Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Latvijas aizsardzības ministrs nosauca SS leģionārus par latviešu tautas un valsts lepnumu

153
(atjaunots 11:24 28.09.2019)
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicina godāt Otrā pasaules kara laikā kritušo SS leģionāru piemiņu.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pagodināja Latviešu leģiona Waffen SS kaujās kritušo dalībnieku piemiņu, piedaloties piemiņas pasākumos par godu Mores pagasta kauju 75. gadadienai, vēsta Lsm.lv ar atsauci uz Aizsardzības ministrijas paziņojumu.

"Mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem. Atcerēsimies, ka ar katru gadu leģionāru mūsu rindās diemžēl paliek arvien mazāk, šobrīd Latvijas Nacionālo karavīru biedrības rindās viņu ir tikai nedaudz vairāk par 30. Godāsim kritušo leģionāru piemiņu, neļausim nevienam viņu piemiņu nonievāt! Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums," pateica Pabriks latviešu leģionāru brāļu kapos.

Pabriks uzsvēra, ka "atmiņa par mūsu leģionāriem, varoņiem ir spilgta un mūžīga".

"Esot šādās vietās kā More, blakus ierakumiem, mūsu leģionāru kapiem un piemiņas zīmēm mēs visi smeļamies spēku un pārliecību par to, ka mūsu valstij ir nākotne, ka ejam pareizo ceļu un ka mūsu valsts un nācija ir pelnījusi arvien labāku nākotni," pateica Pabriks.

Saskaņā ar atvērtu avotu datiem, Mores kaujas kļuva par vienas no asiņainākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Piecu dienu garumā, no 1944. gada 25. līdz 30. septembrim 19. Latviešu SS leģiona divīzija izrādīja pretestību Sarkanās armijas virzībai uz Rīgu. Naktī no 5. un 6. oktobri latviešu SS leģionāri atkāpās pie aizsardzības līnijas. Sarkanā armija ieņēma pamestās pozīcijas un turpināja iet uz Rīgu.

Latviešu leģions maršā

Latvijas iedzīvotāju dalības tēma nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados tiek noklusēta, mūsdienu Baltijas valstu politiskajā skatījumā tiek apgalvots, ka Latvijas piederīgie nav saistīti ar mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu. Arhīvu dokumentu publiskošana noliedz Latvijas politiķu apgalvojumus. Latviešu leģiona noziegumu vidū ir soda operācijas "Ziemas burvestība" un "Pavasara svētki", kuras tika īstenotas 1943. un 1944. gadā nacistu okupētajās PSRS teritorijās. Leģionāri iznīcināja simtiem ciemu, nogalināja tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, ko apstiprina vēstures dokumenti un aculiecinieku sniegtās liecības.

Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu par genocīdu saskaņā ar soda operāciju faktiem ciemā Žestanaja Gorka Novgorodas apgabalā. Kopumā, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, Žestjanaja Gorka ciema apkaimē apglabāti vairāk nekā 3000 cilvēku. Saskaņā ar arhīvu materiāliem, masveida padomju pilsoņu slepkavošanai no mierīgo iedzīvotāju skaita tika izveidota Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda". Tās sastāvā bija 33 soda vienības dalībnieki no Latvijas PSR.

Nacisma atbalstītājiem nav piedošanas

KF prezidents Vladimirs Putins iepriekš paziņoja par Otrā pasaules kara vēsturiskās atmiņas saglabāšanas svarīgumu un nosodīja nacistu slavēšanu Baltijas valstīs. Aizmirst par Otrā pasaules kara mācību nozīmētu nodot tuvinieku, tēvu un vectēvu piemiņu, kuri krita kaujas laukos, uzsvēra Krievijas līderis. Putins nosauca par nekārtību varasiestāžu nolaidību, kuru acu priekšā apgriezienus uzņem nacisma slavēšana Baltijā.

Pēc KF prezidenta sacītā, nav attaisnojuma un piedošanas nedz nacisma zvērīgajiem noziegumiem, nedz tā atbalstītājiem – banderoviešiem, SS leģionu dalībniekiem, nacionālistiskām bandām Baltijā un Ukrainā.

Latvijā 16. martā notiek Latviešu SS leģiona dalībnieku un to piekritēju gājiens. Maskavā vairākkārt norādījusi uz cīņā ar fašismu kritušo piemiņas zaimošanu un vērsās starptautiskās instancēs ar prasību sniegt vērtējumu notikumiem Baltijas republikā, kur plaukst nacisma slavēšana.

153
Pēc temata
DW: kā Latvija apvieno leģionāru maršus un Holokausta upuru piemiņas dienu
Latvijas "lielie meli": ārlietu ministrs Rinkēvičs izsvītrojis LPSR no vēstures
Ko teiks latviešu leģionāri? Krievija ved uz Latviju izstādi par Eiropas atbrīvošanu
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi lietu pret SS leģionāru Lāci
Uguns, foto no arhīva

Rīgā ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 16 cilvēkus no degošas mājas

0
(atjaunots 12:29 27.09.2020)
Seši ugunsdzēsēji Rīgā no degošas mājas, kuru bija pārpildījuši kodīgi dūmi, izveda 16 cilvēkus: cietušo nav.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Agritas Vītolas sacītā, sestdien, 26. septembrī, ap pusnakti, VUGD darbinieki saņēma izsaukumu uz ugunsgrēku Rīgā, vēsta Mixnews.lv.

Dega viens no piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem.

Ugunsgrēks
© Sputnik / Николай Хижняк

Ugunsdzēsēji evakuēja 41 cilvēku no kodīgu dūmu pārņemtas ēkas bez palīglīdzekļiem.

Vēl 16 cilvēkus ugunsdzēsēji izglāba, izvedot sešus pa autokāpnēm. Pārējie desmit cilvēki tika izvesti no telpām glābšanas maskās.

Kā vēsta VUGD, sestdien glābēji saņēma 21 ugunsgrēka izsaukumu, divi no kuriem bija meža ugunsgrēki.

Atgādināsim, ka 7. septembrī Latvijas Valsts meža dienests atcēla ugunsgrēka bīstamības periodu, kurš ilga kopš 24. aprīļa.

Vides dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis ziņoja, ka kopš šī gada sākuma tika fiksēti 518 meža apkaimes ugunsgrēki, kopumā nodega ap 230 hektāru meža. Šis rādītājs ir ievērojami zemāks par pagājušā gada skaitļiem, kad tika reģistrēti 972 meža ugunsgrēki un cieta aptuveni 400 hektāri meža.

0
Tagi:
Rīga, ugunsdzēsēji, VUGD, ugunsgrēks
Pēc temata
Ugunsgrēku periods: Latvijā rūpīgāk sekos līdzi ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Ugunsgrēks un evakuācija Rīgā: dzīvoklī Grostonas ielā aizdegās Adventes vainags
Spēcīgs ugunsgrēks Rīgas centrā: slimnīcā nokļuvis deputāts Artuss Kaimiņš
Covid-19 testu apstrāde, foto no arhīva

Latvijā diennaktī reģistrēti 22 jauni Covid-19 gadījumi, divi cilvēki stacionēti

2
(atjaunots 12:22 27.09.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 testi, 1304 inficētie izveseļojās, 36 – nomira.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Aizritējušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 22 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi, veikti 1660 testi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

​Saskaņā ar SPKC informāciju, 5 no 22 gadījumos cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, trīs atgriezās no ārzemēm (Nīderlande un Grieķija), vēl 14 gadījumi šobrīd tiek izmeklēti.

​Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti divi ar Covid-19 inficētie. Pašlaik slimnīcās atrodas 7 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar Covid-19 ir izrakstīti 226 pacienti.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 izmeklējumi. 1304 inficētie izveseļojās, savukārt 36 – nomira.

2
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami