Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Latvijas aizsardzības ministrs nosauca SS leģionārus par latviešu tautas un valsts lepnumu

149
(atjaunots 11:24 28.09.2019)
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicina godāt Otrā pasaules kara laikā kritušo SS leģionāru piemiņu.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pagodināja Latviešu leģiona Waffen SS kaujās kritušo dalībnieku piemiņu, piedaloties piemiņas pasākumos par godu Mores pagasta kauju 75. gadadienai, vēsta Lsm.lv ar atsauci uz Aizsardzības ministrijas paziņojumu.

"Mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem. Atcerēsimies, ka ar katru gadu leģionāru mūsu rindās diemžēl paliek arvien mazāk, šobrīd Latvijas Nacionālo karavīru biedrības rindās viņu ir tikai nedaudz vairāk par 30. Godāsim kritušo leģionāru piemiņu, neļausim nevienam viņu piemiņu nonievāt! Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums," pateica Pabriks latviešu leģionāru brāļu kapos.

Pabriks uzsvēra, ka "atmiņa par mūsu leģionāriem, varoņiem ir spilgta un mūžīga".

"Esot šādās vietās kā More, blakus ierakumiem, mūsu leģionāru kapiem un piemiņas zīmēm mēs visi smeļamies spēku un pārliecību par to, ka mūsu valstij ir nākotne, ka ejam pareizo ceļu un ka mūsu valsts un nācija ir pelnījusi arvien labāku nākotni," pateica Pabriks.

Saskaņā ar atvērtu avotu datiem, Mores kaujas kļuva par vienas no asiņainākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Piecu dienu garumā, no 1944. gada 25. līdz 30. septembrim 19. Latviešu SS leģiona divīzija izrādīja pretestību Sarkanās armijas virzībai uz Rīgu. Naktī no 5. un 6. oktobri latviešu SS leģionāri atkāpās pie aizsardzības līnijas. Sarkanā armija ieņēma pamestās pozīcijas un turpināja iet uz Rīgu.

Latviešu leģions maršā

Latvijas iedzīvotāju dalības tēma nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados tiek noklusēta, mūsdienu Baltijas valstu politiskajā skatījumā tiek apgalvots, ka Latvijas piederīgie nav saistīti ar mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu. Arhīvu dokumentu publiskošana noliedz Latvijas politiķu apgalvojumus. Latviešu leģiona noziegumu vidū ir soda operācijas "Ziemas burvestība" un "Pavasara svētki", kuras tika īstenotas 1943. un 1944. gadā nacistu okupētajās PSRS teritorijās. Leģionāri iznīcināja simtiem ciemu, nogalināja tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, ko apstiprina vēstures dokumenti un aculiecinieku sniegtās liecības.

Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu par genocīdu saskaņā ar soda operāciju faktiem ciemā Žestanaja Gorka Novgorodas apgabalā. Kopumā, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, Žestjanaja Gorka ciema apkaimē apglabāti vairāk nekā 3000 cilvēku. Saskaņā ar arhīvu materiāliem, masveida padomju pilsoņu slepkavošanai no mierīgo iedzīvotāju skaita tika izveidota Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda". Tās sastāvā bija 33 soda vienības dalībnieki no Latvijas PSR.

Nacisma atbalstītājiem nav piedošanas

KF prezidents Vladimirs Putins iepriekš paziņoja par Otrā pasaules kara vēsturiskās atmiņas saglabāšanas svarīgumu un nosodīja nacistu slavēšanu Baltijas valstīs. Aizmirst par Otrā pasaules kara mācību nozīmētu nodot tuvinieku, tēvu un vectēvu piemiņu, kuri krita kaujas laukos, uzsvēra Krievijas līderis. Putins nosauca par nekārtību varasiestāžu nolaidību, kuru acu priekšā apgriezienus uzņem nacisma slavēšana Baltijā.

Pēc KF prezidenta sacītā, nav attaisnojuma un piedošanas nedz nacisma zvērīgajiem noziegumiem, nedz tā atbalstītājiem – banderoviešiem, SS leģionu dalībniekiem, nacionālistiskām bandām Baltijā un Ukrainā.

Latvijā 16. martā notiek Latviešu SS leģiona dalībnieku un to piekritēju gājiens. Maskavā vairākkārt norādījusi uz cīņā ar fašismu kritušo piemiņas zaimošanu un vērsās starptautiskās instancēs ar prasību sniegt vērtējumu notikumiem Baltijas republikā, kur plaukst nacisma slavēšana.

149
Pēc temata
DW: kā Latvija apvieno leģionāru maršus un Holokausta upuru piemiņas dienu
Latvijas "lielie meli": ārlietu ministrs Rinkēvičs izsvītrojis LPSR no vēstures
Ko teiks latviešu leģionāri? Krievija ved uz Latviju izstādi par Eiropas atbrīvošanu
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi lietu pret SS leģionāru Lāci
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

4
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

4
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro