Latvijas Banka

Atkal samazināta Latvijas IKP prognoze: kas bremzē ekonomiku un ko gaidīt 2020.gadā

95
(atjaunots 12:06 21.09.2019)
Lai arī patlaban rodas iespaids, ka nākamā gada budžets būvēts uz pietiekami konservatīva ekonomikas izaugsmes scenārija, realitāte var izrādīties daudz neprognozējamāka, atzīmēja Latvijas Bankas eksperti.

RĪGA, 21. septembris — Sputnik. Ekonomikas pieaugums Latvijā bremzējas, turklāt straujāk nekā iepriekš prognozēts, pastāstīja Latvijas Bankā, kas jau trešo reizi samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam, vēsta LNT.

Ekonomiku bremzē svarīgāko Latvijas tirdzniecības partneru pieprasījuma krišanās, piemēram, Latvijas galvenajā eksporta nozarē – kokapstrādē. Tātad IKP pieaugumu nodrošina iekšējais pieprasījums – mājsaimniecību pieprasījums.

Pagājušā gada decembrī Latvijas Banka prognozēja Latvijas IKP pieaugumu 2019. gadā 3,5% līmenī, jūnijā šī prognoze tika mazināta līdz 2,9%, galvenokārt ārējo faktoru ietekmē, bet aktuālais novērtējums samazināts vēlreiz – līdz 2,5%.

Lai arī 2019. gada valsts budžets tika veidots, ņemot vērā optimistiskās IKP pieauguma prognozes, budžeta izpilde būs tuvu plānotajam, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Koriģēta arī 2020.gada prognoze – domājams, Latvijas tautsaimniecība augs par 2,6%, iepriekš runa bija par 3,1%. Taču jāņem vērā, ka valdošās globālās nenoteiktības apstākļos jābūt gataviem dažādai notikumu attīstībai. Lai arī šobrīd šķiet, ka nākamā gada budžets tiek būvēts uz pietiekami konservatīva plānotās izaugsmes scenārija, fakts, ka šā gada laikā IKP prognozes vairākkārt pazeminātas, liek būt piesardzīgiem arī attiecībā uz valsts izdevumiem nākamgad.

LB eksperti atzīmē, ka viens no galvenajiem nenoteiktības faktoriem ir Brexit. Iespējams, Latvija jau nākamgad būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā: Finanšu ministrija lēš, ka 2020.gadā Latvijas iemaksa var pieaugt par 23 milj.eiro. Tāpat valsts saņems mazākus līdzekļus no eirofondiem.

Latvijas Banka aprēķināja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES vidēja termiņa perspektīvā Latvijai izmaksās 0,8-1,7% IKP.

Iepriekš Saeimas deputāte Ļubova Švecova atzimēja, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir ārvalstu naudas patēriņš, nevis konkurences un uzņēmējdarbības attīstība.

95
Pēc temata
Budžets 2020: ministrijas prasa miljardu eiro un 800 jaunas ierēdņu vietas
Esam uzsēdināti uz adatas": Rimšēvičs prognozē graujošas Brexit sekas
Liepiņa: mēs pastāvīgi dalām naudu, kuras nav
Petraviča: nākamgad samazināsies bezdarba pabalsti
Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas robeža

Draudi no austrumiem: rosina slēgt iebraukšanu Krievijas pilsoņiem ar uzturēšanās atļaujām

3
(atjaunots 08:25 11.07.2020)
Pēc robežu atvēršanas Valsts policija ar grūtībām spēj kontrolēt ES pilsoņu iebraukšanu Latvijā – taču aizliegt iebraukt piedāvā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ar uzturēšanās atļaujām.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Latvijas Ministru kabineta locekļi atraduši vainīgos Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita kāpumā valstī – tie ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kuri iebrauc Latvijā ar darba vīzām vai uzturēšanās atļaujām.

Vakar Ministru kabinets ārkārtas sēdē ieviesa virkni noteikumu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Savās idejās padalījās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), kurš nosauca Veselības ministrijas piedāvātos pasākumus par pārāk mīkstiem.

Viņš atgādināja par ievesto Covid-19 gadījumu statistiku, sevišķi no Krievijas un Baltkrievijas, kur saslimstība joprojām ir augsta. Pēc ministra sacītā, vairums šo valstu pilsoņu iebrauc Latvijā ar darba vīzām, piemēram 39% vīzu ir izsniegtas jūrniekiem. Daudzi iebrauc arī ar uzturēšanās atļaujām.

"Arī ārkārtējās situācijas laikā laidām Latvijā cilvēkus ar uzturēšanās atļaujām. Es neesmu pārliecināts, ka viņi nosēž divas nedēļas pašizolācijā," sacīja ministrs.

Pēc viņa sacītā, Latvijai ir jāpārskata uzturēšanās atļauju sistēma. Rinkēvičs piedāvāja izskatīt šo jautājumu valdības sēdē otrdien, 14. jūlijā.

Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe, foto no arhīva
из личного архива Михаила Йоффе

Viņam piebiedrojās arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

"Jādomā, kā kontrolēt valsts austrumu robežu, lai nebūtu jābrīnās, no kurienes nāk vīrusa pārnēsātāji. Jo vairāk aizsargāsim ārējo robežu, jo mazāk būs jāsēž mūsu cilvēkiem. Pāri sauszemes robežai tagad brauc simti cilvēku," teic zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs atzīmēja, ka šis jautājums ir jāskata Eiropas iebraukšanas atļauju politikas kontekstā.

Kopš jūnija KF drīkst pamest personas ar dubultpilsonību, uzturēšanās atļauju, kā arī ar speciālās vīzu kategorijām – ārstēšanās vai darba nolūkos.

Šonedēļ sociālajos tīklos parādījās stāsti par "krievvalodīgajiem" tūristiem Vecrīgā un Jūrmalā. Sociālo tīklu lietotāji apšaubīja to, ka "desmitiem tūkstošiem krievu un baltkrievu, kuri staigā pa Vecrīgu ar fotoaparātiem uz kakla", iebraukuši valstī ar uzturēšanās atļaujām.

Visiem, kas ierodas Latvijā no valstīm, kur uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir vairāk nekā 15 Covid-19 inficēšanās gadījumu, ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija, taču Valsts policijā atzīst, ka kontrolēt iespējams tikai iebraukušos no Krievijas un Baltkrievijas – citu ES valstu pilsoņi ierodas valstī praktiski nekontrolēti.

3
Tagi:
Baltkrievija, Krievija, robeža, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

Maigi pievilka skrūves: Latvijā saīsināja restorānu darba laiku

6
(atjaunots 08:20 11.07.2020)
No šodienas valdība ievieš jaunus ierobežojumus sakarā ar Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus Ministru kabinets pieņēma lēmumu saīsināt sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laiku, tiek ziņots Ministru kabineta mājaslapā.

Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kuru valdība izskatīja vakar ārkārtas sēdē, paredz grozījumus likumā par epidemioloģiskās drošības pasākumiem infekcijas Covid-19 izplatības ierobežošanai.

​Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Ministru kabinets var atgriezties pie šīs tēmas jau otrdien, 14. jūlijā, kad notiks kārtējā valdības sēde.

Veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka valdība operatīvi reaģēja uz Covid-19 saslimstības pieaugumu.

"No rīta mēs izteicām savus piedāvājumus, savukārt plkst. 12:00 jau pieņēmām visus lēmumus. Šobrīd mēs atgriežamies pie ierobežojumiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Mūsu rādītāji bija zemāki par vienu, taču šī nedēļa pacēla kumulatīvos rādītājus virs diviem. Tas viss vēl ir vairākas reizes zem augstākā pieļaujamā punkta, taču mēs nevēlamies pieaugumu. Skaidrs, ka visiespējamākās izplatības vietas ir bāri, restorāni un klubi. Šis ir visnotaļ maigs "skrūvju pievilkšanas" pasākums. Mēs ceram, ka tas varētu apstādināt inficēšanās izplatīšanos. Ir jāsaprot, ka tam ir jābūt kopējam darbam. Tie, kas atgriežas no "sarkanajām" un "oranžajām" valstīm, ir jāievēro pašizolācija, nevis jāapmeklē restorāni un kafejnīcas," sacīja Viņķele.

Ministre atzīmēja, ka Latvija radušos situāciju nevar saukt par biedējošu vai sliktu, taču drošības pasākumi jāpieņem savlaicīgi.

6
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits
Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
RT

KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām

0
(atjaunots 08:44 11.07.2020)
Šādām ārzemju valstu darbībām nevajadzētu palikt bez atbildes, uzsvēra KF Federācijas padomes Konstitucionālās likumdošanas komitejas vadītājs Andrejs Klišass.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Federācijas Padomē aicināja KF ĀM un citas izpildvaras iestādes ieviest sankcijas attiecībā pret Baltijas valstīm situācijas ar RT un Sputnik dēļ.

"Federācijas Padomes Informācijas politikas un mijiedarbības ar medijiem pagaidu komisija aicina KF Ārlietu ministriju un citas KF izpildvaras iestādes savas kompetences ietvaros izpētīt iespējas ieviest atbildes politiskos un citus pasākumus attiecībā pret Lietuvas, Latvijas un Igaunijas varasiestādēm, kuras rupji pārkāpj vārda un informācijas izplatīšanas brīvības principus, kā arī savas saistības starptautiskajās organizācijās," citē komisijas paziņojumu RIA Novosti.

Latvija un Lietuva aizliedza brīvu virkni RT televīzijas tīkla kanālu retranslāciju savā teritorijā. Iepriekš Igaunijā tika aizliegta aģentūras Sputnik darbība, tiek atzīmēts komisijas paziņojumā.

Federācijas Padomē uzsvēra, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas darbības pārkāpj vārda un neierobežotas informācijas izplatīšanas brīvības principus, kuri ir EDSO un Eiropas Padomes fundamentālās normas.

"Pagaidu komisija konstatē, ka Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pieņemtie aizliedzošie pasākumi, tieši tāpat kā arī agrīnais aģentūras Sputnik darbības aizliegums Igaunijā, ir politiskās cenzūras akti un izskatās pēc vienotas koordinētas kampaņas pret Krievijas masu medijiem, kas pārkāpj augstākminēto starptautiski tiesisko dokumentu normas," tiek atzīmēts tekstā.

Komisijas locekļi ir pārliecināti, ka EDSO un Eiropas Padomes principiem un normām attiecībā uz masu medijiem ir konsekventi jābūt ievērotiem neatkarīgi no dalībvalstu valdību politiskajām simpātijām vai antipātijām.

Komisija atsaucas uz 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu, kurš ir EDSO bāziskais dokuments, kā arī uz Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kura garantē brīvību pieturēties pie sava viedokļa un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez jebkādas iejaukšanās no publisko varasiestāžu puses un neatkarīgi no valsts robežām.

FP Konstitucionālās likumdošanas komitejas vadītājs Andrejs Klišass paziņoja, ka viņa komiteja komisijas paziņojumu sēdē atbalstīs.

"Šādas ārzemju valstu darbības nedrīkst palikt bez atbildes. Pret ierēdņiem, kuri pārkāpj Krievijas mediju tiesības, ir jāievieš sankcijas no Krievijas puses," sacīja viņš.

Iepriekš Lietuvas Radio un televīzijas komisija aizliedza piecu RT telekanālu retranslāciju valstī. Pēc komisijas priekšsēdētāja sacītā, aizliegums tiek piemērots pret RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, tas stājās spēkā ceturtdien, 9. jūlijā. Iepriekšējā nedēļā kanālu RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV retranslāciju aizliedza Latvija.

Baltijas republikas argumentēja savus lēmumus ar to, ka RT telekanāli it kā piederot Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas. Taču Kiseļovs ir amatpersona mediju grupā "Rossija segodņa" un viņam nav nekāda sakara ar RT. Organizācijas ir divas absolūti dažādas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir pieejama atvērtā piekļuvē.

KF ĀM uzsvēra, ka RT telekanālu retranslācijas aizliegums Latvijā un Lietuvā ir tiešs saistību pārkāpums, kuras Baltijas valstis brīvprātīgi uzņēmās. Iestādē uzsvēra koordinēto uzbrukuma raksturu, kuru Baltijas valstu varasiestādes pasākušas pret Krievijas mediju.

0
Tagi:
Sputnik, RT, vārda brīvība, propaganda, Krievija, Baltija
Pēc temata
"Gaidu, kad Latvijā aizliegs Krievijas karogu": Lindermans par valdības absurdu
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
Lietuva seko Latvijas piemēram un aizliedz RT retranslāciju