Leģionāru gājiens 2019. gada 16. martā

Atnāk vācieši, nodedzina visu: Jurkāns aicina LR valdību pateikt taisnību par leģionāriem

237
(atjaunots 14:08 05.10.2019)
Kādēļ Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks atļāvās nosaukt SS leģionārus par varoņiem? Kādēļ Latvijas prezidents Egils Levits nepauda sašutumu: "Kā tad tā!" Kādēļ Latvijas valdība nereaģē? Bijušais ĀM vadītājs Jānis Jurkāns uzskata, ka ir laiks pateikt taisnību.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns radio Baltkom intervijā pauda savu sašutumu sakarā ar Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītāja Arta Pabrika runu, kurš piemiņas pasākumos sakarā ar Mores kauju 75. gadadienu nosauca Waffen SS leģionārus par latviešu valsts varoņiem un lepnumu un aicināja godāt viņu piemiņu.

Jurkāns uzskata, ka par varoņiem leģionārus dēvēt kategoriski nedrīkst. SS leģionārs – tā ir drīzāk gan šo pašu cilvēku, gan kara traģēdija. Uz savas ģimenes piemēra bijušais Latvijas ĀM vadītājs paskaidroja, ko viņš ar to domā.

"Mans vectētiņš bija turīgs saimnieks, dzīvoja ciemā Skrudalienā. Atnāca vācieši, bet tā kā viņi nemīlēja poļus, un viņš  bija pans Cahajevičs, nodedzināja visu, tostarp māju, saimniecību. Paņēma zirgus un 18 gadus veco dēlu. Apģērba viņu, uzāva kājās apavus, tādējādi noteica Vermahta dienestā. Tā ir visīstākā traģēdija. Cilvēkam bija 18 gadi. Viņa acīs vācieši sadedzināja visu, kas tur bija. Un viņam vēl bija jādienē. Un šādu traģēdiju bija ļoti daudz," uzsvēra Jurkāns.

Tāpat viņš pateica, ka nevar "musināt" šo jautājumu, jo tā ir cilvēku sāpe. Un vēl jo vairāk nedrīkst augstākā mēroga ierēdnim publiski teikt to, ko sacīja Pabriks, "viņš  taču nav vienkārša privātpersona, viņš taču nesaka to pēc aiziešanas no amata".

Tāpat Jurkāna sašutumu izraisa tas, ka neviens no valdības nereaģēja uz Aizsardzības ministrijas vadītāja mulsinošajiem vārdiem. Pat Latvijas prezidents Egils Levits, kura dzīslās tek ebreju asinis, kura tautieši cieta no to pašu leģionāru rokām, noklusēja.

"Nu tak izej un pasaki patiesību – jā, upuri, bet ne varoņi! Bet ja jau valdība klusē, tātad atbalsta. Priekš kam tas viss? Laikam, rakņāties pagātnē un uzdot cilvēkus, kuri principā ir traģiskas personības vēsturē, par varoņiem – tā ir ļoti slikta audzināšana un ļoti slikts piemērs skolēniem. Un tas parāda, ka Latvija neiet līdzi Eiropai, pasaulei," rezumēja Jurkāns.

"Mati ceļas gaisā"

Iepriekš Pabrika paziņojums izraisīja Latvijas vēsturnieku sašutumu, kuri nosauca ministra runu par apkaunojumu. Vēsturnieks Edgars Engīzers savā Twitter profilā uzrakstīja, ka viņam esot kauns par Latviju un par to, cik viegli plašā politiskā žestā Pabriks spēja nosvītrot visu to, pie kā speciālisti strādājuši gadiem ilgi, visus vēsturnieku pētījumus.

Saeimas deputāts Igors Pimenovs no "Saskaņas" vispār aicināja Pabriku demisionēt un uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijas vadītāja rīcībai jābūt nosodītai.

Savukārt Krievijas vēstniecībā Latvijā atzīmēja, ka atsevišķiem Latvijas politiķiem nebūtu lieki no jauna izlasīt Nirnbergas tribunāla spriedumu, kurš atzina Latviešu brīvprātīgo SS leģionu par noziedzīgu kara veidojumu.

"Mati ceļas gaisā, apzinoties to, ka Waffen SS leģionārus, kas saistīti ar zvērībām, masveida spīdzināšanām un slepkavībās gan attiecībā uz mierīgajiem iedzīvotājiem, gan uz karagūstekņiem, turpina godāt atsevišķi Latvijas valdības locekļi," pauda sašutumu diplomātijas iestādē.

Jautājums par Latvijas iedzīvotāju dalību nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados tiek noklusēts. Mūsdienu Baltijas valstu politiskajā skatījumā tiek apgalvots, ka Latvijas piederīgie nav saistīti ar civilo iedzīvotāju iznīcināšanu. Publiskotie arhīvu dokumenti atspēko Latvijas politiķu apgalvojumus.

Latviešu leģiona noziegumu vidū ir soda operācijas "Ziemas burvestība" un "Pavasara svētki", kuras tika īstenotas 1943. un 1944. gadā nacistu okupētajās PSRS teritorijās. Leģionāri iznīcināja simtiem ciemu, nogalināja tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, ko apstiprina vēstures dokumenti un aculiecinieku sniegtās liecības.

237
Pēc temata
Vēsturnieks: aizsardzības ministram jānodarbojas ar karaspēkiem, nevis mītu veidošanu
Nākamais ministrs sola modernu nacionālismu – bez krieviem
Divas vēstules NATO: ar ko atšķiras "Saskaņas" un LKS sūdzības par Pabriku
Salaspils atbrīvošanas gadadiena. Latvijas vadība to atkal ignorējusi
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

5
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

5
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus

7
(atjaunots 17:08 01.12.2020)
Oficiāla lēmuma vēl nav, taču jau ir skaidrs, ka ārkārtējās situācijas režīms, turklāt ar pastiprinātiem ierobežojumiem, tiks pagarināts vismaz līdz 11. janvārim.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc tam, kad Latvijas prezidents Egils Levits 30. novembrī tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu un Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci, kļuva skaidrs: varasiestādes atbalsta lēmumu par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu un ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu pastiprināšanu līdz nākamā gada 11. janvārim. Papildu ierobežojošo pasākumu kārtā piedāvāts pagarināt ziemas brīvlaiku 1.-4. klašu skolēniem (attiecīgi, par vienu nedēļu tiks pagarināts mācību gads maijā-jūnijā).

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Tāpat stingrāki ierobežojumi skars pulcēšanos un publiskus pasākumus, iespējams, atkal tiks ieviests aizliegums tirdzniecības centru un veikalu darbam brīvdienās – atstās tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību. Var tikt ieviestas izmaiņas robežas šķērsošanas kārtībā. Un galvenais, premjers uzstāj uz masveida Covid-19 testēšanas sarīkošanu, tostarp to cilvēku vidū, kuriem nav nekādu saslimšanas simptomu. Par testēšanas kārtību pagaidām netiek stāstīts plašāk.

Komentējot gaidāmo karantīnas pasākumu pastiprināšanu, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece sacīja, ka esošie ierobežojumi nesamazina Covid-19 izplatību. Taču parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka stingrāki ierobežojumi ir jāievieš kopā ar atbalsta pasākumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts otrdien, valdības sēdē, tomēr viņš uzsvēra: "Tas, ko es piedāvāju, jau ir stingrāk par režīmu, kas bija pavasarī. Vienīgā atšķirība ar pilnīgu slēgšanu būtu tā, ka nedēļas vidū veikali būs vaļā. Tagad piedāvājums ir pat stingrāks nekā pavasarī."

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka papildu ierobežojumi tiks pieņemti uz jau ieviesto pamata, kas ir ieviesti reģionos ar vislielāko infekcijas izplatību. Turklāt otrdien valdības sēdē, kā tiek cerēts, tiks prezentēts gaidāmās iedzīvotāju vakcinācijas plāns pret Covid-19. Veselības ministre apsolīja, ka tā būs nebijuša mēroga, lieluma un ātruma vakcinācijas akcija.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Un par ekonomiskā atbalsta pasākumiem runājot. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka valdība grasās apzināti palielināt uzņēmumiem paredzētās palīdzības apmēru. Tostarp 30. novembra koalīcijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums, ka subsīdijas apgrozījuma līdzekļiem varēs saņemt visi uzņēmumi, kuru apgrozījums novembrī, salīdzinājumā ar trim pēdējiem mēnešiem, samazinājies vairāk nekā par 20%. Šis pats kritērijs – apgrozījuma kritums par 20% – tiks ieviests uzņēmumiem, kuri pretendē uz dīkstāves pabalstiem. Tāpat dīkstāves pabalsti kļūs pieejami arī pašnodarbinātām personām, kā arī tiem, kas strādā ar patentmaksu. Dīkstāves pabalsta apmēru patenta maksātājiem plānots palielināt no 330 līdz 400 eiro. No valdības pārstāvju puses izskanējuši pat paziņojumi, ka ir vērts padomāt par beznosacījumu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Ja par ekonomiskā atbalsta pasākumiem koalīcijai, spriežot pēc visa, ir vairāk vai mazāk izteikts konsenss, tad attiecībā uz gaidāmajiem karantīnas pasākumiem tā nav. Tātad, ko būs atļauts, bet ko nebūs atļauts darīt valsts iedzīvotājiem, un cik ilgu laiku – tas tiks lemts diskusiju laikā valdības sēdē.

7
Tagi:
Latvija, koronavīruss, valdība, ārkārtējā situācija
Pēc temata
Kariņš aicināja Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos vienam pie otra
Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām