Bērni bērnu dārzā. Foto no arhīva

Par krievu nodokļiem viņu bērnus mācīs latviski: koalīcija spērusi pēdējo soli

46
(atjaunots 23:03 23.09.2019)
Izglītībai, kas tiek nodrošināta par nodokļu maksātāju naudu, jābūt valsts valodā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Koalīcijas sadarbības padome vienojusies, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Attiecīgais plāns jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai, vēsta LSM.

Sēdē 23. septembrī tika izskatīts Nacionālās apvienības (NA) ierosinājums uzlikt pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā visās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, arī mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki.

NA paskaidroja, ka nereti pašvaldība var piedāvāt vecākiem vietu tikai mazākumtautību bērnudārzā, kurā netiek nodrošināta programma valsts valodā. Tātad latviešu ģimene ir spiesta izvēlēties bērnudārzu tālu no mājām, maksāt par privātās izglītības iestādes pakalpojumiem, vai bērnu sūtīt dārziņā, kurā nodarbības notiek krieviski.

NA iniciatīvu atbalstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš. Viņš uzsvēra, ka vienīgā oficiālā valoda Latvijā ir latviešu valoda, un izglītībai, kas tiek nodrošināta par nodokļu maksātāju naudu, jābūt valsts valodā

NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka tā ir vēsturiska vienošanās.

"Tā ir pirmā reize, kad visas valdību veidojošās partijas devušas zaļo gaismu idejai par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā. Nacionālā apvienība arī turpmākajā procesā darīs visu iespējamo, lai šī pāreja tiktu īstenota pēc iespējas ātrāk," solīja Dzintars.

2018. gadā valstī tika pieņemts jaunais Izglītības likums, kas paredz: jau 2020. gadā visa vidējā izglītība tiks pārvesta uz latviešu valodu. Bērnudārzu latviskošana jau norit. Pērn virkne mazākumtautību bērnudārzu saņēma ieteikumus palielināt latviešu valodas lietojumu saziņā ar bērniem.

Latvijas Cilvēktiesību komiteja uzskata, ka šī situācija diskriminē mazākumtautības un vērsās ar sūdzību Satversmes tiesā.

Vecāki, kuri jau saskārušies ar jaunajām vēsmām, konstatēja, ka ierobežojumi dzimtās valodas lietojumā nopietni kaitē viņu bērniem.

Krievija ļoti negatīvi novērtēja pirmskolas mācību iestāžu pāreju uz latviešu valodu. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka tā neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība EDSO, komentējot nacionālistu plānus, pavēstīja, ka krievu valodas izspiešana no pirmskolas izglītības neatbilst EDSO principiem un valsts likumiem - Latvijas Satversmes 91. pantā teikts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Satversmes 114. pants paredz, ka "personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību".

Krievijas pastāvīgajā pārstāvniecībā EDSO uzmanīgi seko līdzi situācijai. Krievijas pastāvīgā pārstāvja vietnieks EDSO Vladimirs Žeglovs norādīja, ka EDSO ir viss nepieciešamais, lai liktu valstīm pildīt savas saistības attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Problēma, kā jau ne reizi vien esam norādījuši, ir Latvijas varasiestāžu politiskās gribas trūkums attiecībā uz šo jautājumu. Kā arī Rīgas partneri Eiropas Savienībā ar tai raksturīgiem "dubultstandartiem" apzināti piesedz savus Latvijas kolēģus.

46
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Ja iespļausi sejā – sāks kauties: ko vēlas krievi Latvijā
"Nekādas iecietības krieviem": Lindermans par Latvijas vēlmi saņemt skarbu atbildi
Aug jauna Latvijas nīdēju paaudze? Kāpēc tas nav kauns – runāt krieviski
Krievijas politiķis: Latvijas Satversmes tiesas lēmums par krievu skolām ir politisks
Twitter

"Attīram mūsu informatīvo lauku": deputāts aicina latviešus nelietot kirilicu

19
(atjaunots 09:20 04.06.2020)
Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš vērsies pie latviešiem ar aicinājumu attīrīt informatīvo lauku no krievu valodas, tomēr kaut kas ir aizgājis greizi.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Nacionālās apvienības pārstāvis Ģirts Lapiņš laidis klajā aicinājumu latviešiem. Viņa lapā Twitter publicētais aicinājums drīzāk atgādina izmisuma kliedzienu. Tas skāra politiķim, šķiet, ļoti sāpīgu tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.

"Latvieši, lūdzu nedalieties ar gudrībām un jokiem kirilicā! Attīram mūsu informatīvo lauku no krievu valodas," uzrakstīja Ģirts Lapiņš.

​Savu aicinājumu politiķis nepaskaidroja, tomēr, domājams, viņa argumenti slēpjas mazliet agrāk publicētajā tvītā.

"Es īsti nesaprotu kādēļ man trolejbusā kko stāsta krievu valodā, kādēļ ieejot RIMI skan garš stāsts krieviski? Tas tiem, kas 60 gadus dzīvojot Latvijā tā arī nav iemācījušies latviski? Tas tiešām nepalielina viņu motivāciju," sūkstījās Ģirts Lapiņš.

​Tomēr kaut kas ir aizgājis greizi – politiķa aicinājums nejokot kirilicā radījis gluži pretēju efektu.

Latviešu valodā runājošie Twitter lietotāji aizstāvēja krievu valodu un pasmējās par Ģirtu Lapiņu... kirilicā.

"- Hallo, Bērziņš ir? - Нет его. - A kur viņš? - А Курвинш у нас вообще не работает," Māris Ūdris atgādināja politiķim anekdoti.

​"Labrit! — Плохо побрит," vēl vienu joku ar kirilicu atcerējās Māris Ūdris.

​Sociālo tīklu apmeklētāji atsauca atmiņā arī memus no krievu kino klasikas:

​​"Es sapratu, kur ir jūsu nelaime. Jūs esat pārāk nopietni. Nopietna seja – tā vēl nav prāta pazīme, kungi. Visas muļķības uz zemes tiek pastrādātas tieši ar tādu seju... Smaidiet, kungi... Smaidiet..." citātu no filmas "Tas pats Minhauzens" atsauca atmiņā Uldis Ziediņš.

​"Ievērosim multukulturālisma principus!" aicināja Andrejs Teteris.

​"NA biedrs iestājies Tvitera joku policijas Pareizās valodas nodaļā," izteica pieņēmumu Jānis.

​"Kā gribu, tā jokoju," Rīgas domes deputātu pakaitināja Helmuts Caune.

​"Ko kliedz latvieši, kad ar āmuru trāpa pa pirkstu?" latviešu valodas aizstāvim krieviski pajautāja Andrejs Bikovs.

​"Es nemāku krieviski," politiķi patroļļoja lasītāja ar lietotājvārdu "pilnīgi neadekvāta māmiņa".

​"Manuprāt, jo vairāk valodas pārzini, jo plašāks ir tavs informācijas lauks," deputātam attrauca Dzintars.

​"Joki kirilicā apdraud latviešu valodu? Nopietni? Tas ir vienkārši nožēlojami!" viedokli pauda rilekta.

​Daži komentētāji jautājumu ņēma nopietni.

"LV jaunieši ir zaudētāji, ka neprot krievu val. Darba pārrunās vienmēr priekšroka krievu jauniešiem, jo perfekti runā abās. Privātajā sektorā tiem vienmēr vispirms tiks dota iespēja, jo valodu zināšanas ir bonuss. Žēl, ka PSRS mantojuma dēļ, LV jaunieši kļuvuši nekonkurētspējīgi," raksta komentētāja ar lietotājvārdu "Sēj un pļauj".

​"Lūdzu neaizmirst arī par angļu valodu. Vismaz mans informatīvais lauks visvairāk ir piesārņots ar to," — deputātam ieteica Kaspars Locs.

​"Savu informatīvo telpu jūs varat aprobežot kaut vai ar 0 valodām. Liela daļa progresīvo cilvēku tomēr saprot, lasa un spēj sazināties vairākās valodas," Lapiņam attrauca Arturs Avstreihs.

​Atgādināsim, ka valsts valodas statuss Latvijā ir tikai latviešu valodai, krievu valoda saņēmusi svešvalodas statusu, lai arī par dzimto to uzskata 40% iedzīvotāju. Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju. Pie tam nebūt ne visi mājās runā dzimtajā valodā – oficiālā statistika liecina, ka 37% laulību Latvijā ir jauktas.

19
Tagi:
sociālie tīkli, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, Latvija
Pēc temata
"Krāj naidu pret krievisko": latviete sašutusi par svešvalodas mācību kvalitāti
"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma
Latvijas  NBS

Jebkāda informācija par padošanos meli! AM laidusi klajā bukletu kara gadījumam

28
(atjaunots 08:27 04.06.2020)
Latvijas Aizsardzības ministrija iepazīstinājusi ar bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā", kurā ir plaša informācija par izdzīvošanu smagos apstākļos.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Elektroniskais buklets "Kā rīkoties krīzes gadījumā", pieejams Latvijas Aizsardzības ministrijas vietnē latviešu, krievu un angļu valodās.

Tajā ir virkne rekomendāciju par to, kā izturēties, kā nodrošināt sevi un savas ģimenes locekļus ar pārtikas produktiem, ūdeni un visu, kas nepieciešams krīzes situācijās, kas saistītas ar epidēmijām, tehnogēnām katastrofām un dabas kataklizmām. Tāpat var uzzināt, kā uzturēt sakarus ar varasiestādēm, kas pārstāv varasiestādes, kurp dodies evakuācijas gadījumā utt.

Īpaša uzmanība veltīta padomiem par to, kā rīkoties kara gadījumā.

Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, Ministru kabinets izsludina izņēmuma stāvokli, armija un atbildīgie dienesti īsteno aizsardzības pasākumus, mierina teksta autori un pārliecina: "Latvija tiks aizsargāta! Jebkāda informācija par padošanos vai nepretošanos ir viltus ziņas! Kopā ar NATO sabiedrotajiem mēs aizsargāsim ikvienu no jums!"

Tālāk uzskatīti Latvijas iedzīvotāja pienākumi:

  1. Aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu (pilsoņi var tikt iesaukti militārajā dienestā);
  2. Pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus, piemēram, iesaistīties glābšanas darbos vai nodot turējumā (mobilizēt) materiāli tehnisko līdzekļus, kas nepieciešami valsts aizsardzībai;
  3. Turpināt ievērot likumus.

"Pat ja karadarbības rezultātā īslaicīgi tiktu zaudēta kontrole pār daļu no teritorijas, mēs turpināsim valsts aizsardzību, izrādot pretestību tik ilgi, kamēr tiks atjaunota valsts neatkarība," apliecina bukleta autori.

Ja atrodies okupētajā teritorijā:

  1. Evakuējies uz to valsts daļu, ko kontrolē NBS;
  2. Turpini ievērot Latvijas Republikas likumus;
  3. Nesadarbojies ar okupācijas varu: nošķiries no viņu lēmumiem un darbībām, nepiedalies to organizētājos publiskajos pasākumos, nesniedzot tiem intervijas un neļaujot sevi filmēt, nepiedalies nelikumīgās vēlēšanās, referendumos vai tautas nobalsošanās.

Ja izvēlies pretoties, tev ir tiesības:

  1. Īstenot bruņotu pretestību (t.sk. sabotāžu, kaitnieciskas darbības) pret ienaidnieka spēkiem NBS sastāvā;
  2. Īstenot pilsonisku nepakļaušanos – piemēram, okupācijas varas izdotu likumu neievērošanu, atteikšanos dienēt un strādāt to labā, masveida streiku rīkošanu;
  3. Sniegt atbalstu pretošanās kustībai

Publicēti arī ieteikumi par to, kā nodrošināt sevi un bruņotos spēkus:

Nevalkā paramilitāru apģērbu, kamuflāžas formu vai militarizētas somas, ja neesi dienestā.

Bez vajadzības netuvojies, neprovocē un nefilmē neidentificētus bruņotus cilvēkus, nepacel no zemes pamestus ieročus vai aizdomīgus priekšmetus.

Neizplati informāciju (fotogrāfijas, video, tekstus) par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedroto spēku pārvietošanos, atrašanās vietām un pozīcijām.

28
Tagi:
krīze, Aizsardzības ministrija, Latvija
Pēc temata
Skolēnus mācīs lietot šaujamieročus, medicīnas studentus – ārstēt ievainojumus
Baltijas amazones – NATO pēdējā rezerve Austrumeiropā
Projekts ieilgst: kad iedzīvotāji saņems brošūras "kara gadījumam"
Pasaules brīvo latviešu kiberzemessardze: Pabriks grib jūgt darbā emigrantus
Donalds Tramps

Amerikāņu eksperts uzskata, ka Trampa izredzes uz atkārtotu ievēlēšanu pieaug

0
(atjaunots 11:46 04.06.2020)
Eksperts norādīja, ka pašlaik, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. ASV prezidenta Donalda Trampa izredzes uz otru prezidentūras termiņu un uzvaru vēlēšanās šī gada novembrī ir pieaugušas, ņemot vērā protestus un nekārtības, kas pārņēmušas valsti, uzskata Perdjū universitātes Politoloģijas un afroamerikāņu pērījumu fakultātes docente Nadja Brauna, vēsta RIA Novosti.

Jau vairāk nekā nedēļu ASV turpinās plaši protesti un nekārtības, kas sākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas Mineapolē no policistu rokām. Tramps atbalsta apņēmīgus soļus kārtības atjaunošanai un iesaka štatu gubernatorim izmantot karavīrus. Daudzi gubernatori viņam nepiekrīt.

Izredzes pieaug

"Uzskatu, ka viņam ir labas izredzes uzvarēt. Ja jūs man būtu uzdevuši šo jautājumu pirms Džordža Floida nāves, es teiktu, ka viņa izredzes ir mazākas, ņemot vērā viņa reakciju uz Covid-19," Brauna norādīja sarunā ar RIA Novosti.

Tagad, pēc viņas domām, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

Pēc ekspertes domām, rasisma un policijas vardarbības problēma nākamajās vēlēšanās būs viena no fundamentālākajām.

Brauna atgādināja, ka "tīri matemātiski" Demokrātiskās partijas kandidāts, par ko vajadzētu kļūt Džo Baidenam, nevarēs izcīnīt uzvaru bez afroamerikāņu atbalsta. "Baidenam ir jāuzstājas un strikti jānosoda šīs nelikumīgās slepkavības (afroamerikāņu bojāeja no policistu rokām – red.)," ir pārliecināta Brauna.

Pie tam, viņa uzskata, Baidenam vajadzētu akcentēt savu saikni ar Baraku Obamu, kā arī izvirlzīt viceprezidenta postenim afroamerikānieti.

Problēmas saglabājas

Sarunā par plašo protestu iemesliem eksperte atzīmēja, ka pēdējos mēnešus afroamerikāņi izjūt nopietnas ekonomiskās problēmas, ko radījusi koronavīrusa pandēmija, un galu galā "nabagie kļuvuši vēl nabagāki". Tomēr konflikta pamatā ir ASV krāsaino iedzīvotāju tradicionālās problēmas, tas ir, "sistemātiska nevienlīdzība", kā arī fakts, ka varasiestāžu attiecībās ar viņiem trūkst "taisnīguma un caurspīdīguma".

"Afroamerikāņi vēlas vienlīdzīgi piedalīties amerikāņu sabiedrības dzīvē... Viņi vēlas tikai to, lai ar viņiem apietos tāpat kā ar baltajiem. Mēs tieši tāpat ticam demokrātijas vērtībām, uz kuru pamata dibināta šī valsts," apliecināja Nadja Brauna – arī viņa pārstāv afroamerikāņu aprindas.

Pie tam viņa precizēja, ka sākotnēji Savienoto Valstu izveidē piejaukts rasisms – afroamerikāņi bija vergi, un viņiem nebija nekādu politisko tiesību.

"Domāju, mēs novērosim vēl spēcīgākas sadursmes ar likumsargiem un Nacionālo gvardi, pirms situācija uzlabosies," uzskata Brauna.

ASV krāsainie iedzīvotāji – ne vairāk kā 20% iedzīvotāju – tradicionāli pārsvarā atbalsta demokrātus. Protams, daudzi balso par republikāņiem un Trampu. Tāpēc maijā lielu skandālu izraisīja Baidena nepiesardzīgais izteikums par afroamerikāņiem – sak, "ja jūs nebalsojat par mani, jūs neesat melnie". Vēlāk viņš bija spiests par to atvainoties.

Pie tam otrdien grautiņu fonā ASV prezidenta padomniece Kellienna Konveja atzina, ka valstī pastāv "institucionālais rasisms" un jūtams – visi cilvēki nav vienlīdzīgi.

0
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Tramps, ASV
Pēc temata
"Tramps var atdot Krievijai Aļasku": šausmas ASV Senātā
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā