Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš

Latvijas karavīri aizstāv Rīgas pili, ļaužu pūlis cenšas izlauzties cauri

137
(atjaunots 17:00 05.10.2019)
Ļaužu pūlis centās ieņemt Rīgas pili, kā Ziemas pili Sanktpēterburgā, taču Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri aizstāvēja Latvijas prezidenta rezidenci: Latvijas NBS mācību detaļas.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Atklātas dažas no septembra vidū notikušajām Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību "Kodols 2019" detaļām, vēsta Mixnews.lv.

Manevru laikā Rīgas pils ēku kompleksā un tuvumā esošajā teritorijā karavīri apguva darbības pūļa uzbrukuma gadījumā Latvijas prezidenta rezidencei.

Līdz šim Aizsardzības ministrija nav slēpusi, ka mācības "Kodols 2019" notiks Rīgas pils teritorijā. Taču kas tur notika, nebija tieši zināms.

NBS komandieris Leonīds Kalniņš publicējis savā Twitter mikroblogā fotogrāfijas ar mācību gaitu. Vienā no šiem foto karavīri iziet kaut kādu operāciju Rīgas pilī.

​"Kodols 2019" mācības bija daļa no NBS militāro mācību cikla "Namejs 2019". Manevri tika veikti militārās policijas iemaņu pārbaudei un pilnveidošanai, kura nodrošina prezidenta un viņa rezidences drošību. Mācību gaitā karavīri izmantoja mācību munīciju un kaujas apstākļu imitācijas līdzekļus.

Sandra Brāle no Aizsardzības ministrijas preses dienesta apstiprināja, ka iebrukuma scenārijs Latvijas prezidenta rezidencē patiešām bija daļa no mācībām. Brāle atzīmēja, ka visas darbības, kuras karavīri izmēģina mācību laikā, ir atbilde uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.

Fridays For Future akcija Madridē
© Sputnik / Алехандро Мартинез Велез

Manevri "Namejs" ar NATO karavīru dalību Latvijā notiek jau nebūt ne pirmo reizi. Šīs mācības ir prezentētas kā liela mēroga Latvijas aizsardzības spēju pārbaude, taču patiesībā tās pārbauda karavīru un Valsts policijas darbinieku spējas aizstāvēt Latvijas iedzīvotājus pašus no sevis. Viens no mācību scenārijiem paredz "masveida nekārtību apspiešanu".

Un daudzi eksperti uzskata, ka "Namejam" līdzīgās mācībās NATO un ASV pakāpeniski pārvērš Latviju militārā poligonā. Kaut arī Kalniņš iepriekš paziņoja, ka Latvijas iedzīvotājiem nav pamata raizēm saistībā ar to, ka mācību laikā militārā tehnika iebrauks viņu privātīpašumā bez brīdinājuma.

Taču patiesībā raizēties, visdrīzāk, ir vērts. Jo pat tās mācības, kuras it kā neiziet ārpus poligonu robežām, mierīgajiem iedzīvotājiem arvien biežāk vairs nekļūst tik drošas.

"Karš" jūsmājās

Tā, piemēram, šī gada martā celtnieks Juris Dīriņš, kurš strādāja teritorijas attīrīšanā pie kādas privātmājas Garkalnē atrada mīnu noliktavu. Dīriņš ar traktoru gan rāva ārā nogāzto koku celmus, gan izlīdzināja zemi pie privātmājas, kad pēkšņi uzdūrās kaut kam cietam. Kā bija noskaidrojies, ka tas "kaut kas" bija mīnu noliktava. Dīriņš informēja atbildīgās iestādes, kā arī pastāstīja par savu atradumu Interneta lietotājiem. Turklāt viņš norādīja, ka netālu no vietas, kur tika veikts viņa "atklājums", atrodas Ādažu poligons.

Vēl viens incidents noticis Sējas novadā. Tur pat neko nenācās rakt. Latvijas NBS palaists lādiņš trāpījis taisni privātā īpašumā esošā zemesgabalā.

Par laimi, saimnieku nebija, tāpēc ziņas par notikušajām "nepatikšanām" viņi uzzināja pa telefonu no NBS virsnieka, kurš pavēstīja: iecirknī no Ādažu poligona nokritis lādiņš – zemē radusies šāviņa bedre un izcēlies ugunsgrēks.

Aleksandrs Perendžijevs
из личного архива автора

Tāpat vīrietis norādīja, ka viņa zemesgabals atrodas dažu kilometru attālumā no militārā poligona. Pēc viņa sacītā, sākumā iet poligons, pēc tam slāpēšanas zona – apmēram pieci kilometri, un pēc tam sākas privātās teritorijas. 200 metru attālumā no zemesgabala dzīvo cilvēki.

Visbeidzot, atmiņā dziļi iespiedies neplānotais uzbrukums skandalozākais notikums Baltijas valstīs pēdējā laikā. Tiesa, tas notika ārpus Latvijas, un to neskāra tieši, taču iznākums varēja būt citāds.

2018.gada augustā Spānijas GKS iznīcinātājs Eurofighter Typhoon 2000 nejauši palaida "gaiss-gaiss" tipa kaujas raķeti, lidojot virs Igaunijas dienvidu daļas. Starp citu, neviens vēl joprojām nezina, kur šī raķete pazudusi. Iespējams, tā nokritusi pat Latvijas teritorijā.

Tolaik aizsardzības spēki brīdināja, ka, atrodot raķeti vai tās elementus, aizliegts tos aizskart. Atradējs lūgts nekavējoties ziņot pa tālruni 112.

137
Pēc temata
Tālāk no NATO: KF un Baltkrievija rīkos liela mēroga mācības "Savienības vairogs 2019"
Pārsteigt NATO: ko Krievijas un Baltkrievijas karavīri gatavo pie Ņižņijnovgorodas
Eksperts: viens Krievijas "Iskander" atvēsinās Baltijas sapņus par PGA sistēmu
Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO slēpj no Krievijas militārās mācības Latvijā
Aleksandrs Kuzmins

Tiesībsargs paskaidroja, ko nozīmē EP rezolūcija krievvalodīgajiem

7
(atjaunots 07:37 05.03.2021)
Ja Latvija nepildīs Eiropas Padomes rekomendācijas krievvalodīgās minoritātes tiesību aspektā, tiks grauta valsts reputācija.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Liela daļa dokumenta veltīta kritiskam Latvijas politikas vērtējumam šajā jomā.

Mazākumtautību tiesību aizsardzības tēma joprojām ir svarīga, jo rezolūcijas pieņemšana un strīdi par to vilkās vairāk nekā pirms diviem gadiem, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja Latvijas cilvēktiesību komitejas tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins.

"Rezolūcija rāda, ka ne tikai neapmierināti iedzīvotāji runā par problēmām ar nacionālo politiku, - to saka Eiropas Padomes eksperti, ko ievēlējušas daudzas valstis. Pārsvarā runa ir par skolām, par nepieciešamību saglabāt piekļuvi izglītībai dzimtajā valodā. Tas attiecas arī uz citiem jautājumiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļu aktualitāti un pieejamību dažādās valodās, kas patlaban ierobežota ar kvotām," atgādināja Kuzmins.

Tiesībsargs atzīmēja, ka rezolūcija ir rekomendējoša un neprasa automātisku izpildi, tomēr var kļūt par argumentu tiesās.

"Nesen beigusies kampaņa prasību iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā krievvalodīgās izglītības jautājumā. Neapšaubāmi, EP viedoklis par to, ka problēma pastāv, būs arguments tiesā, ko šī organizācija radījusi," uzskata Kuzmins.

Viņš uzsvēra, ka publicētā rezolūcija ir autoritatīvākais vērtējums par to, kādi konkrēti secinājumi Latvijai izriet no tās saistībām, ko paredz Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

"Eiropas Padome liek saprast, ka problēma pastāv. Reāli valsts var ievilkt garumā šo saistību izpildi, taču rezolūcijā ir konkrēts viedoklis par pārliekām valsts valodas zināšanu prasībām, par dalību vēlēšanās un vārdu rakstību dokumentos," paskaidroja Kuzmins.

Tiesībsargs uzvēra: ir pamats pieprasīt saistību izpildi no Latvijas. Ja valsts nesekos Eiropas Padomes ieteikumiem, tas nāks par ļaunu tās reputācijai.

"Īpaši grūti Latvijas valdībai ir apgalvot, ka problēmas nav, ja uz to norāda neatkarīgie eksperti. Tā darbojas starptautiskās tiesības: piespiešanas nav, taču ir iespēja pārkāpēju saukt vārdā un nokaunināt," piezīmēja Kuzmins.

Кузьмин объяснил, что значит резолюция Совета Европы для русскоязычных латвийцев
7
Tagi:
krievvalodīgie, iedzīvotāji, Latvija, Eiropas Padome
Pēc temata
"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Māca visiem vārda brīvību: Krievijas ārlietu ministrs pārmet Baltijai politisku cenzūru

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

30
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

30
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām