Rātslaukums

Latvija slikti pārdodas: "zelta vīzu" izsniegšana ir praktiski apstājusies

52
(atjaunots 08:14 05.10.2019)
2019. gada pirmajā pusgadā pēc uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām Latvijā vērsās 278 cilvēki, gandrīz 100 no viņiem ir Krievijas pilsoņi.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik, Valstu klubs, kuras tirgo savu pilsonību vai uzturēšanās atļaujas, papildinājies ar jaunu valsti – Grieķiju. Kā notiek uzturēšanās atļaujas tirdzniecība Latvijā, izpētīja avīze "Segodņa".

Steidzams risinājums

Grieķija uzsāk pilsonības izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām. Šim nolūkam nāksies iegādāties nekustamo īpašumu vismaz 2 miljonu eiro vērtībā, raksta grieķu mediji. Tai pat laikā varasiestādes plāno ierobežot cilvēku skaitu, kuri varēs saņemt Eiropas pasi, – līdz 200 cilvēkiem gadā.

"Zelta pasu" un "zelta vīzu" programmas ir labs risinājums, kad runa ir par steidzamiem risinājumiem ekonomiskām problēmām. Sevišķi, ja valstīm ir lokana pozīcija šajā jautājumā, sniedzot potenciālajiem pircējiem atlaides vai cita veida bonusus, uzrakstīja avīze "Kommersant".

Latvijā uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma ārvalstu investoriem darbojas kopš 2010. gada 1. jūlija, tā tika palaista pēc politiķa Aināra Šlesera ierosinājuma. Tās starts bija krīzes karstākajos laikos. Latvija cerēja papildināt budžetu uz NVS valstu iedzīvotāju vēlmes rēķina iegādāties "klusu vietiņu" vienā no Eiropas Savienības valstīm vai iegūt tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties ES teritorijā. Daudzi izskatīja Latvijā pirkto nekustamo īpašumu patiešām kā īstas investīcijas. Lai kā tur nebūtu, plāns nostrādāja – Latvijas ekonomikā pa šiem gadiem ieplūda simtiem miljonu eiro.

Maksājiet vairāk

Pēc 2014. gada Latvijas varasiestādes aizdomājās par to, ko viņi laiž valstī. Tika nolemts pacelt ieguldījumu summu uzturēšanās atļaujas saņemšanai. No 2014. gada 1. septembra minimālās darījuma summas limits tika pacelts no 143 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro. Rezultātā programma ievērojami zaudēja apgriezienus. Nesen noteikumi atkal kļuva stingrāki – par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu reizi piecos gados pretendentam jāsamaksā 5000 eiro par katru ģimenes locekli.

Izņemot uzturēšanās atļaujas cenu, ir arī citi negatīvi faktori, kuri ietekmējuši iesniegumu skaitu uzturēšanās atļauju saņemšanai. Tie ir gan Krievijas un Rietumu attiecību pasliktināšanās, gan Krievijas rubļa cenas kritums, gan kopumā negatīvais fons sakarā ar uzturēšanās atļauju Latvijā, kad atsevišķi nacionālistiski noskaņoti politiķi aicināja vispār slēgt programmu.

Gribētāji pagaidām ir

Šobrīd pretendēt Latvijas uzturēšanās atļaujas saņemšanai apmaiņā pret investīcijām var ar četriem pamatojumiem. Tie ir ieguldījumi kompāniju, banku, kapitālā, nekustamajos īpašumos un valsts bezprocentu obligāciju iegāde. Pēdējās ir jānopērk 250 tūkstošu eiro vērtībā un vēl jāsamaksā budžetā 25 tūkstoši eiro.

Taču vispopulārākais pamatojums kopš programmas dibināšanas dienas ir un paliek  nekustamā īpašuma iegāde.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju, 2018. gadā investoru uzturēšanās atļaujas Latvijā saņēma 449 cilvēki (investori un viņu ģimenes locekļi). No tiem 297 – pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi.

Joprojām visvairāk uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņem Krievijas pilsoņi – 2018. gadā to skaits bijis 196 cilvēki. 2019. gada pirmajā pusgadā pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas vērsās 278 cilvēki, gandrīz 100 no tiem ir Krievijas pilsoņi.

Lielākoties NVS

2018. un 2019. gada skaitļi ir asā kontrastā ar tā paša 2014. gada situāciju. Toreiz ārzemnieki uzturēšanās atļaujas saņemšanai iegādājās Latvijā 2250 objektus, 2013. gadā – 1556, 2012. gadā – 1013, 2011. gadā – 669.

Izņemot Krievijas pilsoņus, kuri vienmēr ieņēmuši līderpozīcijas šajā lietā, lielu interesi par Latviju izjutuši arī Ukrainas, Ķīnas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Ēģiptes, Izraēlas un pat Turkmenistānas pilsoņi.

Programmas darbības laikā Latvijā kopš 2010. gada pirmo septiņu gadu laikā vien ārzemnieki investēja Latvijā gandrīz 1,5 miljardus eiro.

Iet ciemos miljardi

Līdz Grieķijas pievienošanās klubam četras Eiropas Savienības dalībvalstis pārdeva savu pilsonību, savukārt 12 ES valstis, tostarp Latvija, tirgoja uzturēšanās atļaujas.

Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā tādā veidā parādījās vairāk nekā seši tūkstoši jaunu pilsoņu un gandrīz 100 tūkstoši jaunu iedzīvotāju. Tiešo ārzemju investīciju apjoms, kas tika piesaistītas investīciju pilsonības un uzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu ietvaros, 10 gados sastādīja 25 miljardus eiro. Visvairāk uz pilsonības vai uzturēšanās atļaujas savā teritorijā tirdzniecības rēķina pelna Spānija, Kipra, Portugāle un Lielbritānija, kuras attiecīgi gadā saņem vidēji 976, 914, 670 un 498 miljonus eiro.

Ne visas investīcijas ir vienlīdz tīras

"Zelta pasu" un "zelta vīzu" industrijai ir vesela masa pretinieku. Korupcijas apkarotāji norāda, ka, pārdodot pases vai uzturēšanās atļaujas nezināmi kam, valstis veicina kukuļošanu un naudas atmazgāšanu. Tostarp, kā norāda starptautiskā organizācija Transparency International (TI), valstis slikti pārbauda kapitālu drošumu un likumību. Tā, piemēram, Kipra un Portugāle, pēc TI domām, "izskatās, neuzdod jautājumus sakarā ar pieteicēju bagātības avotiem", un tas fakts, ka Latvijā, Ungārijā un Lielbritānijā tiek atbalstīti vairāk nekā 90% "zelta vīzu" pieteikumu, liecina par pārbaužu paviršību.

"Ja jums ir daudz naudas, kuru jūs esat saņēmis šaubīgā veidā, tad vietas iegāde, kura varētu kļūt par jūsu māju tālāk no tās vietas, kur jūs zagāt, nav tikai pievilcīga ideja. Tā ir saprātīga ideja," citē Londonas Financial Times Naomi Herstu, Global Witness organizācijas darbinieci, kura uzstājas TI ziņojuma līdzautores statusā.

Strīdos par šāda veida darbības tikumību un likumību iejaukusies Eiropas Savineības vadība, kura uzskaitījusi visus šāda veida programmu trūkumus un apsolījusi pasākt stingrus pasākumus situācijas labošanai.

Latvijā tikumības un finanšu tīrības tēmai ārzemju partneru acīs klāt nāk arī nacionālisma tēma. Dažam labam nepatīk, ka valstī brauc dzīvot cilvēki, kuri lielākoties runā krieviski, un šo politisko spēku ietekme joprojām ir liela.

52
Pēc temata
Eurostat: kam Latvija izsniedz uzturēšanās atļaujas
Uzturēšanās atļauju programma pret investīcijām Latvijā ir gandrīz slēgta
Strīdi par uzturēšanās atļaujas programmu: Nemiro vēlas to reanimēt, Kariņš – slēgt
Uzturēšanās atļauju Latvijā pret investīcijām vēlas saņemt tikai nepilni simt cilvēki
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

5
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

5
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

4
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

4
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību