Latvijas krievi atteicās pakļauties varasiestādēm: paziņots par gatavību boikotēt skolas

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Akcijas "Nē reformai" laikā, kuru organizēja Latvijas Krievu savienība (LKS), uzstājās politiķi un aktīvisti. Pirmā uzstājās LKS vadītāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs gribam, lai šeit, Latvijā,  krievu valoda turpinās, lai tā ir izglītības valoda. Mums ir uz to tiesības. Vai arī, ja ir cita izeja, tad tā ir tikai Latvijas iziešana no visām starptautiskām organizācijām, kur viņa ir apņēmusies ievērot nacionālo minoritāšu tiesības," paziņoja Ždanoka.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Tatjana Ždanoka

Pūlī LKS līderi aktīvi atbalstīja. "Neievēro!" izkliedza kāds, kas izraisīja pārējo klātesošo atbalstu.

Tālāk pūlis metās skandēt: "Mūsu bērniem krievu skolas." Pēc kā vārds tika dots bijušajam Saeimas deputātam, skolas "Evrika" vadītājam Jakovam Plineram.

"Mēs esam sapulcējušies, lai paustu protestu pret totālām bērnu un mazbērnu mācībām latviešu valodā. Mūs vaino radikālismā – tie ir meli. Mēs dzīvojam melos piesātinātā valstī, tās ir mūsu tiesības, lai mūsu bērni mācās lielajā un varenajā krievu valodā. Bijušā izglītības ministra Šadurska mantinieki melo, ka bilingvāla izglītība pozitīvi ietekmē izglītības kvalitāti. Valsts eksāmenu rezultāti pierāda pretējo – vislabāk bērni mācās un attīstās dzimtajā valodā. Savukārt Latvijas varasiestādes tiecas asimilēt mūsu bērnus un mazbērnus, tiecas izaudzēt viņus par Ivaniem, kuri neatceras radniecību. Mūsu uzdevums ir aizstāvēt bērnus," pateica Pliners.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Skolas "Evrika" vadītājs Jakovs Pliners (labajā pusē)

Sputnik Latvija intervijā Pliners atsevišķi uzsvēra, ka ar laiku protesta akcijām ir jānes rezultāti. "Pile akmeni asina," sacīja viņš.

"Kauns Saeimai un valdībai," atbalstīja Plinera uzstāšanos pūlis.

Tālāk uzstājās Latvijas Krievu savienības loceklis Andrejs Pagors. Viņš pateica, ka Latvijas krieviem cenšas pierādīt, ka krievu valodai nav vietas Latvijas skolās, taču tas ir nepareizi. Tieši vecāki ir izglītības pasūtītāji. Un viņiem ir jāizlemj, kādā valodā ir jāmācās viņu bērniem.

"Es uzskatu, ka mums nav vajadzīgs izglītības ministrs, kuram nospļauties par 37% Latvijas iedzīvotāju," uzsvēra Pagors.

Pūlī izskanēja jautājums, kur tad mācās Latvijas vadības bērni? Atbilde bijusi viennozīmīga – ārzemēs.

Uzstājās arī Krievu skolu aizsardzības štāba aktīvists Dmitrijs Šandibins. Viņš stādījās priekšā kā "pieticīgs pasākuma organizators". Un atgādināja, ka pērn Latvijas valdība izsludināja izglītības reformu un paziņoja, ka krievu valoda Latvijā vairs neesot vajadzīga. Pēc tam Latvijas iedzīvotājiem lika prast latviešu valodu, lai iekārtotos darbā.

"Kas būs tālāk? Krievu internāti, krievu geto? Mēs cīnīsimies, mēs nekļūsim par mirušu tautu," īsi rezumēja viņš.

No pūļa iznāca Zurabs, kurš pateica, ka viņam ir divi bērni, no kuriem viens mācās augstskolā, bet otrs – skolā. Zurabs atgādināja, ka pēdējo gadu laikā krievi paguvuši izmantot visus iespējamos cīņas veidus, lai pacenstos pievērst valdības uzmanību savām prasībām. Taču rezultāta nav. atbildēs var dzirdēt tikai vienu – nepatīk latviešu etnokrātija – vācieties prom. Taču krievi maksā nodokļu tieši tāpat kā latvieši, un viņiem ir tiesības saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus. Izglītība arī ir tas pats pakalpojums.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Gājiens "Nē reformai" Rīgā

Tā vietā varasiestādes cenšas "iestumt" krieviem skolu vietā produktu ar iztecējušu derīguma termiņu. Bet krievi katru dienu atbalsta šo liekulību, sūtot bērnus skolās, kur bērni mācās ar aktīvu vecāku līdzdalību. Taču kamēr krievi izmantos "pseidoskolas" un "sapuvušu preci", valdība nereaģēs uz viņu iebildumiem.

"Savi protesti ir jāapliecina ar nedivdomīgām darbībām. Kāpēc mēs vedam bērnus uz reformatoru saindēto skolu? Beztermiņa skolas boikots – tas ir vienīgais garantētais konstitucionālais veids likt valdībai sadzirdēt mūs. Skolu boikotēšana parādīs pasaulei, ka Latvijas valdība nav spējīga turpināt savas saistības attiecībā uz izglītību. Lai boikots kļūtu masveidīgs, jāpastāsta visiem krieviem, ka pilsoņu nepakļaušanās akcijas – tas ir legāli un tas ir veids kā atrisināt problēmu. Boikotam ir jābūt izbeigtam pēc valodas reformas atcelšanas. Otra prasība valdībai – izstrādāt un pieņemt likumu par nacionālo minoritāšu skolā, kur tiks ierakstīts, ka krieviem pašiem ir jāizlemj, kur mācīsies krievu bērni," aicināja Zurabs.

Klātesošie aktīvi atbalstīja šo iniciatīvu un pauda gatavību izplatīt šo aicinājumu visā Latvijā.