Bērns pie datora, foto no arhīva

Bērni kļuvuši par grēkāžiem: Elksniņš apsūdz ministri Šuplinsku par ņirgāšanos

55
(atjaunots 17:03 27.09.2019)
Izglītības ministres Ilgas Šuplinskas ideja par bērnudārza pedagoga likmes sadalīšanu pašā "pedagoģijā" un "pieskatīšanā" sastapa asu kritiku.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Bērni esošajai Latvijas valdībai kļuvuši par grēkāžiem. Kad jau likās, ka dibens izglītības iegūšanas nosacījumu pasliktināšanā jau ir sasniegts, no apakšas pieklauvēja ministre Ilga Šuplinska, paziņoja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, komentējot viņas iniciatīvu attiecībā uz bērnudārzu pedagogu likmes sadalīšanu. Šuplinskas piedāvājumu kritizēja arī daudzi citi politiķi.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pirms dienās paziņoja, ka vēlas uzsākt diskusiju par pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo slodzes sadalīšanu. Viņa piedāvā uzskatīt daļu slodzes par pedagoģisku darbu, bet daļu – par pieskatīšanas darbu.

Turklāt otro darba pusi, acīmredzot, jāapmaksā pēc zemākas likmes, jo tai nav nepieciešama augsta kvalifikācija. "Manā ieskatā, lai sagatavotos vienai vidusskolas stundai un augstskolas lekcijai nepieciešams vairāk laika, zināšanu un prasmju nekā stundu sagatavot bērnudārzā," paskaidroja Šuplinska.

Šobrīd ievērojama daļa no tiem strādā 0,8 slodzes – ar minimālo algu par slodzi 750 eiro apmērā. Pēc nodokļu nomaksas tie ir aptuveni 530 eiro.

Bērni kļuvuši par grēkāžiem

Ministres piedāvājums izraisīja kritikas vilni.

Tā, piemēram, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (partija "Saskaņa") apsūdzēja Šuplinsku par ņirgāšanos par bērniem un pedagogiem.

"Bērni pašreizējai valdībai ir kļuvuši par kaut kādiem grēkāžiem. Vispirms viņiem atņēma pusdienas skolā, pēc tam 30 procentiem bērnu, kuri runā "nepareizajā valodā", no 1,5 gadu vecuma nolēma radīt neiespējamus apstākļus mācībām. Šķita, ka zemāk vairs nav kur krist. Bet nē! Izglītības un zinātnes ministre Šuplinska nāca klajā ar jaunu veidu, kā paņirgāties!" uzrakstīja viņš savā Facebook lapā.

Elksniņš pauda sašutumu par Šuplinskas (JKP) piedāvājuma absurdumu, apsūdzot gan viņu, gan visu partiju, kuru viņa pārstāv, gan vispār visu koalīciju darbībās pēc principa "lai man nosprāgst govs, ka tik kaimiņam nosprāgtu divas".

"Izmantosim šo pašu principu, izmaksājot algas ķirurgiem! Kad strādā ar skalpeli – ķirurgs, kad mazgā rokas – sanitārs. Tiesnešiem maksāsim tikai par laiku, kad viņi nolasa spriedumu un uzsit ar āmuru. Policistiem tikai tad, kad aiztur noziedznieku, un tā tālāk. Pašiem ministriem alga būtu jāaprēķina tikai par laiku, kad viņi paraksta dokumentus!" uzrakstīja Elksniņš.

Pabeidza politiķis savu tirādi ar Bismarka citātu.

"Tas, kurš taupa uz skolām, būvēs cietumus." Tā ir "konservu" histēriskā mēģinājuma uzcelt cietumu Liepājā par 130 miljoniem dziļākā jēga. Tagad ir skaidrs šīs partijas mērķis – ja zagt, tad lielos apmēros!" uzrakstīja Daugavpils mērs.

Kritiski pret Šuplinskas ideju attiecās arī daudzi citi politiķi, nerunājot jau par pašiem pedagogiem.

Rīgas bērnudārza "Ābecītis" vadītāja vietniece Līvija Balčūne, kura daudzus gadus strādā par audzinātāju, pastāstīja TV3 ziņu raidījuma, ka ministres piedāvājums bijis kā sniegs uz galvas. Pirmsskolas pedagogiem nav iedalīšanas stundās vai ārpus stundu laikā, bērnu mācību process notiek visas dienas garumā.

"Kuru kuru, bet pirmsskolas izglītības skolotājus? Kuri ir visos laikos novērtēti viszemāk, visvairāk ir dabūjuši ciest par to, ka viņi dara savu darbu. Tos vēl tagad paņems… Es pat nezinu, kā nodalīs un sadalīs. Jau trešdien, skatoties visus komentārus, bija skaidrs, ka cilvēki ir ārkārtīgi sašutuši. Arī mēs, cik paspējām šorīt parunāt ar meitenēm… Viena otra audzinātāja pasaka, ka nu nav vairāk ko teikt," sacīja Balčūne.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paziņoja, ka organizācijā ļoti negatīvi vērtē ministres ideju un neuzskata, ka bērnudārza pedagoga darbu var iedalīt divās daļās.

"Tas ir pretrunā ar to, ka ir pieņemti jauni standarti pirmsskolas apmācībā sakarā ar jaunu saturu. Un tajā paredzēts, ka visas dienas garumā tiek īstenots izglītības process un pieskatīšana. Un tie ir integrēti viens otrā," paskaidroja Vanaga raidījuma "Šodien vakarā" ēterā kanālā LTV7.

Ministres piedāvājumu pagaidām skeptiski vērtē arī Saeimas Izglītības komisijā.

"Pirmais iespaids ir skeptisks. Man pašam šobrīd ir mazi bērni. Divi no viņiem gāja bērnudārzā, viens tagad iet. Un mēs zinām, kāda tā ir pedagogu atbildība. Zinām, kādus jautājumus viņiem nākas risināt un cik ir jāiegulda. Šāda pretstatīšana neizraisa pozitīvas izjūtas. Par visu var diskutēt, bet tad ir jāredz detalizētāks piedāvājums," paziņoja komisijas loceklis Raivis Dzintars.

"Tās ir ministres tiesības – iniciēt šādu diskusiju. Bet, protam, nepieciešama, teiksim, ekspertu dalība, kuri var sniegt savu ekspertu viedokli šajā sakarā. Mēs kā politiķi uzklausīsim viņu un tad pieņemsim lēmumus," paziņoja komisijas vadītājs Arvils Ašeradens.

55
Pēc temata
Zinību dienā Šuplinska atcerējās par lībiešu un latgaļu valodu
Par spīti sistēmai: krievu skolēni valstī izvēlas tālmācību Krievijā
Šuplinska pasūdzējusies par draudu vēstulēm no krievvalodīgajiem
Debates par bērnudārziem: krievu nodokļu maksātājus Latvijā neuzskata par cilvēkiem
Būvnieki ceļ vasaras terasi Domu laukumā, foto no arhīva

Rīga viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas

6
(atjaunots 14:33 05.06.2020)
Pandēmijas laikā slimnīcas Latvijā nebija pārslogotas un nepieciešamības gadījumā varēs uzņemt ceļotājus ar veselības problēmām.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Latvijas galvaspilsēta ir viena no drošākajām pilsētām Eiropā ceļojumiem pandēmijas laikā. Šo sarakstu publicējis portāls European Best Destinantions.

Saraksts sastādīts saskaņā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju un inficēto cilvēku skaitu valstīs, pieeju individuālās aizsardzības līdzekļiem un vietām slimnīcā uz cilvēku. Sarakstā iekļautas 20 valstis.

Līderu trijniekā minēta Tbilisi (Gruzija), Korfu (Grieķija) un Cavtata (Horvātija).

Rīga ieņēmusi sarakstā 19. vietu.

"50 reizes mazāk inficētu cilvēku nekā dažās Eiropas valstīs, Latvija ir viens no virzieniem, ko pandēmija skārusi vismazāk. Tās slimnīcās nekad nebija problēmu ar pārslodzi koronavīrusa dēļ," teikts aprakstā.

Reitingā iekļauta arī Lietuvas galvaspilsēta Viļņa.

Iepriekš portāls European Best Destinantions iekļāva Jūrmalu un Nidu Lietuvā starp drošajām Eiropas pludmalēm.

Neapšaubāmi, tā ir laba ziņa tūrisma nozarei Latvijā, kas cietusi no pandēmijas. Latvijas tūrisma firmām un viesnīcām ir ļoti svarīgi šogad piesaistīt ārvalstu tūristus, un drošas valsts reputācija šajā ziņā ir augstu vērtējama.

6
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, Rīga
Pēc temata
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Tūrisma operatoru asociācijas vadītāja: ceļojumi vairs nebūs tādi, kādi tie bija
Analītiķis: tūrisma nozare Latvijā var neatgūties no krīzes
Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe, foto no arhīva

Advokāts: Latvijai nepatīk emigranti no Krievijas, bet amerikāņi nebrauc

12
(atjaunots 12:58 05.06.2020)
Politisku apsvērumu dēļ Latvija pieliek punktu programmai, kas ļāva saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām – valdībai nepatīk, ka valsti pārpludinājuši krievi ar uzturēšanās atļaujām.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Krievijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas ļauj ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām: nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros vai Krievijas uzņēmumos, kā arī uzņēmuma nodibināšana.

Vienlaikus Latvijā premjerministrs Krišjānis Kariņš uzdevis ministrijām sagatavot ierosinājumus ar mērķi ierobežot analogu programmu, kas, pēc viņa vārdiem, vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Dažādās valstīs jau gadu desmitiem pastāv termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, Sputnik Latvija pastāstīja Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe.

"Tādas programmas parādīšanās Krievijā nav neparasta, inovācija slēpjas finansiālās dalības apmērā. tāds pasākums daudziem uzņēmējiem atvieglos uzturēšanas Krievijā – saņemot uzturēšanās atļauju, uzturēšanās laiks valstī nav ierobežots, cilvēks var veikt jebkādu darba vai komerciālu darbību," konstatēja Joffe.

Viņš atzīmēja, ka uzturēšanās atļauju programma ir lietderīga, pārbaudīta un izstrādāta, bet Latvija vēlas to pārtraukt politisku apsvērumu dēļ.

"Latvija ir maza valsts ar nedaudziem iedzīvotājiem, taču atsakās no programmas politisku motīvu dēļ. Valdība raizējas par to, ka programmas dēļ Latviju sākuši pārpludināt krievvalodīgie no Krievijas, nevis amerikāņi. Tāpēc Latvijas valdība paziņoja, ka neredz jēgu programmā, ja termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām pārsvarā lūdz Krievijas pilsoņi," uzsvēra advokāts.

Statistika rāda, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņēmuši vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. Ieguldījumi Latvijas ekonomikā minētās programmas ietvaros sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

12
Tagi:
emigrācija, ASV, Krievija, Latvija, uzturēšanās atļauja
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

10
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

10
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības