Uzvaras piemineklis

ASV komentēja situāciju saistībā ar pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem

126
(atjaunots 12:08 06.10.2019)
"Uzvara pār nacistisko Vāciju bija neticams visu pret Hitleru vērstās koalīcijas tautu kopējs sasniegums," tā uzskata Amerikā. Un kā ir Latvijā?..

RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. 1945. gadā notika nozīmīga padomju un amerikāņu karaspēku satikšanās uz Elbas netālu no vācu pilsētas Torgava. Svinīgās ceremonijas par godu atmiņai par šo vēsturisko notikumu katru gadu notiek Arlingtonas nacionālajos kapos, kuri atrodas Virgīnijas štatā tieši uz robežas ar Kolumbijas apgabalu, jeb ar Vašingtonu, raksta avīzes "Segodņa" korespondents Vašingtonā Oļegs Merkulovs.

Kauja ar tirāniju

Šeit, netālu no Nezināmā Kareivja kapa, atrodas memoriāls "Elbas gars", kurš tika atklāts 1995. gada aprīlī par godu notikuma 50. jubilejai. Uz bronzas plāksnes ar padomju un amerikāņu kareivju attēliem, kuri spiež viens otram roku uz tilta pār Elbu, iegravēts teksts angļu un krievu valodā: "Šī memoriālā plāksne tiek veltīta padomju, amerikāņu un sabiedroto bruņoto spēku sadraudzībai kaujā pret tirāniju Otrā pasaules kara gados un simbolizē padomju un amerikāņu karaspēku tikšanos uz Elbas upes 1945. gada 25. aprīlī."

Vainagi un buķetes pie memoriāla noliek Krievijas Federācijas vēstniecības darbinieki, NVS valstu diplomāti ASV, šo valstu militāro misiju pārstāvji, tērpušies pilnā parādes formastērpā, kas, bez šaubām, piešķir svinīgajam pasākumam kolorītu un starptautiska nozīmīguma izjūtu.

Pasākumā vienmēr piedalās arī Amerikas Bruņoto spēku pārstāvji, arī parādes formastērpos, kā arī augsta mēroga AS V Valsts parlamenta pārstāvji, savstarpējās Krievijas un Amerikas Karagūstekņu un bezvēsts pazudušo lietu komisijas pārstāvji.

Amerikas puses izpildsekretārs Džims Konnels piedalās šajā ceremonijā katru gadu – viņš labi runā krieviski, bieži viesojas Krievijā, ne reizi vien ir bijis arī Latvijā.

Viņš bija zināmā mērā satraukts, kad viņa kolēģi no Krievijas puses izsūtīja no ASV pirms diviem gadiem 60 Krievijas diplomātu skaitā, taču komisija turpina savu darbu, savukārt Konnela kungs, līdztekus oficiālo pienākumu izpildei, ar lielāko prieku apmeklē dažādus kultūras pasākumus, kas saistīti ar Krievijas garīgo mantojumu, kā arī ir Krievu pareizticīgās baznīcas Sv. Joanna draudzē.

Viņš uzskata, ka "uzvara pār nacistisko Vāciju bijis neticams visu pret Hitleru vērstās koalīcijas tautu kopējs sasniegums. Atceroties mūsu kopējos pagātnes sasniegumus, mēs ceram uz nākotnes iespējām, lai tiktu galā ar izaicinājumiem, kuri stāv pasaules priekšā".

Un kas tad notiek Latvijā?

Kamēr ASV godā sabiedroto pūliņus fašisma sagraušanā, Latvijā nenorimst pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem pārdēvēšanas, ja ne nojaukšanas, kampaņa.

Amerikas institūta Maskavā prezidents, pazīstams eksperts Krievijas un Amerikas attiecībās, kurš bieži publicē rakstus Amerikas presē, kodolfiziķis un bijušais disidents Eduards Lozanskis padalījās avīzei "Segodņa" savā viedoklī attiecībā uz uzbrukumiem piemineklim padomju kareivjiem – Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistu iekarotājiem:

"Tas ir ceļš uz nekurieni, tā ir stratēģiski grandioza kļūda, kura nenesīs neko labu Latvijas tautai, bet gan tikai pasliktinās attiecības ar kaimiņu. Ar kaimiņu, kurš var būt pietiekami noderīgs pirmām kārtām ekonomiskas attīstības ziņā, jo šobrīd, pēc visa tā, kas ir noticis, runāt par kaut kādām tuvām attiecībām ir grūti. Taču vismaz ekonomikas ziņā Latvijai, es domāju Latvijas tautu, tas būtu labs atbalsts ekonomikai, kura šobrīd atrodas ne tika labā kondīcijā. Bet šādi soļi, protams, izraisīs noteiktu reakciju un atbildes rīcību, kuri atnesīs Latvijai papildu ekonomiskās grūtības.

Taču, lieta nav tikai ekonomikā. Pirmām kārtām, protams, ir jārunā par morālo sastāvdaļu: kad pieminekļi tiem, kas atbrīvoja tevi no nacisma, tiek nojaukti, tas neaudzina jaunajām paaudzēm kaut kādas pozitīvas jūtas un noskaņojumu, taču audzina vienu vienīgu naida izjūtu. Savukārt naida izjūtas audzināšana jauniešiem, kā jau mēs zinām, nenes valstij nekādas dividendes, bet gan, tieši pretēji, tikai aizved to mīnusā.

Es uzskatu, ka tas ir nepieņemami pirmām kārtām vēsturiskā nozīmē. Taču arī piezemētākā, ekonomiskā, nozīmē šādas darbības nodarīs lielu kaitējumu Latvijas pilsoņiem."

Protams, plānotajai pieminekļa pārdēvēšanai un "skaidrojošiem uzrakstiem" pēc idejas nebūtu jānoved pie potenciāli traģiskas pretestības sabiedrībā, taču vēstures pārrakstīšana par labu politiskajai konjuktūrai – nav cēla lieta.

Jebkurā gadījumā ar nekādiem jauno pseidovēsturnieku sastādītiem uzrakstiem nevarēs aizēnot vienkāršo kareivju varoņdarbu, kuri atbrīvoja Eiropu no nacisma, – un tūkstošiem cilvēku, kuri nāk ar ziediem pie pieminekļa Atbrīvotājiem katru gadu, ir labākais apliecinājums tam.

126
Pēc temata
Politologs: SS leģionāru glorifikācija Latvijā – baismīgs sveiciens no PSRS propagandas
Krievijas Ārlietu ministrija: Eiropai klusējot, Rīga turpina fašistu glorifikāciju
Uzturēt savējos tonusā un krievus – stresā: Simindejs par nacisma glorifikāciju Latvijā
Saeimas komisija: pieminekli Atbrīvotājiem nedrīkst nojaukt, bet var pārdēvēt

Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti

3
(atjaunots 13:18 03.07.2020)
Latvijā visā epidēmijas laikā analīzes ir nodevuši 155 599 cilvēki, atklāti 1122 inficētie, 997 izveseļojās, 30 nomira.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijā diennakts laikā veikti 1105 Covid-19 testi, jauni inficēšanās gadījumi nav atklāti, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Kopumā Latvijā epidēmijas laikā analīzes ir nodevuši 155 599 cilvēki, atklāti 1122 inficētie, 997 izveseļojās, 30 nomira.

Aizritējušajā diennaktī netika stacionēts neviens cilvēks ar Covid-19. Stacionāros turpina ārstēties četri pacienti: trīs no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, viens cilvēks atrodas smagā stāvoklī. Kopumā no slimnīcām ir izrakstīts 181 pacients, kurš ārstējies no Covid-19.

Uztrauc vīrusa "imports"

Labvēlīgās situācijas ar Covid-19 izplatību fonā Latvijā atcēluši praktiski visus ierobežojumus, kas tika ieviesti pandēmijas dēļ. Tomēr saglabājas uztraukums saistībā ar iespējamo vīrusa "importu" no citām valstīm, paziņoja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Pēc viņa sacītā, ar vislielāko risku ir saistīti cilvēku braucieni uz valstīm ar augstiem saslimstības rādītājiem, piemēram, Lielbritāniju vai Zviedriju. Tomēr ir skaidrs, ka pilnam aizliegumam šiem braucieniem radītu negatīvas sekas ekonomikas nozarē.

"Jāsaprot, ka mēs tiešām riskējam, bet mēģinām to darīt dozēti. Ārkārtīgi svarīgi būtu atcerēties, ka cilvēkiem, kuri atlido, pirmkārt, jāievēro pašizolācija, otrkārt, viņi var veikt bezmaksas testus. Radiniekiem un sabiedrības locekļiem atkal būtu svarīgi sekot, lai šie cilvēki neiet sabiedrībā 14 dienas," sacīja Dumpis.

Viņš brīdināja ceļotājus, ka plānojot braucienu šodien nav iespējams paredzēt epidemioloģisko situāciju izvēlētajā valstī vai pilsētā faktiskā brauciena laikā. Var gadīties tā, ka galamērķis vīrusa izplatības dēļ tiks slēgts.

Neskaitot pārējo, infektologs uzsvēra, ka, saskaņā ar aktuālākajiem pētījumiem, Covid-19 izslimojušo pacientu imunitāte pret jauno koronavīrusu pazūd diezgan ātri.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 524 tūkstoši cilvēku ir miruši, vairāk nekā 6,1 miljons izveseļojās.

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

7
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

7
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic