Rātslaukums

Latvija slikti pārdodas: "zelta vīzu" izsniegšana ir praktiski apstājusies

45
(atjaunots 08:14 05.10.2019)
2019. gada pirmajā pusgadā pēc uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām Latvijā vērsās 278 cilvēki, gandrīz 100 no viņiem ir Krievijas pilsoņi.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik, Valstu klubs, kuras tirgo savu pilsonību vai uzturēšanās atļaujas, papildinājies ar jaunu valsti – Grieķiju. Kā notiek uzturēšanās atļaujas tirdzniecība Latvijā, izpētīja avīze "Segodņa".

Steidzams risinājums

Grieķija uzsāk pilsonības izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām. Šim nolūkam nāksies iegādāties nekustamo īpašumu vismaz 2 miljonu eiro vērtībā, raksta grieķu mediji. Tai pat laikā varasiestādes plāno ierobežot cilvēku skaitu, kuri varēs saņemt Eiropas pasi, – līdz 200 cilvēkiem gadā.

"Zelta pasu" un "zelta vīzu" programmas ir labs risinājums, kad runa ir par steidzamiem risinājumiem ekonomiskām problēmām. Sevišķi, ja valstīm ir lokana pozīcija šajā jautājumā, sniedzot potenciālajiem pircējiem atlaides vai cita veida bonusus, uzrakstīja avīze "Kommersant".

Latvijā uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma ārvalstu investoriem darbojas kopš 2010. gada 1. jūlija, tā tika palaista pēc politiķa Aināra Šlesera ierosinājuma. Tās starts bija krīzes karstākajos laikos. Latvija cerēja papildināt budžetu uz NVS valstu iedzīvotāju vēlmes rēķina iegādāties "klusu vietiņu" vienā no Eiropas Savienības valstīm vai iegūt tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties ES teritorijā. Daudzi izskatīja Latvijā pirkto nekustamo īpašumu patiešām kā īstas investīcijas. Lai kā tur nebūtu, plāns nostrādāja – Latvijas ekonomikā pa šiem gadiem ieplūda simtiem miljonu eiro.

Maksājiet vairāk

Pēc 2014. gada Latvijas varasiestādes aizdomājās par to, ko viņi laiž valstī. Tika nolemts pacelt ieguldījumu summu uzturēšanās atļaujas saņemšanai. No 2014. gada 1. septembra minimālās darījuma summas limits tika pacelts no 143 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro. Rezultātā programma ievērojami zaudēja apgriezienus. Nesen noteikumi atkal kļuva stingrāki – par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu reizi piecos gados pretendentam jāsamaksā 5000 eiro par katru ģimenes locekli.

Izņemot uzturēšanās atļaujas cenu, ir arī citi negatīvi faktori, kuri ietekmējuši iesniegumu skaitu uzturēšanās atļauju saņemšanai. Tie ir gan Krievijas un Rietumu attiecību pasliktināšanās, gan Krievijas rubļa cenas kritums, gan kopumā negatīvais fons sakarā ar uzturēšanās atļauju Latvijā, kad atsevišķi nacionālistiski noskaņoti politiķi aicināja vispār slēgt programmu.

Gribētāji pagaidām ir

Šobrīd pretendēt Latvijas uzturēšanās atļaujas saņemšanai apmaiņā pret investīcijām var ar četriem pamatojumiem. Tie ir ieguldījumi kompāniju, banku, kapitālā, nekustamajos īpašumos un valsts bezprocentu obligāciju iegāde. Pēdējās ir jānopērk 250 tūkstošu eiro vērtībā un vēl jāsamaksā budžetā 25 tūkstoši eiro.

Taču vispopulārākais pamatojums kopš programmas dibināšanas dienas ir un paliek  nekustamā īpašuma iegāde.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju, 2018. gadā investoru uzturēšanās atļaujas Latvijā saņēma 449 cilvēki (investori un viņu ģimenes locekļi). No tiem 297 – pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi.

Joprojām visvairāk uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņem Krievijas pilsoņi – 2018. gadā to skaits bijis 196 cilvēki. 2019. gada pirmajā pusgadā pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas vērsās 278 cilvēki, gandrīz 100 no tiem ir Krievijas pilsoņi.

Lielākoties NVS

2018. un 2019. gada skaitļi ir asā kontrastā ar tā paša 2014. gada situāciju. Toreiz ārzemnieki uzturēšanās atļaujas saņemšanai iegādājās Latvijā 2250 objektus, 2013. gadā – 1556, 2012. gadā – 1013, 2011. gadā – 669.

Izņemot Krievijas pilsoņus, kuri vienmēr ieņēmuši līderpozīcijas šajā lietā, lielu interesi par Latviju izjutuši arī Ukrainas, Ķīnas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Ēģiptes, Izraēlas un pat Turkmenistānas pilsoņi.

Programmas darbības laikā Latvijā kopš 2010. gada pirmo septiņu gadu laikā vien ārzemnieki investēja Latvijā gandrīz 1,5 miljardus eiro.

Iet ciemos miljardi

Līdz Grieķijas pievienošanās klubam četras Eiropas Savienības dalībvalstis pārdeva savu pilsonību, savukārt 12 ES valstis, tostarp Latvija, tirgoja uzturēšanās atļaujas.

Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā tādā veidā parādījās vairāk nekā seši tūkstoši jaunu pilsoņu un gandrīz 100 tūkstoši jaunu iedzīvotāju. Tiešo ārzemju investīciju apjoms, kas tika piesaistītas investīciju pilsonības un uzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu ietvaros, 10 gados sastādīja 25 miljardus eiro. Visvairāk uz pilsonības vai uzturēšanās atļaujas savā teritorijā tirdzniecības rēķina pelna Spānija, Kipra, Portugāle un Lielbritānija, kuras attiecīgi gadā saņem vidēji 976, 914, 670 un 498 miljonus eiro.

Ne visas investīcijas ir vienlīdz tīras

"Zelta pasu" un "zelta vīzu" industrijai ir vesela masa pretinieku. Korupcijas apkarotāji norāda, ka, pārdodot pases vai uzturēšanās atļaujas nezināmi kam, valstis veicina kukuļošanu un naudas atmazgāšanu. Tostarp, kā norāda starptautiskā organizācija Transparency International (TI), valstis slikti pārbauda kapitālu drošumu un likumību. Tā, piemēram, Kipra un Portugāle, pēc TI domām, "izskatās, neuzdod jautājumus sakarā ar pieteicēju bagātības avotiem", un tas fakts, ka Latvijā, Ungārijā un Lielbritānijā tiek atbalstīti vairāk nekā 90% "zelta vīzu" pieteikumu, liecina par pārbaužu paviršību.

"Ja jums ir daudz naudas, kuru jūs esat saņēmis šaubīgā veidā, tad vietas iegāde, kura varētu kļūt par jūsu māju tālāk no tās vietas, kur jūs zagāt, nav tikai pievilcīga ideja. Tā ir saprātīga ideja," citē Londonas Financial Times Naomi Herstu, Global Witness organizācijas darbinieci, kura uzstājas TI ziņojuma līdzautores statusā.

Strīdos par šāda veida darbības tikumību un likumību iejaukusies Eiropas Savineības vadība, kura uzskaitījusi visus šāda veida programmu trūkumus un apsolījusi pasākt stingrus pasākumus situācijas labošanai.

Latvijā tikumības un finanšu tīrības tēmai ārzemju partneru acīs klāt nāk arī nacionālisma tēma. Dažam labam nepatīk, ka valstī brauc dzīvot cilvēki, kuri lielākoties runā krieviski, un šo politisko spēku ietekme joprojām ir liela.

45
Pēc temata
Eurostat: kam Latvija izsniedz uzturēšanās atļaujas
Uzturēšanās atļauju programma pret investīcijām Latvijā ir gandrīz slēgta
Strīdi par uzturēšanās atļaujas programmu: Nemiro vēlas to reanimēt, Kariņš – slēgt
Uzturēšanās atļauju Latvijā pret investīcijām vēlas saņemt tikai nepilni simt cilvēki
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

3
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

3
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

3
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

3
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

0
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

0
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru