Latvijas armijas bruņojums

Latvijas NBS pieļāvuši noplūdi: nevar notriekt dronus, kareivji dzer un iekļūst CSN

247
(atjaunots 22:51 01.10.2019)
Pusotru mēnesi Latvijas armija kļūdaini izsūtījusi nepiederošām personām īsziņas, kas saturējušas konfidenciālu informāciju; Aizsardzības ministrija to uzzinājusi tikai pēc mediju pieprasījuma.

RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pieļāvuši operatīvās informācijas, arī konfidenciālu ziņu noplūdi, piemēram, par bezpilota lidaparātiem virs militārajiem objektiem, izsludinātām trauksmēm, par CSN iekļuvušiem kareivjiem, par alkohola vai narkotisko vielu reibuma stāvoklī esošu karavīru aizturēšanu, raksta avīze Diena.

Vismaz pusotru mēnesi, iespējams, pat ilgāk NBS operatīvā informācija kļūdaini ik dienas izsūtīta arī absolūti nepiederošām personām.

Avīzes rīcībā ir ekrānšāviņi ar desmitiem teksta paziņojumu. Tajos ir operatīvā informācija par dažādiem notikumiem NBS ar konkrēta datuma un laika norādi. Ja tamlīdzīga informācija nonāks profesionāļu rokās, viņi varēs radīt visnotaļ detalizētu priekšstatu par apziņošanas sistēmas darbības īpatnībām un Latvijas armijas ikdienu, stāstīts rakstā.

Liela daļa ziņu attiecas uz ārvalstu – faktiski tikai Krievijas – kara kuģiem, zemūdenēm un kara lidmašīnām, kas manītas Latvijas teritoriālo ūdeņu un gaisa telpas tuvumā. Par dažiem no tiem NBS vēlāk ziņo medijos, par citiem sabiedrība nav informēta.

Tomēr ilgu laiku nezināmam personu lokam sūtīta arī konfidenciālāka informācija, piemēram, par NBS izziņotām trauksmēm, palielinātu kaujas gatavību utt.

Turklāt kļūdas rezultātā nezināmām personām nosūtītas ziņas par karavīriem, kas iekļuvuši jebkādos incidentos. Piemēram, 6. augustā Rīgā speciālo uzdevumu vienības kareivis dienesta automašīnā nokļuva CSN ar civilo automašīnu TOYOTA RAV4. Cietušo nav. 9. augustā NBS aviācijas bāzē medicīnas pārvalde konstatēja pozitīvu rezultātu narkotisko vielu pārbaudē reģionālā sagādes centra civilajam darbiniekam.

Šādi kļūdaini paziņojumi apstiprina iepriekš medijos izskanējušos pieņēmumus par to, ka Latvijas armija nespēj tikt gala pat ar bezpilota lidaparātiem, kuri lido līdzās militārajiem objektiem. Piemēram, vienā no ziņojumiem teikts, ka pie bāzes Ādažos konstatēti divi BPLA. To operatori nav aizturēti. Līdzīga situācija radusies Rīgā – pie militārā objekta Ezermalas ielā 6/8 konstatēts BPLA. Karavīriem neizdevās ne aizturēt aparāta operatoru, ne arī konfiscēt aparātu.

Andreja karogs uz Krievijas Jūras kara flotes kuģa Ladniy
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Avīze vērsusies Aizsardzības ministrijā un Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD) ar lūgumu komentēt operatīvās informācijas noplūdi.

Dienesta tiešais pienākums ir nepieļaut tamlīdzīgas situācijas un nodrošināt informācijas konfidencialitāti. Tā vadītājs Indulis Krēķis uz jautājumiem neatbildēja, taču no AM tuviem informācijas avotiem Diena uzzināja, ka informācijas noplūdes fakts dienestam bijis negaidīts. Uz jautājumiem neatbildēja arī aizsardzības ministrs Pabriks, savukārt AM preses dienests netieši lika noprast, ka arī ministrijai tas sagādājis nepatīkamu pārsteigumu, kura dēļ tā vērsusies NBS pēc skaidrojuma.

247
Pēc temata
Bruņojies ar sīkrīku un ļoti bīstams, jeb Latvijas armijas nākotne
"Ar modernu ekipējumu un mūsdienīgu bruņojumu": Vējonis par Latvijas armiju
Grāmatas, foto no arhīva

Latvieši drīz dzīvos desas labad: rakstniece par kultūras bēdīgo stāvokli

2
(atjaunots 22:49 19.10.2020)
Kultūras cilvēki turpinās radīt, taču kvalitāte var pāraugt kvantitātē, un dažs labs vispār pametīs profesiju, uzskata rakstniece Kristīne Ulberga.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Rakstniece Kristīne Ulberga publicējusi portālā Pietiek vēstuli kultūras ministram, kurā lūdza nepalielināt nodokļus kultūras darbiniekiem un pastāstīja par bēdīgo situāciju, kādā daudzi no viņiem jau nonākuši. Pati Ulberga bija spiesta sameklēt apkopējas darbu, lai savilktu galus kopā.

Ar savu piemēru rakstniece atklāja, cik maz pelna radošo profesiju pārstāvji Latvijā.

"Tātad, ja gada laikā es uzrakstu vienu grāmatu (kas nav maz), es saņemu no VKKF stipendiju grāmatas rakstīšanai - aptuveni 3000 eiro. Kad grāmata ir gatava, tad samaksa ir atkarīga no izdevēja, bet – aptuveni 1000 - 2000 eiro. Ja es saņemtu vairāk par 430 eiro mēnesī, man acumirklī jāmaksā 138 eiro un tas nav vienīgais nodoklis..." stāsta Ulberga.

Rakstniece stāsta, ka viņai ir divi bērni, un visu šo laiku viņa ir turējusies, tomēr "lielā" iznāk tikai reizi, divas gadā. Lai saņemtu kaut nelielu, bet regulāru ienākumu, viņa atradusi apkopējas un sētnieces darbu Ventspils novadā.

"Diemžēl rakstīšana bija jāmet pie malas (tiesa gan, vairākas savas pēdējās grāmatas nodaļas es uzrakstīju teju ar gumijas cimdiem rokās starp podu tīrīšanu un lapu grābšanu). Domāju, ka apkopējas darbs un ministra darbs ir vienlīdz grūti, izsmeļoši. Iedomājieties, ka jums vakarā pēc darba vēl būtu jāraksta grāmata, lai jūsu bērniem būtu ne tikai pajumte, bet arī pārtika? Laikam Jūs nespētu. Es arī nespēju," raksta Ulberga.

Vēstulē viņa pieminēja arī savu kolēģi – rakstnieci Andru Manfeldi, kura gadā "štancē" vismaz divas grāmatas.

"Pagaidām viņas štancēšana nav zaudējusi kvalitāti, bet mūsu sarunās viņa teic, ka ilgi tā vairs neizturēs, ies strādāt pastā par operatori vai pārdevēju. Kad piedzims un izaugs nākošā Manfelde, nav zināms," spriež Ulberga.

Viņa norāda, ka radošo profesiju pārstāvju spēki nav bezgalīgi, un vienā brīdī viss var mainīties – kultūras cilvēki nepārstās radīt, taču kvalitāte var pāriet kvantitātē, bet kāds vispār pametīs profesiju.

"Cik zinu, metālam var sākties nogurums. Tas sarūsē un vairs nenotur tam uzlikto svaru. Cilvēks arī ir tāds metāls. Tikai atšķirībā no dzelzs gabala cilvēks var pacelt cepuri un doties dzīvot citur – novākt šampinjonus un aizmirst par kultūru, ko viņa zemē tautieši ielika skrūvspīlēs un garāmejot pievilka ciešāk.

Varbūt lielā, dārgā bibliotēka reiz kļūs par pārtikas noliktavu, jo varētu būt, ka cilvēki mūsu zemē nākotnē pārtiks tikai no desām," apliecināja Ulberga.

Līdz 2021. gada 1. jūlija Latvijā autoratlīdzību saņēmējiem saglabāsies tagadējā nodokļu sistēma. Pēc šī datuma un līdz gada beigām sāksies pakāpeniska pāreja pie jaunās pārejas. Šajā periodā honorāru saņēmēji varēs izvēlēties nodokļu apmaksas veidu.

Pirmais variants – izmantot pašnodarbinātās personas nodokļu režīmu.

Otrais variants līdzinās pirmajam, tikai tajā tiek izmantots kopējais nodokļu režīms.

Trešais variants paredz, ka honorāra saņēmējs nereģistrējas kā saimnieciskās darbības subjekts. Šajā gadījumā viņa darbam – izmaksas vietā – tiek pielietota 25% likme nodoklim no apgrozījuma līdz 25 tūkst. eiro gadā. Ja apgrozījums pārsniedz 25 tūkstošus eiro, nodokļu likme palielinās līdz 40%. 80% šī nodokļa sastādīs sociālais nodoklis, pārējos 20% - ienākumu nodoklis.

14. oktobrī vairāk nekā simt cilvēki pulcējās pie Saeimas ēkas, pēc tam – Doma laukumā zibakcijai – tā viņi pauda savu neapmierinātību ar ieplānotajām nodokļu pārmaiņām tiem, kas saņem autora honorāru.

2
Tagi:
kultūra, nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

8
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

8
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Piemiņas akcija Parīzē, foto no arhīva

Pēc skolotāja slepkavības Francijā izdos reliģisku karikatūru grāmatu

0
(atjaunots 22:59 19.10.2020)
Mediji vēsta, ka izlasē tiks apkopoti nozīmīgākie karikatūru žanra zīmējumi, kas iepriekš publicēti reģionālajā un nacionālajā presē.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pēc skolotāja nežēlīgās slepkavības Parīzes apkaimē vairāku Francijas reģionu vadītāji ierosinājuši izdot politisko un reliģisko karikatūru izlasi, informēja Provansas, Alpu un Azūra krasta reģiona padomes priekšsēdētājs Reno Muzeljē, vēsta RIA Novosti.

Aģentūra France Press pastāstīja, ka izlasē tiks apkopoti nozīmīgākie karikatūru žanra zīmējumi, kas iepriekš publicēti reģionālajā un nacionālajā presē. Grāmatu plānots nodrošināt visu liceju audzēkņiem.

Eiropas Parlamenta loceklis un Provansas, Alpu un Azūra krasta reģiona padomes priekšsēdētājs Muzeljē atklāja, ka valsts izglītības ministrs Žans Mišels Blankers jau atbalstījis šo ierosinājumu.

Piektdien Konflānas-Sentonorīnas komūnā 18 gadus vecs vīrietis nocirtis galvu skolotājam. Mediji vēstīja, ka vēstures skolotājs 5. oktobrī nodarbībā apsprieda vārda brīvību un demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu no žurnāla Charlie Hebdo.

Uzbrucēju, kurš, pēc Francijas prokuratūras antiterorisma nodaļas vadītāja Žana Fransuā Rikāra informācijas, ir čečenu izcelsmes jaunietis, saņēmis bēgļa statusu Francijā, nošāva policisti. Krimināllietas ietvaros aizturēti jau 11 cilvēki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca notikušo par teroristisku aktu. Eiropas čečenu asambleja nosodīja skolotāja slepkavību, Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs izteica līdzjūtību bojāgājušā tuviniekiem un piezīmēja, ka republika kategoriski iebilst pret terorismu jebkurās tā izpausmēs.

Nogalinātā pedagoga piemiņai Parīzes centrā un citās Francijas pilsētās notika akcijas. Manifestāciju dalībnieki izgāja akcijās ar lozungiem par vārda brīvību, republikāniskajām brīvībām un atbalstu pasniedzējiem. Trešdien notiks nacionālā atvadu ceremonija.

 

0
Tagi:
teroristi, islams, Francija
Pēc temata
Ramzans Kadirovs pauda viedokli par skolotāja slepkavību Francijā