Linda Liepiņa

Liepiņa par nepilsoņiem: mēs paši sašķēlām Latvijas tautu

164
(atjaunots 11:29 28.09.2019)
Laiks izbeigt pazemot Latvijas tautu ar "nepilsoņa" status – daudzi krievi ir pelnījuši Latvijas pilsonību vairāk, nekā viens otrs latvietis.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Neatkarīgā Saeimas deputāte Linda Liepiņa uzstājās ar satraukuma pilnu runu nepilsoņu likumprojekta skatīšanas laikā.

Aizvakar Saeimas deputāti otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem sākot no 2020. gada.

Jaunajai kārtībai jāstājas spēkā no 2020. gada 1. janvāra. Nepilsoņu bērniem Latvijas pilsonība tiks piešķirta automātiski, ja vien vecāki nebūs vienojušies piešķirt bērnam citas valsts pilsonību. Šobrīd, lai iegūtu Latvijas pilsonību savam bērnam, vecākiem-nepilsoņiem jāraksta speciāls iesniegums.

Likumprojekts piemērojams nelielam bērnu skaitam – 2016. gadā par nepilsoņiem tika reģistrēti 47 bērni, 2017. gadā – 51 bērns, 2018. gadā – 33 bērni.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju tam ir jāveicina Latvijas sabiedrības saliedētība. Nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana bērniem ir simbolisks solis, kurš ļaus izbeigt apzinātu dažādu Latvijas sabiedrības grupu pretstatīšanu.

Iepriekš apvienība "Attīstībai/Par!" piedāvāja piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilsoņu bērniem, kas vēl nav sasnieguši 16 gadu vecumu, savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems – piešķirt pilsonību visiem nepilsoņiem, kuri piedzimuši pēc 1991. gada 21. augusta, kā arī tiem nepilsoņiem, kuri pēc šī datuma Latvijā valsts valodā ieguvuši vidējo vai augstāko izglītību.

Taču deputāti noraidīja visus centienus paplašināt personu loku, kuri varētu automātiski iegūt Latvijas pilsonību.

Liepiņa publiskojusi savā Facebook lapā runas video un tekstu, ar kuru viņa uzstājās Saeimas tribīnē.

"Pirms gadiem 15 pajautāju kādam ļoti labi zināmam Latvijas politiķim, vai es pareizi atceros, ka barikāžu laikā daži Saeimas nama iemītnieki bija gatavi bēgt prom no Latvijas kopā ar ģimenēm. Viņš man atbildēja ar tik rupju pretjautājumu, kuru es publiski nekad neatkārtošu, bet pēc kura man bija pilnīgi skaidrs, ka manas atmiņas ir īstas, nevis izdomātas.

1991. gadā man bija 16 gadi un es biju jaunākā Augstākās Padomes darbiniece. Man bija lieliska iespēja redzēt barikādes un vēlāk augusta puču no Saeimas nama iekšienes un ārpuses.

Mana vislielākā vilšanās Latvijas politikā bija tieši janvāra barikāžu laikā. Gāja bojā cilvēki, Latvijas tauta bija gatava mirt par Latviju, bet daži izredzētie bija gatavi laisties prom! Es biju pārāk jauna un naiva, lai saprastu, ka tādi "izredzētie" būs vienmēr. Tieši piedzīvotais janvāra barikādēs un augusta pučā lika man novērsties no politikas uz ilgu laiku.

Toreiz neviens nešķiroja Latvijas sargus ne labajos, ne sliktajos, ne krievos, ne ukraiņos, ne latviešos, ne lietuviešos, ne vērtīgākos vai mazāk vērtīgajos. Tās bija tās Latvijai retās reizes, kad mēs visi bijām kā viens. Un mēs varējām kopā kalnus gāzt! Un mēs visi kopā izcīnījām, izdziedājām un nostāvējām līdz Latvija atkal kļuva neatkarīga. Mēs varam daudz, ja esam kopā!

Un kas notika pēc tam? Mēs paši bijām tie, kas sašķēla Latvijas tautu. Mēs paši izaudzinājām paaudzi, kas pilsonības ziņā nav piederīga nevienam, jo ir nepilsoņi. Mēs paši viņiem sejā sakām, jūs neesat Latvijas bērni! Un tad, mēs dusmojamies, ka viņi dusmojas. Mēs neredzam, ka ir politiskās partijas kas "uzvārās" no mūsu divi kopienu valsts, no 16. marta un 9. maija un vēl, un vēl.

Ir pagājuši 28 gadi. Mums ir jābūt beidzot tik gudriem, ka jāpāršķir šī vēstures lappuse. Mums ir jāizbeidz naida kurināšana un mums ir jāizbeidz pazemot Latvijas tauta ar nepilsoņa statusu. Varat noriet un nozākāt mani, bet ir krievi un citu tautību cilvēki, kuri Latvijas pilsonību būtu pelnījuši daudz vairāk par dažu labu latvieti.

Mēs arī šodien varētu daudz, ja visi būtu kopā," pabeidza savu uzstāšanos deputāte.

164
Pēc temata
Ceturtdaļgadsimts bez pilsonības: kad Latvija atcels apkaunojošo institūtu
Bez krieviem mēs netiksim galā: igauņu deputāte iestājās par nepilsoņiem
"Nekādas iecietības krieviem": Lindermans par Latvijas vēlmi saņemt skarbu atbildi
Politologs: Levitam ANO vajadzēja atcerēties par nepilsoņiem un ASV bombardēšanām
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

9
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

9
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

16
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

16
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts