Mīna. Foto no arhīva

Zeme ir pārpilna ar lādiņiem: aizsardzības ministrs publicējis aicinājumu cilvēkiem

56
(atjaunots 09:19 22.09.2019)
Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks lūdz Latvijas iedzīvotājus pasargāt savu dzīvību un nerakņāties pa zemi bīstamu piedzīvojumu meklējumos.

RĪGA, 22. septembris — Sputnik. Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks publicējis savā lapā Twitter aicinājumu Latvijas tautai, vēsta Mixnews.lv.

"Melnās arheoloģijas upuru skaits Latvijā turpina augt. Divi pasaules kari ir atstājuši smagu mantojumu ne tikai Latviešu tautai un valstij, bet arī Latvijas zemei. Ja atrodiet nesprāgušu lādiņu, zvaniet dienestiem un neaiztiekiet paši. Jūsu dzīvības ir nenovērtējams dārgums!" ministrs vērsās pie cilvēkiem.

​Atzīmēts, ka artilērijas lādiņi un mīnmetēju mīnas ir vieni no biežāk sastopamajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem, kas atrodami visā Latvijas teritorijā. Tām nekādā gadījumā nedrīkst pieskarties.

​Ja esat zemē atradis munīcijas priekšmetu, nekavējoties jānorobežo atraduma vieta un jāpiezvana tuvākajai policijas nodaļai pa tālruni 110 vai 112. Policisti izsauks speciālistus, kuri ieradīsies, pārbaudīs izrakumu vietu un nepieciešamības gadījumā neitralizēs bīstamās trofejas. Maksa par šo procedūru netiek pieprasīta.

Iznīcinātājs Eurofighter Typhoon
© Sputnik / Алексей Куденко

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) brīdināja, ka nesprāgušas munīcijas neitralizācijas vienības dislocētas Saldū, Ogrē un Rēzeknē. Tāpēc iespējams, ka nāksies zināmu laiku pagaidīt vienības ierašanos, taču tas ir daudz drošāk nekā mēģināt kaut ko darīt pašam.

Jāpiebilst, ka Latvijā jābīstas ne tikai no kara atbalss. NBS bez jebkāda kara regulāri sagādā iedzīvotājiem nepatīkamus un nāvīgi bīstamus "pārsteigumus". Iespējams ne tikai sameklēt karavīru izveidotu mīnu nolkiktavu, bet arī vienkārši nokļūt apšaudē.

"Pazaudējuši" mīnas, lādiņus, raķeti

Šī gada martā izjuta celtnieks Juris Dīriņš, kurš strādāja teritorijas attīrīšanā pie kādas privātmājas Garkalnē atrada mīnu noliktavu. Dīriņš ar traktoru gan rāva ārā nogāzto koku celmus, gan izlīdzināja zemi pie privātmājas, kad pēkšņi uzdūrās kaut kam cietam. Kā bija noskaidrojies, ka tas "kaut kas" bija mīnu noliktava. Dīriņš informēja atbildīgās iestādes, kā arī pastāstīja par savu atradumu Interneta lietotājiem. Turklāt viņš norādīja, ka netālu no vietas, kur tika veikts viņa "atklājums", atrodas Ādažu poligons.

Vēl viens incidents noticis Sējas novadā. Tur pat neko nenācās rakt. Latvijas NBS palaists lādiņš trāpījis taisni privātā īpašumā esošā zemesgabalā.

Par laimi, saimnieku nebija, tāpēc ziņas par notikušajām "nepatikšanām" viņi uzzināja pa telefonu no NBS virsnieka, kurš pavēstīja: iecirknī no Ādažu poligona nokritis lādiņš – zemē radusies šāviņa bedre un izcējies ugunsgrēks.

Tāpat vīrietis norādīja, ka viņa zemesgabals atrodas dažu kilometru attālumā no militārā poligona. Pēc viņa sacītā, sākumā iet poligons, pēc tam slāpēšanas zona – apmēram pieci kilometri, un pēc tam sākas privātās teritorijas. 200 metru attālumā no zemesgabala dzīvo cilvēki.

Visbeidzot, atmiņā dziļi iespiedies neplānotais uzbrukums skandalozākais notikums Baltijas valstīs pēdējā laikā. Tiesa, tas notika ārpus Latvijas, un to neskāra tieši, taču iznākums varēja būt citāds.

2018.gada augustā Spānijas GKS iznīcinātājs Eurofighter Typhoon 2000 nejauši palaida "gaiss-gaiss" tipa kaujas raķeti, lidojot virs Igaunijas dienvidu daļas. Starp citu, neviens vēl joprojām nezina, kur šī raķete pazudusi. Iespējams, tā nokritusi pat Latvijas teritorijā.

Tolaik aizsardzības spēki brīdinjāja, ka, atrodot raķeti vai tās elementus, aizliegts tos aizskart. Atradējs lūgts nekavējoties ziņot pa tālruni 112.

56
Pēc temata
Latvijas policija konfiscējusi "melno racēju" ieroču un sprāgstvielu arsenālu
"Lādiņš nokrita 100 metru attālumā no mums": NBS kļūda izraisa sašutumu Sējas novadā
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

18
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

18
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi