Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš

Lieciet mierā bērnudārzus: Daugavpils asi kritizē valdību

44
(atjaunots 15:46 25.09.2019)
Andrejs Elksniņš lika valdošajai koalīcijai meklēt naudu solītajām ārstu un skolotāju algām un likt mierā bērnudārzus.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš piedāvā Latvijas politiķiem risināt šī brīža valsts problēmas, nevis mocīt mazus bērnus.

Latvijas valdošās partijas atbalstīja ideju par pāreju uz mācībām latviešu valodā visos izglītības līmeņos, kuru izvirzīja Nacionālā apvienība. Šo Nacionālā bloka iniciatīvu atbalstīja arī Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš: viņš paziņoja, ka tā kā vienīgā oficiālā valoda Latvijā ir latviešu valoda, arī izglītībai, kura tiek nodrošināta ar nodokļu maksātāju naudu, jānotiek valsts valodā.

Savā lapā sociālajos tīklos Elksniņš asi reaģēja uz mēģinājumu atrisināt "valodas jautājumu" bērnudārzos, aizmirstot par daudzām patiešām svarīgām problēmām valstī.

"Lai arī kādas nokrāsas nebūtu valdība, savus ieradumus tā nemaina! Tikko ikdienā atkārtotā mantra "valstī viss ir kārtībā" saskaras ar finansējuma iztrūkumu ārstu un pedagogu algām - tiek "radīta" izdomāta problēma - valodas jautājums... bērnudārzos!

Pie tam, visi MSL draudzīgi dodas skriet nacionālistu mīļotajā "nacionālā jautājuma" lauciņā, aizmirstot gan par solītām algām ārstiem un pedagogiem, gan skolēniem nost ņemamām pusdienām.

Tas arī ir saprotams, jo mocīt pusotrugadniekus daudz vieglāk, nekā skaidrot iemeslus - kāpēc pirms valdības izveidošanas ārstiem solīja 120 miljonus eiro (par to pat! nobalsojot), bet kļūstot jau par valdību - nespēj sakasīt vairāk par tiem pašiem 50 miljoniem.

Klau! Tur, Rīgā! Daugavpils bērnudārzos latviešu valodas apmācības problēmu nav! Vēl jo vairāk! Mūsu apmācības sistēma liecina par mūsu skolēnu labākiem eksāmenu rezultātiem valstī!

Mūsu pilsētā vairāk par 99% bērnu ir nodrošināti ar latviešu valodas apmācību grupiņām! Šobrīd vien 11 bērni gaida savu rindu un tas ir rekordzems rādītājs. Pie tam, lielāka popularitāte pilsētā ir tieši bilingvālām grupām (sastāda 80%) ar apmācības modeli 50/50.

Mani politiskie nedraugi, ko tieši jūs darāt? Esat aizmirsuši par jēdzienu "mātes valoda"? Vai arī jūs nākotnē plānojat nolaisties līdz nākošai reformai - veidosiet bērnu grupiņas bērnudārzos pēc bērnu etniskās piederības? Un varbūt arī skolotājas bērnudārzā turpmāk izvēlēsieties pēc etniskā principa?

Risiniet citas problēmas! Svarīgākas! Meklējiet naudu ārstiem, pedagogiem un bērnu pusdienām! Lieciet mierā bērnudārzus!" uzrakstīja Elksniņš savā Facebook profilā.

Iepriekš Ventspils mērs Aivars Lembergs kritizēja valdošās koalīcijas locekļus par sasteigtu pieeju pārejai uz mācībām latviešu valodā bērnudārzos.

"Pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, valdībai ir jāizanalizē situācija un jānovērtē Latvijas gatavība pārmaiņām. Neviens mums neko nav vaicājis – gatavi, neesam gatavi. Ja ir jāgatavojas, tad kādā apmērā? Nedomāju, ka visi pedagogi ir gatavi "rīt līdz pusdienlaikam" pāriet uz pilnu apmācību latviešu valodā. Nekādu aptauju nav bijis, kā arī sagatavošanās," paziņoja Lembergs Sputnik Latvija intervijā.

2018. gadā valstī tika pieņemts jaunais Izglītības likums, kas paredz: jau 2020. gadā visa vidējā izglītība tiks pārvesta uz latviešu valodu. Bērnudārzu latviskošana jau norit. Pērn virkne mazākumtautību bērnudārzu saņēma ieteikumus palielināt latviešu valodas lietojumu saziņā ar bērniem.

Latvijas Cilvēktiesību komiteja uzskata, ka šī situācija diskriminē mazākumtautības un vērsās ar sūdzību Satversmes tiesā.

Vecāki, kuri jau saskārušies ar jaunajām vēsmām, konstatēja, ka ierobežojumi dzimtās valodas lietojumā nopietni kaitē viņu bērniem.

Krievija ļoti negatīvi novērtēja pirmskolas mācību iestāžu pāreju uz latviešu valodu. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka tā neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība EDSO, komentējot nacionālistu plānus, pavēstīja, ka krievu valodas izspiešana no pirmskolas izglītības neatbilst EDSO principiem un valsts likumiem - Latvijas Satversmes 91. pantā teikts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Satversmes 114. pants paredz, ka "personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību".

44
Pēc temata
Krivcova: Latvija pataisa skolu par cietumu, kurā bērnus pāraudzina
Mitrofanovs: pēc prezidenta gribas krievi nesāks runāt latviski pašu mājās
Elksniņš vēlas dibināt savu partiju, "Saskaņa" neiebilst
KF par nacionāļu plāniem: Tālāk latviskos mazbērnu novietnes un dzemdību namus?
Rundāles pils

Militārpersonas pārbauda Rundāles pils teritoriju

2
(atjaunots 09:52 12.07.2020)
Gatavošanās Dārza svētkiem Rundāles pils teritorijā tika pārtraukta atmīnēšanas darbu dēļ, kurus veic Zemessardze un profesionālā dienesta karavīri.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Zemessargi Rundāles pils teritorijā notiek mācības situācijā, kas ir pietuvināta kaujas situācijai, vēsta Rus.lsm.lv.

Gatavošanās Dārza svētkiem, kurus iecerēts rīkot 2021. gadā, tika pārtraukta 23 zemessargu un profesionālā dienesta karavīru darbu dēļ.

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse paskaidroja, ka gatavošanās laikā svētku norisei tika atklāti lādiņi. Turklāt jau šī gada pavasarī tika ziņots, ka uz austrumiem no pils jau tika atklāti divi lādiņi.

Beigās atbrauca sapieri un sāka milimetru aiz milimetra pārbaudīt pils teritoriju ar mīnu meklētājiem.

Muzejam tas nozīmē piespiedu pārtraukumu aktuālajos darbos, bet karavīriem – īstas mācības.

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Inženieru rotas komandieris Dainis Kravals uzsvēra, ka šajā apkārtnē, kur notika kaujas gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā, katrs mīnu meklētāja signāls var nozīmēt, ka zem zemes guļ īsts kaujas lādiņš.

Kravals pastāstīja, ka karavīri pārbauda augsnes virsslāni – līdz 25 centimetriem. Dziļāka pārbaude ir jau citu speciālistu pārziņā, jo tā jau būs augsnes sanācija.

Pagaidām izdevies atrast vairāk nekā 20 metāla priekšmetu. Taču par laimi tie ir tikai būvgruži.

2
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Karavīri nav atraduši Igaunijā nokritušo raķeti
Zeme ir pārpilna ar lādiņiem: aizsardzības ministrs publicējis aicinājumu cilvēkiem

SPKC pievieno vēl vienu valsti, no kuras ierodoties jāievēro pašizolācija

6
(atjaunots 09:46 12.07.2020)
Situācija ar Covid-19 gadījumu skaita izaugsmi pasaulē pastāvīgi mainās, tādēļ Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri atjaunina "sarkano" valstu sarakstu, pēc kuru apmeklēšanas jāpavada divas nedēļas pašizolācijā.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Sakarā ar Covid-19 saslimstības izaugsmi atsevišķos reģionos, valstu saraksts, pēc kuru apmeklēšanas nāksies ievērot divu nedēļu pašizolāciju, mainās. Šonedēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) paplašināja sarakstu, iekļaujot tajā vēl vienu valsti, raksta Press.lv.

Tagad pēc Horvātijas apmeklēšanas tūristiem nāksies pavadīt divas nedēļas pašizolācijā, ziņo SPKC.

Toties kopš piektdienas, 10. jūlija, no saraksta tika izslēgtas Monako un Lielbritānija.

​Pašlaik saslimstība Latvijā sastāda 2,3 gadījumus uz 100 tūkstošiem cilvēku. Pēdējās dienās valstī vērojams jaunu Covid-19 gadījumu uzliesmojums. Netiek izslēgts arī pasākumu pastiprināšana, kas ir saistīti ar vīrusa izplatības ierobežošanu.

Atgādināsim, ka SPKC un Veselības ministrija joprojām neiesaka bez vajadzības izbraukt ārpus Latvijas robežām, jo epidemioloģiskā situācija pastāvīgi mainās.

Pirmajā vietā ES un EEZ valstu vidū joprojām ir Zviedrija – tur ir atzīmēti 103,4 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Otrajā vietā iet Luksemburga ar 90,7 gadījumiem uz 100 tūkstošiem cilvēku, trešajā vietā Portugāle – 47,7 gadījumi uz 100 tūkstošiem.

6
Tagi:
karantīna, koronavīruss, SPKC
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Latvijā 8 jauni Covid-19 gadījumi: SPKC meklē autobusa Liepāja-Rīga pasažierus