RĪGA, 22. septembris — Sputnik. Šoreiz ar Pakistānas kebabnīcu darbu neapmierināts ir Latvijas radio un televīzijas bijušais vadītājs Dzintris Kolāts, vēsta Mixnews.lv.
Viņš sašutis par to, ka "Pakistānas kebaba" darbinieki vispār nesaprot latviešu valodu. Savu sašutumu Kolāts izgāza Twitter.
"Ieskrēju Pakistānas kebabā pretī Vērmanītim uz Merķeļa. Ēdienu iznēsātājs PILNĪGI NEKO latviski nesaprot. Zēns pie kases cenšas glābt. Rezultāts dažāds, gaidīšana ilga..." pastāstīja Kolāts par saviem pārdzīvojumiem kebabnīcā.
Ieskrēju Pakistānas kebabā pretī Vērmanītim uz Merķeļa. Ēdienu iznēsātājs PILNĪGI NEKO latviski nesaprot. Zēns pie kases cenšas glābt. Rezultāts dažāds, gaidīšana ilga... @_vvc
— Dzintris Kolāts (@Dzintris) September 21, 2019
Sašutumu viņš paudis arī Valsts valodas centram. Šķiet, kebabnīcas varētu gaidīt kārtējā pārbaude.
Atgādināsim, ka kebabnīcu galvenais ienaidnieks Latvijā ir Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava. Augustā viņš bija stāvā sajūsmā par to, ka Pārtikas un veterinārais dienests apturējis veselu divu kebabnīcu darbību Rīgā. Ziņa tā iepriecināja politiķi, ka viņš to publicēja pat pirms PVD.
Dombrava pateicās Zemkopības un Iekšlietu ministrijām par sadarbību, jo šie resori sāka cīņu ar negodīgiem uzņēmējiem, kuri grauj konkurenci un apdraud sabiedrības veselību.
Jāpiebilst, ka Jāņa Dombravas naids pret kebabnīcām uzliesmojis jau pasen – 2018.gada maijā politiķis kritizēja studentus no Indijas un Pakistānas, kuri pārpludinājuši Rīgu. Viņš aicināja kolēģus ierobežot trešo valstu studentu skaitu, ieviešot kvotu – ne vairāk kā 3500 cilvēkus gadā.
Vēlāk Dombrava pat sāka diskusiju par to, kas strādā "Pakistānas kebabā" un vēstīja: viņš turot firmu aizdomās par migrantu nelegālu iekārtošanu darbā. PMLP politiķim pavēstīja, ka SIA "Pakistan Kebab" nav oficiāli noformētu ielūgumu ārzemniekiem nodarbinātības jomā.
Jāpiebilst, ka Dombrava nav vientuļš savā viedoklī par studentiem no trešajām valstīm. Iepriekš izglītības ministre Ilga Šupliska atklāja savu sapni par studentiem no ES valstīs. Tiesa, viņa piebilda, ka pagaidām nepadzīs no Latvijas Indijas un Uzbekistānas pilsoņus, taču skaidrs, ka viņu klātbūtne politiķi nepriecē.
Tomēr abas PVD slēgtās kebabnīcas ir novērsušas trūkumus un atsākušas darbu. Tie ir divi uzņēmumi - SIA "DSBS" un SIA "J investment". Pirmā reģistrēta 2011. gadā ar pamatkapitālu 2847 eiro apmērā. Uzņēmuma īpašnieki ir divi Indijas pilsoņi - Sai Naga Dīpika Malla un Kušlovs Immadiseti. Kompānija "J investment" reģistrēta 2019.gada martā, un tās pamatkapitāls ir viens eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Indijas pilsonis Pratapkumars Boghabhai Solanki.
RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.
"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.
IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.
Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.
RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.
Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.
Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.
LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.