Ārvalstu studenti, foto no arhīva

Indieši publicē YouTube padomus, iekārtoties kebabnīcās darbā Latvijā

142
(atjaunots 10:51 24.09.2019)
Daudzi ārvalstu studenti Latvijā ierodas nevis studiju, bet darba dēļ – YouTube pat publicēti ieraksti ar padomiem, kā vieglāk nokļūt Baltijas valstī.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Latvijā strauji aug "viltus" studentu skaits – trešo valstu pilsoņi saņem atbilstošas vīzas "piesegumam", viņu īstais mērķis ir darbs. Šī iemesla dēļ Latvijas vēstniecības noteiks stingrākus studentu atlases kritērijus, bet augstskolas stingri sekos ārvalstu studentu apmeklējumam un sekmēm. Īpaši liels ir studentu skaits no Indijas, vēsta Skaties.lv, atsaucoties uz LNT Ziņām.

Lai saņemtu vīzu studijām, daļa indiešu vilto pases un atestātus, uz vīzas intervijām Latvijas vēstniecībā Indijā sūta sev līdzīgus cilvēkus, kas spēj runāt angliski. Šogad Latvijas vēstniecība Ņūdeli noraidījusi vairāk nekā 400 studiju vīzu pieteikumu.

"Mēs savā pusē esam uzsākuši jaunu praksi – esam piesaistījuši īpašu aģentūru, kas pārbauda iesniegto dokumentu autentiskumu, jo bieži vien ir diplomu un citu dokumentu viltojumi. Esam noķēruši ne tikai viltotus diplomus, bet esam atraduši arī pat neeksistējošu augstskolu ar neeksistējošiem diplomiem," pastāstīja Latvijas vēstnieks Indijā Artis Bērtulis.

Arī daļa Latvijas augstskolu un universitāšu šim studiju gadam pastiprinājusi atlases kritērijus.

"Visi pretendenti, kas ir nokārtojuši iestājeksāmenus tiek papildus intervēti gan uz motivāciju un valodas zināšanu. Tos, kas stājas IT programmā (..) mēs viņus vēl papildus izaicinām uz kādu matemātisku uzdevumu intervijas laikā, ļoti vienkāršu, 3. klases līmeņa, vai spēj to atrisināt pāris sekundēs. Tur gan ir daudz brīnumu. Līdz ar to saprotam, ka notiek kādas krāpšanās," atklāja biznesa augstskolas "Turība" prorektors Imants Bergs.

Tieši vēlme strādāt Latvijā, nevis studēt ir patiesais ieceļošanas mērķis. Saņemot attiecīgo informāciju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ir tiesības anulēt studentu vīzu. Piemēram, no šī gada sākumā vien no izsniegtajām 1111 studēšanas vīzām anulētas 674.

Viens no ārvalstu studentu uzņemšanas pretiniekiem, Jānis Dombrava jau atsaucies uz informāciju par studentu dokumentu un sekmju stingrāku kontroli.

"Kad uz šo problēmu norādīju pirms gada, tad daudzi neizglītoti cilvēki kritizēja mani. Pakāpeniski fakti nāk gaismā, kuri atklāj, cik nopietna ir šī problēma. Izmantojot robus Imigrācijas likumā, Latvijā mēģina iekļūt tūkstošiem viltus studenti no trešajām valstīm, Dombrava uzrakstīja Twitter.

Patlaban tiek apspriesti grozījumi, kuri paredz atļauju trešo valstu studentiem strādāt pilnu slodzi, ja viņi to vēlas. Patlaban viņiem ļauts strādāt tikai 20 stundas nedēļā. Pirmajā lasījumā deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus. Pret iniciatīvu iebilda Nacionālās apvienības pārstāvji, taču uzņēmēji vēlas atvieglot migrantu, arī studentu atvieglotu pieņemšanu darbā.

Latvijas augstskolu asociācija iebilst pret Saeimā iesniegtajiem grozījumiem, kuri ļauj ārvalstu studentiem strādāt ar pilnu slodzi. Asociācija uzskata, ka tie kļūtu par papildu signālu: trešo valstu pilsoņi var saņemt darbu ES, aizbildinoties ar studijām. Jau tagad YouTube atrodami ieraksti par to, kā indiešiem nokļūt Latvijā.

"Tas, ko mēs drīzāk gribētu - lai Latvijas augstskolu absolventi, kas ir trešo valstu pilsoņi, varētu dabūt darba atļaujas ļoti atvieglotā kārtībā, jo tie cilvēki šeit ir gadiem nodzīvojuši, integrējušies, un mēs paturētu izglītotus speciālistus," norādīja biznesa augstskolas "Turība" prorektors Imants Bergs.

142
Pēc temata
Baltijā jauns apdraudējums: kebabs nesaprot latviešu valodu
"Rīgā ir arī citas tautības": Latvijas PVD varētu slēgt ne tikai kebabnīcas
Gilis: Dombrava neatšķir pieminekli un kebabnīcas, nelatviskais – iznīcināt
Hobijs Latvijā – kurināt naidu: kebabnīcu pārstāvis stāsta par pazemojumiem
Grūtniece, foto no arhīva

Cilvēku nav, valsts nepalīdz: kas notiek ar dzimstības līmeni Latvijā

38
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
2020. gadā Latvija uzstādījusi jaunu antirekordu dzimstības jomā simt gadu laikā, bet 2021. gadā var pārspēt arī šo "sasniegumu": demogrāfs Ilmārs Mežs devis skumdinošu prognozi.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. 2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, bet 2021. gadā rādītājs var būt vēl mazāks. Demogrāfs Ilmārs Mežs pastāstījis par katastrofālās lejupslīdes iemesliem, stāsta Mixnews.lv.

Demogrāfs konstatēja, ka dzimstības līmeni cita starpā ietekmējuši tādi faktori, kā nepietiekams valsts atbalsts, potenciālo vecāku skaita krišanās, kā arī pandēmija Covid-19.

Pie tam pandēmijas negatīvās sekas vēl nāksies novērot 2021. gadā. Demogrāfs paskaidroja: tā kā vīruss izplatījies martā, noteiktu slēdzienu par tā ietekmi būs iespējams izdarīt pēc decembra datiem.
2021. gadā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi situācija ar dzimstības līmeni Latvijā var kļūt vēl ļaunāka, uzskata eksperts.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstības līmeni pēdējo simt gadu laikā.

2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

38
Tagi:
dzimstība, depopulācija, Latvija
Pēc temata
Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Zemā dzimstība un sociālie tīkli piebeidza slaveno Rīgas geju klubu
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

74
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

74
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

0
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns