Latvijas karogs, foto no arhīva

Valsts valodas diena un "Mežabrāļu" diena: jauni datumi Latvijas kalendārā

50
(atjaunots 14:25 03.10.2019)
Egils Levits ir pārliecināts, ka "mežabrāļi" ir jāgodina, savukārt Valsts valodas diena veicinās krievu integrāciju.

RĪGA, 3. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē iesniedza grozījumus likumam "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Tā, 17. martā tiek piedāvāts atzīmēt Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, savukārt 15. oktobrī – Valsts valodas dienu.

17. marts

Runājot par 17. marta dienas nozīmi, valsts vadītājs paziņoja, ka "Latvijas valstiskuma otrā gadsimta sākumā ir nepieciešams atgriezt sabiedrības sociālajā atmiņā zināšanas par Latvijas patriotu pretošanos okupācijas režīmiem un godināt mūsu varoņus, kuri uzturēja Latvijas tautas prasību pēc savas valsts un neatkarības dzīvu visos okupācijas gados", teikts prezidenta mājaslapā. 17. marta datums, kā norādījis prezidents, ir izraudzīts tamdēļ, ka šajā dienā 1944. gadā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu memorandam par faktiskās Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Ar "nacionālā pretošanās kustību", kuras piemiņu tiek piedāvāts godāt 17. martā, tiek domāti pirmām kārtām notikumi Latvijā 1944.-1945. gadā, kad tā dēvētie mežabrāļi izrādīja bruņotu pretošanos padomju varai. Daudzi no viņiem karoja vietējo SS bataljonu rindās. "Mežabrāļi" kļuva vainīgi, pēc dažādiem datiem, no 1500 līdz 3000 cilvēku, tostarp mierīgo iedzīvotāju, nāvē. Analoģiskas kustības pastāvēja gan Igaunijā, gan arī Lietuvā.

Krievijā "mežabrāļu" slavēšanu uzskata par mēģinājumiem pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi un notikumu "pievilkšanu" mūsdienu Baltijas nacionālistisko elišu izdomātajai mitoloģijai par "mežabrāļiem". KF ĀM norādīja, "mežabrāļu" zvērību faktus apstiprina arhīvu dokumenti, nopratināšanu protokoli un grāmatas.

15. oktobris

Savukārt, runājot par 15. oktobri, kā iespējamo Valsts valodas dienu Latvijā, prezidents norādīja, ka šajā dienā 1998. gadā tika noslēgtas diskusijas par Satversmes tekstu, un 4. pantā latviešu valodai tika nosprausts valsts valodas statuss Latvijā. "Valsts valodas diena Latvijai piederīgajiem gan Latvijā, gan diasporā atgādinātu par mūsu kopējo atbildību latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas kopšanā, lietošanā un turpmākā attīstībā. Tas varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības valsts valodas prasmē un plašāk lietot valsts valodu ikdienas saziņā. (…) Tas sekmētu mazākumtautību iesaisti un veicinātu modernas, atvērtas latvietības nacionālā valstī koncepcijas iedzīvināšanu."

Levits secīgi virza atvērtas latvietības ideju. Valsts vadītāja ieskatā latvietība - tas ir nevis kaut kas iedzimts, tieši pretēji, tas ir kaut kas apzināts, un latvietība ir jānodod caur ģimeni un skolu – citādi tā var izgaist. Atvērtai latvietībai, pēc viņa sacītā, ir ļoti svarīga visas izglītības pāreja uz mācībām valsts valodā.

"Jābeidz skolu segregācija pēc valodas principa un jāpāriet uz mācībām kopējā - valsts valodā, kas ir latviešu valoda. Skolu reforma tāpēc ir ļoti svarīga, tā ir jāturpina un jāpanāk, lai arī bērnudārzos runā tikai latviski, jo bērni jau valodu apgūst visātrāk," - savu viedokli pamatoja Levits.

Pērn Latvijas Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam. Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ārkārtīgi negatīvi uztvēra izglītības reformu, valsti pāršalca protestu vilnis. Neskatoties uz protestiem un tiesībsargu argumentiem, Latvijas Satversmes tiesa atzina, ka bilingvālās sistēmas likvidācija valsts vidējās izglītības sistēmā ir likumīga. Tiesa nolēma, ka jautājums par privātskolām tiks izskatīts atsevišķi.

50
Pēc temata
Zaharova par "mežabrāļiem" veltīto filmu: vēstures izkropļošana
Levits: latviešu valodā runā divas trešdaļas iedzīvotāju – tas ir absurds
Eksperts: "mežabrāļi" nogalinājuši 80% ebreju Baltijas valstīs
Prezidents ir pārliecināts: skolu likvidācija palīdzēs sadzīvot ar krieviem
Lidl

Vairāk nekā tūkstotis darbavietu: Lidl meklē darbiniekus visā Latvijā

6
(atjaunots 13:21 22.09.2020)
Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" meklē veikala darbiniekus un noliktavas strādniekus; darba pieredze mazumtirdzniecībā nav obligāta.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Vairāk nekā tūkstoti vakanču piedāvā mazumtirgotājs "Lidl Latvija" dažādās pilsētās: Rīgā, Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī, Ventspilī, Tukumā, Rēzeknē, Jelgavā un Ogrē, raksta Bb.lv ar atsauci uz kompānijas pārstāvi.

Lai kļūtu par pretendentu, nav obligāta darba pieredze, uzsver "Lidl Latvija", nepieciešamo apmācību viņi izies jau tieši pirms darba uzsākšanas vai arī uzreiz pēc tā uzsākšanas.

Veikaliem ir nepieciešami veikala darbinieki un noliktavas darbinieki. Visi gribētāji var iesniegt pieteikumu veikalu tīkla oficiālā mājaslapā.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, saskaņā ar publicētajiem darba tirgus pieprasījuma datiem, tuvākajā laikā pieprasījums pēc darbiniekiem nesaruks.

Biznesmeņi sagaida, ka palielināsies vakanču skaits un joprojām būs jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Šeit Ekonomikas ministrijas prognozes sakrīt ar darba devēju redzējumu: darbaspēka pieprasījums tikai un vienīgi pieaugs kaut vai tāpēc, ka iedzīvotāju skaits turpina kristies.

Pēc darba devēju domām, vislielākā aktivitāte būs vērojama preču un pakalpojumu profesiju grupā, sevišķi veikalu pārdevēju un pārdevēju palīgu amatos. Tāpat ir nepieciešami speciālisti un vecākie speciālisti.

Svarīgāko iemaņu vidū darba devēji norāda valsts valodas zināšanas, komunikatīvās prasmes, krievu valodas zināšanas un iemaņas darbā ar datoru.

6
Tagi:
darba tirgus
Pēc temata
Puse no pasaulē strādājošiem cilvēkiem var palikt bez iztikas līdzekļiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
VID

Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem

28
(atjaunots 12:49 22.09.2020)
Latvijā līdz 500 eiro pieaugs minimālā alga, garantētais minimālo ienākumu līmenis sastādīs 109 eiro, tiks samazināts sociālais nodoklis, toties ieviesīs obligātās sociālās iemaksas.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pirmdienas vakarā koalīcijas partneri beidzot nonāca pie kopsaucēja par 2021. gada budžeta un nodokļu reformas pamatprincipiem, kura stāsies spēkā no 1. janvāra. Galvenokārt runa ir par darbaspēka nodokļu izmaiņām. Un ne par labu mazajam biznesam.

Tostarp budžeta projektā paredzēts, ka no 1. janvāra minimālā alga valstī sastādīs 500 eiro, mediķu algas palielinājumam piešķirti 183 miljoni eiro, "pilnā atbilstībā ar iepriekšējās Saeimas lēmumiem", uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš. Gaidāms arī pedagogu un akadēmiskā personāla algu pieaugums (dotajā gadījumā summu neprecizēja).

Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, nešaubāmus plusus pirmām kārtām izjutīs ierēdņi, to skaitā tie paši ministri, - viņu algas taču ir "sasaistītas" ar minimālo algu ar attiecīgu koeficientu. Savukārt mazā biznesa pārstāvjiem minimālās algas palielināšana nav nekāda dāvana, jo nodokļus no "uz papīra" palielinātās algas nāksies maksāt ar dzīvo naudu.

No tagadējiem 64 līdz 109 eiro, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, tiks palielināts garantētais minimālo ienākumu līmenis . Savukārt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzēts piešķirt gandrīz 9 miljonus eiro (visa summa, kas arī tika pieteikta budžetā), savukārt no 2022. gada valdība plāno reformēt ģimenes pabalstu sistēmu.

Šeit pieņemto lēmumu kārtība arī ir saprotama. 2021. gadā notiks pašvaldību vēlēšanas, tādēļ koalīcijas partijām būs jāparūpējas par sabiedrisko mediju ienākumu pietiekamību (kā arī par lojālo privāto "uzbarošanu"). Turklāt pārskatītie ģimenes pabalsti kļūs par labu trumpi 2022. gada Saeimas vēlēšanās.

Un visbeidzot, galvenā nodokļu izmaiņu daļa. No 1. janvāra par 1% samazinās sociālā nodokļa likme un no 1200 līdz 1800 eiro palielinās neapliekamā diferencētā minimuma robeža. Tādējādi nedaudz samazinās nodokļu slogs oficiālo algu saņēmējiem pārsvarā lielos uzņēmumos.

Savukārt pašnodarbinātos, kā arī cilvēkus, kuri strādā pēc patenta, un mikrouzņēmumus gaida nepatīkams pārsteigums. No 1. jūlija (tātad tieši pēc pašvaldību vēlēšanām) valstī visiem strādājošajiem tiks ieviests obligātais maksājums sociālajā budžetā. Tā apmērs pagaidām netiek ziņots. Nodokli aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, maksājumu veikšanu uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienests. Tiek gaidīts, ka nodokļa maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī. Maksāt nāksies uzņēmumiem – darba devējiem vai pašiem darbiniekiem, ja viņi ir pašnodarbinātie.

Vēl lielāks nodokļu trieciens sagaida mikrouzņēmumus. No 1. janvāra mikrouzņēmumi saglabās savu statusu, ja tajā tiks nodarbināts tikai viens cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbiniekiem, kā tas ir šobrīd. No 15% līdz 25% tiek paaugstināts nodokļa apmēra, kuru nāksies maksāt no apgrozījuma līdz 20 000 eiro gadā. No apgrozījuma no 20 000 līdz 40 000 eiro gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet strādāt kopējā nodokļu režīmā.

Gaidāmās nodokļu iniciatīvas tika apspriestas arī atbildīgajā Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā. Sēdē bijusī finanšu ministre, esošā Saeimas deputāte no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības Dana Reizniece-Ozola atzīmēja, ka viņas vadībā 2018. gadā veiktajai nodokļu reformai bieži pārmeta pārāk lielo nodokļu piemērošanas sistēmas sarežģītību, taču šīs izmaiņas novedīs pie vēl lielāka jucekļa. Otrkārt, par ko pirms mēneša teica arī Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu ministrijas prognozes par to, ka mikrouzņēmumu darbinieki sāks pāriet pie darba standarta nodokļu režīmā, riskē neattaisnot sevi – drīzāk, viņi varētu sākt mēģināt slēpt ienākumu, kas tiek iegūti saimnieciskās darbības rezultātā, kas palielinās ēnu ekonomikas apjomu.

Komisijas kolēģi atbalstīja arī deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs, kurš norādīja, ka nodokļu izmaiņas derētu apstiprināt uz likmju analīzes pamata kaimiņvalstu tirgos – Lietuvā un Igaunijā. Turklāt derētu vienkāršot nodokļu struktūru, padarot tos nodokļu maksātājiem saprotamākus.

28
Tagi:
nodokļi, nodokļu reforma, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Jaunie noteikumi: VID komunicēs ar nodokļu maksātājiem ar e-pasta starpniecību
"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju
Svetlana Tihanovska

ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju

0
(atjaunots 14:53 22.09.2020)
Kipra atkal neļāva ES ārlietu ministriem vienoties par sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. ES valstu ārlietu ministri pagaidām nav vienojušies par sankcijām pret Baltkrieviju, raksta Sputnik Baltkrievija.

ES ārlietu ministru un Eiropas Parlamenta locekļu tikšanās laikā pirmdien Briselē tika apspriestas papildu personālās sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem par pārkāpumiem, kuri, kā uzskata ES, tika pieļauti 9. augusta prezidenta vēlēšanu gaitā, kā arī par spēka pielietošanu pret protesta akcijas dalībniekiem Baltkrievijā.

Eiropas Komisijas viceprezidents, ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels pirms tikšanās sākuma paziņoja, ka saruna skars arī atbalstu pilsoņu sabiedrībai republikā un attiecību pārskatīšanu ar spēkā esošo varu.

Taču tikšanās beigās saraksts netika apstiprināts, savukārt jautājums nodots ES līderiem. Lēmuma pieņemšana tika atlikta vismaz līdz tuvākajai ES Padomes sēdei. Saskaņā ar aģentūras Reuters datiem, lēmumu joprojām bloķē Kipra, kura tādējādi cenšas panākt ES sankcijas pret Turcijas kompānijām, kuras veic gāzes izstrādi Vidusjūras austrumos.

​Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nosauca šo aizkavējumu par "apbēdinošu" un paziņoja, ka viena no ES valstīm "paņēmusi ķīlniekus", un ka tas viss sūta nepareizu signālu Baltkrievijai un visai pasaulei.

Tāpat viņš aicināja ES sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoņu sabiedrībai, nosūtot finanšu līdzekļus cietušo ārstēšanai un reabilitācijai.

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs arī nosodīja kolēģus par nespēju vienoties par sankcijām un paziņoja, ka tas iedragā ES demokrātiskās vērtības. Pēc viņa sacītā, dažiem viņa kolēģiem "nevajadzētu sasaistīt lietas, kurām nav jābūt saistītām" (acīmredzot, runa ir par Kipras centieniem sasaistīt sankcijas pret Baltkrieviju un Turciju).

Tihanovska: atgriezīšos Baltkrievijā, ja sāksies pārrunas

Baltkrievu opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kura atlidoja uz Briseli no Lietuvas, nepiedalījās ES diplomātijas vadītāju tikšanās reizē, taču pabrokastoja ar viņiem pirms tās sākuma. Tāpat viņa aprunājās ar saviem piekritējiem, kuri sapulcējās Luksemburgas laukumā blakus Eiropas Parlamenta ēkai.

​Tihanovska aicināja ES līderus nefinansēt Baltkrievijas varasiestādes un neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu prezidentu, kā to jau izdarījis Eiropas Parlaments.

"Neatbalsties režīmu ar finansēm, neatzīstiet Lukašenko par leģitīmu līderi un izskatiet Koordinācijas padomi kā leģitīmu Baltkrievijas tautas iestādi dialoga veikšanai ar varu," uzsvēra viņa.

Tāpat viņa paziņoja, ka gaida iespēju nokļūt dzimtenē, taču ir gatava atgriezties tikai ar nosacījumu, ka varasiestādes un opozīcija uzsāks pārrunas.

"Es nespēju sagaidīt to brīdi, kad es varēšu iebraukt Baltkrievijā ar cerību, ka mums tūlīt, tūlīt viss izdosies. Es obligāti atbraukšu, kad sāksies pārrunas, kad izlaidīs visus politieslodzītos un es varēšu justies drošībā kopā ar saviem bērniem," pateica viņa.

Koordinācijas padomes loceklis Pāvels Latuško paziņoja, ka Baltkrievijas opozīcija atbalsta Polijas ierosinātā "Māršala plāna" izstrādi republikas ekonomikas atjaunošanai, un pavēstīja, ka pašlaik Koordinācijas padome izstrādā antikrīzes programmu.

"Padome prezentēs antikrīzes programmu mūsu valstij, kura tiks īstenota vienlaikus ar valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību reformu," sacīja Latuško, piebilstos, ka Baltkrievija, viņaprāt, "atrodas uz ekonomiska bezdibeņa malas".

Borels: vienbalsīgumu panākt neizdevās

Pēcāk Borels apstiprināja, ka vienbalsīgumu  Baltkrievijas sankciju saraksta jautājumā panākt neizdevās.

​Pēc Borela sacītā, nav vienbalsīguma arī personālajās sankcijās pret Aleksandru Lukašenko. Sarakstu atkal izskatīs Eiropas Savienības valstu vadītāji gaidāmajā samitā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ES ārlietu ministri atbalstīja aicinājumu par jaunām vēlēšanām Baltkrievijā EDSO uzraudzībā, taču vēlēšanu leģitimitātes neatzīšana, pēc viņa sekām, vedīs pie sekām Balktrievijai "Austrumu partnerības" programmā.

Tāpat Borels precizēja, ka ES negrasās atsaukt no Baltkrievijas savu vēstnieku Dirku Šibelu.

0
Tagi:
sankcijas, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, ES
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Tihanovska aicinājusi ES līderus neatzīt vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā
Tihanovska plāno uzstāties ANO Drošības padomē un EPPA
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Baltkrievijas opozīcijas koordinācijas padome ir gatava komunikācijai ar Krieviju