Šuplinska pasūdzējusies par draudu vēstulēm no krievvalodīgajiem
(atjaunots 13:57 26.09.2019)
Ilga Šuplinska neuzdrīkstējās citēt radio ēterā draudu vēstules no krievvalodīgajiem skolēnu vecākiem.RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska saņem draudu vēstules sakarā ar bilingvālās izglītības atcelšanu, pastāstīja viņa Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".
Pēc Šuplinskas sacītā, Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava izskatīt vecāku un skolēnu sūdzības par īstām reformas problēmām, piemēram, latviešu valodas zināšanu trūkumu dažiem skolotājiem.
Taču tā vietā, pēc ministres sacītā, viņa saņem savā telefonā draudu vēstules.
"Nevaru pastāstīt ēterā, kas rakstīts šajās vēstulēs, taču ļoti bieži tās atnāk tieši no krievvalodīgām ģimenēm. Tad man ir jautājums, vai patiešām mūsdienās tehnoloģiju gadsimtā, kurā cilvēks ir atvērts ļoti daudziem izaicinājumiem, nav iespējams runāt par šiem jautājumiem un tos risināt? Ja es reaģētu uz visu, kas notiek sociālajos tīklos un manā telefonā, neviens process neietu uz priekšu," paziņoja Šuplinska.
Ministre neatbildēja, cik nopietni ir šie draudi un vai viņa vērsīsies policijā. Taču Šuplinska paziņoja, ka viņa bloķē lietotājus, kuri "ļoti daiļrunīgi vērtē" viņas darbu vai izteikumus.
Iepriekš Šuplinska stāstīja, ka tikšanās laikā skolās tieši nacionālo mazākumtautību skolu pārstāvji bieži runā, ka Izglītības un zinātnes ministrijai derētu rīkoties ātrāk un efektīvāk attiecībā uz skolu izglītības pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
(atjaunots 12:16 27.09.2020)
Latvijas Veselības ministrija iesniedza ziņojumu, kuru valdība izskatīs nākamnedēļ, – tajā ir detalizēti aprakstīti visi Covid-19 gadījumi valstī.RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu, 18,6% ar Covid-19 inficēto testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu, raksta Press.lv.
No visbiežāk sastopamiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, vājuma sajūta muskuļos, klepus, iesnas, galvassāpes un sāpes kaklā. Izņemot to, daudzi pacienti sūdzējās par garšas sajūtas un ožas zudumu. Visretāk tika novēroti tādi simptomi, kā slikta dūša, caureja un vemšana, taču arī šie simptomi var liecināt par inficēšanos ar koronavīrusu.
Veselības ministrijas ziņojumā, ko nākamnedēļ skatīs valdības sēdē, tiek sniegti arī dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums sastādīja 77 gadus, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtā daļa mirušo bija jaunāki par 60 gadiem.
Visaugstākais kumulatīvās mirstības rādītājs 14 dienu laikā tika reģistrēts 4. maijā – 5,2 gadījumi uz vienu miljonu cilvēku. Salīdzinājumam: augusta beigās un septembra sākumā šis rādītājs bija zem viena gadījuma uz miljonu iedzīvotāju.
Ne visiem mirušajiem koronavīruss kļuva par galveno nāves iemeslu, taču atzīts, ka tas kļuva par hronisko slimību saasināšanās katalizatoru, kuras noveda pie pacienta nāves.
Tagi:
Rīgā ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 16 cilvēkus no degošas mājas
(atjaunots 12:29 27.09.2020)
Seši ugunsdzēsēji Rīgā no degošas mājas, kuru bija pārpildījuši kodīgi dūmi, izveda 16 cilvēkus: cietušo nav.RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Agritas Vītolas sacītā, sestdien, 26. septembrī, ap pusnakti, VUGD darbinieki saņēma izsaukumu uz ugunsgrēku Rīgā, vēsta Mixnews.lv.
Dega viens no piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem.
Ugunsdzēsēji evakuēja 41 cilvēku no kodīgu dūmu pārņemtas ēkas bez palīglīdzekļiem.
Vēl 16 cilvēkus ugunsdzēsēji izglāba, izvedot sešus pa autokāpnēm. Pārējie desmit cilvēki tika izvesti no telpām glābšanas maskās.
Kā vēsta VUGD, sestdien glābēji saņēma 21 ugunsgrēka izsaukumu, divi no kuriem bija meža ugunsgrēki.
Atgādināsim, ka 7. septembrī Latvijas Valsts meža dienests atcēla ugunsgrēka bīstamības periodu, kurš ilga kopš 24. aprīļa.
Vides dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis ziņoja, ka kopš šī gada sākuma tika fiksēti 518 meža apkaimes ugunsgrēki, kopumā nodega ap 230 hektāru meža. Šis rādītājs ir ievērojami zemāks par pagājušā gada skaitļiem, kad tika reģistrēti 972 meža ugunsgrēki un cieta aptuveni 400 hektāri meža.
Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos
(atjaunots 14:16 27.09.2020)
Vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Dēvēt koronavīrusa saslimstības kāpumu par otro vilni vai pirmā viļņa turpinājumu "nav ļoti principiāla lieta", paziņoja sarunā ar "Govorit Moskva" virusologs, N. Gamaleja vārdā nosauktā Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā centra profesors Anatolijs Alšteins, vēsta RIA Novosti.
Viņš atzīmēja, ka vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.
Virusologs atzīmēja, ka lielpilsētu iedzīvotāji pārstājuši nopietni uztvert profilakses pasākumu ievērošanu.
"Uztraukums, protams, ir, un saistīts tas ar to, ka iedzīvotāji atslābinājušies, pārstājuši ievērot elementārus pret epidēmiju vērstus pasākumus, tādus kā sejas maskas ļaužu pulcēšanās vietās, distancēšanās, roku mazgāšana, pašizolācija, darbs attālinātā režīmā," pastāstīja viņš. Tas viss, pēc viņa teiktā, kopā ar sezonas maiņu ietekmē saslimšanas kāpumu.
Tāpat viņš atgādināja, ka rudens ir nelabvēlīga sezona augšējo elpceļu infekcijām.
"Rezultātā mums, protams, ir acīmredzams saslimstības kāpums. Tā vairs nav nejauša lieta, pietiekami strauji pacēlās," nobeigumā sacīja viņš.
Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33 miljoni Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 999 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 24,4 miljoni izveseļojās. Visvairāk saslimušo ir atklāts ASV, Indijā un Brazīlijā.