Uzvaras piemineklis

ASV komentēja situāciju saistībā ar pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem

127
(atjaunots 12:08 06.10.2019)
"Uzvara pār nacistisko Vāciju bija neticams visu pret Hitleru vērstās koalīcijas tautu kopējs sasniegums," tā uzskata Amerikā. Un kā ir Latvijā?..

RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. 1945. gadā notika nozīmīga padomju un amerikāņu karaspēku satikšanās uz Elbas netālu no vācu pilsētas Torgava. Svinīgās ceremonijas par godu atmiņai par šo vēsturisko notikumu katru gadu notiek Arlingtonas nacionālajos kapos, kuri atrodas Virgīnijas štatā tieši uz robežas ar Kolumbijas apgabalu, jeb ar Vašingtonu, raksta avīzes "Segodņa" korespondents Vašingtonā Oļegs Merkulovs.

Kauja ar tirāniju

Šeit, netālu no Nezināmā Kareivja kapa, atrodas memoriāls "Elbas gars", kurš tika atklāts 1995. gada aprīlī par godu notikuma 50. jubilejai. Uz bronzas plāksnes ar padomju un amerikāņu kareivju attēliem, kuri spiež viens otram roku uz tilta pār Elbu, iegravēts teksts angļu un krievu valodā: "Šī memoriālā plāksne tiek veltīta padomju, amerikāņu un sabiedroto bruņoto spēku sadraudzībai kaujā pret tirāniju Otrā pasaules kara gados un simbolizē padomju un amerikāņu karaspēku tikšanos uz Elbas upes 1945. gada 25. aprīlī."

Vainagi un buķetes pie memoriāla noliek Krievijas Federācijas vēstniecības darbinieki, NVS valstu diplomāti ASV, šo valstu militāro misiju pārstāvji, tērpušies pilnā parādes formastērpā, kas, bez šaubām, piešķir svinīgajam pasākumam kolorītu un starptautiska nozīmīguma izjūtu.

Pasākumā vienmēr piedalās arī Amerikas Bruņoto spēku pārstāvji, arī parādes formastērpos, kā arī augsta mēroga AS V Valsts parlamenta pārstāvji, savstarpējās Krievijas un Amerikas Karagūstekņu un bezvēsts pazudušo lietu komisijas pārstāvji.

Amerikas puses izpildsekretārs Džims Konnels piedalās šajā ceremonijā katru gadu – viņš labi runā krieviski, bieži viesojas Krievijā, ne reizi vien ir bijis arī Latvijā.

Viņš bija zināmā mērā satraukts, kad viņa kolēģi no Krievijas puses izsūtīja no ASV pirms diviem gadiem 60 Krievijas diplomātu skaitā, taču komisija turpina savu darbu, savukārt Konnela kungs, līdztekus oficiālo pienākumu izpildei, ar lielāko prieku apmeklē dažādus kultūras pasākumus, kas saistīti ar Krievijas garīgo mantojumu, kā arī ir Krievu pareizticīgās baznīcas Sv. Joanna draudzē.

Viņš uzskata, ka "uzvara pār nacistisko Vāciju bijis neticams visu pret Hitleru vērstās koalīcijas tautu kopējs sasniegums. Atceroties mūsu kopējos pagātnes sasniegumus, mēs ceram uz nākotnes iespējām, lai tiktu galā ar izaicinājumiem, kuri stāv pasaules priekšā".

Un kas tad notiek Latvijā?

Kamēr ASV godā sabiedroto pūliņus fašisma sagraušanā, Latvijā nenorimst pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem pārdēvēšanas, ja ne nojaukšanas, kampaņa.

Amerikas institūta Maskavā prezidents, pazīstams eksperts Krievijas un Amerikas attiecībās, kurš bieži publicē rakstus Amerikas presē, kodolfiziķis un bijušais disidents Eduards Lozanskis padalījās avīzei "Segodņa" savā viedoklī attiecībā uz uzbrukumiem piemineklim padomju kareivjiem – Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistu iekarotājiem:

"Tas ir ceļš uz nekurieni, tā ir stratēģiski grandioza kļūda, kura nenesīs neko labu Latvijas tautai, bet gan tikai pasliktinās attiecības ar kaimiņu. Ar kaimiņu, kurš var būt pietiekami noderīgs pirmām kārtām ekonomiskas attīstības ziņā, jo šobrīd, pēc visa tā, kas ir noticis, runāt par kaut kādām tuvām attiecībām ir grūti. Taču vismaz ekonomikas ziņā Latvijai, es domāju Latvijas tautu, tas būtu labs atbalsts ekonomikai, kura šobrīd atrodas ne tika labā kondīcijā. Bet šādi soļi, protams, izraisīs noteiktu reakciju un atbildes rīcību, kuri atnesīs Latvijai papildu ekonomiskās grūtības.

Taču, lieta nav tikai ekonomikā. Pirmām kārtām, protams, ir jārunā par morālo sastāvdaļu: kad pieminekļi tiem, kas atbrīvoja tevi no nacisma, tiek nojaukti, tas neaudzina jaunajām paaudzēm kaut kādas pozitīvas jūtas un noskaņojumu, taču audzina vienu vienīgu naida izjūtu. Savukārt naida izjūtas audzināšana jauniešiem, kā jau mēs zinām, nenes valstij nekādas dividendes, bet gan, tieši pretēji, tikai aizved to mīnusā.

Es uzskatu, ka tas ir nepieņemami pirmām kārtām vēsturiskā nozīmē. Taču arī piezemētākā, ekonomiskā, nozīmē šādas darbības nodarīs lielu kaitējumu Latvijas pilsoņiem."

Protams, plānotajai pieminekļa pārdēvēšanai un "skaidrojošiem uzrakstiem" pēc idejas nebūtu jānoved pie potenciāli traģiskas pretestības sabiedrībā, taču vēstures pārrakstīšana par labu politiskajai konjuktūrai – nav cēla lieta.

Jebkurā gadījumā ar nekādiem jauno pseidovēsturnieku sastādītiem uzrakstiem nevarēs aizēnot vienkāršo kareivju varoņdarbu, kuri atbrīvoja Eiropu no nacisma, – un tūkstošiem cilvēku, kuri nāk ar ziediem pie pieminekļa Atbrīvotājiem katru gadu, ir labākais apliecinājums tam.

127
Pēc temata
Politologs: SS leģionāru glorifikācija Latvijā – baismīgs sveiciens no PSRS propagandas
Krievijas Ārlietu ministrija: Eiropai klusējot, Rīga turpina fašistu glorifikāciju
Uzturēt savējos tonusā un krievus – stresā: Simindejs par nacisma glorifikāciju Latvijā
Saeimas komisija: pieminekli Atbrīvotājiem nedrīkst nojaukt, bet var pārdēvēt
Bērnu nodaļa slimnīcā

Ārsts-anesteziologs sit trauksmes zvanā: mājdzemdības nogalināja sievieti

3
(atjaunots 08:26 04.08.2020)
Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis sašutis par gadījumu, kad mājdzemdību laikā mirusi sieviete, un pieprasa sākt diskusiju par vecmāšu atbildību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.

3
Tagi:
bērni
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu
Atpūta pie jūras. Foto no arhīva

Covid-19 netraucē Latvijas iedzīvotājiem priecāties par dzīvi

13
(atjaunots 14:44 03.08.2020)
Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši apmierinātāki ar savu dzīvi, un pandēmija viņiem nav traucēklis.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Covid-19 pandēmija gandrīz nav ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi, liecina Sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS dati.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš publicēja savā Facebook lapā pētījuma datus par to, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu dzīvi un cik ļoti viņi jūt, ka pārvalda savu dzīvi.

Pēc desmit baļļu skalas Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar dzīvi ir novērtējuši ar 6,90 punktiem (pērnā gada jūnijā iedzīvotāju apmierinātība bija 6,93 punkti). Neskatoties uz koronavīrusa izraisīto krīzi, Latvijas iedzīvotāji vienalga ir apmierinātāki ar dzīvi vairāk, nekā līdz 2017. gadam.

Tiesa, pandēmija tomēr ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu – tā ir samazinājusi viņu pārliecību par to, ka viņi pārvalda savu dzīvi. Pēc desmit baļļu skalas šis rādītājs tika novērtēts ar 7,25 punktiem – zemākais rādītājs kopš 2015. gada.

13
Tagi:
koronavīruss, aptauja, Latvija
Pēc temata
Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem