Latvijas Nacionālā bibliotēka, foto no arhīva

Rīga izmirst: 20 gadu laikā galvaspilsēta zaudējusi gandrīz 20% iedzīvotāju

347
No 2000. līdz 2019. gadam iedzīvotāju skaits Rīgā sarucis gandrīz par 130 tūkstošiem – līdz 633 tūkstošiem cilvēku. Daži mikrorajoni zaudējuši pusi iedzīvotāju.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Pēdējo 20 gadu laikā Latvijas galvaspilsēta zaudējusi aptuveni 17% iedzīvotāju. Visātrāk tukšojās Ķīpsala, Rīgas centrs un Vecrīga, vēsta avīze Dienas Bizness, atsaucoties uz ekonomista Jāņa Hermaņa pētījumu.

20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā sarucis par 129 434 cilvēkiem – 2000. gadā galvaspilsētā dzīvoja 762 505 cilvēki, bet 2019. gadā – vairs tikai 633 071 cilvēks.

Lielākā iedzīvotāju aizplūšana procentuālā izteiksmē vērojama Ķīpsalas mikrorajonā. 2000. gadā tur dzīvoja 1967 cilvēki, šogad – tikai 928 cilvēki (-52,8%).

Rīgas centrs zaudējis 39,9% iedzīvotāju. Šeit fiksēts straujākais iedzīvotāju skaita sarukums skaitliskā izteiksmē. 2000. gadā centrā dzīvoja 50 829 cilvēki, bet tagad - 30 557 cilvēki.

Vecpilsēta zaudējusi 39,1% iedzīvotāju. 2000. gadā tur dzīvoja 3 187 cilvēki, šogad – 1941.

Avotu rajons zaudējis 34,4% iedzīvotāju, Grīziņkalns - 28,4%, Andrejsala - 23,8%, Āgenskalns - 26,8%, Maskavas forštate - 24,9%, Iļģuciems - 21,5%, Vecmīlgrāvis - 21,9%.

Tiesa, dažos Rīgas mikrorajonos iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada ir audzis. Piemēram, Dreiliņos, kur Rīgas dome īsteno sociālo māju projektu, iedzīvotāju skaits pieaudzis par 5200% - no 131 cilvēka 2000. gadā līdz 6944 cilvēkiem šogad. Pieaugums vērojams arī Skanstes rajonā (+173%), Kleistos (+174,8%), Vecāķos (+65,2%).

Iedzīvotāju skaits Rīgā, tāpat kā visā Latvija nenovēršami samazinās. Iepriekš vēstīts, ka ANO sagatavotā pārskata par pasaules iedzīvotāju perspektīvām dati liecina: 2020. gadā Latvijā dzīvos aptuveni 1 886 000 iedzīvotāji. Piecus gadus vēlāk, 2025. gadā - 1 779 000, līdz 2030. gadam viņu skaits samazināsies līdz 1 720 000, saskaņā ar vidējo prognozi.

Pie tam ANO prognozē, ka 2040. gada vidū Latvijā dzīvos apmēram 1 584 000 cilvēki, 2050. gadā - 1 479 000. Vēl pēc desmit gadiem latviešu skaits saruks līdz 1 384 000, 2070. gadā - 1 279 000. Desmit gadus vēlāk, 2080. gadā Latvijā dzīvos 1 218 000, vēl pēc desmit gadiem paliks 1 164 000 iedzīvotāju. ANO prognoze par Latvijas iedzīvotāju skaitu 2100. gadā - 1 114 000 cilvēku.

Tātad līdz XXI gadsimta vidum iedzīvotāju skaits Latvijā saruks par 22,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu, bet līdz jaunā gadsimta sākumam – par 41,5%.

347
Pēc temata
Latvija izmirst: deviņi ciemi palikuši bez iedzīvotājiem
Mūžam atpaliekošā perifērija: Baltija nespēj pietuvoties Rietumeiropai
Eksperts: Latvijā gaidāma depopulācija un "sudraba ekonomika"
Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis, foto no arhīva

Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā

21
(atjaunots 12:49 28.05.2020)
Diezin vai Latvija sameklēs naudu veselības aprūpei, ņemot vērā valdības pašreizējos soļus izejai no krīzes, paziņoja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Latvija ir veselības aprūpes personāla "donors" citām Eiropas Savienības valstīm, konstatēja Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša. Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, ka Lielbritānija pašlaik aktīvi atlasa medicīnas personālu, tostarp arī Latvijā. Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles domām, no mediķu prombraukšanas palīdzēs izvairīties skaidrs algu palielināšanas un nozares finansēšanas plāns.

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Latvijas valdība nepiešķir pienācīgu nozīmi veselības aprūpes finansēšana, mediķu atalgojuma starpība Latvijā un Rietumeiropas valstīs liek jaunajiem ārstiem pārdomāt darba iespējas ārzemēs, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs, žurnāla "Latvijas ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis.

"Eiropas plaukstošās valstis – Lielbritānija, Francija, Vācija – kopā ar ekonomiku tagad paceļ arī veselības aprūpi. Latvijas valdība neaptver, cik tas ir nepieciešams. Mūsu valdība neredz, ka arī veselības aprūpe maksā nodokļus un nes ienākumus budžetam," paziņoja Apinis.

Viņš uzsvēra, ka, saskaņā ar visām prognozēm, tieši Lielbritānija būtiski palielina mediķu, it īpaši šauru speciālistu, piemēram, anesteziologu, reanimatologu, radiologu algas.

"Starpība ar Latvijas algām būs tik liela, ka jaunie ārsti ar angļu valodas zināšanām valstī neaizkavēsies. Mediķu algas Rietumeiropā un Latvijā vienmēr ir atšķīrušās, taču, ja starpība kļūs būtiska, jaunais ārsts nespēs atturēties no aizbraukšanas," brīdināja Apinis.

Viņš atgādināja, ka Rietumeiropa jau agrākajos gados ieguldījusi veselības aprūpē daudz vairāk nekā Latvija. "Ņemot vērā valdības pēdējās darbības izejai no ekonomiskās krīzes, neticu, ka atradīsies nauda medicīnai," piebilda Apinis.

Saskaņā ar Health Care Index 2020 reitinga datiem, pēc veselības aprūpes efektivitātes Latvija ieņem 21. vietu 33 Eiropas valstu vidū.

21
Tagi:
Latvija, medicīna, mediķi, veselība
Pēc temata
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Ārsti un skolotāji pieprasa algas paaugstinājumu
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Latvijas iedzīvotāji nosaukuši galveno veselības aprūpes problēmu valstī – tā nav nauda
Daugavpils pusaudzes, foto no arhīva

Lēmums pieņemts: NVA ļaus skolēniem piepelnīties vasarā

6
(atjaunots 12:19 28.05.2020)
Lēmums organizēt vasaras nodarbinātības programmu skolēniem ir saistīts ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plānu nepagarināt ārkārtējās situācijas režīmu pēc 9. jūnija.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šovasar organizēs vasaras nodarbinātības programmu skolēniem, stāsta Press.lv, atsaucoties uz Labklājības ministrijas padomnieku komunikācijas jautājumos Jāni Zariņu.

Plānots, ka programma ilgs divus mēnešus – no 1. jūlija līdz 31. augustam.

Labklājības ministrija pieņēmusi šo lēmumu sakarā ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plānu nepagarināt ārkārtējās situācijas režīmu pēc 9. jūnija, paskaidroja labklājības ministre Ramona Petrlaviča. Lēmums pieņemts, ievērojot epidemiologu viedokli.

Līdz 3. jūnijam NVA aptaujās darba devējus, kuri jau iesnieguši pieteikumus skolēnu nodarbinātības programmai, lai noskaidrotu, kādi piedāvājumi vēl joprojām ir aktuāli. Līdz 8. jūnijam pretendentus novērtēs komisijas aģentūras filiālēs, bet līdz 18. jūnijam tiks pieņemti lēmumi.

Skolēni var reģistrēties programmai attālināti. No 10. jūnija sāksies reģistrācija Latgalē, no 11. jūnija – Vidzemē, no 12. jūnija – Rīgas reģionā, no 13. jūnija – Kurzemē un Zemgalē.

Par skolēnu iekārtošanu darbā uzņēmēji saņem dotāciju 50% apmērā no minimālās algas, par skolena-invalīda pieņemšanu darbā – minimālās algas apmērā.

6
Tagi:
bērni, NVA
Pēc temata
Labākais, kas ar mums noticis: uz ārzemēm adoptēto bērnu vēstule Labklājības ministrijai
Tā ir katastrofa: latviešu pusaudži kaunas no dzimtās valodas
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

11
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

11
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā