Bērni bērnu dārzā. Foto no arhīva

Par krievu nodokļiem viņu bērnus mācīs latviski: koalīcija spērusi pēdējo soli

46
(atjaunots 23:03 23.09.2019)
Izglītībai, kas tiek nodrošināta par nodokļu maksātāju naudu, jābūt valsts valodā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Koalīcijas sadarbības padome vienojusies, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Attiecīgais plāns jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai, vēsta LSM.

Sēdē 23. septembrī tika izskatīts Nacionālās apvienības (NA) ierosinājums uzlikt pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā visās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, arī mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki.

NA paskaidroja, ka nereti pašvaldība var piedāvāt vecākiem vietu tikai mazākumtautību bērnudārzā, kurā netiek nodrošināta programma valsts valodā. Tātad latviešu ģimene ir spiesta izvēlēties bērnudārzu tālu no mājām, maksāt par privātās izglītības iestādes pakalpojumiem, vai bērnu sūtīt dārziņā, kurā nodarbības notiek krieviski.

NA iniciatīvu atbalstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš. Viņš uzsvēra, ka vienīgā oficiālā valoda Latvijā ir latviešu valoda, un izglītībai, kas tiek nodrošināta par nodokļu maksātāju naudu, jābūt valsts valodā

NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka tā ir vēsturiska vienošanās.

"Tā ir pirmā reize, kad visas valdību veidojošās partijas devušas zaļo gaismu idejai par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā. Nacionālā apvienība arī turpmākajā procesā darīs visu iespējamo, lai šī pāreja tiktu īstenota pēc iespējas ātrāk," solīja Dzintars.

2018. gadā valstī tika pieņemts jaunais Izglītības likums, kas paredz: jau 2020. gadā visa vidējā izglītība tiks pārvesta uz latviešu valodu. Bērnudārzu latviskošana jau norit. Pērn virkne mazākumtautību bērnudārzu saņēma ieteikumus palielināt latviešu valodas lietojumu saziņā ar bērniem.

Latvijas Cilvēktiesību komiteja uzskata, ka šī situācija diskriminē mazākumtautības un vērsās ar sūdzību Satversmes tiesā.

Vecāki, kuri jau saskārušies ar jaunajām vēsmām, konstatēja, ka ierobežojumi dzimtās valodas lietojumā nopietni kaitē viņu bērniem.

Krievija ļoti negatīvi novērtēja pirmskolas mācību iestāžu pāreju uz latviešu valodu. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka tā neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība EDSO, komentējot nacionālistu plānus, pavēstīja, ka krievu valodas izspiešana no pirmskolas izglītības neatbilst EDSO principiem un valsts likumiem - Latvijas Satversmes 91. pantā teikts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Satversmes 114. pants paredz, ka "personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību".

Krievijas pastāvīgajā pārstāvniecībā EDSO uzmanīgi seko līdzi situācijai. Krievijas pastāvīgā pārstāvja vietnieks EDSO Vladimirs Žeglovs norādīja, ka EDSO ir viss nepieciešamais, lai liktu valstīm pildīt savas saistības attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Problēma, kā jau ne reizi vien esam norādījuši, ir Latvijas varasiestāžu politiskās gribas trūkums attiecībā uz šo jautājumu. Kā arī Rīgas partneri Eiropas Savienībā ar tai raksturīgiem "dubultstandartiem" apzināti piesedz savus Latvijas kolēģus.

46
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Ja iespļausi sejā – sāks kauties: ko vēlas krievi Latvijā
"Nekādas iecietības krieviem": Lindermans par Latvijas vēlmi saņemt skarbu atbildi
Aug jauna Latvijas nīdēju paaudze? Kāpēc tas nav kauns – runāt krieviski
Krievijas politiķis: Latvijas Satversmes tiesas lēmums par krievu skolām ir politisks
Kompānijas ariBaltic lidmašīna lidostā Rīgā, foto no arhīva

Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ

3
(atjaunots 16:27 16.07.2020)
Rīgas lidostas pasažieru plūsma pakāpeniski pieaug, taču līdz agrākajiem rādītājiem tai vēl ir tālu. Ko sagaida lielākā aviosatiksmes mezgla vadība Baltijas valstīs.

RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. Starptautiskajā lidostā "Rīga" jūlijā apkalpos divarpus reizes lielāku pasažieru skaitu nekā mēnesi iepriekš, līdz pirmskrīzes rādītājiem ceļš vēl ir tāls, intervijā TV3 sacīja lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa konstatēja, ka šobrīd piepildās reālistiskās prognozes par pakāpenisku pasažieru plūsmas pieaugumu.

Jūnijā lidostā apkalpoti 55 000 pasažieru – tikai 7% no pagājušā gada attiecīgajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita, savukārt jūlijā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt 130 tūkstošus – 15% no 2019. gada jūlija rādītāja.

Odiņa pastāstīja, ka šogad lidostā "Rīga" varētu apkalpot kopumā 2,2 miljonus pasažieru, tātad apmēram 20% no pagājušajā gadā apkalpoto pasažieru skaita. Pēc viņas vārdiem, lidosta varētu sākt pamazām pieņemt darbā darbiniekus, kuri pavasarī tika atlaisti, kad tiks sasniegti 20% no pagājušā gada pasažieru apgrozījuma.

lidosta Rīga
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Odiņa norādīja, ka sākotnēji lidosta plānoja atlaist 570 darbiniekus, taču reāli tika atbrīvoti 350 cilvēki.

Šī gada aprīlī lidostas "Rīga" vadības prognozes bija drūmākas – valdīja uzskats, ka šogad lidostā varētu apkalpot kopumā 1,6 miljonus pasažieru, bet nākamgad – 4,6 miljonus pasažieru.

Pērn lidosta "Rīga" apkalpoja 7,798 miljonus pasažieru – par 10,5% vairāk nekā 2018. gadā, šī gada pirmajā pusgadā – 1,3 miljonus pasažieru, par 62,9% mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. Koronavīrusa pandēmijas pirmajā posmā tā bieži kļuva par vārtiem jauniem pacientiem ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Līdzīgi gadījumi parādījušies arī tagad, pēc aviosatiksmes atjaunošanas.

3
Tagi:
lidosta Rīga, pasažieru pārvadājumi
Pēc temata
Biļetes kļūs dārgākas: lidosta "Rīga" gatavojas lidojumu atjaunošanai
Par pašizolācijas režīma neievērošanu ārzemniekiem anulēs vīzas un uzturēšanās atļaujas
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
"Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt reisus uz Rīgu
Juglas mikrorajons, foto no arhīva

TM sagatavojusi aprēķinu projektu: pēc "kadastra" nekustamā īpašuma cena pieaugs divkārt

12
(atjaunots 15:23 16.07.2020)
Kadastrālās vērtības aprēķina projekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra tā pieaugs daudziem objektiem.

RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) izstrādājis un nodevis projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai. No tās cita starpā atkarīgs arī nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Tieslietu ministrs Jānis Bordāns informēja, ka nekustamo īpašumu summārā kadarstrālā vērtība pieaugs divkārt, vēsta LSM.

Ar projektu iespējams iepazīties vietnēs kadastralavertiba.lv un kadastrs.lv.

Lauksaimniecības jomā gaidāms zemes kadastrālās vērtības pieaugums, nenozīmīgas izmaiņas skars arī ēkas. Atzīmēts, ka šajā jomā izmantot būvju kadastrālā vērtība var pat sarukt.

Augs pēc 2000. gada Rīgā, tās apkaimē, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās būvētajās jaunceltnēs esošo dzīvokļu kadastrālā vērtība, kā arī sērijveida mājokļu vērtība, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.

Pieaugums ieplānots arī privātmāju grupai, kas būvētas pēc 2000. gada Rīgā, tās apkaimē, Jūrmalā un citās pilsētās, kur vērojama cenu palielināšanās. Izmaiņas skars arī industriālos objektus.

Tieslietu ministrs norādīja, ka daudziem nāksies rēķināties ar objektu kadastrālās vērtības pieaugumu.

"Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu NĪN nekustamā īpašuma nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju laikā būvētu ēku," norādīja tieslietu ministrs.

Jo augstāka kadastrālā vērtība, jo lielāks NĪN. Šī iemesla dēļ TM sagatavojusi grozījumus, kuri paredz NĪN atcelšanu primārajam mājoklim ar vērtību līdz 100 tūkstošiem eiro.

Iepriekš TM minēja konkrētus mājokļa nodokļa aprēķina piemērus saskaņā ar jauno shēmu. Piemēram, dzīvokļa kadastrālā vērtība ir 150 tūkstoši eiro. No tās atņemam dzīvojamās platības neapliekamo minimumu – 100 tūkstošus eiro, un saņemtos 50 tūkstošus reizinām ar koeficientu 0,2. Tātad NĪ 0,002 apmērā tiek iekasēts no summas 10 tūkstošu eiro apmērā. Galu galā par dzīvokli būs jāmaksā 20 eiro gadā. Tas ir mazāk, nekā lielākā daļa iedzīvotāju par savu mājokli maksā tagad, pat ieskaitot atlaides, kas pienākas, piemēram, ģimenēm ar bērniem.

Izstrādātās normas vēl jāapstiprina koalīcijai.

12
Tagi:
Latvija, nekustamais īpašums
Pēc temata
Padomju laika mājokļus varētu atbrīvot no NĪN. Reģioni ir neapmierināti
Nekavējoties samaksāt! Rīdzinieki saņem rīkojumus no "zemes baroniem"
Maksa par dzīvokli Rīgā pieaugs
Deputāts: kāpēc latviešiem jāmaksā lielāks nodoklis, nekā krieviem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs

Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi

0
(atjaunots 16:31 16.07.2020)
Ja Baltijas valstu vadītāji atklāti ierunājušies par Rail Baltica militārajiem mērķiem, acīmredzot, vairs nav citu iespēju izsist no Rietumu partneriem līdzekļus projekta realizācijai.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Topošajai transbaltijas dzelzceļa maģistrālei Rail Baltica būs svarīga loma no militārās mobilitātes viedokļa reģionā, paziņoja Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis vēstulē eirokomisārei transporta lietās Adinai Valeanai. Lietuva sākusi sagatavošanās darbu ar Aizsardzības ministriju un NATO, lai labāk izmantotu Rail Baltic infrastruktūru militārajā jomā, informēja Sputnik Lietuva.

Svarīgi ir tas, ka Baltijas valstu amatpersonas sākušas atklāti runāt par Rail Baltica militārajiem mērķiem, sarunā ar Sputnik Latvija teica ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

"Iepriekš viņi centās slēpt Rail Baltica patiesos mērķus un centās pierādīt, ka projekts būs ekonomiski izdevīgs un top ar mērķi celt Baltijas valstu IKP. To noraidīja visi ekonomisti gan Krievijā, gan Baltijas valstīs, - viņi pierādīja, ka Rail Baltica rentabilitāte ir īsti murgi," atzīmēja Nosovičs.

Tagad Baltijas valstu vadītāji sākuši atklāti runāt par projekta militārajiem mērķiem, tātad viņiem nav citu iespēju izsist no Rietumu partneriem līdzekļus tā īstenošanai.

"Atlicis tikai apelēt pie nepieciešamības militāri aizsargāt Baltijas valstis, runāt par "Krievijas draudiem" un NATO austrumu flanga stiprināšanas lielo nozīmi. Tā kā viņi ir metuši kārtis galdā un nosaukuši lietas to īstajos vārdos, skaidrs ar ar Rail Baltica finansējumu ir ļoti lielas problēmas," viņš paskaidroja.

Eksperts uzskata, ka vienīgais, kas atlicis Baltijai, ir saistīt maģistrāles būvdarbus ar NATO militāri stratēģisko mērķu sasniegšanu, taču tas nenozīmē, ka Rail Baltica noteikti tiks uzbūvēta.

"Nepieciešamība aizsargāt Baltijas valstis Rietumu sabiedrotajiem nav arguments. Jau pirms pandēmijas Eiropas Savienība vājāk reaģēja uz Baltijas valstu infrastruktūras projektiem. Šaubos, vai pēc lielo problēmu parādīšanās ES ekonomikā Briselei parādīsies līdzekļi Rail Baltica būvdarbiem," secināja Nosovičs.

Rail Baltica, Eiropas sliežu ceļa platuma dzelzceļa maģistrālei, saskaņā ar projektu, jāsavieno Baltijas valstis ar Poliju. Latvijā un Igaunijā plānots uzbūvēt aptuveni 300 km garus iecirkņus, Lietuvā – 360 km.

Sākotnējās prognozes liecina, ka ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā Rail Baltica vajadzētu nest peļņu 16 miljardu apmērā. 2019. gadā veiktā analītiskā ekspertīze rāda, ka projekta īstenošanas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro. Eiropas Revīziju palāta jūnijā paziņoja, ka dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica projekts ir ekonomiski nepamatots, turklāt būvdarbu budžets jau pieaudzis līdz septiņiem miljardiem eiro.

0
Tagi:
NATO, Baltija, Rail Baltica
Pēc temata
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Zaiceva: priekš kam Latvijai Rail Baltica, ja pasažieru pārvadājumi 2 gadus būs "miruši"
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica