Vecākā gadagājuma sieviete, foto no arhīva

Pensijā cilvēkiem ir viens mērķis - izdzīvot: Latviju ietekmējis "veiksmes stāsts"

91
(atjaunots 12:12 04.10.2019)
Zems pašnovērtējums, pasīvums, vilšanās un apvainošanās: kāds noskaņojums ir raksturīgs dažāda vecuma Latvijas iedzīvotājiem un kā šajā situācijā novērst aiziešanu bezdibenī, pastāstīja Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 4. oktobris – Sputnik. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis padalījās Facebook iespaidos par Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma pētījumu, kuru veica Latvijas Pārresoru Koordinācijas centrs.

Aptauja tika veikta sešās fokusa grupās visā valstī; pētījumā aprakstīti dažādu vecuma grupu galvenie noskaņojumi. Pēc Dombrovska domām, tas teicami ilustrē, kas notiek Latvijā pēc "veiksmes stāsta".

Visu vecumu Latvijas iedzīvotājus vieno viens – zems pašnovērtējums. Tas uzreiz meties acīs Dombrovskim: "sava maznozīmīguma sajuta piemīt teju visiem Latvijas iedzīvotājiem".

Piemēram, divdesmit līdz trīsdesmit gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem galvenais mērķis ir panākt labklājību. Taču viņus atšķir pasīvums, cerība uz valsti, cinisks pasaules redzējums, savukārt dzīve ir pilna ar rutīnu. Dombrovski šādi rezultāti nemaz nepārsteidza, bet, iespējams, aktīvāki jaunieši jau ir aizbraukuši no valsts, izsaka pieņēmumu viņš.

Iedzīvotājiem vecumā no 31 līdz 59 gadiem mērķis paliek nemainīgs – panākt labklājību, taču viņus pārņem nogurums, skepse, bezspēcības un apvainošanās izjūta. Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka nebūt ne pēdējo lomu te spēlē politiķu meli, kuri katru reizi sola cilvēkiem labu dzīvi, taču nepilda savus solījumus.

"Sasniedzot 30 gadu vecumu, vidēji statistiskais Latvijas iedzīvotājs nonāks pie skaidras atziņas - viņam melo. Viņš piedzīvos bezspēcību un aizvainojumu. Ticība savas valsts labajiem nodomiem, savām spējām un galvenais - vēlme kaut ko mainīt – pazudīs," raksta politiķis.

Viņš atzīmē, ka vidēja vecuma cilvēkiem jau nav tik viegli aizbraukt no valsts, kurai viņi vairs netic, jo viņiem ir nosirmojuši vecāki, kā arī bērni. Turklāt jaunajām paaudzēm šie cilvēki nodod attiecīgu attieksmi pret dzimteni.

Latvijas iedzīvotājiem virs 60 gadiem galvenais mērķis ir izdzīvot, taču ar vidējo pensiju 350 eiro apmērā tas nav viegli.

"Cenšoties lieki nesarežģīt dzīvi saviem bērniem, viņš mokās ar vientulības sajūtu. Viņš atrod sevi izolētībā, jo valstij par viņu "nospļauties", bet bērniem viņš tomēr nevēlas būt par nastu, slogu," apraksta nepriecīgo ainu Dombrovskis.

Pēc politiķa domām šeit var būt tikai viens secinājums.

"Tiem dažiem, kuriem ir zināšanas, spējas, un motivācija augt un ieviest pārmaiņas - jāapvieno savi spēki, lai novērstu valsts krišanu bezdibenī. Pat ja viņi savās mājās runā dažādās valodās," secina Vjačeslavs Dombrovskis.

91
Pēc temata
Ar 64 eiro nevar izdzīvot: tiesībsargs iesniedza tiesā prasību pret Latvijas valdību
Latvijas vēsturē lielākā indeksācija: oktobrī palielināsies pensijas
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Grāmatas

KF senators: atteikšanās no krievu valodas Latvijā ir provinciālisma izpausme

4
(atjaunots 07:37 01.10.2020)
Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Krievu valodas lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts Aleksejs Puškovs.

Iepriekš Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Jaunā Vienotība") rakstā "Latvijas Avīze" asi nosodīja Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu ("Progresīvie"), kura atzina krievu valodas lielo lomu Latvijā. "Mēs dzīvojam nacionālā valstī, nevis Krievijas guberņā; kāpēc mums joprojām palikusi ieradumā šāda zemošanās?" jautāja politiķsi. Pēc viņa domām sarunas ar krieviem krievu valodā Latvijā – tas ir pazemojums.

Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot Lejiņa izteikumus intervijā izdevumam "Polit Ekspert", norādīja, ka tā ir zināma provinciālisma izpausme – censties noliegt nozīmi, kāda ir vienai no vadošajām mūsdienu pasaules valodām.

"Jā, patiešām, Latvija nav Krievijas Federācijas guberņa. Taču, manuprāt, tas ir zināms provinciālisms – Latvijā noliegt vienu no mūsdienu pasaules vadošajām valodām," teica Puškovs un piebilda, ka 80% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski un tas ir visiem zināms.

Politiķis atgādināja, ka krievu valoda ir viena no ANO oficiālajām valodām, tajā runā simtiem miljonu cilvēku, krievu valoda tiek apgūta ārvalstu augstskolās, lai rastos iespēja strādāt ar tik lielu un nozīmīgu valsti kā Krievija un pieskarties bagātajai krievu kultūrai. Tāpēc deputātiem Latvijā ir jānovērtē tas, ka valstī ir iespēja dabiski saglabāt krievu valodu, uzskata Puškovs.

"No krievu valodas un krievu kultūras var atteikties tikai dziļi provinciāli domājoši cilvēki pēc principa: mēs dzīvosim savā ciemā un neko citu negribam zināt. Krievu valoda ir atzīta par vienu no vadošajām mūsdienu pasaules valodām," teica senators.

Viņš piebilda, ka nevar neatzīt krievu valodas nozīmi Eiropas politikā, ekonomikā un kultūrā. Tās lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts senators.

Puškovs aicināja Latvijas politiķus turēties pie moderna viedokļa par pasauli – nevar atteikties no lielas daļas savas kultūras tikai tāpēc vien, ka tai ir krievu saknes. Tā ir "pašnoniecināšanās", uzskata Krievijas politiķis.

4
Tagi:
Aleksejs Puškovs, Atis Lejiņš, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

13
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

13
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Valdemārs Tomaševskis

Lietuvas Seima deputāts nosaucis poļu partijas līderi par "Kremļa idiotu"

0
(atjaunots 08:48 01.10.2020)
Pēc konservatīvās partijas pārstāvja domām, visi poļu politiķa soļi "nāk par labu Kremlim".

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Lietuvas Seima loceklis no konservatīvās partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" Žigimants Pavilēnis asi kritizēja partijas "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" līderi Valdemāru Tomaševski un debatēs nosauca viņu par "Kremļa idiotu", vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc apspriedes es pārliecinājos, ka Valdemārs Tomaševskis vienkārši ir lietderīgs Kremļa idiots, kura sovjetisko viedokli Kremlis nesekmīgi izmantoja, lai traucētu Lietuvas, Polijas, Eiropas Parlamenta centieniem, lietuviešu un poļu izcelsmes amerikāņiem mobilizēt visu demokrātisko Rietumu pasauli Baltkrievijas brīvības vārdā," viņš publicēja savā lapā Facebook.

Konservators paziņoja, ka viņam nav zināma neviena poļu diaspora pasaulē, kas "necīnītos ar Kremļa imperiālismu". Pēc viņa domām, tas ir vienīgais jautājums, kas apvieno sašķelto Poliju vai Lietuvu priekšvēlēšanu periodā.

Pavilēnis uzskata, ka visi Tomaševska soļi "nāk par labu Kremlim".

"Šova noslēgumā es pasniedzu Tomaševskim Lietuvas Republikas Konstitūciju, jo uzskatu, ka ikvienam Lietuvas pilsonim ir jāaizstāv nācijas tiesības uz suverenitāti, neatņemama cilvēka cieņa un cilvēka tiesības, ka nevienam diktatoram nav tiesību tās atņemt vai uzbrukt nācijas suverenitātei, ka mūs visus apvieno mūsu vecā kopīgā devīze "par mūsu un jūsu brīvību". Lai tā būtu politiska reklāma, tomēr es uzskatu, ka tās ir manas pilsoņa tiesības – aizsargāt šīs konstitucionālās vērtības," viņš piebilda.

Lietuviešu konservatori pastāvīgi runā par "Krievijas ietekmes" draudiem un risku valsts nacionālajai drošībai. Viņi ir pazīstami ar savu rusofobo pozīciju, asiem izteikumiem par Krieviju un radikāliem ieteikumiem.

Iepriekš pret poļu partiju iebilda lietuviešu žurnālists Andris Tapins. Viņš aicināja neatbalstīt to gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, kas notiks 11. oktobrī.

Partija "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" nepiedalījās balsojumā par situācijai Baltkrievijā veltīto rezolūciju. Tās līderis Valdemārs Tomaševskis atzīmēja, ka tamlīdzīgi dokumenti rada spriedzi un neveicina attiecību uzlabošanos kaimiņu starpā.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā.

Oficiālie dati liecina, ka protestu pirmajās dienās aizturēti apmēram 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM ziņoja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, arī likumsargi. Ir arī upuri.

Kopš protestu sākuma Lietuva iejaucas kaimiņvalsts lietās. Politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka to rezultāti esot bijuši "safabricēti".

0
Tagi:
Seims, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Žirinovskis aicināja Lietuvu atdot Baltkrievijai Viļņu un Klaipēdu
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Cenšas izprovocēt KF kļūdu: eksperts par Abrams bataljonu Lietuvā