Rīgas Brīvosta. Foto no arhīva

Dombrovskis: Krievija atstās Latviju bez tranzīta, no lai pārtiek nav skaidrs

151
(atjaunots 09:23 05.10.2019)
Ja Krievija neuzbūvētu Baltijas jūrā ostas Ustlugā, Visockā un Primorskā, kravu apgrozījuma apjoms katrā Latvijas ostā būtu bijis divas reizes lielāks, paziņoja Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Latvijai jautājums, uz kā rēķina tā grasās pelnīt, ir aktuāls kā vēl nekad. 1990. gados valsts iznīcināja rūpniecību un izdarīja likmi uz starptautiska finanšu centra izveidi, pēc tam – uz tranzītu. Taču arī šīs divas nozares tiek lauztas, paziņoja Saeimas deputāts, bijušais Latvijas ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis Baltnews intervijā.

Latvijas valdībai radušās lielas domstarpības budžeta veidošanā – nepietiek resursu visu vēlmju īstenošanai, un kur lai tos ņem – šodien ir ļoti aktuāls jautājums Baltijas republikai, paziņoja Dombrovskis.

"Latvija 1990. gados rūpniecību, būtībā, salauza un izdarīja likmi uz starptautisku finanšu centru. Pēdējos divus gadus – uz starptautisko finanšu centru un uz tranzītu. Tranzītu lauž un salauž jau gadus desmit, savukārt starptautisko finanšu centru, kurš tika būvēts un veidojās vairāk nekā 20 gadus, salauza nepilnu divu gadu laikā. Jautājums ir par to, uz kā rēķina Latvija pelnīs, ir aktuāls kā nekad," pateica Latvijas politiķis, kurš pārstāv partiju "Saskaņa".

Pēc viņa sacītā, esošā Latvijas vara nevēlas veidot konstruktīvas attiecības ar Krieviju, taču ja sliedes ir ieliktas no austrumiem uz rietumiem, tad nopelnīt uz tranzīta rēķina bez sadarbības ar Krieviju ir neiespējami.

"Baltijas valstis uzvedušās tā, ka Krievijai nebija pārliecības par to, ka kādā brīdī tās var kaut kā ierobežot šo tranzītu. (…) Skaidrs, ka Krievijas meklēs alternatīvas un būvēs savas ostas, ar ko tā arī nodarbojusies vairāk nekā desmit gadus. Mēs redzam, ka tranzīts pamazām aiziet uz Krievijas ostām. Mēs redzam, ka Krievijas valdības uzstādījums – pilnībā atņemt Baltijai tranzītu," pateica Dombrovskis.

Viņš minēja pētījumu centra "Certus" datus, saskaņā ar kuriem, kravu apgrozījums Latvijas ostās šobrīd būtu bijis divas reizes lielāks, ja Krievija nebūtu uzbūvējusi Baltijas jūrā savas ostas: Ustluga, Primorska un Visocka.

"Budžeta ienākumi no tranzīta būtu bijuši divas reizes lielāki," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš piebilda, ka Latvijas valdība varētu meklēt saskarsmes punktus ar Krieviju arī citos ekonomiskās sadarbības jautājumos – tas skar pārtikas, lauksaimniecības un citu preču tirgu. Taču tas nav esošās elites mērķis.

"Iemeslus optimismam es neredzu. Reālistiskā prognoze ir atspoguļota oficiālā prognozē: ja ir eirofondi, tad (ekonomiskā izaugsme sastādīs) ap 3%, ja eirofondu nav, tad 2% gadā," pateica politiķis.

Viņš atzīmēja, ka šis līmenis ir salīdzināms ar vidējo ekonomiskās izaugsmes līmeni Eiropā.

"Ja mēs augām tāpat kā pārējā Eiropa, tad tā ir stagnācija. Tas nozīmē, ka jaunieši un perspektīvākie un gudrākie turpinās braukt prom. Paliks lielākoties sirmgalvji, pensionāri. Spirāle ies uz leju," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

151
Pēc temata
Dombrovskis: Latvijas tranzīts jau ir sarucis, bet ministrs to "piebeigs līdz galam"
KF Transporta ministrija negrasās subsidēt Lietuvas dzelzceļus
Olu ražotājs Ovostar no Ukrainas ienāk Latvijā. Madlienas iedzīvotāji ir šokēti
Skopais Latvijas tranzīts un BelAES: Lietuvā noteikuši galvenos draudus
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

8
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

8
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

26
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

26
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi