Meitene

Par spīti sistēmai: krievu skolēni valstī izvēlas tālmācību Krievijā

90
(atjaunots 12:17 20.09.2019)
Kādas ir tālmācības priekšrocības, kāpēc Latvijā dzīvojošie bērnu vecāki cenšas pierakstīt savus bērnus Krievijas skolās un kāda ir Latvijas valdības attieksme šajā jautājumā.

RĪGA, 20. septembris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Vasarā Latvijas medijos sacēlās troksnis: izrādījās, ka daudzi krievu vecāki piereģistrē bērnus tālmācībai Krievijas skolās, izvairoties no Izglītības ministrijas reformas, kas, protams, sola vienus vienīgus labumus.

Dažas mammas un tēti – ak šausmas! – dažadās grupās sociālajos tīklos apsprieda pat iespēju no septembra izņemt bērnus no Latvijas skolām, lai viņi mācītos tikai tālmācībā, absolūto legāli reģistrēti kaimiņvalsts mācību iestādēs.

Pie tam izrādījās, ka bērni var saņemt Krievijas parauga diplomu par skolas beigšanu, bet pēc tam dzimtenē iestāties valsts augstskolās, pat budžeta vietās.

Specdienests iekodis mēlē

Vasarā skandāls nonāca Valsts drošības dienesta un dažu sašutušu nacionālo politiķu ausīs, tomēr vēlāk visi pēc skaļām frāzēm tikai papleta rokas: likums neaizliedz tālmācību, piemēram, liels skaits latviešu bērnu tieši tāpat mācās skolās Anglijā un Īrijā, lai arī dzīvo Latvijā. Tad kāpēc krievu bērni nevar mācīties pēc tālmācības principa Krievijas skolās, kur pie tam programmas saskaņotas Izglītības ministrijas līmenī? Izrādījās, var.

Pavasarī Izglītības kvalitātes dienesta vadītāja vietnieks Jānis Mihailovs dažādos medijos atklāti paziņoja, ka, saskaņā ar Izglītības likumu vecāki var izvēlēties dažādas izglītības formas, piemēram, klasisko skolu vai mācības ģimenē.

Par tālmācību Krievijā Mihailovs norādīja: ja mācības organizē oficiāla, licencēta skola, bērnam ir tiesības tajā mācīties tieši tāpat, kā tālmācībā Latvijas skolā (te ir arī tādas, piemēram, bērniem no migrantu ģimenēm ASV).

Pēc tam jaunietis nokārto eksāmenus Krievijā, saņem atestātu, kas pēc diplomu atzīšanas procedūras tiek atzīts arī Latvijā. Ar tādu diplomu var iestāties arī augstkolā Latvijā, tāpat kā cilvēks, kas saņēmis izglītību Īrijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Polijā, Lietuvā un citās valstis.

Tagad ir pienācis septembris, un Sputnik Latvija korespondents nolēma noskaidrot, kā veidojas tālmācība no Latvijas Krievijas skolās un vai liels skaits bērnu vairs nekad neies vietējās skolās?

Eksperiments rit veiksmīgi

Vispirms – vārds Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājam, vienam no Krievu skolu aizsardzības štāba līderiem Miroslavam Mitrofanovam.

Vasarā Tatjana Ždanoka līdz ar krievu skolu aizsardzības kustības aktīvistiem vērīgi sekoja situācijai tālmācības jomā un pat tikās ar Krievijas Izglītības ministrijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu, cik likumīga un pārbaudīta ir jaunā sistēma.

Sarunā ar Sputnik Latvija Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka Latvijas Krievu savienība atbalsta tālmācības principu, taču kā bērnu papildu izglītības iespēju – pamata nodarbībām tomēr jānotiek pašmāju skolās, dzimtenē. Lieta tāda, ka patlaban tālmācības sistēma Krievijā vēl ir visai jauna, lai arī to piedāvā liels skaits skolu.

Pēc politiķa domām, neviens neaizliedz pārvest bērnu no parastas skolas uz tālmācību Krievijā, taču nevajadzētu to sasteigt – labāk būtu pagaidīt un pavērot situācijas tālāko attīstību.

Tālmācības jautājumu izskata arī Vecāku savienības pārstāve Jūlija Sohina. Viņa pastāstīja, ka pašai ir trīs bērni: viens – bērnudārzā, divi – skolā, un pagaidām viņa vēl nav izšķīrusies pārvest vecākos vienīgi uz tālmācību, lai arī šo iespēju pārdomā. Pie tam viņas paziņu vidū ir vecāki, kuru bērni no septembra vairs nemācās skolās Latvijā – viņi mācās pēc tālmācības principa Krievijas skolās, kas labprāt pieņēmušas dokumentus.

"Pagaidām tā nav masveida parādība Latvijā, drīzāk eksperimentālā "paskatīsimies, kā veiksies", tomēr tendence ir saskatāma, jo ne viena vien ģimene 1.septembrī pārveda bērnus uz Krievijas skolām no Latvijas, kur notiek izglītības reformas," pastāstīja Jūlija Sohina.

Virkne skolu paver virtuālo pasauli

Kad parādījās informācija par tādu apmācības veidu, ierēdņi biedēja vecākus: sak, tā nevar, ja dzīvojat Latvijā, jums bērni jāsūta reālā skolā. Taču patiesībā tā nav. Latvijā nav neviena likuma, kas aizliegtu bērnam mācīties skolā Krievijā.

Vecākiem vienkārši jāiesniedz Latvijas skolas administrācijā izziņa par to, ka bērns uzņemts citā licencētā skolā (vienalga, Eiropā vai Krievijā), un tad ierēdņi pamatoti uzskata, ka tētis un mamma pilda savus pienākumus, dāvājot bērnam iespēju mācīties.

"Lieta ir tāda: lai arī bērns mācās tālmācībā – virtuāli, ar interneta starpniecību, uzturoties mājās, viņu piereģistrē reālā skolā – Krievijā. Tagad kaimiņvalstī ir skolas, kas oficiāli noformējušas tālmācības programmas, pie tam eksāmenus pieņem reāli: vecākiem ar bērniem jābrauc uz Krieviju, piemēram, 9.klases beigās," paskaidroja Sohina.

Ja kādi dienesti Latvijā nolems pārbaudīt vecākus, sak, vai viņu bērns mācās, pietiek tikai uzrādīt izziņu, ka viņš reģistrēts reālā skolā Krievijā. Ja arī ģimene pie tam dzīvo Latvijā... nu, ko lai dara, tā gadās. Pieņemsim, neviens taču neliedz vecākiem regulāri ar Krievijas vīzu izbraukt no Latvijas un atgriezties.

Šajā ziņā likumi Latvijā, maigi sakot, ir nepilnīgi. Paskatieties, cik daudzi aizbraukuši uz to pašu Īriju, bet vēl arvien reģistrēti šeit, un pie tam valsts, pateicoties viņiem, saņem naudu no ES, jo summa tiek sadalīta pa valstīm atbilstoši reālajam iedzīvotāju skaitam.

"No otras puses, mēs taču pagaidām nevaram zināt, kas notiks Latvijā, kad vecāki vienu pēc otra izņems bērnus no vietējām skolām un pārvedīs uz mācībām Krievijā. Domāju, tā vēl nav masveida parādība, un ierēdņi var tam nepievērst īpašu uzmanību," konstatēja Sohina.

Ministre Šuplinska un viņas baisākie murgi

Var saprast vecākus, kuri skatās uz Krievijas pusi, – viņi taču nevēlas, lai bērni saņemtu vāju izglītību Latvijas skolā, ko izkropļojušas dažādākās reformas, tostarp arī tagadējā, kas iznīdē mazākumtautību mācību iestādes. Tagad izglītības ministres Ilgas Šuplinskas lieliskās idejas tikai mudina vecākus pēc iespējas ātrāk iekārtot bērnus Krievijas skolās.

Viena no ministres idejām: gada laikā sagatavot skolotājus, lai tie, pēc viņas vārdiem, būtu "izglītības menedžeri", kuri vienkārši virza bērnus internetā, kur iespējams sameklēt jebkuru informāciju. Tādiem menedžeriem pašiem vajag kārtīgi izstudēt mācību grāmatas, bet pēc tam iepriekš pagūto vielu stāstīt bērniem. Domāju, jūs man piekritīsiet: tikai reta māmiņa pēc tādām Šuplinskas idejām negribēs pārvest bērnu uz skolu Krievijā un pēc iespējas ātrāk.

Vēl viena pārsteidzoša ministres ideja ir kompetenču reforma, kam ministrija jau gatavo visas skolas. Tā paredz, ka būs parastās un tā saucamās elitārās skolas. Pats par sevi saprotams, elitārajās saglabāsies labākās, izmēģinātās vecās izglītības metodikas. Toties parastās būs līdzīgas "publiskajām skolām", kas jau sen ir Rietumos (piemēram, ASV). Vecāki tajās nodod bērnus, lai viņus kāds pieskatītu, bet zināšanas ir tālu aizmugures plānā.

Ne velti Šuplinska bieži tikās ar ASV bijušo vēstnieci Latvijā Nensiju Petitu, kura viņai, šķiet, iefiltrējusi prātā vairākas gaišas idejas, un tās dzinušas asnus auglīgā augsnē. Nav grūti noprast, cik izglītoti būs jaunieši, ar kuriem nodarbosies tikai vienu gadu studējušie pasniedzēji.

Izglītības sistēma, kurā priekšrocību ir vairāk

Jūlija Sohina pastāstīja, ka patlaban nebūt ne visas Krievijas skolas piedāvā tālmācību. Tiesa, redzams, ka iespēja tiek pārdomāta aizvien biežak: gatavojas, izstrādā atbilstošās programmas. Uzdevumu risina arī Krievijas Izglītības ministrija.

Šobrīd vairākas skolas piedāvā tikai nodarbības tālmācībā, taču bērnu pie sevis nereģistrē. Tomēr ir skolas, kas saņēmušas visas nepieciešamās atļaujas. Tās organizē tālmācību bērniem un reģistrē viņus reālajā skolā, ar kuru noslēgts partneru līgums.

"Tālmācība nav bezmakas pakalpojums, un ir atkarīga no liela skaita parametru. Tā maksā 50-200 eiro mēnesī. Protams, privātskolās Latvijā, kur padziļināti māca krievu valodu, viss maksā dārgāk. Tomēr nav zināms, vai bērnam ir labāk mācīties Krievijas skolā no Latvijas. Ir savi plusi un mīnusi," atzīmēja Sohina.

Pirmkārt, vecākiem, kuri piereģistrējuši bērnu tālmācībā Krievijas skolā, pašiem maksimāli jāiedziļinās aapmācības procesā, tas ir loģiski.

Otrkārt, Sohina atgādināja, vecākiem ir jāsaprot, ka skola nozīmē ne tikai grāmatas un burtnīcas, bet arī jaunieša socializāciju. Tiesa, valda viedoklis, ka pašreizējā socializācija skolā ne vienmēr ir laba, drīzāk gan otrādi. Labāk lai bērns socializējas interešu pulciņos, sporta sekcijās un tā tālāk. Šajā jautājumā strīdi ir lieli, tomēr vecākiem, kuru bērns mācās tālmācībā, ir jāizprot un jārisina arī viņa iejušanās sabiedrībā.

Treškārt, KF Izglītības ministrija ir izsniegusi licences skolām tālmācības organizēšanai, taču pie tam nevar atbildēt par izglītības kvalitāti. Kādi būs skolotāji? Tas nav zināms. Krievijā vēl nav valsts tālmācības izglītības programmas...

Tomēr nekādas sūdzības par tālmācību vēl nav saņemtas, lai arī aug vecāku slodze bērna audzināšanas aspektā. Protams, jo vairāk būs pozitīvu atsauksmju, jo biežāk vecāki izņems savu bērnu dokumentus no Latvijas skolām. Taču galvenais tālmācības pluss nav apstrīdams: mācības notiek bērna dzimtajā valodā.

90
Pēc temata
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju
Cik maksā zinātnes granīts? Cik maksā studijas lielākajās augstskolās Krievijā
Latvijas karogs, foto no arhīva

VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana

13
(atjaunots 18:37 03.12.2020)
Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki šodien ieradušies pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva un publicista Vladimira Lindermana.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki organizējuši kratīšanu pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva, informēja žurnālists, portāla IMHOClub galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs. No rīta kratīšana notika arī publicista Vladimira Lindermana mājās, patlaban viņš tiek nopratināts, informēja žurnāliste Alla Berezovska.

"Pie Andreja Jakovļeva un Irinaas Ļitvinovas turpinās kratīšana. Latvijas VDD. Zvanīja viņu dēls Artjoms. Detaļas nezināja. Pagaidām neviens nezina," Aleksejevs uzrakstīja Facebook.

Berezovska informēja, ka Jakovļeva dēls pastāstījis: pēc kratīšanas viņa tēvu plānots vest uz nopratināšanu, pēc tam esot solījuši atlaist. Nekas sīkāk nav zināms. Aleksejeva publikacijas komentētāji izteica pieņēmumu, ka VDD vizīte, iespējams, saistīta ar filmu "Latvijas valsts standarts: krievu – non grata".

Berezovska atzīmēja, ka Andrejs Jakovļevs vienmēr strādājis saskaņā ar Satversmes 100. pantu par vārda un viedokļa brīvību un nekad nav pārkāpis likumus. Viņa ir pārliecināta, ka tā ir vajāšana par atšķirīgu viedokli.

"Jā, protams, tā ir citādi domājoša cilvēka vajāšana – protams, viņš nefilmēja to, kas būtu paticis varasvīriem. Tomēr esmu droša – Andrejs nekad nepieļāva nekādus tiesisko normu pārkāpumus. Viss pārējais ir tikai politiska interpretācija... Kauns! Neprot uzvarēt godīgā žurnālistiskā diskusijā, ķeras pie vardarbīga spiediena metodēm!" viņa pastāstīja Facebook.

"Vienu laiku viņš vadīja portāla "Baltnews.lv" redakciju, taču jau divus gadus tur nestrādā, pat neko nepublicē portālā. Kā redzam, tas neko nenozīmē, ja gestapo ir ieķēries, tik vienkārši neatlaidīs. Citādi vēl, nedod Dievs, kādam radīsies doma, ka viņi neko nedara, samazinās vēl budžetu... Tā pēc Latvijas krievvalodīgo žurnālistu un blogeru Aleksejeva, Lindermana, Gapoņenko, Fileja no pirksta izzīstajām lietām nobriedusi arī Jakovļeva lieta. Vai tagad ir kārtībā, naudiņa ir atpelnīta?" žurnāliste vaicāja.

Profesors Aleksandrs Gapoņenko informēja, ka Jakovļevs viņam nesen pastāstījis: VDD ierosinājis pret viņu lietu par sadarbību ar Krievijas medijiem, taču viņš nav vēlējies šo faktu publiskot.

"Nesen Andrejs man stāstīja, ka VDD ierosinājis pret viņu krimināllietu par to, ka viņš sadarbojies ar Krievijas medijiem. Es ierosināju informēt sabiedrību. Viņš atteicās, jo nejuta, ka būtu vainīgs. Domāja, viss nokārtosies. Nenokārtojās.

Terors pret krievu inteliģenci Latvijā turpinās. Vārda brīvība jau sen kļuvusi par tukšu skaņu. Specdienesti regulē visus politiskos un nepolitiskos procesus valstī," Gapoņenko pastāstīja Facebook.

Vēlāk Alla Berezovska informēja, ka kratīšana notikusi arī pie publicista Vladimira Lindermana, patlaban viņš tiek nopratināts, uz zvaniem neatbild.

Latvijas Krievu savienība ziņoja, ka kratīšanas laikā no Lindermana dzīvokļa izņemtas visas iekārtas.

"Šodien pazīstamā publicista un sabiedriskā darbinieka Vladimira Lindermana dzīvoklī notika kratīšana, izņemtas visas iekārtas – dators, telefons, diski, arī bankas kartes. Pats Vladimirs aizturēts, tagad atrodas nopratināšanā VDD.

Kratīšanas un aizturēšanas iemesli nav zināmi.

Mēs uzskatām, ka tamlīdzīga atkārtota attieksme pret cilvēku, kurš vienkārši pauž savu viedokli, atšķirīgu no valsts uzskatiem, nav pieļaujama," teikts partijas publikācijā Facebook.

13
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests
Pēc temata
Pēc šādas shēmas par spiegu var padarīt ikvienu: Lindermans par spriedumu Burakam
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Nils Ušakovs

"Pūce visu šo laiku meloja": KNAB slēdza lietu par izšķērdību, kuras dēļ nocēla Ušakovu

9
(atjaunots 17:46 03.12.2020)
Pūce zināja, ka 18,4 miljoni pārskaitīti iedzīvotāju braukšanas atvieglojumu segšanai, bet izvēlējās samelot, ka Nils Ušakovs pieļāva izšķērdēšanu, paziņoja bijušais Rīgas mērs; tagad KNAB noskaidrojis patiesību, un ir jāgaida tiesas lēmums Ušakova atstādināšanas lietā.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 20. oktobrī izbeidza kriminālprocesu par iespējamo 18,4 miljonu eiro izšķērdēšanu "Rīgas satiksmē", paziņoja bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs savā Facebook lapā.

Lieta tika ierosināta pēc toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces sūdzības pēc Krimināllikuma 319. panta – amatpersonas bezdarbība, kura novedusi pie smagām sekām. Runa bija par 2017. gada notikumiem, kad Rīgas dome pārskaitīja "Rīgas satiksmei" 18,4 miljonus eiro, norādot maksājuma mērķī ieguldījums uzņēmuma kapitālā.

Pūce ne vien saskatīja tajā izšķērdības pazīmes, bet arī izmantoja šo gadījumu kā ieganstu Ušakova nocelšanai no amata, visur apgalvojot, ka tieši mērs "izšķērdējis 18 miljonus eiro".

Pārbaudes un konsultāciju rezultātā ar neatkarīgajiem ekspertiem KNAB konstatēja, ka nauda patiešām aizgāja "Rīgas satiksmes" zaudējumu segšanai, kas saistīti ar dažādu iedzīvotāju kategoriju braukšanas atvieglojumu segšanu, kā to arī bija apgalvojusi toreizējā domes vadība. Maksājuma mērķis grāmatvedības dokumentos tika norādīts nekorekti, taču pie izšķērdības tas nenoveda.

Pēc Ušakova advokāta Viktora Tihonova apgalvotā, Pūce zinājis, ka runa ir par grāmatvedības pretrunām un nauda tika pārskaitīta iedzīvotāju atvieglojumu segšanai, taču ignorēja šo faktu un paziņoja, ka Ušakovs it kā samazinājis domei piederošo īpašumu.

"Pūce visu šo laiku ir melojis. Tieši tāpat, kā meloja par savu "Rīgas satiksmes" caurlaidi," uzrakstīja Ušakovs, atgādinot par ministra Pūces nesenās demisijas iemeslu.

Tagad Ušakovs sagaida otrās instances tiesas lēmumu par savu sūdzību pret Pūces rīkojumu par Ušakova nocelšanu no mēra amata, kuram jābūt paziņotam janvārī.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 12. novembrī Juris Pūce atkāpās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, atzīstot, ka samelojis par nelikumīgu deputāta caurlaides izmantošanu "Rīgas satiksmes" stāvvietās, uz kuru viņam nav bijis tiesību. Īpašu pikantumu situācijai piešķir tas fakts, ka pats Pūce vairākkārt un skaļi apsūdzēja korupcijā bijušo Rīgas vadību un personīgi Nilu Ušakovu un solīja galvaspilsētai jaunu taisnīgas un godīgas vadības ēru, kad pie varas pilsētā atnāks viņa politiskais spēks.

9
Tagi:
Nils Ušakovs, Juris Pūce, KNAB
Pēc temata
Kā ministru maiņa ietekmēs novadu reformu Latvijā: LPS priekšsēdētāja viedoklis
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Jurists: Pūces liktenis tagad ir tautas rokās