Gājiens Nē reformai Rīgā

"Latvija mana valsts, krievu valoda mana valoda": Rīgā norisinās gājiens "Nē reformai"

93
(atjaunots 13:07 05.10.2019)
"Krievu bērniem – krievu skolas", "Nepiekrītam", "Spēks ir patiesībā – patiesība ir mūsu pusē" – ar šādiem lozungiem cilvēki devas protesta gājienā, kurš startēja no Rātslaukuma Rīgā.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Sestdien, 5. oktobrī, Rīgā, Rātslaukumā startēja gājiens "Nē reformai". Bungu skaņās gājiena dalībnieki iet pie Valdības nama.

"Rokas nost no krievu skolām", "Krievu bērniem krievu skolas", "Latvija – mana valsts, krievu valoda – mana valoda" – skandē pūlis. Gājiena mērķis ir parādīt Latvijas varasiestādēm, ka izglītības reforma Latvijā ir nepieļaujama.

Шествие Нет реформе в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Gājiens "Nē reformai" Rīgā

Gājiena rīkotājs ir Latvijas Krievu savienība.

Шествие Нет реформе в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Gājiens "Nē reformai" Rīgā

"Izglītības reforma, kuru atstājis bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis "mantojumā" visiem Latvijas bērniem, stājās tiesībās jau no 1. septembra. Cerību uz tiesām, fakultatīviem, deputātiem un vienkārši labiem cilvēkiem vairs nav! palikusi pēdējā iespēja: paņemt situāciju savās rokās. Pateiksim kopā apņēmības pilnu "NĒ" reformai!" teikts pasākuma lapā Facebook.

93
Pēc temata
KF vēstniecība kritizē Latvijas varasiestādes par pilsoņu dalīšanu "savējos" un "svešajos"
Tas pazemos krievus: "Saskaņa" uzskata NA ideju par bērnudārziem par provokāciju
Uzņēmējs: mācības latviešu valodā kropļo krievu bērnus
Татьяна Жданок у памятника Освободителям в Риге в День Победы

Ždanoka: ES ierēdņi ignorē Latvijas nepilsoņu problēmas

10
(atjaunots 11:36 16.01.2021)
Neviena neievēlētie Eiropas ierēdņi ir parādījuši, ka pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne EP deputātu viedoklim, ne 1,2 miljonu ES valstu iedzīvotāju pozīcijai.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Rudenī Eiropas Parlamentā notika debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu "Glābšanas pakete minoritātēm". Vienotās Eiropas mazo tautu nacionālo, kultūras un valodas tiesību atbalstam savākti 1,32 miljoni parakstu, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm ES, kurā projekts Minority SafePack guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu.

Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka neuzskata par nepieciešamu ierosināt jaunu likumdošanu šajā jomā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs ar to esam neapmierināti, jo EP rezolūcijā skaidri norādīts, ka tādas likumdošanas pieņemša ir nepieciešama. Kā zināms, iniciatīva ietver vairākus punktus. Viens no tiem paredz veidot aģentūru valodu daudzbveidības jautājumos. Tieši to mēs, starpfrakciju deputātu grupa tradicionālo nacionālo un valodas minoritāšu tiesību jautājumos visvairāk gaidījām no Eiropas Komisijas," paskaidroja Ždanoka.

Viņa informēja, ka patlaban tiek gatavota vēstule EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un EK viceprezidentei vērtību jautājumos Verai Jurovai. Tās mērķis – paust sašutumu par EK reakciju.

"Diemžēl tāda reakcija demonstrē, ka neviena neievēlēti Eiropas ierēdņi pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne deleģētu cilvēku – EP deputātu viedoklim un ignorējot 1,2 miljonu pilsoņu pozīciju no daudzām ES valstīm. Birokrāti ignorē cilcēku prasības, un tā ir antidemokrātiska rīcība. Mūsu starpfrakciju grupa pieprasis uzklausīt iniciatīvu," apsolīja Ždanoka.

Plānots, ka mazākumtautību tiesību uzlabošanās visā ES varētu ietekmēt situāciju, kas saistīta ar lielas Latvijas iedzīvotāju daļas ilggadējo diskrimināciju, kas dara kaunu valstij Eiropas daudzveidības un tolerances fonā.

Жданок: чиновники ЕС закрыли глаза на проблемы национальных меньшинств
10
Tagi:
Tatjana Ždanoka, nepilsoņi, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas vajāšanu Baltijā
Ždanoka nosaukusi noteikumu nepilsoņu problēmas risināšanai ES līmenī
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
Ždanoka: ES jaunais budžets dāvā iespējas Latvijai, ja visa nauda netiks apēsta
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

7
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
7
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos
Ziemeļu straume 2

Pēdējā brīdī: ASV atkal ķeras pie "Ziemeļu straumes 2"

0
(atjaunots 15:49 16.01.2021)
No 1. janvāra ASV pastiprinājušas pasākumus pret projekta dalībniekiem. Tomēr būvdarbi turpinās.

Dāņu kompāniju "Ramboll" iebiedējušas Vašingtonas sankcijas, vēsta mediji. Eiropā atkal iedegušās kaislības: kamēr vācieši gatavo fondu aizsardzībai no sankcijām, briti vēlas sekot amerikāņu piemēram, bet zviedri bīstas no "gāzes kara". Par to, kas sagaidāms gāzesvada projektā, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Atkal vecā dziesma

"Ziemeļu straumes 2" sauszemes iecirknis ārvalstīs ir sekmīgi pabeigts. Patlaban tiek izbūvētas caurules Vācijas ūdeņos. Tai sekos Dānija. Projekts nonācis finiša taisnē. Tomēr Vašingtona atsakās to atzīt. No 1. janvāra stājies spēkā jaunais likums par aizsardzības budžetu, kas ietver papildu sankcijas pret Krievijas gāzesvadu.

Cita starpā runa ir par organizācijām, kas nodrošina testēšānas, inspekcijas vai sertifikācijas pakalpojumus. Norvēģu kompānija "DNV GL" jau paziņoja, ka pārtrauc visas ar gāzesvada pārbaudi saistitās darbības un nevarēs to sertificēt.

Iepriekš ASV Senāta republikāņu vairākuma līderis Mičs Makkonels pavēstīja, ka likumam par aizsardzības budžetu ir izšķiroša nozīme valsts drošības aspektā un no "tādu lielvalstu-sāncenšu kā Ķīna un Krievija savaldīšanas" viedokļa. Šis dokuments nostiprinās ASV priekšrocības "jūrā, uz sauszemes, gaisā, kibertelpā un kosmosā".

"Gazprom" atlicis izbūvēt aptuveni 150 kilometrus cauruļu: 120 — Dānijas un mazliet vairāk nekā 30 – Vācijas ūdeņos. Gāzesvads ir gatavs par 94%.

Neskatoties uz Vašingtonas mēģinājumiem aizkavēt piecu Eiropas lielāko enerģētisko kompāniju finansētā projekta noslēgumu, 11. janvārī atsākās darbs Vācijas teritoriālajos ūdeņos pēc gadu ilga pātraukuma. No 15. janvāra sākas cautuļu izbūve pie Dānijas krastiem.

Cauruļvadu izbūves kuģim "Fortune" palīdzēs Krievijas Jūras glābšanas dienesta "Murman" un "Baltiyskiy issledovatel", kā arī citi sagādes kuģi. Jūrā tiks izveidota pagaidu lieguma zona 200 metru platumā abās pusēs no cauruļvadu izbūves līnijas.

Iepriekš "Gazprom eksport" ģenerāldirektore Jeļena Burmistrova precizēja, ka jūras iecirkņa izbūves termiņš ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, laikapstākļiem.

Aizsargmehānisms

Pa to laiku ASV atkal draud Eiropas kompānijām, kas, pēc Vašingtonas domām, palīdz Krievijai.

"Mēs cenšamies informēt tās par risku un aicinām atteikties no sadarbības, pirms nav par vēlu," informācijas avotu Valsts departamentā citēja aģentūra Reuters. Tuvākajās dienās Baltais nams, domājams, publicēs nepatīkamo organizāciju sarakstu.

Tomēr Krievijas ĀM uzsvēra: Maskava nešaubās par "Ziemeļu straumes 2" panākumiem, lai kāds būtu Vašingtonas spiediens pret "Gazprom" partneriem Rietumeiropā.

Vācija joprojām uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un nepieņem ASV eksteritoriālās sankcijas. Pat to nesen atgādināja Vācijas Ministru kabineta oficiālā pārstāvja vietnieks Ulrike Demmers. Vēl vairāk, janvāra sākumā Meklenburgas-Priekšpomerānijas zemes parlaments ar balsu vairākumu atbalstīja reģionālās valdības iniciatīvu nodibināt ekoloģisko fondu "Klimata un apkārtējās vides aizsardzība MV".

Fonds izdomāts ar mērķi apiet amerikāņu sankcijas. Organizācija varēs iegādāties būvdarbiem nepieciešamās iekārtas, bet vispirms – atzīs cauruļvadu par ekoloģijai svarīgu projektu.

Vācu izdevums Bild precizēja, ka ts ļaus klasiificēt "Ziemeļu straumi 2" kā "apkārtējās vides aizsardzības principiālu elementu".

Fonds plāno reģistrēt komercuzņēmumu, kas nodarbosies vienīgi ar "Ziemeļu straumi 2". Kompānijas, kam draud sankcijas, sadarbosies ar Krieviju, izmantojot minētā uzņēmuma piedāvātos ekonomiskos instrumentus.

Zaudē laiku

Vai vācieši paspēs pasargāties no sankcijām? Novērotāju domas dalās. No vienas puses, fonds saņems pietiekamas investīcijas un pilnvaras, lai nivelētu Vašingtonas centienus, uzskata kompānijas "TMT" direktors Daņiils Rostobcevs.

"Tomēr iniciatīva ar fornu radījusi sabiedrības neapmierinātību, it īpaši "zaļo" vidū. Ekologi uzskata, ka ir neētiski un neglīti tādējādi veicināt projektu, kurš, pēc viņu domām, nepavisam nav "zaļš", tas apdraud apkārtējo vidi," norādīja analītiķis.

Tagad viss atkarīgs no tā, vai projekta piekritējiem izdosies vienoties ar sabiedrību. Vienlaikus, uzskata neatkarīgais rūpniecības eksperts leonīds Hazanovs, Berlīne jebkurā gadījumā nepakļausies Vašingtonai: Vācijai vajadzīga Krievijas gāze, lētāka nekā amerikāņu SDG. Vēl jo svarīgākas ir ekonomiskās attiecības ar Krieviju – tas ir stratēģisks tirgus Vācijas kompānijām.

"Protams, pret fondu tiks vērstas sankcijas, tomēr tām nebūs efekta. Bet pret tā apakšuzņēmējiem nāksies gatavot jaunu likumprojektu, saskaņot to Kongresā, gaidīt, kamēr parakstīs prezidents. Tas var ilgt pat pusgadu, kura laikā "Ziemeļu straumi 2" pabeigs," sprieda eksperts. Tomēr viņš pieļāva, ka iespējams grūtības ar ekspluatācijas sākumu, ņemot vērā ASV aizsardzības budžertā iekļautās sankcijas.

Bailes un naids

Amerikāņu piemēram vēlas sekot briti. Lielbritānijas konservatīvais deputāts Deniels Kočinskis paziņoja, ka Krievijas gāzesvads esot "ārkārtīgi bīstams" ar to, ka ved "tieši uz Krieviju". apejot visus gāzes un naftas tīklus NATO valstu teritorijā. Viņš piebilda, ka britus vairs nekavē dalība ES, tāpēc "vajag sekot amerikāņu draugiem un ieviest sankcijas pret jebkuru kompāniju, kas iesaistīta "Ziemeļu straumes 2" būvdarbos".

Vienlaikus Zviedrija ir nobažījusies par to, ka cauruļvada dēļ Džo Baidena prezidentūras laikā sāksies "gāzes karš" valsts tiešā tuvumā. "Svenska Dagbladet" atzīmēja, ka amerikāņu demokrāts ir "pat niknāks tā pretinieks nekā Donalds tramps". Savukārt Skandināvijas karaliste jautājumu jau izlēmusi – valdība piekrita cauruļvadu izbūvei valsts ekonomiskajā zonā.

Par Baidena prezidentūras negatīvo aspektu no "Gazprom" viedokļa uzskata viņa enerģētisko politiku, tā saucamo zaļo kursu. Demokrāti plāno iztērēt divus triljonus dolāru, lai pārietu pie ekoloģiski tīras enerģētikas līdz 2035. gadam, bet līdz 2050. gadam – pie nulles izmešiem. Tomēr Krievijai par labu nāk arī zaļā enerģētika: pa "Ziemeļu straumi 2" var sūknēt ne tikai dabasgāzi, bet arī ūdeņradi. Ūdeņraža degvielas potenciālais pieprasījums Eiropā ir ļoti liels.

Savienotajās Valstīs valda šaubas par to, vai viss, ko Baltais nams sasolījis "plūsmai", ir īstenojams. Bijušais senators no Virdžīnijas štata Ričards Bleks apgalvoja, ka Baidens dos priekšroku klusam līgumam ar Maskavu par būvdarbu pabeigšanu. Toties tā vietā mēģinās iztirgot kaut kādus labumus Vašingtonai.

0
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Krievija, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Izšķirošā cīņa par "Ziemeļu straumi 2". Ar ko Baidens draud projektam
Vai Vācijas triks "Ziemeļu straumes 2" glābšanai līdzēs?
ASV neatmetīs centienus kaitēt "Ziemeļu straumei 2"
"Ziemeļu straume 2": kāpēc ASV liek šķēršļus gāzesvadam un ko par to domā Eiropa