Eiropas Komisijas ēka Briselē, foto no arhīva

Latvijas skolotāji iesnieguši Eiropas Komisijai sūdzību par budžetu

39
(atjaunots 12:38 03.10.2019)
Eiropas Komisija iesaka ieguldīt līdzekļus valsts attīstībā, palielinot finansējumu zinātnei, savukārt Latvijā skolotājiem nepalielina algas.

RĪGA, 3. oktobris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Parlamenta deputātiem vēstuli, kurā tiek uzsvērts, ka 2020. gada budžetā ieplānotais valsts finansējums izglītības un zinātnes nozarei ir nepietiekams, raksta BB.lv.

"Vēstulē LIZDA akcentē, ka jau gadiem Latvijā netiek pildītas Izglītības likuma, Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normas, kas paredz finansējuma pieaugumu izglītībai un zinātnei, tādejādi netiek pildītas arī EK rekomendācijas par finansējuma palielināšanu izglītībā un pētniecībā," paskaidroja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Meisters.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga paskaidroja, ka budžeta veidošanā pirmām kārtām jāņem vērā spēkā esošie Latvijas normatīvie akti.

"Nedrīkst pieļaut tiesisko nihilismu. Būtiski, ka arī EK vairākus gadus pēc kārtas rekomendē ieguldīt finansējumu valsts attīstībā, piešķirot vairāk finansējumu zinātnei. Jācer, ka EK rūp tās statuss, loma un prestižs, un ka stingrāk sekos savu vairākkārtējo rekomendāciju izpildei Latvijā," uzsvēra viņa.

LIZDA uzskata, ka EK jāiniciē diskusijas ar Latvijas valdību ikgadējā un vidējā termiņa budžeta saskaņošanas procesā.

Izglītības likums paredz, ka pedagoga mēnešalga par vienu likmi nedrīkst būt mazāka, nekā noteikts pedagogu darba atalgojuma paaugstināšanas grafikā, kuru apstiprinājis Ministru kabinets attiecīgajā laika periodā. Tas nozīmē, ka nākamgad skolotāju minimālajai algai ir jāpalielinās par 40 eiro un jāsasniedz 790 eiro.

Taču 2020. gada budžeta projektā nauda skolotāju algu palielinājumam nav paredzēta. Vienīgā piedāvātā metode rast līdzekļus – pārstāt apmaksāt 1.-4. klašu skolēnu pusdienas no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta – izraisīja sašutumu gan pašvaldībām, kurām piedāvāja apmaksāt pusdienas no sava budžeta, gan skolotājiem, kurus neapmierina tas, ka viņu intereses nostāda pretstatā ar bērnu interesēm.

39
Pēc temata
Jaunā mācību gada priekšvakarā skolās trūkst 500 pedagogu
Nav ko sūdzēties par algām: Baltkom klausītājs "nokauninājis" skolotājus
Latvija atvadīsies no izglītības ministra? Pedagogus sadusmojusi atteikšanās celt algas
Latvijas skolotāji gatavojas streikot
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

23
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

23
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

6
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

6
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju