Meitene

Par spīti sistēmai: krievu skolēni valstī izvēlas tālmācību Krievijā

91
(atjaunots 12:17 20.09.2019)
Kādas ir tālmācības priekšrocības, kāpēc Latvijā dzīvojošie bērnu vecāki cenšas pierakstīt savus bērnus Krievijas skolās un kāda ir Latvijas valdības attieksme šajā jautājumā.

RĪGA, 20. septembris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Vasarā Latvijas medijos sacēlās troksnis: izrādījās, ka daudzi krievu vecāki piereģistrē bērnus tālmācībai Krievijas skolās, izvairoties no Izglītības ministrijas reformas, kas, protams, sola vienus vienīgus labumus.

Dažas mammas un tēti – ak šausmas! – dažadās grupās sociālajos tīklos apsprieda pat iespēju no septembra izņemt bērnus no Latvijas skolām, lai viņi mācītos tikai tālmācībā, absolūto legāli reģistrēti kaimiņvalsts mācību iestādēs.

Pie tam izrādījās, ka bērni var saņemt Krievijas parauga diplomu par skolas beigšanu, bet pēc tam dzimtenē iestāties valsts augstskolās, pat budžeta vietās.

Specdienests iekodis mēlē

Vasarā skandāls nonāca Valsts drošības dienesta un dažu sašutušu nacionālo politiķu ausīs, tomēr vēlāk visi pēc skaļām frāzēm tikai papleta rokas: likums neaizliedz tālmācību, piemēram, liels skaits latviešu bērnu tieši tāpat mācās skolās Anglijā un Īrijā, lai arī dzīvo Latvijā. Tad kāpēc krievu bērni nevar mācīties pēc tālmācības principa Krievijas skolās, kur pie tam programmas saskaņotas Izglītības ministrijas līmenī? Izrādījās, var.

Pavasarī Izglītības kvalitātes dienesta vadītāja vietnieks Jānis Mihailovs dažādos medijos atklāti paziņoja, ka, saskaņā ar Izglītības likumu vecāki var izvēlēties dažādas izglītības formas, piemēram, klasisko skolu vai mācības ģimenē.

Par tālmācību Krievijā Mihailovs norādīja: ja mācības organizē oficiāla, licencēta skola, bērnam ir tiesības tajā mācīties tieši tāpat, kā tālmācībā Latvijas skolā (te ir arī tādas, piemēram, bērniem no migrantu ģimenēm ASV).

Pēc tam jaunietis nokārto eksāmenus Krievijā, saņem atestātu, kas pēc diplomu atzīšanas procedūras tiek atzīts arī Latvijā. Ar tādu diplomu var iestāties arī augstkolā Latvijā, tāpat kā cilvēks, kas saņēmis izglītību Īrijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Polijā, Lietuvā un citās valstis.

Tagad ir pienācis septembris, un Sputnik Latvija korespondents nolēma noskaidrot, kā veidojas tālmācība no Latvijas Krievijas skolās un vai liels skaits bērnu vairs nekad neies vietējās skolās?

Eksperiments rit veiksmīgi

Vispirms – vārds Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājam, vienam no Krievu skolu aizsardzības štāba līderiem Miroslavam Mitrofanovam.

Vasarā Tatjana Ždanoka līdz ar krievu skolu aizsardzības kustības aktīvistiem vērīgi sekoja situācijai tālmācības jomā un pat tikās ar Krievijas Izglītības ministrijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu, cik likumīga un pārbaudīta ir jaunā sistēma.

Sarunā ar Sputnik Latvija Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka Latvijas Krievu savienība atbalsta tālmācības principu, taču kā bērnu papildu izglītības iespēju – pamata nodarbībām tomēr jānotiek pašmāju skolās, dzimtenē. Lieta tāda, ka patlaban tālmācības sistēma Krievijā vēl ir visai jauna, lai arī to piedāvā liels skaits skolu.

Pēc politiķa domām, neviens neaizliedz pārvest bērnu no parastas skolas uz tālmācību Krievijā, taču nevajadzētu to sasteigt – labāk būtu pagaidīt un pavērot situācijas tālāko attīstību.

Tālmācības jautājumu izskata arī Vecāku savienības pārstāve Jūlija Sohina. Viņa pastāstīja, ka pašai ir trīs bērni: viens – bērnudārzā, divi – skolā, un pagaidām viņa vēl nav izšķīrusies pārvest vecākos vienīgi uz tālmācību, lai arī šo iespēju pārdomā. Pie tam viņas paziņu vidū ir vecāki, kuru bērni no septembra vairs nemācās skolās Latvijā – viņi mācās pēc tālmācības principa Krievijas skolās, kas labprāt pieņēmušas dokumentus.

"Pagaidām tā nav masveida parādība Latvijā, drīzāk eksperimentālā "paskatīsimies, kā veiksies", tomēr tendence ir saskatāma, jo ne viena vien ģimene 1.septembrī pārveda bērnus uz Krievijas skolām no Latvijas, kur notiek izglītības reformas," pastāstīja Jūlija Sohina.

Virkne skolu paver virtuālo pasauli

Kad parādījās informācija par tādu apmācības veidu, ierēdņi biedēja vecākus: sak, tā nevar, ja dzīvojat Latvijā, jums bērni jāsūta reālā skolā. Taču patiesībā tā nav. Latvijā nav neviena likuma, kas aizliegtu bērnam mācīties skolā Krievijā.

Vecākiem vienkārši jāiesniedz Latvijas skolas administrācijā izziņa par to, ka bērns uzņemts citā licencētā skolā (vienalga, Eiropā vai Krievijā), un tad ierēdņi pamatoti uzskata, ka tētis un mamma pilda savus pienākumus, dāvājot bērnam iespēju mācīties.

"Lieta ir tāda: lai arī bērns mācās tālmācībā – virtuāli, ar interneta starpniecību, uzturoties mājās, viņu piereģistrē reālā skolā – Krievijā. Tagad kaimiņvalstī ir skolas, kas oficiāli noformējušas tālmācības programmas, pie tam eksāmenus pieņem reāli: vecākiem ar bērniem jābrauc uz Krieviju, piemēram, 9.klases beigās," paskaidroja Sohina.

Ja kādi dienesti Latvijā nolems pārbaudīt vecākus, sak, vai viņu bērns mācās, pietiek tikai uzrādīt izziņu, ka viņš reģistrēts reālā skolā Krievijā. Ja arī ģimene pie tam dzīvo Latvijā... nu, ko lai dara, tā gadās. Pieņemsim, neviens taču neliedz vecākiem regulāri ar Krievijas vīzu izbraukt no Latvijas un atgriezties.

Šajā ziņā likumi Latvijā, maigi sakot, ir nepilnīgi. Paskatieties, cik daudzi aizbraukuši uz to pašu Īriju, bet vēl arvien reģistrēti šeit, un pie tam valsts, pateicoties viņiem, saņem naudu no ES, jo summa tiek sadalīta pa valstīm atbilstoši reālajam iedzīvotāju skaitam.

"No otras puses, mēs taču pagaidām nevaram zināt, kas notiks Latvijā, kad vecāki vienu pēc otra izņems bērnus no vietējām skolām un pārvedīs uz mācībām Krievijā. Domāju, tā vēl nav masveida parādība, un ierēdņi var tam nepievērst īpašu uzmanību," konstatēja Sohina.

Ministre Šuplinska un viņas baisākie murgi

Var saprast vecākus, kuri skatās uz Krievijas pusi, – viņi taču nevēlas, lai bērni saņemtu vāju izglītību Latvijas skolā, ko izkropļojušas dažādākās reformas, tostarp arī tagadējā, kas iznīdē mazākumtautību mācību iestādes. Tagad izglītības ministres Ilgas Šuplinskas lieliskās idejas tikai mudina vecākus pēc iespējas ātrāk iekārtot bērnus Krievijas skolās.

Viena no ministres idejām: gada laikā sagatavot skolotājus, lai tie, pēc viņas vārdiem, būtu "izglītības menedžeri", kuri vienkārši virza bērnus internetā, kur iespējams sameklēt jebkuru informāciju. Tādiem menedžeriem pašiem vajag kārtīgi izstudēt mācību grāmatas, bet pēc tam iepriekš pagūto vielu stāstīt bērniem. Domāju, jūs man piekritīsiet: tikai reta māmiņa pēc tādām Šuplinskas idejām negribēs pārvest bērnu uz skolu Krievijā un pēc iespējas ātrāk.

Vēl viena pārsteidzoša ministres ideja ir kompetenču reforma, kam ministrija jau gatavo visas skolas. Tā paredz, ka būs parastās un tā saucamās elitārās skolas. Pats par sevi saprotams, elitārajās saglabāsies labākās, izmēģinātās vecās izglītības metodikas. Toties parastās būs līdzīgas "publiskajām skolām", kas jau sen ir Rietumos (piemēram, ASV). Vecāki tajās nodod bērnus, lai viņus kāds pieskatītu, bet zināšanas ir tālu aizmugures plānā.

Ne velti Šuplinska bieži tikās ar ASV bijušo vēstnieci Latvijā Nensiju Petitu, kura viņai, šķiet, iefiltrējusi prātā vairākas gaišas idejas, un tās dzinušas asnus auglīgā augsnē. Nav grūti noprast, cik izglītoti būs jaunieši, ar kuriem nodarbosies tikai vienu gadu studējušie pasniedzēji.

Izglītības sistēma, kurā priekšrocību ir vairāk

Jūlija Sohina pastāstīja, ka patlaban nebūt ne visas Krievijas skolas piedāvā tālmācību. Tiesa, redzams, ka iespēja tiek pārdomāta aizvien biežak: gatavojas, izstrādā atbilstošās programmas. Uzdevumu risina arī Krievijas Izglītības ministrija.

Šobrīd vairākas skolas piedāvā tikai nodarbības tālmācībā, taču bērnu pie sevis nereģistrē. Tomēr ir skolas, kas saņēmušas visas nepieciešamās atļaujas. Tās organizē tālmācību bērniem un reģistrē viņus reālajā skolā, ar kuru noslēgts partneru līgums.

"Tālmācība nav bezmakas pakalpojums, un ir atkarīga no liela skaita parametru. Tā maksā 50-200 eiro mēnesī. Protams, privātskolās Latvijā, kur padziļināti māca krievu valodu, viss maksā dārgāk. Tomēr nav zināms, vai bērnam ir labāk mācīties Krievijas skolā no Latvijas. Ir savi plusi un mīnusi," atzīmēja Sohina.

Pirmkārt, vecākiem, kuri piereģistrējuši bērnu tālmācībā Krievijas skolā, pašiem maksimāli jāiedziļinās aapmācības procesā, tas ir loģiski.

Otrkārt, Sohina atgādināja, vecākiem ir jāsaprot, ka skola nozīmē ne tikai grāmatas un burtnīcas, bet arī jaunieša socializāciju. Tiesa, valda viedoklis, ka pašreizējā socializācija skolā ne vienmēr ir laba, drīzāk gan otrādi. Labāk lai bērns socializējas interešu pulciņos, sporta sekcijās un tā tālāk. Šajā jautājumā strīdi ir lieli, tomēr vecākiem, kuru bērns mācās tālmācībā, ir jāizprot un jārisina arī viņa iejušanās sabiedrībā.

Treškārt, KF Izglītības ministrija ir izsniegusi licences skolām tālmācības organizēšanai, taču pie tam nevar atbildēt par izglītības kvalitāti. Kādi būs skolotāji? Tas nav zināms. Krievijā vēl nav valsts tālmācības izglītības programmas...

Tomēr nekādas sūdzības par tālmācību vēl nav saņemtas, lai arī aug vecāku slodze bērna audzināšanas aspektā. Protams, jo vairāk būs pozitīvu atsauksmju, jo biežāk vecāki izņems savu bērnu dokumentus no Latvijas skolām. Taču galvenais tālmācības pluss nav apstrīdams: mācības notiek bērna dzimtajā valodā.

91
Pēc temata
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju
Cik maksā zinātnes granīts? Cik maksā studijas lielākajās augstskolās Krievijā
Rīgā notika akcija Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam pie Krievijas vēstniecības Latvijā.

Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā. iniciatori un dalībnieki

25
(atjaunots 17:36 25.01.2021)
Rīgā notika akcija Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam pie Krievijas vēstniecības Latvijā. Kaislību kvēles ziņā tā būtiski piekāpās jebkuram citam protestam Latvijā, tomēr rodas jautājums — kurš to organizēja?

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Sestdien, 23. janvārī, Rīgā notika nesankcionēts mītiņš Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam. Pieteikumu mītiņa rīkošanai pie Krievijas vēstniecības Latvijā Rīgas domei iesniedza organizācija "Protests" — partijas "Attīstībai/par!" jaunatnes spārns, kas strādā galvaspilsētas pašvaldības valdošajā koalīcijā un sevi pozicionē kā sociāli liberālu politisku kustību. Kā zināms, Rīgas dome atļauju pasākumam neizsniedza.

Organizāciju "Protests" pārstāv galvenokārt latviski runājoši aktīvisti ar kreisi radikālajiem uzskatiem. Atzīmēsim, ka tas bija visklusākais un mierīgākais protests, šķiet, visā Eiropā, nemaz nerunājot par Krieviju, kur protestētāji uzbruka kārtības sargiem. Diezin vai kāds ļaus uzbrukt policistiem Latvijā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Atgādinām, ka Navaļniju aizturēja 17. janvārī Maskavas lidostā "Šeremetjeva" pēc atgriešanās no Vācijas, kur blogeris ārstējas pēc tā saucamās "saindēšanās". Krievijas Federālais sodu izpildes dienests iepriekš informēja par plāniem aizturēt opozicionāru, jo tiesai jāpieņem lēmums par nosacītā termiņa nomaiņu pret reālu ieslodzījumu sakarā ar rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem. Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Tās saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un ar vairāk nekā 30 miljonu rubļu izlaupīšanu ("Yves Rocher" lieta).

18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.

Kā "mēs izgājām pastaigāties"

Interesanti gan, ka tieši tie paši puiši un meitenes, kas protestēja pie Krievijas vēstniecības Rīgā ar prasību atbrīvot blogeru, iepriekš rīkoja publiskas akcijas Grētas Tūnbergas ekoloģisko iniciatīvu atbalstam, pieprasīja LGBT pārstāvju tiesību paplašināšanu un stāvēja uz ceļiem solidaritātei ar Black Lives Matter kustību pagājušā gada vidū.

Taču rudenī Latvijā tika ieviests ārkārtējas situācijas režīms, lai apturētu Covid-19 izplatību, kas samazināja protestu kustības aktivitātes dinamiku. Rīgas dome neizsniedza atļauju mītiņa rīkošanai Navaļnija atbalstam 23. janvārī koronavīrusa izplatības riska dēļ.

Taču apņēmīgie jaunieši atraduši izeju – plaši aicinājumi uz protestiem sociālajos tīklos. Aktīvisti aicināja atnākt pie vēstniecības pa vienam ar paštaisītiem plakātiem, kuros jāatspoguļo pilsoniskā pozīcija.

Plakātu vidū dominēja aicinājumi "Brīvību Navaļnijam" pārsvarā krievu valodā, bija daži plakāti angļu valodā, bet valsts valodu akcijas laikā praktiski ignorēja. Loģiski gan, ka plakātu Krievijas karoga krāsās "Laidiet vaļā Navaļniju!" no vēstniecības logiem pamanīs ātrāk nekā tādu pašu saukli latviski. Taču diplomātiskās misijas aizsardzība tika pastiprināta, bet Krievijas Federācijas vēstniecība LR nereaģēja uz protestētājiem, kuri sapulcējās pie pieminekļa Andrejam Upītim.

Kas ir brīvība?

Akcijā, ievērojot divu metru sociālo distanci, piedalījās no 50 līdz 100 cilvēkiem. Objektīvi, aicinājums sociālajos tīklos "Iziet pastaigāties" nebija efektīvs, sabiedrība nav pamanījusi Navaļnija atbalstītāju kampaņu TikTok un citos sociālajos tīklos.

"Vai jūs zināt, ka Krievijā cilvēkiem nav nekādas brīvības? Policejiska valsts, kas kalpo režīmam, arestē jauniešus par katru sīkumu, un visi mani draugi Krievijā ir izgājuši ielās cīnīties ar režīmu. Jūs zināt, ka Maskavā jūs aizturēs, pat ja jūs mēģināsiet pačurāt no tilta?" sašutis jauneklis ar paštaisīto plakātu "Brīvību Navaļnijam" izstāstīja "briesmīgo patiesību".

Man šķita, ka esmu pārklausījies. Pag, ko padarīt no tilta? Un tas ir brīvības simbols un valsts progresa pazīme? Bet Dimam jau ir apmēram 20 gadi. 13 gadu vecumā viņš ar vecākiem pārcēlās uz Latviju, saņemot uzturēšanas atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, paspēja pabeigt skolu krievu valodā un sāka iegūt augstāko izglītību IT jomā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Pēc puiša vārdiem, Krievijā viņš nav bijis 7 gadus, taču sociālajos tīklos uztur attiecības ar draugiem un tāpēc "es labi zinu, kas tur notiek, no draugiem, kuri šodien ir izgājuši ielās par mūsu vadoni".

Bēdīgi gan, bet fakts ir tāds, ka mītiņa aktīvisti nodemonstrēja neticami zemu kompetences līmeni.

Цэ зрада!

Simt metru attālumā no Krievijas vēstniecības atrodas Ukrainas vēstniecība. Protams, diplomāti ir radikāli noskaņoti ārpolitikas jautājumos, īpaši Krimas aspektā.

Te nu sanācis neērti. 2014. gadā radio "Eho Moskvi" ēterā Aleksejs Navaļnijs paziņoja, ka "Krima paliks Krievijas daļa un nekad vairs nekļūs par Ukrainas daļu". Tā ir зрада, tulkojumā no ukraiņu valodas - "nodevība". Ukraina nekad neaizmirst nevienu provokāciju.

Protams, no Ukrainas vēstniecības neviens protesta akcijā nebija manāms.

Turklāt interesanti: dažādu Navaļnija kampaņu un akciju vektors ne vienmēr ir orientēts uz pretstatu Krievijas varas iestādēm.

Cilvēki vēl atceras jaunā blogera Navaļnija skandalozo paziņojumu LiveJournal 2008. gada augustā "piecu dienu kara" laikā, kad Gruzijas armija uzbruka Dienvidu Osetijai un īsi pēc tam tika aizdzīta gandrīz līdz Tbilisi. Tolaik Navaļnijs aicināja Krievijas politiķus ieviest Gruzijas blokādi, izraidīt no Krievijas visus gruzīnus, aicināja palaist spārnoto raķeti, slēgt debesis virs Gruzijas un notriekt Gruzijas lidmašīnas ar PGA raķetēm. Gruzīnus viņš sauca par grauzējiem.

Mūsdienās tādi fakti piemirsti gan Gruzijā, kas daļēji atbalstīja diskursu par Navaļnija brīvību, gan Ukrainā, kur daudzi jau pamazām aizmirst, ka viņš neuzskata Krimu par Ukrainas teritoriju. 23. janvārī Kijevā uz Krievijas vēstniecības sienas projicēja gaismas saukli "Brīvību Navaļnijam".

Kas ir Navaļnijs?

Protestētāji nav gatavi nekādam dialogam un diskutēt negrasās – nedz Kijevā, nedz Rīgā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Piemēram, jaunais rīdzinieks ar plakātu, kas prasīja "atlaist Navaļniju", pauda pārliecību, ka "Navaļnijs kļūs par prezidentu Vladimira Putina vietā." Man bija interesanti pārbaudīt respondenta zināšanu līmeni.

Uz jautājumu, kas ir Navaļnijs - tas, kurš agrāk strādāja Valsts prezidenta administrācijā vai tas, kurš filmēja Kremļa filmas (patiesībā ļoti labas filmas par Krievijas prezidentu filmēja nevis Aleksejs Navaļnijs, bet gan Latvijas kinofestivāla "Artdocfest" prezidents un režisors Vitālijs Manskis, kurš emigrēja no Krievijas uz Latviju un arī aicināja piedalīties antikrievijas mītiņos – red. piez.). Kas viņš tāds ir, Navaļnijs?

Atbilde ir lakoniska: "Tas ir opozicionārs, kas sagraus režīmu." Bet uz jautājumu, vai jūs zināt, ka šis opozicionārs sauca gruzīnus par grauzējiem un aicināja notriekt Gruzijas lidmašīnas, sarunbiedrs pārliecināti atbildēja, ka nekas tamlīdzīgs nav bijis un ka "tā ir provokācija". Ticiet man, bija gan, un Google to apstiprina.

Vismierīgākais protests

Mazā un ļoti mierīgā Veronika pārvākusies uz Rīgu no Maskavas. Viņa atzinās, ka viņai patīk Latvija. Bet te viņai ir garlaicīgi, jo gandrīz nav cilvēku, un viņa skumst pēc Krievijas galvaspilsētas cilvēku pūļiem.

"Varbūt ar Navaļniju priekšgalā nekas nemainīsies, bet jādomā par labāko," teica meitene, kura atnākusi uz akciju, turot divus spilgti sarkanus gaisa balonus ar burtu "N" un aicinājumu brīvībai. Palika nezināms, kas, pēc Latvijā dzīvojošās krievu meitenes domām, būtu jāmaina Krievijā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Vēl divas meitenes, apmēram 20 gadus vecas, pārvākušās uz Rīgu no Sanktpēterburgas un mācās institūtā. Arī viņas ļoti skumst pēc atstātās Krievijas. Mēs mazliet parunājām par Pēterburgas virtuļiem, loftiem, tiltiem un ziemeļu galvaspilsētas prospektiem. Spriežot pēc meiteņu smaidiem, tik vienkāršas vērtības viņiem ir tuvākas un saprotamākas nekā liberālā "opozicionārā fīrera" pseidopolitiskā kustība, kas atbalsta cilvēku, kurš ierādās no Vācijas ar lidsabiedrības "Pobeda" lidmašīnu kopā ar desmitiem Rietumu žurnālistu, kuri publicējuši skaļus sižetus par viņa aizturēšanu. Navaļnijs – tas vispār ir garām Latvijai, te viņš nav modē un nevienu neinteresē, pat ieskaitot 99,9% Krievijas ekspātu.

Kopumā akcija Kronvalda parkā, iepretī vēstniecībai, ilga vairākas stundas, bet nepievērsa nekādu vietējo politiķu un pat Krievijai naidīgi noskaņoto propagandistu absolūtā vairākuma uzmanību.

Latvijai Navaļnijs nav vajadzīgs

Iespējami vairāki iemesli, kāpēc Latvijā ignorē Navaļniju: pirmkārt, Latvijas politika mums ir svarīgāka, un epidēmijas periodā nevienu vispār neinteresē modernas publiskas sanāksmes. Par mītiņa audiofonu kalpoja nebeidzami brīdinājumi no policijas mašīnas skaļruņa par nepieciešamību ievērot distanci koronavīrusa epidēmijas dēļ.

Galu galā policistiem tas apnika. Pēc 2009. gadā "Rīgas dumpja", kad pēc Rīgas opozīcijas partijas "Sabiedrība citai politikai" (šī partija līdzinājās Navaļnija kustībai, bet tās līderim Artim Pabrikam izdevās laikus apstāties un iespējams, tāpēc tagad viņš ieņem aizsardzības ministra amatu — red. piez.) mītiņa pademolēja daļu Vecrīgas, Latvijas policija stingri raugās uz mītiņiem.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Tā kā "Protests" kustības mītiņš nebija atļauts juridiski, policija aicināja dalībniekus iet prom. Aizvācot plakātus un talismanus somās, un apspriežot šo uzvaras posmu, pasākuma dalībnieki izklīda, un iepretim ēkai ar Krievijas karogu viss kļuva kā iepriekš.

25
Tagi:
Navaļnijs, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Kāpēc Navaļnijs steidz atgriezties Krievijā
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju

Aptauja: vairāk nekā pusei Latvijas jauniešu ir emocionālas problēmas

10
(atjaunots 11:32 25.01.2021)
Aptauja, ko veica Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs, parādīja, ka pēc otrā Covid-19 viļņa arvien vairāk Latvijas jauniešu cieš no dažādām psiholoģiskām problēmām.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. 2021. gada beigās Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs īstenoja aptauju, saskaņā ar kuru aptuveni 63% Latvijas iedzīvotāju cieš no mentālās veselības pasliktināšanas. Aptaujātie paskaidroja, ka tā notikusi Covid-19 pandēmijas laikā, raksta Bb.lv.

Aptuveni 70% aptaujāto teica, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību un depresiju, bet 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties. Turklāt vairāk nekā 60% jauniešu piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi.

Jāatzīmē, ka Covid-19 pirmā viļņa laikā jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi, tā atbildēja 38,1% aptaujāto. Par pieņemamu to nosauca 24,3% respondentu, bet kā "sliktu" to aprakstīja tikai 29,8%.

Strauji samazinājās jauniešu skaits, kuri pandēmijas laikā jūtas ļoti labi - ja pirmā viļņa laikā tādu bija 19,5%, tad otrā viļņa laikā - tikai 7,6%. Tāpat palielinājies jauniešu skaits, kuri jūtas kritiski slikti - no 4,6% pirmajā vilnī līdz 7,8% otrajā vilnī.

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka valstij būs jādomā ne tikai par Covid-19 sekām ekonomikā, bet arī par pandēmijas ietekmi jauniešu mentālo veselību.

Pēc viņa domām, jau tagad atbildīgajām iestādēm ir nopietni jāplāno, kā palīdzēt jauniešiem atjaunot mentālo veselību pēc krīzes. Tā kļūs par vienu no prioritātēm skolās un ģimenēs un jau šobrīd jādomā par to, kā iemācīt pusaudžiem un jauniešiem pašpalīdzību, spēju atpazīt un reaģēt uz savu vai savu draugu mentālās veselības pasliktināšanos.

Kā atzīmē centrā, Latvijā psihisko un uzvedības traucējumu izplatības rādītāji pusaudžu vidū ir īpaši augsti jau ilgstoši. Uz šādu traucējumu lielo izplatību norāda arī Latvijas negatīvās līderpozīcijas citu attīstīto valstu starpā tādos ar psihisko veselību cieši saistītos rādītājos kā jauniešu pašnāvību skaits, psihoaktīvo vielu lietošana pusaudžu vidū un vardarbības izplatība skolās. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, vēl pirms Covid-19 pandēmijas Latvija ieņēma ceturto vietu pasaulē pēc pašnāvību skaita jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Koronavīrusa pandēmija būtiski saasināja situāciju. Kā norādīja Konstantinovs, Latvijā vāji organizēta vai pat nepieejama psihiskās veselības aprūpe, tāpēc pandēmija, visticamāk, radīs ievērojamas negatīvas īstermiņa un ilgtermiņa sekas jauniešu populācijā.

Aptauja tika veikta 2020. gada novembrī un decembrī, tajā piedalījās vairāk nekā 1660 bērni un pusaudži vecumā no 12 līdz 19 gadiem.

10
Tagi:
aptauja, koronavīruss
Pēc temata
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās
Latvijā samazinājies ģimeņu skaits ar diviem vecākiem
Aptauja: Covid-19 otrais vilnis saasinājis attiecības ģimenēs
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

0
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
0
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu