Latvijas Banka

Atkal samazināta Latvijas IKP prognoze: kas bremzē ekonomiku un ko gaidīt 2020.gadā

95
(atjaunots 12:06 21.09.2019)
Lai arī patlaban rodas iespaids, ka nākamā gada budžets būvēts uz pietiekami konservatīva ekonomikas izaugsmes scenārija, realitāte var izrādīties daudz neprognozējamāka, atzīmēja Latvijas Bankas eksperti.

RĪGA, 21. septembris — Sputnik. Ekonomikas pieaugums Latvijā bremzējas, turklāt straujāk nekā iepriekš prognozēts, pastāstīja Latvijas Bankā, kas jau trešo reizi samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam, vēsta LNT.

Ekonomiku bremzē svarīgāko Latvijas tirdzniecības partneru pieprasījuma krišanās, piemēram, Latvijas galvenajā eksporta nozarē – kokapstrādē. Tātad IKP pieaugumu nodrošina iekšējais pieprasījums – mājsaimniecību pieprasījums.

Pagājušā gada decembrī Latvijas Banka prognozēja Latvijas IKP pieaugumu 2019. gadā 3,5% līmenī, jūnijā šī prognoze tika mazināta līdz 2,9%, galvenokārt ārējo faktoru ietekmē, bet aktuālais novērtējums samazināts vēlreiz – līdz 2,5%.

Lai arī 2019. gada valsts budžets tika veidots, ņemot vērā optimistiskās IKP pieauguma prognozes, budžeta izpilde būs tuvu plānotajam, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Koriģēta arī 2020.gada prognoze – domājams, Latvijas tautsaimniecība augs par 2,6%, iepriekš runa bija par 3,1%. Taču jāņem vērā, ka valdošās globālās nenoteiktības apstākļos jābūt gataviem dažādai notikumu attīstībai. Lai arī šobrīd šķiet, ka nākamā gada budžets tiek būvēts uz pietiekami konservatīva plānotās izaugsmes scenārija, fakts, ka šā gada laikā IKP prognozes vairākkārt pazeminātas, liek būt piesardzīgiem arī attiecībā uz valsts izdevumiem nākamgad.

LB eksperti atzīmē, ka viens no galvenajiem nenoteiktības faktoriem ir Brexit. Iespējams, Latvija jau nākamgad būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā: Finanšu ministrija lēš, ka 2020.gadā Latvijas iemaksa var pieaugt par 23 milj.eiro. Tāpat valsts saņems mazākus līdzekļus no eirofondiem.

Latvijas Banka aprēķināja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES vidēja termiņa perspektīvā Latvijai izmaksās 0,8-1,7% IKP.

Iepriekš Saeimas deputāte Ļubova Švecova atzimēja, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir ārvalstu naudas patēriņš, nevis konkurences un uzņēmējdarbības attīstība.

95
Pēc temata
Budžets 2020: ministrijas prasa miljardu eiro un 800 jaunas ierēdņu vietas
Esam uzsēdināti uz adatas": Rimšēvičs prognozē graujošas Brexit sekas
Liepiņa: mēs pastāvīgi dalām naudu, kuras nav
Petraviča: nākamgad samazināsies bezdarba pabalsti
Pagalms Ziepniekkalnā, foto no arhīva

Eiropa Rīgas bedrēm naudu nedos, lāpiet paši: vicemērs pastāstīja par pagalmu problēmām

7
(atjaunots 21:11 21.10.2020)
Rīdzinieki sūdzas, ka pa galvaspilsētas pagalmiem ir bail staigāt – visur ir bedres. Radio Baltkom ēterā Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis pastāstīja, kāpēc pilsētas varasiestādēm ir grūti atrisināt šo problēmu.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") radio Baltkom ēterā pastāstīja par pagalmu teritoriju problēmām pilsētā. Precīzāk, par to, kāpēc ielaistos pagalmus nav iespējams remontēt.

Iepriekš viens no Baltkom klausītājiem aicināja Rīgas varasiestādes atstāt uz laiku ambiciozos eirofondu iekarošanas plānus un pievērst uzmanību pagalmu teritorijām pilsētā. Viņš atzīmēja, ka pa pagalmiem ir bail staigāt – bērni un sirmgalvji krīt sasistā asfalta un bedru dēļ. Klausītājs atzīmēja, ka, ja varasiestādes ķertos klāt ceļu atjaunošanai pagalmos, nodokļu maksātājiem kļūtu skaidrāk, kur aiziet viņu nauda.

Ķirsis atzina, ka pagalmu teritorijas pilsētā patiešām mēdz būt bēdīgā stāvoklī. Taču bieži vien remontu tur nav iespējams veikt, jo tie pieder privātpersonām.

Turklāt, pēc Ķirša sacītā, Eiropa piešķir Latvijai līdzekļus attīstībai, nevis cēlu remontam. Un pat ja Latvija atteiksies no lieliem projektiem, kurus var līdzfinansēt eirofondi, no tā nauda pagalmu remontiem neparādīsies.

Vicemērs paskaidroja, ka iniciatīvai par remontdarbiem privātīpašuma teritorijā jānāk no pašiem īpašniekiem vai šo namu iedzīvotājiem. Ķirsis atzīmēja, ka dome nevar ieguldīt naudu un remontēt privātīpašumu.

Taču ierēdnis atzīmēja, ka varētu sekot Valmieras piemēram un ieguldīt līdzekļus kopā – 50% privātīpašuma saimnieki un 50% – Rīgas dome. Taču iniciatoriem tomēr ir jābūt īpašniekiem.

Atgādināsim, ka Ķirsis iepriekš paziņoja, ka Rīgas varasiestādes plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Pēc viņa sacītā, tas dos iespējas saņemt milzīgas investīcijas, ko varēs ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Un beigās galvaspilsēta iegūs tīrāku gaisu, jo ogļskābās gāzes emisijas ievērojami samazināsies.

Sabojāts ceļš. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Ķirsis stāstīja, ka valdība ir gatava piešķirt lielus līdzekļus no atjaunošanas un noturība mehānisma fonda – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai. Taču ir jāizstrādā konkrēts plāns tam, ko var izdarīt līdz 2026. gadam. Un šis plāns ir nepieciešams līdz oktobra beigām.

Piedāvājumi jau ir saņemti. Autobusu aizvietošana ar ekoloģiski tīrākiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveidošana Deglava ielā līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstīšana, kas nākotnē ļaus izveidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Turklāt plānos ir jaunas sabiedriskā transporta joslas, gudrie luksofori un tā tālāk.

7
Tagi:
eirofondi, Vilnis Ķirsis, ceļi, Rīga
Pēc temata
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Vēl viena mašīna ielūzusi Rīgas asfaltā
Pagalmi ir šausmīgi: radioklausītājs lūdz Rīgas varu novērsties no transporta revolūcijas
Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam
Elektromobiļu uzlādēšanas punkts Vecrīgā, foto no arhīva

Nodokļu atvieglojumi un bezmaksas stāvvietas: iedzīvotāji biežāk perk elektromobiļus

4
(atjaunots 21:00 21.10.2020)
Pat bez valsts līdzfinansējuma elektromobiļu pārdošanas apjomi ir palielinājušies par pusotru reizi; kāpēc autovadītāji lemj par labu šādai izvēlei un cik var ietaupīt uz degvielas rēķina.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Lai gan Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, valsts nelīdzfinansē elektromobiļu iegādi, šogad šādu transportlīdzekļu skaits valstī ir palielinājies gandrīz uz pusi, vēsta TV3.

Māris Avotiņš brauc ar elektromobili trīs mēnešus, lai gan jau sen grasījās to nopirkt. Viņu atturēja tikai viens arguments – vēl pirms četriem gadiem ar šādu transportlīdzekli bez uzlādes varēja nobraukt ne vairāk par 150 kilometriem.

"Man vienmēr licies, ka tā jaunajām tehnoloģijām, ka tām ir pozitīvs efekts uz apkārtējo vidi, tās ir zaļas, tīras, bet tām jābūt tomēr tādām, ka tās neapgrūtina tavu dzīvi. Ja var nobraukt tikai 100 kilometrus, nu nezinu… Es ar tādu auto negribēju braukt. Bet, kad parādījās iespēja nobraukt 300 kilometrus, tā ir cita lieta," norāda Avotiņš.

Tāpat viņam pieder arī koplietošanas auto bizness – firma "Fiqsy". Šovasar viņš nopirka savam uzņēmuma simts elektromobiļus. Pēdējo trīs mēnešu laikā tos izmantojuši 10 tūkstoši autovadītāju.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Pirms pieciem gadiem Latvijā bija tikai piecas elektromobiļu uzlādes stacijas. To trūkums bija viens no iemesliem, kas bremzēja šī tirgus attīstību. Tagad situācija ir ievērojami uzlabojusies. Līdz gada beigām šādu staciju skaits sasniegs 112.

Kopumā no janvāra līdz oktobrim Latvijas iedzīvotāji nopirka gandrīz 400 elektromobiļus, kas ir par 45% vairāk nekā pirms gada. Kopumā trīs gadu laikā elektromobiļu skaits pieaudzis trīs reizes.

Satiksmes ministrijā šo pieaugumu skaidro ar bonusiem, ko saņem elektromobiļu īpašnieki.

"Atbalsts ir diezgan būtisks. Visbūtiskākais ir tas, ka var ērti izmantot sabiedriskā transporta joslas, nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un nav jāmaksā stāvvietu samaksa. Tie ir būtiskākie," stāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Pirms sešiem gadiem uzņēmumi varēja nopirkt elektromobiļus ar lielu atlaidi, jo to iegādi līdzfinansēja valsts. Tagad nekas tāds netiek piedāvāts. Uzņēmēji atzīst, ka kaut vai neliels līdzfinansējums palīdzētu viņiem izdarīt izvēli par labu elektromobilim. Pietiktu ar vienu diviem tūkstošiem eiro, uzskata Māris Avotiņš. Viņš uzskata, ka valstij ir jāatbalsta šis pasākums pirmajā posmā, lai cilvēki sāktu lietot elektromobiļus. Runa nav par 100 tūkstošu mašīnu iegādes sponsorēšanu, taču pirmajam tūkstotim tas ir svarīgi, lai palaistu procesu.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Eiropas Savienība uzņēmusi apņēmības pilnu kursu pie klimatiskās neitralitātes, un Latvija to atbalsta, kas paredz arī atteikšanos no neekoloģiskā transporta. Tādēļ tuvākajos gados ir vērts gaidīt vēl vairāk iniciatīvu, kuru mērķis būs atbalstīt elektromobiļus.

4
Tagi:
elektromobiļi, Latvija, ekoloģija
Pēc temata
Visās Latvijas DUS parādīsies elektromobiļu uzlādes punkti
Jaunie tarifi nepatīkami pārsteigs elektromobiļu īpašniekus
Nedūc: elektromobiļiem likuši izdot skaņas
Latvija ir viena no pēdējām ES hibrīdo auto un elektromobiļu skaita ziņā
Tiesneša āmurs, foto no arhīva

Tiesvedības uzsākšanas dienā Žestjanajā Gorkā tiks atklāts piemineklis bojāgājušajiem

0
(atjaunots 13:21 22.10.2020)
Daudzu Žestjanajas Gorkas slepkavību upuru radinieki grasās atnākt uz atklāto tiesas sēdi genocīda lietā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Šodien Novgorodas apgabala Soļcu rajona tiesā Bateckija ciemā sāksies Krievijas tiesvedībā pirmais process par Žestjanajas Gorkas ciema iedzīvotāju noslepkavošanu 1942. gadā atzīšanu par genocīdu, vēsta RIA Novosti.

Saskaņā ar prokuratūras datiem, masveida padomju pilsoņu slepkavošanai no mierīgo iedzīvotāju skaita tika izveidota Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda". Tās sastāvā bija 33 sodītāji no Latvijas PSR.

Saskaņā ar FDD reģionālās pārvaldes atslepenotajiem arhīvu dokumentiem, Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos īpaši nežēlīgi rīkojās nacistu kolaboracionisti – latvieši. 1941.-1943. gg. viņi nomocīja un zvēriski nogalināja vismaz 2.6 tūkstošus civiliedzīvotāju.

Ekspertīze ļāva identificēt 447 nomocītus un noslepkavotus civiliedzīvotājus. Viņu vidū ir 188 bērni. Eksperti secināja, ka lielākā daļa cilvēku nošauta, - par to liecina ložu pēdas. Daudziem nodarīti smagi miesas bojājumi.

Šo grupu vadīja vācu ģenerālis Hercogs Kurts, kuru pēc tam notiesāja Ļeņingradas militārā apgabala Kara tribunāls par "zvērīgu padomju pilsoņu slepkavošanu" un kurš nomira Vorkutas nometnē 1948. gada maijā. Taču citi slepkavību dalībnieki aizbēga uz citām valstīm un netika sodīti.

Bez noilguma termiņa

Novgorodas apgabala tiesu preses dienestā pastāstīja, ka tiesas sēde būs atklāta, tāpat tiks organizēta sēdes video translācija.

Bateckija rajona kaimiņu Mojkas ciema iedzīvotāja Tatjana Hasanova grasās ierasties tiesā, jo viņa grib uzzināt savas radinieces – vectēva māsas - likteni, kura gāja bojā 1942. gadā Žestjanajā Gorkā, taču nekādas liecības par to nebija saglabājušās.

"Man un mūsu ģimenei šiem noziegumiem nav noilguma termiņa, vainīgajiem vienalga ir jāsaņem sods, savukārt viņu noziedzīgajām darbībām ir jābūt atzītām par genocīdu," pateica RIA Novosti Tatjana Hasanova.

Pēc viņas sacītā, daudzu Žestjanajas Gorkas slepkavību upuru radinieki grasās atnākt uz sēdi un saņemt apstiprinājumu tiem faktiem, par kuriem iepriekš bija runāts tikai šaurā ģimenes lokā.

Šodien netālu no Žestjanajas Gorkas ciema notiks memoriālā kompleksa atklāšanas ceremonija Lielā Tēvijas kara gados mirušo piemiņai.

Memoriāla atklāšanas ceremonijā piedalīsies KF prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis, Novgorodas apgabala gubernators Andrejs Ņikitins, Krievijas Meklējumu kustības atbildīgā sekretāre Jeļena Cunajeva, kā arī spēka struktūru pārstāvji un bojāgājušo mierīgo iedzīvotāju radinieki.

0
Tagi:
Latvija, Krievija, genocīds
Pēc temata
Vācijā izpētīs latviešu soda vienības dalībnieku lietu par darbībām Žestjanaja Gorkā
Vēsturnieks: Baltijas valstīs nacistu noziedzniekus padara par varoņiem
Slepkavība pēc slepkavības: KF atklājusi latviešu noziedznieku zvērības Novgorodas zemē
Krievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi pārbaudīt datus par SS Latviešu leģiona veterāniem