejevs.

Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju, valsts valodas statuss ir piešķirts tikai latviešu valodai. Valstī notiekošā izglītības reforma tiek īstenota ar mērķi pilnībā pārvest skolas pie mācībām latviešu valodā līdz 2021./22. mācību gadam.

Алексеев: назначить 15 октября Днем госязыка - значит сделать Латвии прививку ненависти
66
Pēc temata
KF vēstniecība kritizē Latvijas varasiestādes par pilsoņu dalīšanu "savējos" un "svešajos"
KF vēstniecība novērtējusi Levita piedāvājumu atzīmēt "mežabrāļu" dienu
Valsts valodas diena un "Mežabrāļu" diena: jauni datumi Latvijas kalendārā
Uzņēmējs: mācības latviešu valodā kropļo krievu bērnus
Meitene uz gājēju pārejas

Neregulējamās gājēju pārejas modernizēs: Rīgas dome uzsākusi darbus

0
(atjaunots 10:54 25.05.2020)
Gājēju un velosipēdistu drošībai neregulējamās gājēju pārejas aprīkos ar norobežojošajiem elementiem; kur jau ir uzsākti labiekārtošanas darbi.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Ceļu satiksmes un gājēju un velosipēdistu drošības uzlabošanai Rīgas domes Satiksmes departaments izstrādājis plānu, kā padarīt drošākas neregulējamās gājēju pārejas, raksta jauns.lv.

Drīzumā gājēju pārejas aprīkos ar norobežojošajiem elementiem, savukārt braucamās daļas atsevišķās vietās tika sašaurinātas, lai maksimāli samazinātu bīstamību gājējiem.

Labiekārtošanas darbi jau ir uzsākti Mārupes, Kalnciema, Dzelzavas, Braslas, Bāriņu un Bebru ielā, kā arī Kurzemes prospektā.

Lai gājējiem un velosipēdistiem būtu vieglāk nokļūt no Vanšu tilta centrā, uzsākta neregulējamās gājēju pārejas izveidošana Citadeles ielā pie Krišjāņa Valdemāra ielas.

Neskaitot to, turpinās apmaļu nolīdzināšanas darbi, lai padarītu ērtāku pārvietošanos cilvēkiem ar kustību traucējumiem, mātēm ar bērnu ratiem un velosipēdistiem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Videonovērošana Bolderājā jau ir devusi rezultātus
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Balsošana Latvijas Saeimā

Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti sit trauksmes zvanu

17
(atjaunots 10:47 25.05.2020)
Latvijas parlaments sasaucis ārkārtas sēdi un plāno izskatīt īpaši svarīgu reformu ar "e-Saeima" platformas palīdzību: neatkarīgajiem deputātiem radušās aizdomas par valsts apvērsuma mēģinājumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Saeimas deputāte Linda Liepiņa pastāstīja, ka otrdien, 26. maijā, ieplānota Saeimas ārkārtas sēde, vēsta Mixnews.lv.

Tajā deputāti plāno skatīt galīgajā lasījumā likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu. Un nekas dižs tajā nav, taču sēdi plānots rīkot ar jaunās "elektroniskās Saeimas", jeb "e-Saeima" platformas palīdzību. Un neatkarīgajiem deputātiem šī perspektīva izraisījumi ārkārtīgi lielu neapmierinātību.

Vienos vārtos, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Liepiņa paskaidroja, ka šai sistēmai ir daudz trūkumu. Tā nav sertificēta un to neparedz Satversme un apšauba to, ka balsojums būs drošs.

Liepiņa atzīmēja, ka "e-Saeimu" var izmantot tikai ārkārtējas nepieciešamības, asas krīzes gadījumā. Savukārt pašvaldību reforma nav šī steidzamā problēma, kas prasītu steidzamu risinājumu.

Neatkarīgie deputāti uzskata, ka vispār nepiedalīsies sēdēs, kuras tiek rīkotas ar "e-Saeima" platformas starpniecību.

Iepriekš ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu komisija iepriekš apsprieda jauna tehniska risinājuma iegādi attālinātam parlamenta darbam - "e-Saeima".

Ārkārtējās situācijas apstākļos Saeimas sēdes daļēji notiek attālinātā režīmā – deputātu frakcijas atrodas dažādās ēkās un Saeimas zālēs. Šādā režīmā darbs notiek ne tik efektīvi: balsu saskaitīšana prasa daudz laika, kā arī gadās dažāda veida tehniskas kļūdas.

Lai uzlabotu darbu, tika uzsākts jauna tehniska risinājuma iepirkums, kurš būtībā ļaus pilnvērtīgi pārcelt Saeimas darbu virtuālajā vidē.

Ārkārtējās situācijas dēļ iepirkuma procedūras netika izpildītas, tā vietā Saeimas administrācija izpētīja tirgu un starp četriem pretendentiem izvēlējās kompāniju SIA "Pirmais", kas tika nodibināta pagājušā gada rudenī. Tā pieder Kirilam Solovjovam, savukārt tās darbu veicēji ir Ilmāra Poikāna, plašāk pazīstama kā hakera Neo, un Pētera Jurčenko formas. Saskaņā ar viņu piedāvājumu, jaunās "e-Saeimas" sistēmas ieviešana un uzturēšana izmaksās 60 tūkstošus eiro.

17
Tagi:
saeima, novadu reforma, Latvija
Pēc temata
Lauksaimnieki izveda traktorus Strenču ielās: tuvojas novadu reforma
"Latgali nevar pārdalīt. Nošķelt kā Berlīni": arī austrumos protestē pret novadu reformu
Zemnieki pret novadu reformu: 400 traktori bloķē autoceļus visā Latvijā
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu