Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš

Latvijas karavīri aizstāv Rīgas pili, ļaužu pūlis cenšas izlauzties cauri

136
(atjaunots 17:00 05.10.2019)
Ļaužu pūlis centās ieņemt Rīgas pili, kā Ziemas pili Sanktpēterburgā, taču Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri aizstāvēja Latvijas prezidenta rezidenci: Latvijas NBS mācību detaļas.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Atklātas dažas no septembra vidū notikušajām Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību "Kodols 2019" detaļām, vēsta Mixnews.lv.

Manevru laikā Rīgas pils ēku kompleksā un tuvumā esošajā teritorijā karavīri apguva darbības pūļa uzbrukuma gadījumā Latvijas prezidenta rezidencei.

Līdz šim Aizsardzības ministrija nav slēpusi, ka mācības "Kodols 2019" notiks Rīgas pils teritorijā. Taču kas tur notika, nebija tieši zināms.

NBS komandieris Leonīds Kalniņš publicējis savā Twitter mikroblogā fotogrāfijas ar mācību gaitu. Vienā no šiem foto karavīri iziet kaut kādu operāciju Rīgas pilī.

​"Kodols 2019" mācības bija daļa no NBS militāro mācību cikla "Namejs 2019". Manevri tika veikti militārās policijas iemaņu pārbaudei un pilnveidošanai, kura nodrošina prezidenta un viņa rezidences drošību. Mācību gaitā karavīri izmantoja mācību munīciju un kaujas apstākļu imitācijas līdzekļus.

Sandra Brāle no Aizsardzības ministrijas preses dienesta apstiprināja, ka iebrukuma scenārijs Latvijas prezidenta rezidencē patiešām bija daļa no mācībām. Brāle atzīmēja, ka visas darbības, kuras karavīri izmēģina mācību laikā, ir atbilde uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.

Fridays For Future akcija Madridē
© Sputnik / Алехандро Мартинез Велез

Manevri "Namejs" ar NATO karavīru dalību Latvijā notiek jau nebūt ne pirmo reizi. Šīs mācības ir prezentētas kā liela mēroga Latvijas aizsardzības spēju pārbaude, taču patiesībā tās pārbauda karavīru un Valsts policijas darbinieku spējas aizstāvēt Latvijas iedzīvotājus pašus no sevis. Viens no mācību scenārijiem paredz "masveida nekārtību apspiešanu".

Un daudzi eksperti uzskata, ka "Namejam" līdzīgās mācībās NATO un ASV pakāpeniski pārvērš Latviju militārā poligonā. Kaut arī Kalniņš iepriekš paziņoja, ka Latvijas iedzīvotājiem nav pamata raizēm saistībā ar to, ka mācību laikā militārā tehnika iebrauks viņu privātīpašumā bez brīdinājuma.

Taču patiesībā raizēties, visdrīzāk, ir vērts. Jo pat tās mācības, kuras it kā neiziet ārpus poligonu robežām, mierīgajiem iedzīvotājiem arvien biežāk vairs nekļūst tik drošas.

"Karš" jūsmājās

Tā, piemēram, šī gada martā celtnieks Juris Dīriņš, kurš strādāja teritorijas attīrīšanā pie kādas privātmājas Garkalnē atrada mīnu noliktavu. Dīriņš ar traktoru gan rāva ārā nogāzto koku celmus, gan izlīdzināja zemi pie privātmājas, kad pēkšņi uzdūrās kaut kam cietam. Kā bija noskaidrojies, ka tas "kaut kas" bija mīnu noliktava. Dīriņš informēja atbildīgās iestādes, kā arī pastāstīja par savu atradumu Interneta lietotājiem. Turklāt viņš norādīja, ka netālu no vietas, kur tika veikts viņa "atklājums", atrodas Ādažu poligons.

Vēl viens incidents noticis Sējas novadā. Tur pat neko nenācās rakt. Latvijas NBS palaists lādiņš trāpījis taisni privātā īpašumā esošā zemesgabalā.

Par laimi, saimnieku nebija, tāpēc ziņas par notikušajām "nepatikšanām" viņi uzzināja pa telefonu no NBS virsnieka, kurš pavēstīja: iecirknī no Ādažu poligona nokritis lādiņš – zemē radusies šāviņa bedre un izcēlies ugunsgrēks.

Aleksandrs Perendžijevs
из личного архива автора

Tāpat vīrietis norādīja, ka viņa zemesgabals atrodas dažu kilometru attālumā no militārā poligona. Pēc viņa sacītā, sākumā iet poligons, pēc tam slāpēšanas zona – apmēram pieci kilometri, un pēc tam sākas privātās teritorijas. 200 metru attālumā no zemesgabala dzīvo cilvēki.

Visbeidzot, atmiņā dziļi iespiedies neplānotais uzbrukums skandalozākais notikums Baltijas valstīs pēdējā laikā. Tiesa, tas notika ārpus Latvijas, un to neskāra tieši, taču iznākums varēja būt citāds.

2018.gada augustā Spānijas GKS iznīcinātājs Eurofighter Typhoon 2000 nejauši palaida "gaiss-gaiss" tipa kaujas raķeti, lidojot virs Igaunijas dienvidu daļas. Starp citu, neviens vēl joprojām nezina, kur šī raķete pazudusi. Iespējams, tā nokritusi pat Latvijas teritorijā.

Tolaik aizsardzības spēki brīdināja, ka, atrodot raķeti vai tās elementus, aizliegts tos aizskart. Atradējs lūgts nekavējoties ziņot pa tālruni 112.

136
Pēc temata
Tālāk no NATO: KF un Baltkrievija rīkos liela mēroga mācības "Savienības vairogs 2019"
Pārsteigt NATO: ko Krievijas un Baltkrievijas karavīri gatavo pie Ņižņijnovgorodas
Eksperts: viens Krievijas "Iskander" atvēsinās Baltijas sapņus par PGA sistēmu
Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO slēpj no Krievijas militārās mācības Latvijā
  Gaisa desanta spēku diena

Latvijas robežsargs apsveicis draugus Desanta dienā. Tagad viņu gaida Ētikas komisija

2
(atjaunots 17:51 07.08.2020)
Valsts robežsardzes darbinieks sociālajos tīklos apsveicis draugus Gaisa desanta spēku dienā. Tagad Ētikas komisija izmeklēs, vai viņš tādējādi nav kaitējis robežsargu reputācijai.

RĪGA, 7. augusts - Sputnik. Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenais inspektors Aleksandrs Rubļovs apsveicis savus draugus Gaisa desanta spēku dienā ar publikāciju savā personīgajā lapā Facebook. Tagad  viņam par to nāksies samaksāt, vēsta Pietiek.com.

2. augustā inspektors publicēja savā lapā fotogrāfiju – desantnieki ierindā ar uzrakstu "Neviens, izņemot mūs!" Publikāciju pavadīja vārdi "Apsveicu svētkos!".

Par inspektora apsveikumu bija sašutuši daži Facebook apmeklētāji, pēc tam pie darba ķērās Ētikas komisija.

"Aleksandra Rubļova Facebook profilā nebija minēta viņa darbavieta, - raksta Pietiek. - Taču ieraksti nepārprotami apliecināja, ka sveicējs specifiskai PSRS iedzīvotāju daļai nozīmīgajā dienā ir tieši robežsardzes inspektors. Kā rāda A.Rubļova amatpersonas deklarācija, PSRS tradīciju cienītājs pērn Latvijas Valsts robežsardzē algā saņēmis 17 095 eiro un vēl arī 487 eiro lielu pabalstu.

Valsts robežsardze paskaidroja: "Konkrētajā gadījumā Valsts robežsardzes amatpersona ir pārkāpusi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra ieteikumu Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" 13. punkta "Ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas nodarbinātais rīkojas tā, lai nemazinātu valsts pārvaldes reputāciju un uzticēšanos tai" un Valsts robežsardzes 2020. gada 9. marta iekšējo noteikumu Nr. 4 "Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieka ētikas kodekss" 12.2. punkta "cienīt un nekaitēt Valsts robežsardzes reputācijai" prasības. Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenā inspektora rīcība tiks vērtēta Valsts robežsardzes ētikas komisijā."

2
Tagi:
Robežsardze
Pēc temata
Kupoli debesīs: Kubaņas desantnieki nodeva sveicienus ASV un Ukrainas mācībām
"Kas cits, ja ne mēs": Krievija formē jaunu gaisa desanta pulku Krimā
Rota, kas aizgāja debesīs. Nemirstīgie Pleskavas desantnieki
Kviešu ražas vākšana, foto no arhīva

"Labība sagūlusi veldrē": zemnieki stāsta par kviešu ražu

4
(atjaunots 13:40 07.08.2020)
Zemnieki Latvijā cerēja, ka šogad gaidāma laba kviešu raža, tomēr atzīst, ka cerības nav īsti attaisnojušās.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Ražas novākšanas sezona rit pilnā sparā. Zemnieki atzīmē, ka brīžiem darbu pārtraukušas tikai lietavas. Tomēr daudzi atzīst, ka cerējuši uz daudz labāku ražu, vēsta Rus.lsm.lv.

Auces novada zemnieku saimniecības "Druvas" saimnieks Vidmants Krapauskis stāsta, ka ražas kulšanas darbi jau rit aktīvi. Saimniecībā kopumā sējumi ir 600 hektāru platībā. Aizvadītajā nedēļā jau novākts rapsis un daļa ziemas kviešu.

Krapauskis piezīmēja, ka cerējis uz lielāku ražu. No rapša sējumiem 106 hehtāru platībā 16 hektārus iznīcinājusi krusa. Rezultātā rapša raža iznāca 2,6 tonnas uz hektāru, bet varēja būt 3,5 tonnas.

Zemnieks uzsvēra, ka tas ir nopietns zaudējums. Tagad saimniecība gaida apdrošināšanas kompensāciju.

Radušās problēmas arī ar kviešiem – graudi ir ļoti sīki. Pagaidām paspējuši novākt 36 hektārus ziemas kviešu - ap piecām tonnas uz hektāru.

Talsu novada saimniecība "Rīgmaļi", kur kopējā sējumu platība ir ap 1000 hektāru, vēl tikai sāk novākt rapšus un kviešus. Graudkopis Māris Bērziņš stāstīja, ka pirmajās trīs dienās nokulti 25% lauku.

Bērziņš atzīmēja, ka sākumā šķitis: šī gada raža būs laba, tomēr lietavas ir darījušas savu - vietām ir veldre, arī jūnija sausums ir atstājis savu iespaidu. Katastrofa, viņaprāt, nav notikusi, tomēr cerības nav attaisnojušās.

Atgādināsim, ka, neskatoties uz ekspertu prognozēm, kuri draudēja, ka Latvija varētu palikt bez ražas kaprīzo laikapstākļu dēļ, šogad valsts pardevusi gandrīz par 70% vairāk augļu nekā šajā periodā pērn.

Lielāko daļu ābolu Latvija pārdevusi Igaunijai – 64% no visa ābolu eksporta apjoma. Arī lielākā daļa bumbieru – 65% kopējā eksporta apjoma – nonākuši Igaunijā.

Pie tam 36% no ābolu eksporta Latvija pārdevusi Lietuvai, tāpat kā 14% no kopējā bumbieru apjoma.

4
Tagi:
lauksaimniecība, Latvija
Pēc temata
Speciālists: ja svelme saglabāsies, Latvija var palikt bez ražas
Kartupeļi dārgi, toties ir savi tomāti: kā veidojas pārtikas cenas Baltijas valstīs
Zemnieku Saeima: lai politiķi paši brauc pie mums vākt ogas
Visu eksportā: Latvija nopelnījusi gandrīz 15 miljonus eiro uz augļu tirdzniecības rēķina