Meitene

Par spīti sistēmai: krievu skolēni valstī izvēlas tālmācību Krievijā

81
(atjaunots 12:17 20.09.2019)
Kādas ir tālmācības priekšrocības, kāpēc Latvijā dzīvojošie bērnu vecāki cenšas pierakstīt savus bērnus Krievijas skolās un kāda ir Latvijas valdības attieksme šajā jautājumā.

RĪGA, 20. septembris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Vasarā Latvijas medijos sacēlās troksnis: izrādījās, ka daudzi krievu vecāki piereģistrē bērnus tālmācībai Krievijas skolās, izvairoties no Izglītības ministrijas reformas, kas, protams, sola vienus vienīgus labumus.

Dažas mammas un tēti – ak šausmas! – dažadās grupās sociālajos tīklos apsprieda pat iespēju no septembra izņemt bērnus no Latvijas skolām, lai viņi mācītos tikai tālmācībā, absolūto legāli reģistrēti kaimiņvalsts mācību iestādēs.

Pie tam izrādījās, ka bērni var saņemt Krievijas parauga diplomu par skolas beigšanu, bet pēc tam dzimtenē iestāties valsts augstskolās, pat budžeta vietās.

Specdienests iekodis mēlē

Vasarā skandāls nonāca Valsts drošības dienesta un dažu sašutušu nacionālo politiķu ausīs, tomēr vēlāk visi pēc skaļām frāzēm tikai papleta rokas: likums neaizliedz tālmācību, piemēram, liels skaits latviešu bērnu tieši tāpat mācās skolās Anglijā un Īrijā, lai arī dzīvo Latvijā. Tad kāpēc krievu bērni nevar mācīties pēc tālmācības principa Krievijas skolās, kur pie tam programmas saskaņotas Izglītības ministrijas līmenī? Izrādījās, var.

Pavasarī Izglītības kvalitātes dienesta vadītāja vietnieks Jānis Mihailovs dažādos medijos atklāti paziņoja, ka, saskaņā ar Izglītības likumu vecāki var izvēlēties dažādas izglītības formas, piemēram, klasisko skolu vai mācības ģimenē.

Par tālmācību Krievijā Mihailovs norādīja: ja mācības organizē oficiāla, licencēta skola, bērnam ir tiesības tajā mācīties tieši tāpat, kā tālmācībā Latvijas skolā (te ir arī tādas, piemēram, bērniem no migrantu ģimenēm ASV).

Pēc tam jaunietis nokārto eksāmenus Krievijā, saņem atestātu, kas pēc diplomu atzīšanas procedūras tiek atzīts arī Latvijā. Ar tādu diplomu var iestāties arī augstkolā Latvijā, tāpat kā cilvēks, kas saņēmis izglītību Īrijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Polijā, Lietuvā un citās valstis.

Tagad ir pienācis septembris, un Sputnik Latvija korespondents nolēma noskaidrot, kā veidojas tālmācība no Latvijas Krievijas skolās un vai liels skaits bērnu vairs nekad neies vietējās skolās?

Eksperiments rit veiksmīgi

Vispirms – vārds Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājam, vienam no Krievu skolu aizsardzības štāba līderiem Miroslavam Mitrofanovam.

Vasarā Tatjana Ždanoka līdz ar krievu skolu aizsardzības kustības aktīvistiem vērīgi sekoja situācijai tālmācības jomā un pat tikās ar Krievijas Izglītības ministrijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu, cik likumīga un pārbaudīta ir jaunā sistēma.

Sarunā ar Sputnik Latvija Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka Latvijas Krievu savienība atbalsta tālmācības principu, taču kā bērnu papildu izglītības iespēju – pamata nodarbībām tomēr jānotiek pašmāju skolās, dzimtenē. Lieta tāda, ka patlaban tālmācības sistēma Krievijā vēl ir visai jauna, lai arī to piedāvā liels skaits skolu.

Pēc politiķa domām, neviens neaizliedz pārvest bērnu no parastas skolas uz tālmācību Krievijā, taču nevajadzētu to sasteigt – labāk būtu pagaidīt un pavērot situācijas tālāko attīstību.

Tālmācības jautājumu izskata arī Vecāku savienības pārstāve Jūlija Sohina. Viņa pastāstīja, ka pašai ir trīs bērni: viens – bērnudārzā, divi – skolā, un pagaidām viņa vēl nav izšķīrusies pārvest vecākos vienīgi uz tālmācību, lai arī šo iespēju pārdomā. Pie tam viņas paziņu vidū ir vecāki, kuru bērni no septembra vairs nemācās skolās Latvijā – viņi mācās pēc tālmācības principa Krievijas skolās, kas labprāt pieņēmušas dokumentus.

"Pagaidām tā nav masveida parādība Latvijā, drīzāk eksperimentālā "paskatīsimies, kā veiksies", tomēr tendence ir saskatāma, jo ne viena vien ģimene 1.septembrī pārveda bērnus uz Krievijas skolām no Latvijas, kur notiek izglītības reformas," pastāstīja Jūlija Sohina.

Virkne skolu paver virtuālo pasauli

Kad parādījās informācija par tādu apmācības veidu, ierēdņi biedēja vecākus: sak, tā nevar, ja dzīvojat Latvijā, jums bērni jāsūta reālā skolā. Taču patiesībā tā nav. Latvijā nav neviena likuma, kas aizliegtu bērnam mācīties skolā Krievijā.

Vecākiem vienkārši jāiesniedz Latvijas skolas administrācijā izziņa par to, ka bērns uzņemts citā licencētā skolā (vienalga, Eiropā vai Krievijā), un tad ierēdņi pamatoti uzskata, ka tētis un mamma pilda savus pienākumus, dāvājot bērnam iespēju mācīties.

"Lieta ir tāda: lai arī bērns mācās tālmācībā – virtuāli, ar interneta starpniecību, uzturoties mājās, viņu piereģistrē reālā skolā – Krievijā. Tagad kaimiņvalstī ir skolas, kas oficiāli noformējušas tālmācības programmas, pie tam eksāmenus pieņem reāli: vecākiem ar bērniem jābrauc uz Krieviju, piemēram, 9.klases beigās," paskaidroja Sohina.

Ja kādi dienesti Latvijā nolems pārbaudīt vecākus, sak, vai viņu bērns mācās, pietiek tikai uzrādīt izziņu, ka viņš reģistrēts reālā skolā Krievijā. Ja arī ģimene pie tam dzīvo Latvijā... nu, ko lai dara, tā gadās. Pieņemsim, neviens taču neliedz vecākiem regulāri ar Krievijas vīzu izbraukt no Latvijas un atgriezties.

Šajā ziņā likumi Latvijā, maigi sakot, ir nepilnīgi. Paskatieties, cik daudzi aizbraukuši uz to pašu Īriju, bet vēl arvien reģistrēti šeit, un pie tam valsts, pateicoties viņiem, saņem naudu no ES, jo summa tiek sadalīta pa valstīm atbilstoši reālajam iedzīvotāju skaitam.

"No otras puses, mēs taču pagaidām nevaram zināt, kas notiks Latvijā, kad vecāki vienu pēc otra izņems bērnus no vietējām skolām un pārvedīs uz mācībām Krievijā. Domāju, tā vēl nav masveida parādība, un ierēdņi var tam nepievērst īpašu uzmanību," konstatēja Sohina.

Ministre Šuplinska un viņas baisākie murgi

Var saprast vecākus, kuri skatās uz Krievijas pusi, – viņi taču nevēlas, lai bērni saņemtu vāju izglītību Latvijas skolā, ko izkropļojušas dažādākās reformas, tostarp arī tagadējā, kas iznīdē mazākumtautību mācību iestādes. Tagad izglītības ministres Ilgas Šuplinskas lieliskās idejas tikai mudina vecākus pēc iespējas ātrāk iekārtot bērnus Krievijas skolās.

Viena no ministres idejām: gada laikā sagatavot skolotājus, lai tie, pēc viņas vārdiem, būtu "izglītības menedžeri", kuri vienkārši virza bērnus internetā, kur iespējams sameklēt jebkuru informāciju. Tādiem menedžeriem pašiem vajag kārtīgi izstudēt mācību grāmatas, bet pēc tam iepriekš pagūto vielu stāstīt bērniem. Domāju, jūs man piekritīsiet: tikai reta māmiņa pēc tādām Šuplinskas idejām negribēs pārvest bērnu uz skolu Krievijā un pēc iespējas ātrāk.

Vēl viena pārsteidzoša ministres ideja ir kompetenču reforma, kam ministrija jau gatavo visas skolas. Tā paredz, ka būs parastās un tā saucamās elitārās skolas. Pats par sevi saprotams, elitārajās saglabāsies labākās, izmēģinātās vecās izglītības metodikas. Toties parastās būs līdzīgas "publiskajām skolām", kas jau sen ir Rietumos (piemēram, ASV). Vecāki tajās nodod bērnus, lai viņus kāds pieskatītu, bet zināšanas ir tālu aizmugures plānā.

Ne velti Šuplinska bieži tikās ar ASV bijušo vēstnieci Latvijā Nensiju Petitu, kura viņai, šķiet, iefiltrējusi prātā vairākas gaišas idejas, un tās dzinušas asnus auglīgā augsnē. Nav grūti noprast, cik izglītoti būs jaunieši, ar kuriem nodarbosies tikai vienu gadu studējušie pasniedzēji.

Izglītības sistēma, kurā priekšrocību ir vairāk

Jūlija Sohina pastāstīja, ka patlaban nebūt ne visas Krievijas skolas piedāvā tālmācību. Tiesa, redzams, ka iespēja tiek pārdomāta aizvien biežak: gatavojas, izstrādā atbilstošās programmas. Uzdevumu risina arī Krievijas Izglītības ministrija.

Šobrīd vairākas skolas piedāvā tikai nodarbības tālmācībā, taču bērnu pie sevis nereģistrē. Tomēr ir skolas, kas saņēmušas visas nepieciešamās atļaujas. Tās organizē tālmācību bērniem un reģistrē viņus reālajā skolā, ar kuru noslēgts partneru līgums.

"Tālmācība nav bezmakas pakalpojums, un ir atkarīga no liela skaita parametru. Tā maksā 50-200 eiro mēnesī. Protams, privātskolās Latvijā, kur padziļināti māca krievu valodu, viss maksā dārgāk. Tomēr nav zināms, vai bērnam ir labāk mācīties Krievijas skolā no Latvijas. Ir savi plusi un mīnusi," atzīmēja Sohina.

Pirmkārt, vecākiem, kuri piereģistrējuši bērnu tālmācībā Krievijas skolā, pašiem maksimāli jāiedziļinās aapmācības procesā, tas ir loģiski.

Otrkārt, Sohina atgādināja, vecākiem ir jāsaprot, ka skola nozīmē ne tikai grāmatas un burtnīcas, bet arī jaunieša socializāciju. Tiesa, valda viedoklis, ka pašreizējā socializācija skolā ne vienmēr ir laba, drīzāk gan otrādi. Labāk lai bērns socializējas interešu pulciņos, sporta sekcijās un tā tālāk. Šajā jautājumā strīdi ir lieli, tomēr vecākiem, kuru bērns mācās tālmācībā, ir jāizprot un jārisina arī viņa iejušanās sabiedrībā.

Treškārt, KF Izglītības ministrija ir izsniegusi licences skolām tālmācības organizēšanai, taču pie tam nevar atbildēt par izglītības kvalitāti. Kādi būs skolotāji? Tas nav zināms. Krievijā vēl nav valsts tālmācības izglītības programmas...

Tomēr nekādas sūdzības par tālmācību vēl nav saņemtas, lai arī aug vecāku slodze bērna audzināšanas aspektā. Protams, jo vairāk būs pozitīvu atsauksmju, jo biežāk vecāki izņems savu bērnu dokumentus no Latvijas skolām. Taču galvenais tālmācības pluss nav apstrīdams: mācības notiek bērna dzimtajā valodā.

81
Pēc temata
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju
Cik maksā zinātnes granīts? Cik maksā studijas lielākajās augstskolās Krievijā
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

0
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

0
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību
Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, foto no arhīva

Uzņēmējs no Latvijas atzina Krievijas šprotu kvalitāti: degustācija Salacgrīvā

8
(atjaunots 15:22 10.08.2020)
Krievijas zivju konservu ražotāji Kaļiņingradas apgabalā īsā laika posmā izdarīja to, ko Latvija sasniedza mērojot ļoti ilgu ceļu. Babris atzina, ka Krievijas šprotes nav sliktākas par Latvijā ražotajām.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris katru nedēļu savā rūpnīcā Vidzemes ziemeļos rīko produkcijas degustācijas, kura tika izgatavota iepriekšējā periodā.

Te lieta ir tajā, ka pat viena pozīcija, piemēram, skumbrija tomātu mērcē, var atšķirties katrā partijā. Faktoru, kuri maina garšu bundžā, ir ļoti daudz: piemēram – izejvielas.

Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā izķertās reņģes atšķiras pēc garšas. Aukstajos ūdeņos taukus uzkrājusī janvāra zivs ir vērtīgāka par sauso vasaras zivi. Un ja loms ir iesaldēts pēc 24 stundām, tad tā jau ir nesvaiga produkcija, kuras smaku negodprātīgie ražotāji mēdz maskēt ar tomātu mērci.

Nianšu mūsdienu zivju ražošanas tehnoloģijās ir ļoti daudz, taču patērētājs ar maku balso par kvalitatīvu preci.

Cena/kvalitāte

Cenas un kvalitātes attiecība, pateicoties kurām tādas rūpnīcas, kā, piemēram, "Kaija" Vecmīlgrāvī un VZK Ventspilī spēja nostiprināties Krievijas mazumtirdzniecībā, protams, arī ir ļoti svarīgs faktors. Te ir svarīgi nepāriet pāri tai līnijai, kad pircējs izspļauj riebīgumu, nevis bauda delikatesi ar nosaukumu "Rīgas šprotes eļļā".

Uz alkšņa kūpinātām zivīm labā eļļā jābūt saliktām akurāti un vēlams ar vēderiem uz augšu – kas nozīmē, ka visticamāk konservi ir iztaisīti nevis no saldētām noliktavas izejvielām, bet no svaiga loma.

Degustācija Salacgrīvas rūpnīcā ir regulārs un nepieciešams process, taču sezonā pēdējais. Vasarā ražotājs ir vāji noslogots: zivis Rīgas jūras līcī sāka ēst planktonus. Reņģu un ķilavu vēderi ir piebāzti ar zaļumiem, un tās nav izejvielas šprotu konserviem.

Babris izlika uz degustācijas galda 53 atvērtas konservu bundžas pluss vienu Krievijas ražojuma bundžu. Lai atvieglotu garšas receptoru darbību, konserviem tiek pievienota tikai rudzu maizes šķēlīte un tase tējas.

 Дегустация шпрот на рыбоконсервном заводе Brīvais Vilnis в Салацгриве.
© Sputnik / Sergey Melkonov
Šprotu degustācija Salacgrīvas rūpnīcā

Bundžas gāja gar galdu, pie kura atradās degustācijas grupa no rūpnīcas kolektīva: laboranti, valdes locekļi, tehnologi. Kā plusu es atzīmēju svaigu garšas niansi tefteļos ābolu mērcē, bet kā mīnusu – faktu, ka vienā no trim partijām skumbrijas tomātu mērcē bija pārāk maz cukura.

Krievijas "Krupnije šproti" izrādījās, starp citu, nesliktas. Par to Babris atklāti saka, ka vien piecu gadu laikā divi ražotāji no KF Kaļiņingradas apgabala izdarīja gandrīz neiespējamo. Izdarīja to, kas Latvijā, kā vadošajā zivju pārstrādes valstī, tika būvēts kopš Livonijas laikiem un intensīvi attīstījās Latvijas PSR.

Kombināta "Za Rodinu!" un zivju pārstrādes kompleksa "Roskon" vadītāji un tehnologi brauca uz Latvijas rūpnīcām pētīt ražošanas pieredzi. Latvijā know-how neslēpa: labāk lai kaimiņi taisa labu produktu, nevis ražo riebīgu maisījumu, iedragājot ticību šprotēs plašam patērētāju lokam. Kas, starp citu, notiek pārāk bieži. Jo pārtikas produkcijas GOST tika iznīcināti līdz ar Padomju Savienības sabrukumu pirms gandrīz 30 gadiem.

Kā atpazīt sliktas šprotes

Tagad pāriesim pie galvenā. Kā atsijāt labo no tā, no kā ir jābēg?

Piemēram, paņemiet no veikala plaukta konservu bundžu un viegli pakratiet to. Ja iekšā kaut kas burbuļo, un uz pašas bundžas pat nav rūpnīcas nosaukuma un adreses, visticamāk, tā ir atkritumu prece.

Daži ražotāji pēc mazumtirdzniecības tīklu pasūtījuma taisa lētu un maz ēdamu preci, kā piemēru var minēt  "Augstākās kategorijas šprotes". No kvalitātes zaudējuma cieš visa nozare, ieskaitot godprātīgo pārstrādes biznesu.

Babris uzsver, ka viņa uzņēmumā galvenais ir produkcijas kvalitāte un kvalitātes kontrole. Viņam pat piedāvāja pārdot rūpnīcas zīmolu, taču viņš atteicās, jo baidījās, ka zem markas "Brīvais vilnis" tiks ražota nekvalitatīva produkcija.

Pie tam biznesmenis skaidro savu pozīciju: slikta preces kvalitāte var atnest peļņu, taču tikai īstermiņa perspektīvā, un pēc tam šādu produkciju neviens  nepirks.

Tādēļ vietējiem ražotājiem atliek tikai viens – strādāt labāk par visiem.

8
Tagi:
šprotes, Latvija, zivrūpniecība
Pēc temata
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Šprotes valsts rezervēm: Latvijas zivju pārstrādātājs netiek galā ar pasūtījumu vilni
Latvijas vēstnieks Krievijā sūdzas par "šprotu stereotipu"