Rātslaukums

Latvija slikti pārdodas: "zelta vīzu" izsniegšana ir praktiski apstājusies

56
(atjaunots 08:14 05.10.2019)
2019. gada pirmajā pusgadā pēc uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām Latvijā vērsās 278 cilvēki, gandrīz 100 no viņiem ir Krievijas pilsoņi.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik, Valstu klubs, kuras tirgo savu pilsonību vai uzturēšanās atļaujas, papildinājies ar jaunu valsti – Grieķiju. Kā notiek uzturēšanās atļaujas tirdzniecība Latvijā, izpētīja avīze "Segodņa".

Steidzams risinājums

Grieķija uzsāk pilsonības izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām. Šim nolūkam nāksies iegādāties nekustamo īpašumu vismaz 2 miljonu eiro vērtībā, raksta grieķu mediji. Tai pat laikā varasiestādes plāno ierobežot cilvēku skaitu, kuri varēs saņemt Eiropas pasi, – līdz 200 cilvēkiem gadā.

"Zelta pasu" un "zelta vīzu" programmas ir labs risinājums, kad runa ir par steidzamiem risinājumiem ekonomiskām problēmām. Sevišķi, ja valstīm ir lokana pozīcija šajā jautājumā, sniedzot potenciālajiem pircējiem atlaides vai cita veida bonusus, uzrakstīja avīze "Kommersant".

Latvijā uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma ārvalstu investoriem darbojas kopš 2010. gada 1. jūlija, tā tika palaista pēc politiķa Aināra Šlesera ierosinājuma. Tās starts bija krīzes karstākajos laikos. Latvija cerēja papildināt budžetu uz NVS valstu iedzīvotāju vēlmes rēķina iegādāties "klusu vietiņu" vienā no Eiropas Savienības valstīm vai iegūt tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties ES teritorijā. Daudzi izskatīja Latvijā pirkto nekustamo īpašumu patiešām kā īstas investīcijas. Lai kā tur nebūtu, plāns nostrādāja – Latvijas ekonomikā pa šiem gadiem ieplūda simtiem miljonu eiro.

Maksājiet vairāk

Pēc 2014. gada Latvijas varasiestādes aizdomājās par to, ko viņi laiž valstī. Tika nolemts pacelt ieguldījumu summu uzturēšanās atļaujas saņemšanai. No 2014. gada 1. septembra minimālās darījuma summas limits tika pacelts no 143 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro. Rezultātā programma ievērojami zaudēja apgriezienus. Nesen noteikumi atkal kļuva stingrāki – par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu reizi piecos gados pretendentam jāsamaksā 5000 eiro par katru ģimenes locekli.

Izņemot uzturēšanās atļaujas cenu, ir arī citi negatīvi faktori, kuri ietekmējuši iesniegumu skaitu uzturēšanās atļauju saņemšanai. Tie ir gan Krievijas un Rietumu attiecību pasliktināšanās, gan Krievijas rubļa cenas kritums, gan kopumā negatīvais fons sakarā ar uzturēšanās atļauju Latvijā, kad atsevišķi nacionālistiski noskaņoti politiķi aicināja vispār slēgt programmu.

Gribētāji pagaidām ir

Šobrīd pretendēt Latvijas uzturēšanās atļaujas saņemšanai apmaiņā pret investīcijām var ar četriem pamatojumiem. Tie ir ieguldījumi kompāniju, banku, kapitālā, nekustamajos īpašumos un valsts bezprocentu obligāciju iegāde. Pēdējās ir jānopērk 250 tūkstošu eiro vērtībā un vēl jāsamaksā budžetā 25 tūkstoši eiro.

Taču vispopulārākais pamatojums kopš programmas dibināšanas dienas ir un paliek  nekustamā īpašuma iegāde.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju, 2018. gadā investoru uzturēšanās atļaujas Latvijā saņēma 449 cilvēki (investori un viņu ģimenes locekļi). No tiem 297 – pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi.

Joprojām visvairāk uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņem Krievijas pilsoņi – 2018. gadā to skaits bijis 196 cilvēki. 2019. gada pirmajā pusgadā pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas vērsās 278 cilvēki, gandrīz 100 no tiem ir Krievijas pilsoņi.

Lielākoties NVS

2018. un 2019. gada skaitļi ir asā kontrastā ar tā paša 2014. gada situāciju. Toreiz ārzemnieki uzturēšanās atļaujas saņemšanai iegādājās Latvijā 2250 objektus, 2013. gadā – 1556, 2012. gadā – 1013, 2011. gadā – 669.

Izņemot Krievijas pilsoņus, kuri vienmēr ieņēmuši līderpozīcijas šajā lietā, lielu interesi par Latviju izjutuši arī Ukrainas, Ķīnas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Ēģiptes, Izraēlas un pat Turkmenistānas pilsoņi.

Programmas darbības laikā Latvijā kopš 2010. gada pirmo septiņu gadu laikā vien ārzemnieki investēja Latvijā gandrīz 1,5 miljardus eiro.

Iet ciemos miljardi

Līdz Grieķijas pievienošanās klubam četras Eiropas Savienības dalībvalstis pārdeva savu pilsonību, savukārt 12 ES valstis, tostarp Latvija, tirgoja uzturēšanās atļaujas.

Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā tādā veidā parādījās vairāk nekā seši tūkstoši jaunu pilsoņu un gandrīz 100 tūkstoši jaunu iedzīvotāju. Tiešo ārzemju investīciju apjoms, kas tika piesaistītas investīciju pilsonības un uzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu ietvaros, 10 gados sastādīja 25 miljardus eiro. Visvairāk uz pilsonības vai uzturēšanās atļaujas savā teritorijā tirdzniecības rēķina pelna Spānija, Kipra, Portugāle un Lielbritānija, kuras attiecīgi gadā saņem vidēji 976, 914, 670 un 498 miljonus eiro.

Ne visas investīcijas ir vienlīdz tīras

"Zelta pasu" un "zelta vīzu" industrijai ir vesela masa pretinieku. Korupcijas apkarotāji norāda, ka, pārdodot pases vai uzturēšanās atļaujas nezināmi kam, valstis veicina kukuļošanu un naudas atmazgāšanu. Tostarp, kā norāda starptautiskā organizācija Transparency International (TI), valstis slikti pārbauda kapitālu drošumu un likumību. Tā, piemēram, Kipra un Portugāle, pēc TI domām, "izskatās, neuzdod jautājumus sakarā ar pieteicēju bagātības avotiem", un tas fakts, ka Latvijā, Ungārijā un Lielbritānijā tiek atbalstīti vairāk nekā 90% "zelta vīzu" pieteikumu, liecina par pārbaužu paviršību.

"Ja jums ir daudz naudas, kuru jūs esat saņēmis šaubīgā veidā, tad vietas iegāde, kura varētu kļūt par jūsu māju tālāk no tās vietas, kur jūs zagāt, nav tikai pievilcīga ideja. Tā ir saprātīga ideja," citē Londonas Financial Times Naomi Herstu, Global Witness organizācijas darbinieci, kura uzstājas TI ziņojuma līdzautores statusā.

Strīdos par šāda veida darbības tikumību un likumību iejaukusies Eiropas Savineības vadība, kura uzskaitījusi visus šāda veida programmu trūkumus un apsolījusi pasākt stingrus pasākumus situācijas labošanai.

Latvijā tikumības un finanšu tīrības tēmai ārzemju partneru acīs klāt nāk arī nacionālisma tēma. Dažam labam nepatīk, ka valstī brauc dzīvot cilvēki, kuri lielākoties runā krieviski, un šo politisko spēku ietekme joprojām ir liela.

56
Pēc temata
Eurostat: kam Latvija izsniedz uzturēšanās atļaujas
Uzturēšanās atļauju programma pret investīcijām Latvijā ir gandrīz slēgta
Strīdi par uzturēšanās atļaujas programmu: Nemiro vēlas to reanimēt, Kariņš – slēgt
Uzturēšanās atļauju Latvijā pret investīcijām vēlas saņemt tikai nepilni simt cilvēki

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

15
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

15
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

17
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

17
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem