Uzvaras piemineklis

ASV komentēja situāciju saistībā ar pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem

130
(atjaunots 12:08 06.10.2019)
"Uzvara pār nacistisko Vāciju bija neticams visu pret Hitleru vērstās koalīcijas tautu kopējs sasniegums," tā uzskata Amerikā. Un kā ir Latvijā?..

RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. 1945. gadā notika nozīmīga padomju un amerikāņu karaspēku satikšanās uz Elbas netālu no vācu pilsētas Torgava. Svinīgās ceremonijas par godu atmiņai par šo vēsturisko notikumu katru gadu notiek Arlingtonas nacionālajos kapos, kuri atrodas Virgīnijas štatā tieši uz robežas ar Kolumbijas apgabalu, jeb ar Vašingtonu, raksta avīzes "Segodņa" korespondents Vašingtonā Oļegs Merkulovs.

Kauja ar tirāniju

Šeit, netālu no Nezināmā Kareivja kapa, atrodas memoriāls "Elbas gars", kurš tika atklāts 1995. gada aprīlī par godu notikuma 50. jubilejai. Uz bronzas plāksnes ar padomju un amerikāņu kareivju attēliem, kuri spiež viens otram roku uz tilta pār Elbu, iegravēts teksts angļu un krievu valodā: "Šī memoriālā plāksne tiek veltīta padomju, amerikāņu un sabiedroto bruņoto spēku sadraudzībai kaujā pret tirāniju Otrā pasaules kara gados un simbolizē padomju un amerikāņu karaspēku tikšanos uz Elbas upes 1945. gada 25. aprīlī."

Vainagi un buķetes pie memoriāla noliek Krievijas Federācijas vēstniecības darbinieki, NVS valstu diplomāti ASV, šo valstu militāro misiju pārstāvji, tērpušies pilnā parādes formastērpā, kas, bez šaubām, piešķir svinīgajam pasākumam kolorītu un starptautiska nozīmīguma izjūtu.

Pasākumā vienmēr piedalās arī Amerikas Bruņoto spēku pārstāvji, arī parādes formastērpos, kā arī augsta mēroga AS V Valsts parlamenta pārstāvji, savstarpējās Krievijas un Amerikas Karagūstekņu un bezvēsts pazudušo lietu komisijas pārstāvji.

Amerikas puses izpildsekretārs Džims Konnels piedalās šajā ceremonijā katru gadu – viņš labi runā krieviski, bieži viesojas Krievijā, ne reizi vien ir bijis arī Latvijā.

Viņš bija zināmā mērā satraukts, kad viņa kolēģi no Krievijas puses izsūtīja no ASV pirms diviem gadiem 60 Krievijas diplomātu skaitā, taču komisija turpina savu darbu, savukārt Konnela kungs, līdztekus oficiālo pienākumu izpildei, ar lielāko prieku apmeklē dažādus kultūras pasākumus, kas saistīti ar Krievijas garīgo mantojumu, kā arī ir Krievu pareizticīgās baznīcas Sv. Joanna draudzē.

Viņš uzskata, ka "uzvara pār nacistisko Vāciju bijis neticams visu pret Hitleru vērstās koalīcijas tautu kopējs sasniegums. Atceroties mūsu kopējos pagātnes sasniegumus, mēs ceram uz nākotnes iespējām, lai tiktu galā ar izaicinājumiem, kuri stāv pasaules priekšā".

Un kas tad notiek Latvijā?

Kamēr ASV godā sabiedroto pūliņus fašisma sagraušanā, Latvijā nenorimst pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem pārdēvēšanas, ja ne nojaukšanas, kampaņa.

Amerikas institūta Maskavā prezidents, pazīstams eksperts Krievijas un Amerikas attiecībās, kurš bieži publicē rakstus Amerikas presē, kodolfiziķis un bijušais disidents Eduards Lozanskis padalījās avīzei "Segodņa" savā viedoklī attiecībā uz uzbrukumiem piemineklim padomju kareivjiem – Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistu iekarotājiem:

"Tas ir ceļš uz nekurieni, tā ir stratēģiski grandioza kļūda, kura nenesīs neko labu Latvijas tautai, bet gan tikai pasliktinās attiecības ar kaimiņu. Ar kaimiņu, kurš var būt pietiekami noderīgs pirmām kārtām ekonomiskas attīstības ziņā, jo šobrīd, pēc visa tā, kas ir noticis, runāt par kaut kādām tuvām attiecībām ir grūti. Taču vismaz ekonomikas ziņā Latvijai, es domāju Latvijas tautu, tas būtu labs atbalsts ekonomikai, kura šobrīd atrodas ne tika labā kondīcijā. Bet šādi soļi, protams, izraisīs noteiktu reakciju un atbildes rīcību, kuri atnesīs Latvijai papildu ekonomiskās grūtības.

Taču, lieta nav tikai ekonomikā. Pirmām kārtām, protams, ir jārunā par morālo sastāvdaļu: kad pieminekļi tiem, kas atbrīvoja tevi no nacisma, tiek nojaukti, tas neaudzina jaunajām paaudzēm kaut kādas pozitīvas jūtas un noskaņojumu, taču audzina vienu vienīgu naida izjūtu. Savukārt naida izjūtas audzināšana jauniešiem, kā jau mēs zinām, nenes valstij nekādas dividendes, bet gan, tieši pretēji, tikai aizved to mīnusā.

Es uzskatu, ka tas ir nepieņemami pirmām kārtām vēsturiskā nozīmē. Taču arī piezemētākā, ekonomiskā, nozīmē šādas darbības nodarīs lielu kaitējumu Latvijas pilsoņiem."

Protams, plānotajai pieminekļa pārdēvēšanai un "skaidrojošiem uzrakstiem" pēc idejas nebūtu jānoved pie potenciāli traģiskas pretestības sabiedrībā, taču vēstures pārrakstīšana par labu politiskajai konjuktūrai – nav cēla lieta.

Jebkurā gadījumā ar nekādiem jauno pseidovēsturnieku sastādītiem uzrakstiem nevarēs aizēnot vienkāršo kareivju varoņdarbu, kuri atbrīvoja Eiropu no nacisma, – un tūkstošiem cilvēku, kuri nāk ar ziediem pie pieminekļa Atbrīvotājiem katru gadu, ir labākais apliecinājums tam.

130
Pēc temata
Politologs: SS leģionāru glorifikācija Latvijā – baismīgs sveiciens no PSRS propagandas
Krievijas Ārlietu ministrija: Eiropai klusējot, Rīga turpina fašistu glorifikāciju
Uzturēt savējos tonusā un krievus – stresā: Simindejs par nacisma glorifikāciju Latvijā
Saeimas komisija: pieminekli Atbrīvotājiem nedrīkst nojaukt, bet var pārdēvēt
Grāmatas

KF senators: atteikšanās no krievu valodas Latvijā ir provinciālisma izpausme

2
(atjaunots 07:37 01.10.2020)
Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Krievu valodas lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts Aleksejs Puškovs.

Iepriekš Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Jaunā Vienotība") rakstā "Latvijas Avīze" asi nosodīja Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu ("Progresīvie"), kura atzina krievu valodas lielo lomu Latvijā. "Mēs dzīvojam nacionālā valstī, nevis Krievijas guberņā; kāpēc mums joprojām palikusi ieradumā šāda zemošanās?" jautāja politiķsi. Pēc viņa domām sarunas ar krieviem krievu valodā Latvijā – tas ir pazemojums.

Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot Lejiņa izteikumus intervijā izdevumam "Polit Ekspert", norādīja, ka tā ir zināma provinciālisma izpausme – censties noliegt nozīmi, kāda ir vienai no vadošajām mūsdienu pasaules valodām.

"Jā, patiešām, Latvija nav Krievijas Federācijas guberņa. Taču, manuprāt, tas ir zināms provinciālisms – Latvijā noliegt vienu no mūsdienu pasaules vadošajām valodām," teica Puškovs un piebilda, ka 80% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski un tas ir visiem zināms.

Politiķis atgādināja, ka krievu valoda ir viena no ANO oficiālajām valodām, tajā runā simtiem miljonu cilvēku, krievu valoda tiek apgūta ārvalstu augstskolās, lai rastos iespēja strādāt ar tik lielu un nozīmīgu valsti kā Krievija un pieskarties bagātajai krievu kultūrai. Tāpēc deputātiem Latvijā ir jānovērtē tas, ka valstī ir iespēja dabiski saglabāt krievu valodu, uzskata Puškovs.

"No krievu valodas un krievu kultūras var atteikties tikai dziļi provinciāli domājoši cilvēki pēc principa: mēs dzīvosim savā ciemā un neko citu negribam zināt. Krievu valoda ir atzīta par vienu no vadošajām mūsdienu pasaules valodām," teica senators.

Viņš piebilda, ka nevar neatzīt krievu valodas nozīmi Eiropas politikā, ekonomikā un kultūrā. Tās lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts senators.

Puškovs aicināja Latvijas politiķus turēties pie moderna viedokļa par pasauli – nevar atteikties no lielas daļas savas kultūras tikai tāpēc vien, ka tai ir krievu saknes. Tā ir "pašnoniecināšanās", uzskata Krievijas politiķis.

2
Tagi:
Aleksejs Puškovs, Atis Lejiņš, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

12
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

12
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda