Latvijas ĀM pastāstīja, tūristiem doties uz Krimu

161
(atjaunots 13:03 22.09.2019)
Latvija neplāno palīdzēt saviem valstspiederīgajiem, kuri nolēmuši atpūsties Krimā. Problēmsituāciju gadījumā vērsieties pie vēstnieka Ukrainā.

RĪGA, 22. septembris — Sputnik. Latvijas pilsonis vēlas nosvinēt kāzu gadadienu kopā ar dzīvesbiedri Jaltā, kur viņi pirms daudziem gadiem iepazinušies. Ar jautājumu, kā organizēt ceļojumu uz Krimu, lai nepārkāptu nekādus likumus, viņš vērsās pie Bb.lv. Portāls pāradresēja jautājumu Latvijas Ārlietu ministrijas preses centram. Lūk, kādu atbildi žurnālisti saņēma.

Latvijas ĀM ieteica vispār nebraukt uz Krimu. Diplomāti paskaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem esot gandrīz neiespējams saņemt konsulāro palīdzību Krimā. No atbildes izriet: palīdzību nav iespējams saņemt tāpēc, ka Latvija to nesniegs.

Visus ar braucienu saistītos jautājumus diplomāti iesaka risinat caur Latvijas vēstniecību Ukrainā – tā pastāstīs, kādi dokumenti vajadzīgi un kādus noteikumus nāksies ievērot. Neparedzētās situācijās tūristiem tāpat jāgriežas vēstniecībā Ukranā.

Lai iebiedētu vēl vairāk, ĀM uzsvēra: ja Krimā ar jums notiks nelaimes gadījums, Latvija nenogādās jūsu līķi dzimtenē uz sava rēķina. Tāpēc ieteicams apdrošināties brauciena laikā, lai segtu izdevumus par smagi slima vai miruša cilvēka nogādi mājās.

Jāpiebilst, ka ĀM tomēr publicēja tālruņa numuru zvaniem ārkārtas gadījumos: +371 26337711. Tas darbojas visu diennakti.

Nav gan saprotams, kāpēc Latvija sūta pilsoņus uz Ukrainas konsulātu, - Krima ir Krievijas teritorija. No vienas puses, skaidrs, - gribas ieriebt. Taču diezin vai Latvijas pārstāvis Ukrainā varēs palīdzēt savas valsts pilsonim Krievijas teritorijā. Neloģiski. Daudz loģiskāk būtu vērsties pie Latvijas vēstnieka Krievijā.

Jāpievērš uzmanība tam, ka šķēršļi tūristiem ceļojumā uz Krimu var rasties tikai no Latvijas puses. Krievija laipni uzņem visus, kas vēlas apciemot skaidto kūrortu pussalu. Taču Latvija dzied unisonā ar rietumvalstīm – labi zināms, kāda ir Latvijas valdības attieksme pret Krievijas pussalu. Latvija joprojām neatzīst Krimas pievienošanos Krievijai, par ko referendumā nobalsoja gandrīz visi Krimas iedzīvotāji. Latvijas normatīvie akti nepieļauj nekādu komerciālo darbību pussalā, bet ĀM kategoriski iebilst pret valsts pilsoņu braucieniem uz Krimu caur Krieviju.

Tomēr tūristi no daudzām pasaules valstīm, arī no Latvijas, vēlas nokļūt pussalā un nospļaujas par sankcijām. Tikai 2018.gadā vien Krimu apmeklējuši 132 valstu parstāvji.

161
Pēc temata
"Es arī balsotu par Krieviju": amerikāņi beidzot uzklausījuši Krimas iedzīvotāju viedokli
Krimā nosaukuši ārzemnieku skaitu, kuri apmeklējuši pussalu kopš gada sākuma
Populārs amerikāņu izdevums ieteicis atpūsties Krimā
Atpūta padomju Krimā: nostalģiskas fotogrāfijas
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Latvijas iedzīvotāji ir gatavi vakcinācijai pret Covid-19!

4
(atjaunots 10:05 19.04.2021)
Ažiotāža dzīvās rindās masu vakcinācijas punktos visā Latvijā liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi vakcinēties pret Covid-19. Pētījums to apstiprina.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Saskaņā ar Benu Aptiekas pētījuma "Stresa termometrs" datiem, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlas vakcinēties pret Covid-19, ziņo Mixnews.lv.

Marta beigās - aprīļa sākumā tika aptaujāti 1747 respondentu. 58% aptaujāto teica, ka ir gatavi vakcinēties. 48% pārliecināti paziņoja par savu gatavību, 16% atbildēja "drīzāk jā".

25% respondentu neplāno vakcinēties pret koronavīrusu. 10% no šiem aptaujātajiem atbildēja, ka drīzāk neplāno vakcinēties, nesniedzot skaidru atbildi "nē".

9% respondentu nav snieguši konkrētu atbildi. Bet 8% aptaujāto jau saņēmuši poti.

Turklāt aptaujas organizatori norāda, ka vīrieši gatavi vakcinācijai vairāk nekā sievietes - 60% respondentu pret 56%. Turklāt 12% aptaujāto sieviešu vēl nav izlēmuši, kā būt ar vakcināciju. Vīriešu vidū tādu ir tikai 7%.

Taču galvenais rādītājs, kas pierada, ka Latvijas iedzīvotāji gatavi vakcinācijai pret koronavīrusu ir pie vakcinācijas punktiem izveidojušās rindas, kad varas iestādes ir atļāvušas pieeju vakcīnai visiem interesentiem.

Atgādinām, ka Latvijā 17. un 18. aprīlī gandrīz visi vakcinācijas punkti izlietoja tajos pieejamās vakcīnas. Sestdien bija atvērti tikai divi vakcinācijas centi no septiņiem - Cēsīs un Daugavpilī. Turklāt Cēsīs vakcinācijas centrs apturēja iedzīvotāju pieņemšanu gandrīz uzreiz pēc atklāšanas.

4
Tagi:
vakcinācija, koronavīruss, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Latvija saņēmusi 10 530 Pfizer vakcīnas devu
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
Birojs, foto no arhīva

Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji

35
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.

Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs

Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?

Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.

Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."

LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.

Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".

LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.

Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.

35
Tagi:
mediji, Latvija, Uzņēmēji, Baltkrievija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kādēļ Lietuvai būs grūti pārvilināt baltkrievu IT speciālistus
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju