Pamesta koka māja Ķīpsalā. Foto no arhīva

Latvija izmirst: deviņi ciemi palikuši bez iedzīvotājiem

135
(atjaunots 14:49 25.09.2019)
Gandrīz trešdaļā Latvijas ciemu iedzīvotāju skaits nepārsniedz piecdesmit cilvēku, paziņoja Centrālajā statistikas pārvaldē.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Saskaņā ar apdzīvoto teritoriju pētījumu, ko veica Centrālā statistikas pārvalde (CSP), šī gada sākumā deviņos valsts ciemos nepalika neviena iedzīvotāja.

CSP paskaidroja, ka Latvijas administratīvajā kartē ir oficiālas apdzīvotas vietas, ciemi, kuri iepriekš pārtapuši par ciemiem no lauku tipa ciemiem un pilsētas tipa ciemiem.

"Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. (…)

No 1438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50," norāda CSP pārstāvis Dāvis Kļaviņš.

Cita pieeja apdzīvoto vietu definēšanā

Šoreiz Centrālā statistikas pārvalde pirmo reizi publiskojusi arī citu apdzīvoto vietu pētījumu – tā dēvēto blīvi apdzīvoto teritoriju pētījumu. Blīvi apdzīvota teritorija skaitās noteikta vieta, kur kaimiņos dzīvo un strādā vairāk nekā 50 cilvēku.

Turklāt tā var atrasties ārpus noteiktām administratīvajām robežām. Piemērs – pastāvīgie ciemi, kuri izveidojušies bijušo dārzu kooperatīvu, kuri var pastāvēt lielākas apdzīvotas teritorijas robežās vai arī iziet ārpus tām. Blīvi apdzīvota teritorija statistiķu izpratnē ir lielas pilsētas ar piepilsētām, kurus vieno kopēja infrastruktūra.

2019. gadā Latvijā ir reģistrētas 1319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām dzīvo mazāk nekā 50 cilvēku. Šādu vietu skaits samazinās visos reģionos kopš 2000. gada, atzīmē CSP. Visstraujāk samazināšanās norit Latgalē un Vidzemē (par 25%), vislēnāk – Rīgas reģionā (par 2%).

CSP norāda, ka apdzīvoto teritoriju samazinājums Latgalē un Vidzemē ir saistīts ar depopulāciju, savukārt Rīgas reģionā, tieši pretēji, ar iedzīvotāju pieaugumu, kā rezultātā šāda veida vietas saplūst kopā.

Vislielākā blīvi apdzīvota teritorija Latvijā ir Rīga, kura ietver sevī vairākas apdzīvotas teritorijas Rīgas reģionā, tādas, kā, piemēram, Baloži, Mārupe, Jaunmārupe, Ķekava, Bukulti. No Rīgas centra atdalītas blīvi apdzīvotas vietas teritorijas ir Bolderāja, Mangaļsala, Jaunciems, Brekši un citi mikrorajoni.

Statistikas pētījuma dati liecina, ka daudzas blīvi apdzīvotas teritorijas, tostarp Rīgas teritorija, atrodas vairākās administratīvās teritorijās, tādēļ to robežas nesakrīt ar pašvaldību administratīvajām robežām. Tostarp Daugavpilī blīvi apdzīvotas teritorijas atrodas vienlaikus gan pilsētas robežās, gan novada teritorijā.

Lielākās blīvi apdzīvotas teritorijas iedzīvotāju skaita ziņā rajonos, kuri atrodas ārpus apdzīvoto vietu robežām, ir Iļģi Grobiņas pagastā – 342 iedzīvotāji, Mežmalieši netālu no Tērvetes, kur dzīvo 285 cilvēki, un Radopole Viļānu pagastā ar 250 iedzīvotājiem.

Strādājošo skaita ziņā teritorijās, kur pastāvīgi dzīvo ne mazāk kā 50 cilvēku, līderpozīcijas ieņem Ziemeļu iela pie Starptautiskās lidostas "Rīga" (1596 strādājošie) un biznesa centrs Liepājā (1189 strādājošie).

135
Pēc temata
Eksperts: Latvijas valsts piederīgie uzlabo dzimstību plaukstošākās valstīs
Vairāk latviskuma – mazāk latviešu: vai Latvija ir glābjama
Mazpilsētu pagrimums vai izlīdzināšana: ko Latvijai atnesīs reģionālā reforma
Mūžam atpaliekošā perifērija: Baltija nespēj pietuvoties Rietumeiropai
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

5
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

5
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

4
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

4
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju