Ārvalstu studenti, foto no arhīva

Indieši publicē YouTube padomus, iekārtoties kebabnīcās darbā Latvijā

127
(atjaunots 10:51 24.09.2019)
Daudzi ārvalstu studenti Latvijā ierodas nevis studiju, bet darba dēļ – YouTube pat publicēti ieraksti ar padomiem, kā vieglāk nokļūt Baltijas valstī.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Latvijā strauji aug "viltus" studentu skaits – trešo valstu pilsoņi saņem atbilstošas vīzas "piesegumam", viņu īstais mērķis ir darbs. Šī iemesla dēļ Latvijas vēstniecības noteiks stingrākus studentu atlases kritērijus, bet augstskolas stingri sekos ārvalstu studentu apmeklējumam un sekmēm. Īpaši liels ir studentu skaits no Indijas, vēsta Skaties.lv, atsaucoties uz LNT Ziņām.

Lai saņemtu vīzu studijām, daļa indiešu vilto pases un atestātus, uz vīzas intervijām Latvijas vēstniecībā Indijā sūta sev līdzīgus cilvēkus, kas spēj runāt angliski. Šogad Latvijas vēstniecība Ņūdeli noraidījusi vairāk nekā 400 studiju vīzu pieteikumu.

"Mēs savā pusē esam uzsākuši jaunu praksi – esam piesaistījuši īpašu aģentūru, kas pārbauda iesniegto dokumentu autentiskumu, jo bieži vien ir diplomu un citu dokumentu viltojumi. Esam noķēruši ne tikai viltotus diplomus, bet esam atraduši arī pat neeksistējošu augstskolu ar neeksistējošiem diplomiem," pastāstīja Latvijas vēstnieks Indijā Artis Bērtulis.

Arī daļa Latvijas augstskolu un universitāšu šim studiju gadam pastiprinājusi atlases kritērijus.

"Visi pretendenti, kas ir nokārtojuši iestājeksāmenus tiek papildus intervēti gan uz motivāciju un valodas zināšanu. Tos, kas stājas IT programmā (..) mēs viņus vēl papildus izaicinām uz kādu matemātisku uzdevumu intervijas laikā, ļoti vienkāršu, 3. klases līmeņa, vai spēj to atrisināt pāris sekundēs. Tur gan ir daudz brīnumu. Līdz ar to saprotam, ka notiek kādas krāpšanās," atklāja biznesa augstskolas "Turība" prorektors Imants Bergs.

Tieši vēlme strādāt Latvijā, nevis studēt ir patiesais ieceļošanas mērķis. Saņemot attiecīgo informāciju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ir tiesības anulēt studentu vīzu. Piemēram, no šī gada sākumā vien no izsniegtajām 1111 studēšanas vīzām anulētas 674.

Viens no ārvalstu studentu uzņemšanas pretiniekiem, Jānis Dombrava jau atsaucies uz informāciju par studentu dokumentu un sekmju stingrāku kontroli.

"Kad uz šo problēmu norādīju pirms gada, tad daudzi neizglītoti cilvēki kritizēja mani. Pakāpeniski fakti nāk gaismā, kuri atklāj, cik nopietna ir šī problēma. Izmantojot robus Imigrācijas likumā, Latvijā mēģina iekļūt tūkstošiem viltus studenti no trešajām valstīm, Dombrava uzrakstīja Twitter.

Patlaban tiek apspriesti grozījumi, kuri paredz atļauju trešo valstu studentiem strādāt pilnu slodzi, ja viņi to vēlas. Patlaban viņiem ļauts strādāt tikai 20 stundas nedēļā. Pirmajā lasījumā deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus. Pret iniciatīvu iebilda Nacionālās apvienības pārstāvji, taču uzņēmēji vēlas atvieglot migrantu, arī studentu atvieglotu pieņemšanu darbā.

Latvijas augstskolu asociācija iebilst pret Saeimā iesniegtajiem grozījumiem, kuri ļauj ārvalstu studentiem strādāt ar pilnu slodzi. Asociācija uzskata, ka tie kļūtu par papildu signālu: trešo valstu pilsoņi var saņemt darbu ES, aizbildinoties ar studijām. Jau tagad YouTube atrodami ieraksti par to, kā indiešiem nokļūt Latvijā.

"Tas, ko mēs drīzāk gribētu - lai Latvijas augstskolu absolventi, kas ir trešo valstu pilsoņi, varētu dabūt darba atļaujas ļoti atvieglotā kārtībā, jo tie cilvēki šeit ir gadiem nodzīvojuši, integrējušies, un mēs paturētu izglītotus speciālistus," norādīja biznesa augstskolas "Turība" prorektors Imants Bergs.

127
Pēc temata
Baltijā jauns apdraudējums: kebabs nesaprot latviešu valodu
"Rīgā ir arī citas tautības": Latvijas PVD varētu slēgt ne tikai kebabnīcas
Gilis: Dombrava neatšķir pieminekli un kebabnīcas, nelatviskais – iznīcināt
Hobijs Latvijā – kurināt naidu: kebabnīcu pārstāvis stāsta par pazemojumiem
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

18
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

18
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi