Latvijas Banka

Atkal samazināta Latvijas IKP prognoze: kas bremzē ekonomiku un ko gaidīt 2020.gadā

96
(atjaunots 12:06 21.09.2019)
Lai arī patlaban rodas iespaids, ka nākamā gada budžets būvēts uz pietiekami konservatīva ekonomikas izaugsmes scenārija, realitāte var izrādīties daudz neprognozējamāka, atzīmēja Latvijas Bankas eksperti.

RĪGA, 21. septembris — Sputnik. Ekonomikas pieaugums Latvijā bremzējas, turklāt straujāk nekā iepriekš prognozēts, pastāstīja Latvijas Bankā, kas jau trešo reizi samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam, vēsta LNT.

Ekonomiku bremzē svarīgāko Latvijas tirdzniecības partneru pieprasījuma krišanās, piemēram, Latvijas galvenajā eksporta nozarē – kokapstrādē. Tātad IKP pieaugumu nodrošina iekšējais pieprasījums – mājsaimniecību pieprasījums.

Pagājušā gada decembrī Latvijas Banka prognozēja Latvijas IKP pieaugumu 2019. gadā 3,5% līmenī, jūnijā šī prognoze tika mazināta līdz 2,9%, galvenokārt ārējo faktoru ietekmē, bet aktuālais novērtējums samazināts vēlreiz – līdz 2,5%.

Lai arī 2019. gada valsts budžets tika veidots, ņemot vērā optimistiskās IKP pieauguma prognozes, budžeta izpilde būs tuvu plānotajam, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Koriģēta arī 2020.gada prognoze – domājams, Latvijas tautsaimniecība augs par 2,6%, iepriekš runa bija par 3,1%. Taču jāņem vērā, ka valdošās globālās nenoteiktības apstākļos jābūt gataviem dažādai notikumu attīstībai. Lai arī šobrīd šķiet, ka nākamā gada budžets tiek būvēts uz pietiekami konservatīva plānotās izaugsmes scenārija, fakts, ka šā gada laikā IKP prognozes vairākkārt pazeminātas, liek būt piesardzīgiem arī attiecībā uz valsts izdevumiem nākamgad.

LB eksperti atzīmē, ka viens no galvenajiem nenoteiktības faktoriem ir Brexit. Iespējams, Latvija jau nākamgad būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā: Finanšu ministrija lēš, ka 2020.gadā Latvijas iemaksa var pieaugt par 23 milj.eiro. Tāpat valsts saņems mazākus līdzekļus no eirofondiem.

Latvijas Banka aprēķināja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES vidēja termiņa perspektīvā Latvijai izmaksās 0,8-1,7% IKP.

Iepriekš Saeimas deputāte Ļubova Švecova atzimēja, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir ārvalstu naudas patēriņš, nevis konkurences un uzņēmējdarbības attīstība.

96
Pēc temata
Budžets 2020: ministrijas prasa miljardu eiro un 800 jaunas ierēdņu vietas
Esam uzsēdināti uz adatas": Rimšēvičs prognozē graujošas Brexit sekas
Liepiņa: mēs pastāvīgi dalām naudu, kuras nav
Petraviča: nākamgad samazināsies bezdarba pabalsti

Pandēmija nav iemesls stiprināt divvalodību: VVC vadītājs neatbalsta avīzi krievu valodā

5
(atjaunots 12:47 08.05.2021)
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidroja, kāpēc informatīvos materiālus par vakcināciju nedrīkst izplatīt latviešu un krievu valodās.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. VVC vadītājs Māris Baltiņš, komentējot iespēju publicēt informatīvu avīzi par vakcinēšanas pret Covid-19 jautājumiem tai skaitā krievu valodā, paziņoja, ka Valsts valodas centrs joprojām uzstājas pret to. Pēc viņa vārdiem, "pastāv citi veidi, kā krievu valodā runājošos valsts iedzīvotājus informēt par vakcinēšanu pret Covid-19".

Baltiņš atzīmēja, ka pastāv normatīvs regulējums, kas aizliedz izplātīt visiem valsts iedzīvotājiem informatīvos materiālus divās valodās. VVC par to esot brīdinājis vakcinācijas projekta organizatorus, aicinot viņus "meklēt citus risinājumus".

Pēc Baltiņa vārdiem, izplatīt informāciju krievu valodā būtu iespējams šaurākā un mērķētākā veidā. Piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām, kas labāk zina, kurā mājā kādā valodā runā cilvēki. Attiecīgi "izplatīt materiālus svešvalodā tieši konkrētām mājsaimniecībām, nevis bez skatīšanās visiem valsts iedzīvotājiem".

Tāpat Baltiņš komentēja savu nesenāko iekļaušanos Krievijas sankciju sarakstā un aizliegumu ieceļot valstī. Pēc viņa vārdiem, "šī vēsts viņam bijusi pārsteigums, kas gan viņa dzīvē neko diži nemainot, jo Krievijā neesot bijis jau gadus desmit un arī neesot plānojis turp doties". Pēc viņa domām, Krievijas lēmums liecina, ka Latvija konsekventi īsteno savu valodas politiku un nostiprina latviešu valodas pozīcijas.

Atzīmēsim, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gadā veiktajiem pētījumiem 60,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata par savu dzimto valodu latviešu, 36% - krievu valodu un 3,2% - citas valodas.

5
Tagi:
Valsts valodas centrs, VVC, krievu valoda, latviešu valoda, vakcinācija, vakcīna, pandēmija, koronavīruss
Pēc temata
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā

Latvijā uzstādīts vakcinācijas rekords: dienā tika sapotēti vairāk nekā 15 000 cilvēku

5
(atjaunots 12:42 08.05.2021)
Covid-1 vakcinācijas kampaņa Latvijā uzņem apgriezienus. Ceturtdien tika fiksēts līdz šīm lielākais vakcinēto cilvēku skaits.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Latvijas Nacionālais veselības dienests (NVD) ziņo par vakcinācijas rekordu Latvijā. Ceturtdien, 6. maijā, izdevās sapotēt 15 549 cilvēku, no tiem 3 307 neietilpa prioritārajās grupās, raksta Press.lv.

Līdz šim maksimālais savakcinēto cilvēku skaits fiksēts 28. aprīlī - 14 276 cilvēku.

6. maijā pirmo Covid-19 vakcīnas devu Latvijā saņēma 8 665 cilvēku, bet 6 810 cilvēku – otro devu. 74 cilvēkus vakcinēja ar preparātu Johnson & Johnson, kuram nepieciešama tikai viena deva.

Vakcinācija notika 464 ārstniecības iestādēs. Noslogotākas bija SIA "Veselibas centrs 4", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" un SIA "Vizuālā diagnostika".

​Ceturtdien Latvijā tika izlietotas 110 "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas un 3 184 šīs vakcīnas otrās devas, 2 167 "Moderna" vakcīnas pirmās devas un 1 560 šīs vakcīnas otrās devas, 6388. "Pfizer"/"BioNTech" ražotās vakcīnas pirmās devas un 2 066 šīs vakcīnas otrās devas.

No visiem ceturtdien sapotētājiem gandrīz trešdaļa— 5 104 — bijuši cilvēki vecumā virs 60 gadiem.

5
Tagi:
Nacionālais veselības dienests, vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"