Rātslaukums

Latvija slikti pārdodas: "zelta vīzu" izsniegšana ir praktiski apstājusies

51
(atjaunots 08:14 05.10.2019)
2019. gada pirmajā pusgadā pēc uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām Latvijā vērsās 278 cilvēki, gandrīz 100 no viņiem ir Krievijas pilsoņi.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik, Valstu klubs, kuras tirgo savu pilsonību vai uzturēšanās atļaujas, papildinājies ar jaunu valsti – Grieķiju. Kā notiek uzturēšanās atļaujas tirdzniecība Latvijā, izpētīja avīze "Segodņa".

Steidzams risinājums

Grieķija uzsāk pilsonības izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām. Šim nolūkam nāksies iegādāties nekustamo īpašumu vismaz 2 miljonu eiro vērtībā, raksta grieķu mediji. Tai pat laikā varasiestādes plāno ierobežot cilvēku skaitu, kuri varēs saņemt Eiropas pasi, – līdz 200 cilvēkiem gadā.

"Zelta pasu" un "zelta vīzu" programmas ir labs risinājums, kad runa ir par steidzamiem risinājumiem ekonomiskām problēmām. Sevišķi, ja valstīm ir lokana pozīcija šajā jautājumā, sniedzot potenciālajiem pircējiem atlaides vai cita veida bonusus, uzrakstīja avīze "Kommersant".

Latvijā uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma ārvalstu investoriem darbojas kopš 2010. gada 1. jūlija, tā tika palaista pēc politiķa Aināra Šlesera ierosinājuma. Tās starts bija krīzes karstākajos laikos. Latvija cerēja papildināt budžetu uz NVS valstu iedzīvotāju vēlmes rēķina iegādāties "klusu vietiņu" vienā no Eiropas Savienības valstīm vai iegūt tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties ES teritorijā. Daudzi izskatīja Latvijā pirkto nekustamo īpašumu patiešām kā īstas investīcijas. Lai kā tur nebūtu, plāns nostrādāja – Latvijas ekonomikā pa šiem gadiem ieplūda simtiem miljonu eiro.

Maksājiet vairāk

Pēc 2014. gada Latvijas varasiestādes aizdomājās par to, ko viņi laiž valstī. Tika nolemts pacelt ieguldījumu summu uzturēšanās atļaujas saņemšanai. No 2014. gada 1. septembra minimālās darījuma summas limits tika pacelts no 143 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro. Rezultātā programma ievērojami zaudēja apgriezienus. Nesen noteikumi atkal kļuva stingrāki – par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu reizi piecos gados pretendentam jāsamaksā 5000 eiro par katru ģimenes locekli.

Izņemot uzturēšanās atļaujas cenu, ir arī citi negatīvi faktori, kuri ietekmējuši iesniegumu skaitu uzturēšanās atļauju saņemšanai. Tie ir gan Krievijas un Rietumu attiecību pasliktināšanās, gan Krievijas rubļa cenas kritums, gan kopumā negatīvais fons sakarā ar uzturēšanās atļauju Latvijā, kad atsevišķi nacionālistiski noskaņoti politiķi aicināja vispār slēgt programmu.

Gribētāji pagaidām ir

Šobrīd pretendēt Latvijas uzturēšanās atļaujas saņemšanai apmaiņā pret investīcijām var ar četriem pamatojumiem. Tie ir ieguldījumi kompāniju, banku, kapitālā, nekustamajos īpašumos un valsts bezprocentu obligāciju iegāde. Pēdējās ir jānopērk 250 tūkstošu eiro vērtībā un vēl jāsamaksā budžetā 25 tūkstoši eiro.

Taču vispopulārākais pamatojums kopš programmas dibināšanas dienas ir un paliek  nekustamā īpašuma iegāde.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju, 2018. gadā investoru uzturēšanās atļaujas Latvijā saņēma 449 cilvēki (investori un viņu ģimenes locekļi). No tiem 297 – pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi.

Joprojām visvairāk uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņem Krievijas pilsoņi – 2018. gadā to skaits bijis 196 cilvēki. 2019. gada pirmajā pusgadā pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas vērsās 278 cilvēki, gandrīz 100 no tiem ir Krievijas pilsoņi.

Lielākoties NVS

2018. un 2019. gada skaitļi ir asā kontrastā ar tā paša 2014. gada situāciju. Toreiz ārzemnieki uzturēšanās atļaujas saņemšanai iegādājās Latvijā 2250 objektus, 2013. gadā – 1556, 2012. gadā – 1013, 2011. gadā – 669.

Izņemot Krievijas pilsoņus, kuri vienmēr ieņēmuši līderpozīcijas šajā lietā, lielu interesi par Latviju izjutuši arī Ukrainas, Ķīnas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Ēģiptes, Izraēlas un pat Turkmenistānas pilsoņi.

Programmas darbības laikā Latvijā kopš 2010. gada pirmo septiņu gadu laikā vien ārzemnieki investēja Latvijā gandrīz 1,5 miljardus eiro.

Iet ciemos miljardi

Līdz Grieķijas pievienošanās klubam četras Eiropas Savienības dalībvalstis pārdeva savu pilsonību, savukārt 12 ES valstis, tostarp Latvija, tirgoja uzturēšanās atļaujas.

Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā tādā veidā parādījās vairāk nekā seši tūkstoši jaunu pilsoņu un gandrīz 100 tūkstoši jaunu iedzīvotāju. Tiešo ārzemju investīciju apjoms, kas tika piesaistītas investīciju pilsonības un uzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu ietvaros, 10 gados sastādīja 25 miljardus eiro. Visvairāk uz pilsonības vai uzturēšanās atļaujas savā teritorijā tirdzniecības rēķina pelna Spānija, Kipra, Portugāle un Lielbritānija, kuras attiecīgi gadā saņem vidēji 976, 914, 670 un 498 miljonus eiro.

Ne visas investīcijas ir vienlīdz tīras

"Zelta pasu" un "zelta vīzu" industrijai ir vesela masa pretinieku. Korupcijas apkarotāji norāda, ka, pārdodot pases vai uzturēšanās atļaujas nezināmi kam, valstis veicina kukuļošanu un naudas atmazgāšanu. Tostarp, kā norāda starptautiskā organizācija Transparency International (TI), valstis slikti pārbauda kapitālu drošumu un likumību. Tā, piemēram, Kipra un Portugāle, pēc TI domām, "izskatās, neuzdod jautājumus sakarā ar pieteicēju bagātības avotiem", un tas fakts, ka Latvijā, Ungārijā un Lielbritānijā tiek atbalstīti vairāk nekā 90% "zelta vīzu" pieteikumu, liecina par pārbaužu paviršību.

"Ja jums ir daudz naudas, kuru jūs esat saņēmis šaubīgā veidā, tad vietas iegāde, kura varētu kļūt par jūsu māju tālāk no tās vietas, kur jūs zagāt, nav tikai pievilcīga ideja. Tā ir saprātīga ideja," citē Londonas Financial Times Naomi Herstu, Global Witness organizācijas darbinieci, kura uzstājas TI ziņojuma līdzautores statusā.

Strīdos par šāda veida darbības tikumību un likumību iejaukusies Eiropas Savineības vadība, kura uzskaitījusi visus šāda veida programmu trūkumus un apsolījusi pasākt stingrus pasākumus situācijas labošanai.

Latvijā tikumības un finanšu tīrības tēmai ārzemju partneru acīs klāt nāk arī nacionālisma tēma. Dažam labam nepatīk, ka valstī brauc dzīvot cilvēki, kuri lielākoties runā krieviski, un šo politisko spēku ietekme joprojām ir liela.

51
Pēc temata
Eurostat: kam Latvija izsniedz uzturēšanās atļaujas
Uzturēšanās atļauju programma pret investīcijām Latvijā ir gandrīz slēgta
Strīdi par uzturēšanās atļaujas programmu: Nemiro vēlas to reanimēt, Kariņš – slēgt
Uzturēšanās atļauju Latvijā pret investīcijām vēlas saņemt tikai nepilni simt cilvēki
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena

8
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.

Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.

"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.

Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.

"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.

Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

8
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Kravu pārvadājumi, kravas, tranzīts
Pēc temata
Tagad vagoni: "LDz Cargo" izsludina izsoli
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kravas nevairosies, taču var piespiest pie sienas ekspeditorus: LDz jaunais biznesa plāns
Pat ja tarifs būs nulle, kravu nekļūs vairāk: Latvijai nāksies dotēt LDz
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

5
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

5
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs

Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, valsts atbildēs uz ES sankcijām

0
(atjaunots 16:13 19.09.2020)
Minska neiniciēs attiecību pasliktināšanos ar svarīgu partneri – Eiropas Savienību, taču viennozīmīgi ir gatava sniegt adekvātu atbildi uz šāda veida graujošām darbībām.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Baltkrievija ir gatava veikt atbildes pasākumus gadījumā, ja Eiropas Savienība ieviesīs ierobežojošos pasākumus, paziņoja republikas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs.

Eiropas Parlamenta deputāti pēc 14.-17. septembra plenārsesijas pieņēma rezolūciju par situāciju Baltkrievijā. Dokumentā teikts, ka Eiropas parlamentārieši neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus un neuzskata Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Eiropas Parlaments atbalsta sankciju ieviešanu pret Lukašenko, tiek atzīmēts rezolūcijā.

"Protams, gadījumā, ja pret Baltkrieviju tiks pieņemti kaut kādi sankciju pasākumi, tad, domāju, arī Baltkrievijas valsts spers attiecīgus soļus, kas saistīti ar valstu iekšpolitisko funkcionēšanu," paziņoja Makejs.

Pēc Baltkrievijas ĀM vadītāja sacītā, pasākumi var skart gan politisko sistēmu, gan Baltkrievijā akreditēto ārvalstu mediju funkcionēšanu, kā arī citus virzienus.

Makejs atgādināja, ka ES valstu ārlietu ministri 21. septembrī sapulcēsies, lai apspriestu sankcijas attiecībā pret Baltkrievijas oficiālajām amatpersonām.

"Mēs esam gatavi tam. Mēs nekad neiniciēsim kaut kādas darbības, kas tiek virzītas uz attiecību pasliktināšanu ar mūsu svarīgo partneri – Eiropas Savienību – un atsevišķām dalībvalstīm. Taču mēs viennozīmīgi esam gatavi tam, lai sniegtu adekvātu atbildi šāda veida graujošajām darbībām," uzsvēra Baltkrievijas ĀM vadītājs.

Baltkrievijā joprojām nerimstas protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarēja Lukašenko. Opozīcija nepiekrita rezultātiem un aicināja organizēt atkārtotu balsojumu. Ar mērķi "nodot varu" Baltkrievijā radīta opozīcijas koordinācijas padome. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka tā apdraud Baltkrievijas valstiskumu un ierosināja krimināllietu.

Baltijas valstis augusta beigās ieviesa personālās sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, kuras, viņuprāt, it kā ir saistītas ar vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un nežēlīgu mierīgo protestu apspiešanu. Pirmajās dienās kārtības sargi pielietoja spēka metodes akciju padzīšanai, tikai aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, ziņots par simtiem cietušo un trim bojāgājušajiem. Vēlāk kārtības sargi atteicās no protestu apspiešanas.

0
Tagi:
sankcijas, ES, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus