Gājiens Nē reformai Rīgā

Latvijas krievi atteicās pakļauties varasiestādēm: paziņots par gatavību boikotēt skolas

179
(atjaunots 17:23 05.10.2019)
"Kas būs tālāk? Krievu internāti, krievu geto? Mēs cīnīsimies, mēs nekļūsim par mirušu tautu."

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Akcijas "Nē reformai" laikā, kuru organizēja Latvijas Krievu savienība (LKS), uzstājās politiķi un aktīvisti. Pirmā uzstājās LKS vadītāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs gribam, lai šeit, Latvijā,  krievu valoda turpinās, lai tā ir izglītības valoda. Mums ir uz to tiesības. Vai arī, ja ir cita izeja, tad tā ir tikai Latvijas iziešana no visām starptautiskām organizācijām, kur viņa ir apņēmusies ievērot nacionālo minoritāšu tiesības," paziņoja Ždanoka.

Глава Русского союза Латвии на шествии Нет реформе в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Tatjana Ždanoka

Pūlī LKS līderi aktīvi atbalstīja. "Neievēro!" izkliedza kāds, kas izraisīja pārējo klātesošo atbalstu.

Tālāk pūlis metās skandēt: "Mūsu bērniem krievu skolas." Pēc kā vārds tika dots bijušajam Saeimas deputātam, skolas "Evrika" vadītājam Jakovam Plineram.

"Mēs esam sapulcējušies, lai paustu protestu pret totālām bērnu un mazbērnu mācībām latviešu valodā. Mūs vaino radikālismā – tie ir meli. Mēs dzīvojam melos piesātinātā valstī, tās ir mūsu tiesības, lai mūsu bērni mācās lielajā un varenajā krievu valodā. Bijušā izglītības ministra Šadurska mantinieki melo, ka bilingvāla izglītība pozitīvi ietekmē izglītības kvalitāti. Valsts eksāmenu rezultāti pierāda pretējo – vislabāk bērni mācās un attīstās dzimtajā valodā. Savukārt Latvijas varasiestādes tiecas asimilēt mūsu bērnus un mazbērnus, tiecas izaudzēt viņus par Ivaniem, kuri neatceras radniecību. Mūsu uzdevums ir aizstāvēt bērnus," pateica Pliners.

Руководитель школы Эврика Яков Плинер (справа)
© Sputnik / Sergey Melkonov
Skolas "Evrika" vadītājs Jakovs Pliners (labajā pusē)

Sputnik Latvija intervijā Pliners atsevišķi uzsvēra, ka ar laiku protesta akcijām ir jānes rezultāti. "Pile akmeni asina," sacīja viņš.

"Kauns Saeimai un valdībai," atbalstīja Plinera uzstāšanos pūlis.

Tālāk uzstājās Latvijas Krievu savienības loceklis Andrejs Pagors. Viņš pateica, ka Latvijas krieviem cenšas pierādīt, ka krievu valodai nav vietas Latvijas skolās, taču tas ir nepareizi. Tieši vecāki ir izglītības pasūtītāji. Un viņiem ir jāizlemj, kādā valodā ir jāmācās viņu bērniem.

"Es uzskatu, ka mums nav vajadzīgs izglītības ministrs, kuram nospļauties par 37% Latvijas iedzīvotāju," uzsvēra Pagors.

Pūlī izskanēja jautājums, kur tad mācās Latvijas vadības bērni? Atbilde bijusi viennozīmīga – ārzemēs.

Uzstājās arī Krievu skolu aizsardzības štāba aktīvists Dmitrijs Šandibins. Viņš stādījās priekšā kā "pieticīgs pasākuma organizators". Un atgādināja, ka pērn Latvijas valdība izsludināja izglītības reformu un paziņoja, ka krievu valoda Latvijā vairs neesot vajadzīga. Pēc tam Latvijas iedzīvotājiem lika prast latviešu valodu, lai iekārtotos darbā.

"Kas būs tālāk? Krievu internāti, krievu geto? Mēs cīnīsimies, mēs nekļūsim par mirušu tautu," īsi rezumēja viņš.

No pūļa iznāca Zurabs, kurš pateica, ka viņam ir divi bērni, no kuriem viens mācās augstskolā, bet otrs – skolā. Zurabs atgādināja, ka pēdējo gadu laikā krievi paguvuši izmantot visus iespējamos cīņas veidus, lai pacenstos pievērst valdības uzmanību savām prasībām. Taču rezultāta nav. atbildēs var dzirdēt tikai vienu – nepatīk latviešu etnokrātija – vācieties prom. Taču krievi maksā nodokļu tieši tāpat kā latvieši, un viņiem ir tiesības saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus. Izglītība arī ir tas pats pakalpojums.

Шествие Нет реформе в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Gājiens "Nē reformai" Rīgā

Tā vietā varasiestādes cenšas "iestumt" krieviem skolu vietā produktu ar iztecējušu derīguma termiņu. Bet krievi katru dienu atbalsta šo liekulību, sūtot bērnus skolās, kur bērni mācās ar aktīvu vecāku līdzdalību. Taču kamēr krievi izmantos "pseidoskolas" un "sapuvušu preci", valdība nereaģēs uz viņu iebildumiem.

"Savi protesti ir jāapliecina ar nedivdomīgām darbībām. Kāpēc mēs vedam bērnus uz reformatoru saindēto skolu? Beztermiņa skolas boikots – tas ir vienīgais garantētais konstitucionālais veids likt valdībai sadzirdēt mūs. Skolu boikotēšana parādīs pasaulei, ka Latvijas valdība nav spējīga turpināt savas saistības attiecībā uz izglītību. Lai boikots kļūtu masveidīgs, jāpastāsta visiem krieviem, ka pilsoņu nepakļaušanās akcijas – tas ir legāli un tas ir veids kā atrisināt problēmu. Boikotam ir jābūt izbeigtam pēc valodas reformas atcelšanas. Otra prasība valdībai – izstrādāt un pieņemt likumu par nacionālo minoritāšu skolā, kur tiks ierakstīts, ka krieviem pašiem ir jāizlemj, kur mācīsies krievu bērni," aicināja Zurabs.

Klātesošie aktīvi atbalstīja šo iniciatīvu un pauda gatavību izplatīt šo aicinājumu visā Latvijā.

179
Pēc temata
"Latvija – mana valsts, krievu valoda – mana valoda": Rīgā norisinās gājiens "Nē reformai"
Covid-19

Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie

11
(atjaunots 12:05 26.11.2020)
Daugavpils reģionālā slimnīca nemeklē, kas vainojams par epidemioloģiskas situācijas pasliktināšanos – vienkārši saprot, ka tā būs nākamā robeža, kad klīnikas Rīgā pārpildīs pacienti.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Būtu nepareizi vainot pašvaldības administrāciju par epidemioloģiskās situācijas paplašināšanos Daugavpilī, - tas bija neizbēgami, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

Iepriekš valdība pieņēma stingrākus ierobežojumus Daugavpilī un 11 citās pašvaldībās, ņemot vērā Covid-19 izplatības augsto līmeni. Pasākumi skāruši skolēnu un studentu mācības klātienē, sabiedriskā transporta, kultūras iestāžu un tirdzniecības uzņēmumu darbību.

"Tendences liecina, ka situācija pasliktinās ne tikai Daugavpils administratīvajā teritorijā. Jau pirms divām nedēļām slimnīca vairāk nodarbojās ar pacientu ārstēšanu un izolāciju no citām teritorijām reģionā, veda arī pacientus no ļoti tālām vietām. Tomēr jau toreiz šķita neizbēgama situācijas pasliktināšanās pašā Daugavpilī, un tā notika," pastāstīja Semjonovs.

Viņš norādīja, ka slimnīca ir pārsniegusi 50 stacionāros izvietoto Covid-19 pacientu slieksni. Tagad rādītājs zem šī sliekšņa nekrītas.

"Jāsaprot, ka pastāv divu veidu statistika un informacija. Slimnīcas rīcībā ir tieši dati par inficēto pacientu ārstēšanu, nedalot viņus atbilstoši piederībai noteiktai administratīvai teritorijai. Kolēģi savā diskusijā izmanto Slimību profilakses un kontroles centra datus, kas ņem vērā pacientu deklarēto dzīvesvietu," paskaidroja DRS ārsts.

Semjonovs uzsvēra: viņš neuzskata, ka būtu pareizi vainot pašvaldību vai Veselības ministriju par situācijas pasliktināšanos.

"Jau vasarā bija skaidrs, ka koronavīruss ir kopēja problēma, un tā jārisina kopīgi. Mēs pastāvīgi audzējam potenciālu, negaidot pacientu skaita reālu krasu pieaugumu, un neļaujam samazināties brīvo "kovida" gultasvietu skaitam vairāk nekā par 50% - tūlīt organizējam papildu vietas," skaidroja mediķis.

Viņš piezīmēja, ka DRS ļoti labi saprot, ka nevar pastāvīgi cerēt uz universitātes klīnikām.

"Pienāks brīdis, kad pacienti tās pārpildīs, un mūsu slimnīca kļūs par nākamo robežu. Tāpēc mēs maksimāli iedziļināmies procesā, palīdzam kontrolēt situāciju, pastāvīgi uzturam sakarus ar kolēģiem no Krāslavas un Preiļiem," atzīmēja Semjonovs.

Slimnīcā mēdz būt problēmas ar aizsarglīdzekļiem un eksprestestiem pacienta diagnozes diferenciācijai, atzina Sputnik sarunbiedrs. Viņš uzsvēra, ka arī tādi jautājumi jārisina kopīgi.

"Situācija ir slikti prognozējama, tā ir smaga "šeit un tagad". Daudziem spriedze ir maksimāla, taču vajag to atlikt pie malas un risināt kopējo problēmu," secināja Semjonovs.

Aizvadītās diennakts laikā Latvijā fiksēti 580 jauni Covid-19 gadījumi, deviņi cilvēki ir miruši. Kopš epidēmijas sākuma reģistrēti 14 273 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 184 cilvēki miruši. Veselības ministre Ilze Viņķele aicināja negaidīt, ka 6. decembrī tiks atcelts ārkārtējās situācijas režīms, kā bija plānots agrāk.

11
Tagi:
pandēmija, mediķi, Daugavpils
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā pirms apokalipses: kas biedē ārstu
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā
Nēsāt vai nenēsāt? Ārsts pastāstīja, cik lielā mērā maska pasargā no Covid
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Rīga

"No mums plēš lielas summas": Bolt un Wolt izputina ēdināšanas uzņēmumus Rīgā

19
(atjaunots 09:09 26.11.2020)
Restorānu īpašnieki sit trauksmes zvanu – nepilna sabiedriskās ēdināšanas iestāžu slēgšana ārkārtējās situācijas laikā neglābj no izputēšanas. Lielu daļu apgrozījuma "noplēš" ēdiena piegādes kompānijas.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīms Latvijā, kura dēļ kafejnīcas un restorāni nedrīkst pieņemt apmeklētājus, stipri cērt ienākumus, neraugoties uz to, ka ēdināšanas iestādēm ir tiesības pārdot ēdienu līdzņemšanai. Tikmēr piegādes kompānijas plaukst un vairojas, vēsta BВ.lv.

Iestāžu īpašnieki sūdzas par katastrofālu apgrozījumu kritumu. Piemēram, Rīgas restorāna Riviera līdzīpašnieks Eduards Jakuševskis pastāstīja, ka informācija par restorānu apgrozījuma kritumu par 30% "ir pilnīgi nepatiesa". Viss ir krietni sliktāk.

Jakuševskis skaidro, ka ar ienākumiem, kuri sastāda 500-700 eiro dienā, teju pietiek, lai neslēgtu uzņēmumu. Komunālo pakalpojumu un īres apmaksai, kā arī darbinieku algu izmaksai ar to nepietiek.

Kādēļ tā iznāk, paskaidroja itāļu restorāna Casa Nostra vadības pārstāve Sandra Kļaviņa. Viņa paziņoja, ka restorāna apgrozījums krities vairāk nekā par 60%. Lai gan ēdiena tirdzniecība līdzņemšanai ir pieaugusi par 20%. Segu uz savu pusi velk ēdienu piegādes servisi.

Kļaviņa pastāstīja, ka daudzi cilvēki paši pasūta ēdienu pa telefonu un pēc tam paši atnāk tam pakaļ. Taču ir daudz arī to, kas izmanto ēdienu piegādes kompānijas – Bolt un Wolt. Uz piegāžu veiksmes viļņa attīstās arī Latvijas kompānija QWQER.

"Viņi no mums plēš lielas summas. Wolt ņem 30%, Bolt ņem 25% no bruto summas," uzsvēra Kļaviņa.

Atgādināsim, ka augustā rīdziniece rakstīja "Sūdzību dēlim" par to, ka kurjeri, kuri piegādā ēdienu Latvijas galvaspilsētā, nezina latviešu valodu, un tāpēc ar viņiem nav iespējams normāli vienoties – rodas neērtības precizējot adresi. Taču, spriežot pēc visa, Rīgas iedzīvotāji tomēr atraduši veidu kā vienoties, un kurjeru firmas plaukst, kamēr restorāni tiek novājināti.

Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas režīmu, kas tika ieviests 9. novembrī, paredz, ka vismaz uz četrām nedēļām Latvijā ir aizliegts sniegt izklaides pakalpojumus bāros, nakts klubos, akvaparkos, saunās, slidotavās, spēļu zālēs, bērnu svinību vietās, izklaides centros, batutu parkos, bērnu spēļu istabās un bērnu pieskatīšanas istabās. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietās ēdienu iespējams iegādāties tikai līdzņemšanai.

19
Pēc temata
Pārāk vēlu: daudzas kafejnīcas Rīgā neatvērs vasaras terases ziemas periodā
Valdības lēmums var līdz galam iznīcināt Latvijas kafejnīcas un restorānus
Latvijā pazīstams šefpavārs paziņo par populāra Rīgas restorāna slēgšanu
Latviešu valoda pakalpojumu nozarē? Neesam dzirdējuši! Rīdziniece pasūdzējās par kurjeriem
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

0
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu