Meitene

Par spīti sistēmai: krievu skolēni valstī izvēlas tālmācību Krievijā

83
(atjaunots 12:17 20.09.2019)
Kādas ir tālmācības priekšrocības, kāpēc Latvijā dzīvojošie bērnu vecāki cenšas pierakstīt savus bērnus Krievijas skolās un kāda ir Latvijas valdības attieksme šajā jautājumā.

RĪGA, 20. septembris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Vasarā Latvijas medijos sacēlās troksnis: izrādījās, ka daudzi krievu vecāki piereģistrē bērnus tālmācībai Krievijas skolās, izvairoties no Izglītības ministrijas reformas, kas, protams, sola vienus vienīgus labumus.

Dažas mammas un tēti – ak šausmas! – dažadās grupās sociālajos tīklos apsprieda pat iespēju no septembra izņemt bērnus no Latvijas skolām, lai viņi mācītos tikai tālmācībā, absolūto legāli reģistrēti kaimiņvalsts mācību iestādēs.

Pie tam izrādījās, ka bērni var saņemt Krievijas parauga diplomu par skolas beigšanu, bet pēc tam dzimtenē iestāties valsts augstskolās, pat budžeta vietās.

Specdienests iekodis mēlē

Vasarā skandāls nonāca Valsts drošības dienesta un dažu sašutušu nacionālo politiķu ausīs, tomēr vēlāk visi pēc skaļām frāzēm tikai papleta rokas: likums neaizliedz tālmācību, piemēram, liels skaits latviešu bērnu tieši tāpat mācās skolās Anglijā un Īrijā, lai arī dzīvo Latvijā. Tad kāpēc krievu bērni nevar mācīties pēc tālmācības principa Krievijas skolās, kur pie tam programmas saskaņotas Izglītības ministrijas līmenī? Izrādījās, var.

Pavasarī Izglītības kvalitātes dienesta vadītāja vietnieks Jānis Mihailovs dažādos medijos atklāti paziņoja, ka, saskaņā ar Izglītības likumu vecāki var izvēlēties dažādas izglītības formas, piemēram, klasisko skolu vai mācības ģimenē.

Par tālmācību Krievijā Mihailovs norādīja: ja mācības organizē oficiāla, licencēta skola, bērnam ir tiesības tajā mācīties tieši tāpat, kā tālmācībā Latvijas skolā (te ir arī tādas, piemēram, bērniem no migrantu ģimenēm ASV).

Pēc tam jaunietis nokārto eksāmenus Krievijā, saņem atestātu, kas pēc diplomu atzīšanas procedūras tiek atzīts arī Latvijā. Ar tādu diplomu var iestāties arī augstkolā Latvijā, tāpat kā cilvēks, kas saņēmis izglītību Īrijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Polijā, Lietuvā un citās valstis.

Tagad ir pienācis septembris, un Sputnik Latvija korespondents nolēma noskaidrot, kā veidojas tālmācība no Latvijas Krievijas skolās un vai liels skaits bērnu vairs nekad neies vietējās skolās?

Eksperiments rit veiksmīgi

Vispirms – vārds Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājam, vienam no Krievu skolu aizsardzības štāba līderiem Miroslavam Mitrofanovam.

Vasarā Tatjana Ždanoka līdz ar krievu skolu aizsardzības kustības aktīvistiem vērīgi sekoja situācijai tālmācības jomā un pat tikās ar Krievijas Izglītības ministrijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu, cik likumīga un pārbaudīta ir jaunā sistēma.

Sarunā ar Sputnik Latvija Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka Latvijas Krievu savienība atbalsta tālmācības principu, taču kā bērnu papildu izglītības iespēju – pamata nodarbībām tomēr jānotiek pašmāju skolās, dzimtenē. Lieta tāda, ka patlaban tālmācības sistēma Krievijā vēl ir visai jauna, lai arī to piedāvā liels skaits skolu.

Pēc politiķa domām, neviens neaizliedz pārvest bērnu no parastas skolas uz tālmācību Krievijā, taču nevajadzētu to sasteigt – labāk būtu pagaidīt un pavērot situācijas tālāko attīstību.

Tālmācības jautājumu izskata arī Vecāku savienības pārstāve Jūlija Sohina. Viņa pastāstīja, ka pašai ir trīs bērni: viens – bērnudārzā, divi – skolā, un pagaidām viņa vēl nav izšķīrusies pārvest vecākos vienīgi uz tālmācību, lai arī šo iespēju pārdomā. Pie tam viņas paziņu vidū ir vecāki, kuru bērni no septembra vairs nemācās skolās Latvijā – viņi mācās pēc tālmācības principa Krievijas skolās, kas labprāt pieņēmušas dokumentus.

"Pagaidām tā nav masveida parādība Latvijā, drīzāk eksperimentālā "paskatīsimies, kā veiksies", tomēr tendence ir saskatāma, jo ne viena vien ģimene 1.septembrī pārveda bērnus uz Krievijas skolām no Latvijas, kur notiek izglītības reformas," pastāstīja Jūlija Sohina.

Virkne skolu paver virtuālo pasauli

Kad parādījās informācija par tādu apmācības veidu, ierēdņi biedēja vecākus: sak, tā nevar, ja dzīvojat Latvijā, jums bērni jāsūta reālā skolā. Taču patiesībā tā nav. Latvijā nav neviena likuma, kas aizliegtu bērnam mācīties skolā Krievijā.

Vecākiem vienkārši jāiesniedz Latvijas skolas administrācijā izziņa par to, ka bērns uzņemts citā licencētā skolā (vienalga, Eiropā vai Krievijā), un tad ierēdņi pamatoti uzskata, ka tētis un mamma pilda savus pienākumus, dāvājot bērnam iespēju mācīties.

"Lieta ir tāda: lai arī bērns mācās tālmācībā – virtuāli, ar interneta starpniecību, uzturoties mājās, viņu piereģistrē reālā skolā – Krievijā. Tagad kaimiņvalstī ir skolas, kas oficiāli noformējušas tālmācības programmas, pie tam eksāmenus pieņem reāli: vecākiem ar bērniem jābrauc uz Krieviju, piemēram, 9.klases beigās," paskaidroja Sohina.

Ja kādi dienesti Latvijā nolems pārbaudīt vecākus, sak, vai viņu bērns mācās, pietiek tikai uzrādīt izziņu, ka viņš reģistrēts reālā skolā Krievijā. Ja arī ģimene pie tam dzīvo Latvijā... nu, ko lai dara, tā gadās. Pieņemsim, neviens taču neliedz vecākiem regulāri ar Krievijas vīzu izbraukt no Latvijas un atgriezties.

Šajā ziņā likumi Latvijā, maigi sakot, ir nepilnīgi. Paskatieties, cik daudzi aizbraukuši uz to pašu Īriju, bet vēl arvien reģistrēti šeit, un pie tam valsts, pateicoties viņiem, saņem naudu no ES, jo summa tiek sadalīta pa valstīm atbilstoši reālajam iedzīvotāju skaitam.

"No otras puses, mēs taču pagaidām nevaram zināt, kas notiks Latvijā, kad vecāki vienu pēc otra izņems bērnus no vietējām skolām un pārvedīs uz mācībām Krievijā. Domāju, tā vēl nav masveida parādība, un ierēdņi var tam nepievērst īpašu uzmanību," konstatēja Sohina.

Ministre Šuplinska un viņas baisākie murgi

Var saprast vecākus, kuri skatās uz Krievijas pusi, – viņi taču nevēlas, lai bērni saņemtu vāju izglītību Latvijas skolā, ko izkropļojušas dažādākās reformas, tostarp arī tagadējā, kas iznīdē mazākumtautību mācību iestādes. Tagad izglītības ministres Ilgas Šuplinskas lieliskās idejas tikai mudina vecākus pēc iespējas ātrāk iekārtot bērnus Krievijas skolās.

Viena no ministres idejām: gada laikā sagatavot skolotājus, lai tie, pēc viņas vārdiem, būtu "izglītības menedžeri", kuri vienkārši virza bērnus internetā, kur iespējams sameklēt jebkuru informāciju. Tādiem menedžeriem pašiem vajag kārtīgi izstudēt mācību grāmatas, bet pēc tam iepriekš pagūto vielu stāstīt bērniem. Domāju, jūs man piekritīsiet: tikai reta māmiņa pēc tādām Šuplinskas idejām negribēs pārvest bērnu uz skolu Krievijā un pēc iespējas ātrāk.

Vēl viena pārsteidzoša ministres ideja ir kompetenču reforma, kam ministrija jau gatavo visas skolas. Tā paredz, ka būs parastās un tā saucamās elitārās skolas. Pats par sevi saprotams, elitārajās saglabāsies labākās, izmēģinātās vecās izglītības metodikas. Toties parastās būs līdzīgas "publiskajām skolām", kas jau sen ir Rietumos (piemēram, ASV). Vecāki tajās nodod bērnus, lai viņus kāds pieskatītu, bet zināšanas ir tālu aizmugures plānā.

Ne velti Šuplinska bieži tikās ar ASV bijušo vēstnieci Latvijā Nensiju Petitu, kura viņai, šķiet, iefiltrējusi prātā vairākas gaišas idejas, un tās dzinušas asnus auglīgā augsnē. Nav grūti noprast, cik izglītoti būs jaunieši, ar kuriem nodarbosies tikai vienu gadu studējušie pasniedzēji.

Izglītības sistēma, kurā priekšrocību ir vairāk

Jūlija Sohina pastāstīja, ka patlaban nebūt ne visas Krievijas skolas piedāvā tālmācību. Tiesa, redzams, ka iespēja tiek pārdomāta aizvien biežak: gatavojas, izstrādā atbilstošās programmas. Uzdevumu risina arī Krievijas Izglītības ministrija.

Šobrīd vairākas skolas piedāvā tikai nodarbības tālmācībā, taču bērnu pie sevis nereģistrē. Tomēr ir skolas, kas saņēmušas visas nepieciešamās atļaujas. Tās organizē tālmācību bērniem un reģistrē viņus reālajā skolā, ar kuru noslēgts partneru līgums.

"Tālmācība nav bezmakas pakalpojums, un ir atkarīga no liela skaita parametru. Tā maksā 50-200 eiro mēnesī. Protams, privātskolās Latvijā, kur padziļināti māca krievu valodu, viss maksā dārgāk. Tomēr nav zināms, vai bērnam ir labāk mācīties Krievijas skolā no Latvijas. Ir savi plusi un mīnusi," atzīmēja Sohina.

Pirmkārt, vecākiem, kuri piereģistrējuši bērnu tālmācībā Krievijas skolā, pašiem maksimāli jāiedziļinās aapmācības procesā, tas ir loģiski.

Otrkārt, Sohina atgādināja, vecākiem ir jāsaprot, ka skola nozīmē ne tikai grāmatas un burtnīcas, bet arī jaunieša socializāciju. Tiesa, valda viedoklis, ka pašreizējā socializācija skolā ne vienmēr ir laba, drīzāk gan otrādi. Labāk lai bērns socializējas interešu pulciņos, sporta sekcijās un tā tālāk. Šajā jautājumā strīdi ir lieli, tomēr vecākiem, kuru bērns mācās tālmācībā, ir jāizprot un jārisina arī viņa iejušanās sabiedrībā.

Treškārt, KF Izglītības ministrija ir izsniegusi licences skolām tālmācības organizēšanai, taču pie tam nevar atbildēt par izglītības kvalitāti. Kādi būs skolotāji? Tas nav zināms. Krievijā vēl nav valsts tālmācības izglītības programmas...

Tomēr nekādas sūdzības par tālmācību vēl nav saņemtas, lai arī aug vecāku slodze bērna audzināšanas aspektā. Protams, jo vairāk būs pozitīvu atsauksmju, jo biežāk vecāki izņems savu bērnu dokumentus no Latvijas skolām. Taču galvenais tālmācības pluss nav apstrīdams: mācības notiek bērna dzimtajā valodā.

83
Pēc temata
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju
Cik maksā zinātnes granīts? Cik maksā studijas lielākajās augstskolās Krievijā

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

10
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

10
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Francijas un Latvijas prezidentu Emanuela Makrona un Egila Levita tikšanās Rīgā

"Klaunāde ar maskām, BMW un spļāviens dvēselē": sociālo tīklu reakcija uz Makrona vizīti

26
(atjaunots 18:35 30.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji uzmanīgi seko līdzi Francijas prezidenta vizītei Latvijā – visvairāk uzmanības komentētāji veltīja sejas maskām, BMW mašīnai, ar kuru atbrauca Makrons, kā arī runām un dāvanām.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Aizritējušajā otrdienā, 29. septembrī, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pēdējo reizi Francijas prezidents, toreiz tas bija Žaks Širaks, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās 2001. gadā, tādēļ Makrona ierašanās izraisīja lielu publikas uzmanību.

Vakar Makrons veica oficiālās pārrunas ar Latvijas pārstāvjiem Rīgas pilī, kur pēcāk viņam par godu tika sarīkotas svinīgas vakariņas.

"Klaunāde ar maskām"

Sociālo tīklu lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka visi pasākuma dalībnieki bija sejas maskās.

"Ja vēl pirms gada kāds atsūtītu šādu "fotku" no nākotnes, man tiešām uzsprāgtu smadzenes," sarkastiski raksta Karna Eglaina, publicējot galveno personu fotogrāfiju maskās.

"Tas neviltotais prezidenta Makrona un Brižitas pārsteigums, ka maskas jāvalkā uz ielas, bet var novilkt telpās..." ziņo žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jautājums ir, vai Kariņš tiekoties ar Makronu vilka masku? Nevaru nekur bildes atrast, tādām noteikti ir jābūt," interesējas lietotāja ar ļoti skanīgu lietotājvārdu Trollfluencers.

"Skatoties Francijas prezidenta sagaidīšanu, šķiet mēs esam palaiduši garām lielisku iespēju Latvijas PR pasaules medijos, tā vietā sarīkojot klaunādi ar maskām, nevis parādot savu veiksmes stāstu pasaulei..." pauž sašutumu Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

​"Tur jau aiz tās maskas nemaz nevar saprast, ir vai nav Makrons. Varbūt patiesībā Putins," atbildes kārtā pajokoja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

​Joka versiju par to, ka zem maskas varēja slēpties kāds cits atbalstīja arī vēsturnieks Kaspars Zellis.

"Kā var būt drošs, ka aiz tās maskas slēpjas īstais Makrons?" raksta Twitter Zellis.

​Izkāpa no BMW, nevis no Citroen

Neatstāja nepamanītu komentētāji vēl vienu interesantu faktu – pie Rīgas pils Francijas prezidents Emanuels Makrons piebrauca ar BMW markas automobili, ko daži izvērtēja teju vai valsts nodevību, ņemot vērā Francijas autobūves sasniegumus.

"Vai Francijas valsts galvas vizināšana ar Bavārijas motorrūpnīcā ražotu braucamrīku nevelk uz diplomātiskām nepatikšanām," uzdod jautājumu Varis Vagotiņš-Vagulis.

​"Es nespēju noticēt, Makrons tikko izkāpa no BMW, nevis no Citroen," atzīmē žurnālists Maiks Koljērs.

​Viesmīlīgos komentētājus uztrauca arī esošajā epidemioloģiskajā un ekonomiskajā situācijā aktuāls jautājums par to, kur tad apmetīsies Francijas prezidents ar sievu.

"Kur Makrons paliks pa nakti? Tagad tās tukšās viesnīcas tādas pabaisas un daļa vispār ciet," uztraucas par Francijas vadītāja komfortablo izmitināšanu lietotājs Mahris Zmeycharauski.

​Savukārt žurnāliste Inese Liepiņa nopriecājās par to, kādu dāvanu saņēma Francijas prezidents.

"O, Egils Levits Makronam dāvinās divus Ērenpreiss riteņus, kaut kā pat moderni, nav tev tautasdziesmu grāmata," slavē veiksmīgo izvēli žurnāliste Liepiņa.

​Un lūk, starp citu, arī šo pašu Ērenpreiss velosipēdu fotogrāfija – patiešām neiedomājami stilīga dāvana.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji rosināja arī nopietnus tematus. Tā, latviešu dzejniece Liāna Langa-Bokša nosodīja tautiešus par dzēlīgajiem komentāriem.

"Makrona un viņa kundzes vizīte LV ir nozīmīgs politisks notikums, par kuru varētu priecāties. Nē, - dzēlīgi komentāri, ieskābis nīgrums - kā jau ierasts pie letiņiem," sūrojas dzejniece Liāna Langa-Bokša.

​"Vakar mēģināju noskatīties tiešraidi no Rīgas pils Francijas līdera sagaidīšanā @ltvzinas. Nācās atkal slēgt ārā, jo komentēja nevis TV komentētājs vai jomas eksperts, bet politiķe. Atkal garām! Kas notiek @ltv?" pauž sašutumu par valsts medijiem mediju nozares eksperte un profesore Sandra Veinberga.

"Atbrauca un iespļāva dvēselē"

Savukārt Makrona celtais dialoga ar Krieviju temats izraisīja ļoti asu un neviennozīmīgu reakciju. Nacionālpatriotiskā spārna pārstāvji atklāti pauda sašutumu par šādu piedāvājumu no Francijas vadītāja.

"Vispār jau Francijas prezidents, turklāt ar ļoti izteiksmīgu ķermeņa valodu un vārdiem tobrīd, runāja par stratēģisko dialogu ar Krieviju. Bet mēs izceļam tikai Raiņa un Ziedoņa pieminēšanu un to, ka nu ziņa par Latviju aiziet pasaulē. Tas dialoga ar Krieviju temats mums par sīku?" pauda izbrīnu žurnālists Frederiks Ozols.

​"Tā jau es domāju. Latvijā visi, tiekoties ar Makronu, uzvilks padevības uzpurņus. Ikdienā neviens uzpurņus nelieto, bet kā ieradies lielais viesis, kurš nupat Lietuvā visus aicināja "uz dialogu" ar savu draugu Putinu, tā visi no kabatām vel ārā šo lojalitātes apliecinājumu," pauda sašutumu pazīstams latviešu publicists Bens Latkovskis.

​"Kā jau bija gaidāms, tad Makrons atbraucis mācīt mums kā jāuzvedas ar krieviem (Putinu), jo viņš, lūk, nav naivs, bet mēs, kas krievu urku paņēmienus zinām no bērnības, neko taču nesaprotam no "globālās stratēģijas". Pretīgi skatīties to klanīšanos šī Putina šuneļa priekšā," piebilda speciālists "krievu urkās" Bens Latkovskis.

26
Tagi:
Egils Levits, Makrons
Pēc temata
Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF