Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Liekulība kļūs par normu: Dombrovskis kritizē skolu reformu

53
(atjaunots 15:22 01.10.2019)
Saskaņā ar dzimto valodu un piederību etniskajai grupai notiks bērnu sociālā diskriminācija, uzskata Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") pastāstīja, kādas sekas Latvijas sabiedrībai nesīs atteikšanās no bilingvālās apmācības.

Pērnā gada martā Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Pakāpeniskā pāreja pie mācībām latviešu valodā sāksies mazākumtautību vidusskolās. Pilna pāreja pie mācībām latviešu valodā noslēgsies 2021. gada 1. septembrī. valsts prezidents minētos grozījumus pasludināja.

Latvijas Satversmes tiesa atzina, ka bilingvālās sistēmas likvidācija valsts vidējās izglītības sistēmā ir likumīga. Tiesa nolēma, ka jautājums par privātskolām tiks izskatīts atsevišķi.

Iepriekš Dombrovskis vairākkārt kritizējis ierosinājumus par skolu, augstskolu un bērnudārzu pāreju pie mācībām vienīgi latviešu valodā. Savā lapā Facebook viņš paskaidroja, kāpēc reforma kaitēs ne tikai krievvalodīgajiem bērniem, bet arī visai sabiedrībai, visai Latvijas valstij.

"Reforma nav sagatavota: trūkst pedagogu, nav metodikas. Tātad de iure reforma tiks ieviesta, bet de facto – pirmkārt, neizbēgami cietīs izglītības kvalitāte, otrkārt, no pirmās klases bērnu un skolotāju dzīves norma būs meli un liekulība.

Valsts valodas nesēji nevēlas strādāt mazākumtautību skolas, taču kādam ir jāmāca ķīmija un matemātika. Krievvalodīgais skolotājs mācīs krievvalodīgos bērnus klibā latviešu valodā, pārlēkdams uz dzimto valodu, lai paskaidrotu nesaprotamu. Visi – gan bērni, gan skolotājs – jutīsies riebīgi un pazemoti. Liekulība kļūs par normu. Melo valsts, melo skolas direktors, slēpdams pedagogus, melo skolotāji, melo vecāki, melo bērni," raksta Dombrovskis.

Iepriekš izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pavēstīja, ka jaunā mācību gada priekšvakarā visā Latvijā trūkst aptuveni 500 skolotāju. Pedagogu trūkuma problēmu skolas risina, sadalot slodzi starp citiem priekšmetu pasniedzējiem vai pierunājot pensijas vecuma skolotājus pastrādāt vēl gadu. Kopš šī gada septembra skolotāja alga par pilnu slodzi sastāda 750 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Dombrovskis ir pārliecināts: skolu reforma pastiprinās mantisko noslāņošanos Latvijā.

"Apzinīgi, motivēti un – pats galvenais – NODROŠINĀTI vecāki noalgos pasniedzējus, lai kompensētu bērniem valsts izglītības sistēmas trūkumus. Taču, uzmanību, jautājums – cik vecāki mūsu valstī var atvēlēt budžetu bērna pasniedzējiem? Bet ja nu ir divi, trīs bērni? Lai kompensētu to, ka valsts vairs nespēs nepārdomātu reformu dēļ garantēt zināšanu līmeni, kas nepieciešams eksāmenu nokārtošanai, studijām un nākotnes karjerai? Ne jau visi varēs izdot simtiem eiro mēnesī pasniedzējiem. Bērniem no maznodrošinātām, vienkārši ne īpaši bagātām ģimenēm, durvis uz nākotni būs slēgtas.

To sauc par sociālo noslāņošanos. Tas nozīmē, ka pēc dzimtās valodas, piederības etniskajai grupai notiks bērnu sociāla diskriminācija. Notiks lielas sabiedrības daļas sociālā marginalizācija. Ticiet man: tieši tāds ir patiesais reformas mērķis, nevis vēlme padarīt krievvalodīgos bērnus konkurētspējīgus!" politiķis uzsvēra savā lapā Facebook.

Eurostat dati liecina, ka pēdējo sešu gadu laikā Latvijai izdevies būtiski samazināt nabadzības vai sociālās marginalizācijas riskam pakļautu bērnu skaitu – no 42,2% līdz 24,7%. Pie tam uz nabadzības sliekšņa dzīvo 20% ģimeņu ar bērniem – 87 tūkstoši bērnu Latvijā.

Dombrovskis atgādināja, ka tas notiek demogrāfiskā krituma fonā: ceturtā daļa valsts iedzīvotāju ir pensionāri, jauniešu ir maz, darbinieku trūkst, dzimstība krītas un kritīsies arī turpmāk.

"Šajā situācijā valstij ir jācīnās par katru bērnu, lai kādā valodā viņš runātu ar savu mammu, - padarīt viņu konkurētspējīgu, ieguldīt spēkus viņa izglītībā, viņa nākotnē, īstenot tādu politiku, lai nākotnē viņam gribētos šeit, dzimtenē, mācīties, strādāt, veidot karjeru, dibināt pašam savu ģimeni.

Taču nē. Valdība ir gatava apzināti marginalizēt daļu jaunās paaudzes, jo šie bērni runā nepareizā valodā, dzimuši nepareizās ģimenēs. Pieņemot Satversmes preambulu, mūsu valsts ir atteikusies no politiskas nācijas principa par labu etniskai. Pie kā tas novedīs Latviju – tā ir tēma atsevišķam komentāram," noslēgumā paziņoja Dombrovskis.

53
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Par krievu nodokļiem viņu bērnus mācīs latviski: koalīcija spērusi pēdējo soli
Uzrunātiem krievu valodā atbildēt tikai latviski: Saeimā atbalstīti grozījumi
Tas radīs problēmas gan bērniem, gan skolotājiem: Vanaga par izglītības latviskošanas norisi
Pauls: tikai latviski Latvijā nekad nerunāja un nerunās
Cilvēki aizsargmaskās, foto no arhīva

Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem

3
(atjaunots 12:16 27.09.2020)
Latvijas Veselības ministrija iesniedza ziņojumu, kuru valdība izskatīs nākamnedēļ, – tajā ir detalizēti aprakstīti visi Covid-19 gadījumi valstī.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu, 18,6% ar Covid-19 inficēto testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu, raksta Press.lv.

No visbiežāk sastopamiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, vājuma sajūta muskuļos, klepus, iesnas, galvassāpes un sāpes kaklā. Izņemot to, daudzi pacienti sūdzējās par garšas sajūtas un ožas zudumu. Visretāk tika novēroti tādi simptomi, kā slikta dūša, caureja un vemšana, taču arī šie simptomi var liecināt par inficēšanos ar koronavīrusu.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Veselības ministrijas ziņojumā, ko nākamnedēļ skatīs valdības sēdē, tiek sniegti arī dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums sastādīja 77 gadus, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtā daļa mirušo bija jaunāki par 60 gadiem.

Visaugstākais kumulatīvās mirstības rādītājs 14 dienu laikā tika reģistrēts 4. maijā – 5,2 gadījumi uz vienu miljonu cilvēku. Salīdzinājumam: augusta beigās un septembra sākumā šis rādītājs bija zem viena gadījuma uz miljonu iedzīvotāju.

Ne visiem mirušajiem koronavīruss kļuva par galveno nāves iemeslu, taču atzīts, ka tas kļuva par hronisko slimību saasināšanās katalizatoru, kuras noveda pie pacienta nāves.

3
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
Uguns, foto no arhīva

Rīgā ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 16 cilvēkus no degošas mājas

1
(atjaunots 12:29 27.09.2020)
Seši ugunsdzēsēji Rīgā no degošas mājas, kuru bija pārpildījuši kodīgi dūmi, izveda 16 cilvēkus: cietušo nav.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Agritas Vītolas sacītā, sestdien, 26. septembrī, ap pusnakti, VUGD darbinieki saņēma izsaukumu uz ugunsgrēku Rīgā, vēsta Mixnews.lv.

Dega viens no piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem.

Ugunsgrēks
© Sputnik / Николай Хижняк

Ugunsdzēsēji evakuēja 41 cilvēku no kodīgu dūmu pārņemtas ēkas bez palīglīdzekļiem.

Vēl 16 cilvēkus ugunsdzēsēji izglāba, izvedot sešus pa autokāpnēm. Pārējie desmit cilvēki tika izvesti no telpām glābšanas maskās.

Kā vēsta VUGD, sestdien glābēji saņēma 21 ugunsgrēka izsaukumu, divi no kuriem bija meža ugunsgrēki.

Atgādināsim, ka 7. septembrī Latvijas Valsts meža dienests atcēla ugunsgrēka bīstamības periodu, kurš ilga kopš 24. aprīļa.

Vides dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis ziņoja, ka kopš šī gada sākuma tika fiksēti 518 meža apkaimes ugunsgrēki, kopumā nodega ap 230 hektāru meža. Šis rādītājs ir ievērojami zemāks par pagājušā gada skaitļiem, kad tika reģistrēti 972 meža ugunsgrēki un cieta aptuveni 400 hektāri meža.

1
Tagi:
Rīga, ugunsdzēsēji, VUGD, ugunsgrēks
Pēc temata
Ugunsgrēku periods: Latvijā rūpīgāk sekos līdzi ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Ugunsgrēks un evakuācija Rīgā: dzīvoklī Grostonas ielā aizdegās Adventes vainags
Spēcīgs ugunsgrēks Rīgas centrā: slimnīcā nokļuvis deputāts Artuss Kaimiņš