Starptautiskās kustības Pasaule bez fašisma prezidija loceklis Josifs Korens.

Korens: Latvijas tagadējie varasvīri ir parādījuši, cik tuvi viņiem ir Salaspils apsargi

107
(atjaunots 18:28 01.10.2019)
Vairs nav palikušas ne mazākās ilūzijas par tagadējiem Latvijas valstsvīriem – viņiem daudz tuvāki ir tie, kas apsargāja koncentrācijas nometni Salaspilī, tie, kas karoja Hitlera pusē.

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Svētdien, 29. septembrī Salaspils memoriālā kompleksa teritorijā notika Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 75. gadadienai veltīta piemiņas ceremonija. Pasākumā piedalījās Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs, Krievijas, Azerbaidžānas un Baltkrievijas diplomāti, kā arī Latvijas sabiedrisko un veterānu organizāciju pārstāvji. Tāpat kā pirms gada, Latvijas vadības pārstāvji pasākumā neieradās.

"Latvijai tas ir ļoti nozīmīgs notikums – tieši koncentrācijas nometnē "Salaspils" bija ieslodzīti nacionālās komitejas locekļi, kas pretojās nacistu okupācijai. Taču, spriežot pēc visa, Latvijas tagadējiem vadītājiem daudz tuvāki ir tie, kas apsargāja koncentrācijas nometni, un tie, kas karoja Hitlera pusē. Droši vien tāpēc viņi neapmeklē piemiņas pasākumus," sarunā ar Sputnik Latvija teica Latvijas Antifašistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs, starptautiskās kustības "Pasaule bez fašisma" prezidija loceklis Josifs Korens.

Viņš konstatēja, ka tas īpaši labi manāms aizsardzības ministra Arta Pabrika nesenajos izteikumos – augstā valsts amatpersona paziņoja, ka, izrādās, Waffen SS latviešu leģionāri esot "Latvijas lepnums un varoņi". "Mani pārsteidz, kāpēc pasaules sabiedrība klusē, neskatoties uz virkni ANO rezolūciju par to, ka nacisma noziegumu atkārtošanās nav pieļaujama," atzīmēja Korens.

"Man nav nekādu ilūziju par Latvijas tagadējo varasvīru viedokli un ideoloģiju. Viņi apskaužami regulāri apmeklē visus pasākumus nacistu kareivju, latviešu SS leģionāru piemiņai, deklarē starptautiskajā arēnā, ka latvieši bijuši spiesti karot Hitlera pusē. Pie tam viņi vienkārši neievēro tādus pasākumus, kā ceremonija Salaspilī, un aizmirst, ka nacistiskās okupācijas laikā Latvija zaudēja vairāk nekā 200 tūkstošus tikai civiliedzīvotāju vien, nerunājot jau par tiem, kas krituši frontēs, tostarp arī 130. Latviešu strēlnieku korpusa sastāvā," uzsvēra Korens.

Koncentrācijas nometne Salaspilī darbojās no 1941. gada oktobra līdz 1944. gada oktobrim. Padomju avoti liecina, ka Salaspils koncentrācijas nometnē tika noslepkavoti vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, tostarp – arī septiņi tūkstoši bērnu. Latvijas vadība klāsta, ka Salaspils koncentrācijas nometnes upuru skaits ir būtiski pārspīlēts.

107
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministrs nosauca SS leģionārus par latviešu tautas un valsts lepnumu
Pabrika sacītajā: Latvija pasludinājusi sevi par nacistiskās Vācijas sabiedroto
Djukovs: Pabrika runa par latviešu SS leģionāriem – par traku pat Latvijā
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

14
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

14
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

25
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

25
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes