Pensionāre. Foto no arhīva

Saeima atteicās segt pensiju piegādi 80 gadu sasniegušajiem un invalīdiem

76
(atjaunots 17:08 19.09.2019)
"Saskaņas" deputāti piedāvāja norobežot pensionārus vecākus par 80 gadiem un invalīdus no politiķu patvaļas un likumīgi nostiprināt bezmaksas pensiju piegādi šīm grupām.

RĪGA, 19. septembris — Sputnik. 19. septembrī Saeimas deputāti atteicās nodot izskatīšanai komisijā grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kuri nodrošinātu pensiju un pabalstu piegādi Latvijas iedzīvotājiem, kuri vecāki par astoņdesmit gadiem un cilvēkiem ar invaliditāti, rakstīts parlamenta mājaslapā.

Grozījumus ierosināja "Saskaņas" deputāti Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs un Vitālijs Orlovs, pēc tam, kad kļuva zināms, ka nākamajā gadā Latvijas Pasts divreiz palielinās maksu par pensiju piegādi.

Vēlāk Labklājības ministrija tomēr ir atradusi iespēju atrast divus miljonus eiro, lai visiem kompensētu tarifu sadārdzināšanos, bet "Saskaņas" deputāti uzskata, ka ar to nepietiek un jānodrošina bezmaksas pensiju piegāde vismazāk aizsargātajiem saņēmējiem - gadu sasniegušām personām un invalidiem.

Uzstājoties Saeimā, labojumu autors Andrejs Klementjevs paziņoja, ka partija neuzticas labklājības ministres solījumiem, jo agrāk tie nebija izpildīti. Piemēram, ministre solīja, ka minimālā pensiju bāze tiks paaugstināta līdz 99 eiro jau nākamajā gadā, bet tas netiks izdarīts. Nav īstenoti arī solījumi par piemaksu par stāžu līdz 1996. gadam personām, kas pensionējas pēc 2012. gada.

"Tikai solījumi un meli! Tāpēc es nevaru noticēt ministrei un atbalstīt priekšlikumu, ka tikai nākamgad kaut kas tiks kompensēts," sacīja Klementjevs.

Tāpēc viņa partija piedāvā nekompensēt pasta pakalpojumu sadārdzināšanos, bet bez maksas piegādāt pensijas tiem, kuri fiziski nevar nokļūt līdz bankomātam.

"Situācija ir ļoti sarežģīta, jo cilvēki ar kustību traucējumiem un gados vecākie pensionāri daudzos gadījumos paši nevar iziet no mājām un saņemt pensiju. Daļa pensionāru neuzticas bankām, citiem jāmēro pārāk liels attālums līdz pasta nodaļai, laukos pensionāriem dzīvesvietas tuvumā nav bankomātu. Gados vecie cilvēki bieži negrib traucēt bērnus un prasīt palīdzību, daudziem bērni dzīvo ārzemēs, līdz ar to pensiju saņemšana dzīvesvietā ir viņiem vienīgā reālā iespēja," uzsvēra Andrejs Klementjevs.

Viņš atgādināja, ka no paša sākuma neviens negrasās nopelnīt uz Latvijas Pasta pabalstu un pensiju piegādes - pieņemot lēmumu šajā jautājumā deviņdesmito gadu beigās, likumdevēji gribēja mainīt tradīcijas un pamudināt cilvēkus saņemt naudu citādā veidā - bankomātos, internetā.

Deputāts atzīmēja, ka tolaik vēlējās panākt, lai pensionāri būtu mūsdienīgi, tomēr bija skaidrs, ka būs kategorijas, kuras uzticēsies pastniekam un skaidrai naudai.

Politiķis atzīmēja, ka runa ir par kategorijām, kuras nav jāmēģina pārveidot, "modernizēt" - sociāli atbildīgai politikai būtu jāparūpējas par to cilvēku komfortu.

Viņš aicināja sociāli orientētus deputātus atbalstīt labojumus.

Tomēr labklājības ministre, Ramona Petraviča (KPV LV) iebilda deputātam, norādot, ka lēmums par sadārdzināšanās kompensāciju nākamajam gadam jau pieņemts. Turklāt paziņoja, ka, ja apmaksā piegādi I un II grupas invalīdiem un cilvēkiem, kuri vecāki par astoņdesmit gadiem, ir liela varbūtība, ka adresātu skaits strauji pieaugs, bet Labklājības ministrijas budžets nav tik liels, lai segtu piegādes izmaksas, turklāt tika atrasts labākais risinājums - kompensēt sadārdzinājumu visiem, kuri izvēlējušies šādu pakalpojumu.

Rezultātā grozījumus atbalstīja tikai opozīcijas deputāti: "Saskaņas" frakcija un ZZS, kā arī neatkarīgie deputāti, kopā 34 cilvēki. Pret nobalsoja 55 koalīcijas deputāti.

76
Pēc temata
Kas saņems naudu: valdība apspriedīs budžeta prioritātes
Tauta stiepjas pēc bruģakmeņa: vai Latvijā būs sprādziens sociālās netaisnības dēļ
Varasiestādes izrādīs iecietību pret Latvijas trūcīgajiem iedzīvotājiem
Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Izmeta no slimnīcas uz ielas: stāsts par Ogres priestera aiziešanu viņsaulē

21
(atjaunots 13:29 06.08.2020)
Priesteris no Ogres novada apciemojis tuvinieku Rīgā un miris, lai arī neatliekamā palīdzība atbraukusi divas reizes un vienu reizi viņš pat nogādāts Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pieņemšanas nodaļā.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Par 87 gadus vecā katoļu priestera pēdējām dzīves dienām pastāstīja Romas katoļu baznīcas priesteris Ilmārs Tolstovs.

"Šo liecību raksta prāvesta Gregora Ķibuļa tuvs radinieks, kura vārdu un uzvārdu paturēšu neatklātu. Viņš lūdza mani, lai es šo problēmu mazliet aktualizēju. Pilnībā saprotu ārstus, medicīnas sistēmu pazīstu labi, jo ilgus gadus esmu kalpojis dažādās Rīgas slimnīcās, arī šobrīd kalpoju RAKUS Tuberkulozes un Plaušu centrā kā apkalpojošais priesteris kapelānes vadībā. Saprotu arī COVID-19 situāciju. Tomēr..." ar kristietisku samierināšanos un pazemību stāsta ievadā raksta Ilmārs Tolstovs savā blogā.

Ratiņos zem atklātas debess

Mirušā priestera tuvinieks stāsta, ka prāvests Gregors Ķibulis atbraucis pie viņa uz Rīgu 22.jūlijā ap plkst. 11.00. Pāris stundas vēlāk viņam piezvanījis Ogres prāvests Bojārs un jautājis, kur viņš ir un kāpēc nav rekolekcijās (garīgie vingrinājumi katram priesterim, obligāti reizi gadā).

Izrādījies, ka pr. Gregors bija aizmirsis par rekolekcijām un bija ļoti satraukts par to. Radinieks aizvedis viņu uz garīgajiem vingrinājumiem un pats atgriezies Rīgā. Dažas stundas vēlāk Gregors piezvanījis tuvinieka dzīvesbiedrei un pastāstījis, ka jūtas slikti un viņš guļ savā istabā. Sieviete ieteikusi priesterim izsaukt NMPD un pēc tam paziņot, uz kādu slimnīcu viņu vedīšot. Noskaidrojies, ka priesteris nogādāts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

"Pats arī devos uz P.Stradiņa slimnīcu, lai saprastu, kas notiks ar viņu un kurā nodaļā viņu ievietos. Aizbraucot uz slimnīcu, pr. Gregors gulēja uz pārvietojamās gultas uzņemšanas nodaļā, viņam ļoti sāpēja vēders, sūdzējās par sliktu dūšu, nepatīkamām atraugām un sāpēm mugurā ap nieru apvidu," stāsta tuvinieks.

"Medicīnas personāls nesteidzīgi kārtoja savas lietas, printēja papīrus, tā vietā, lai operatīvi noreaģētu uz ar akūtām sāpēm ievesto priesteri. Galu galā viņš taču tika atvests ar ātro palīdzību. Pēc kāda laika viņu paņēma, lai vestu uz izmeklējumiem un noņemtu analīzes. Man neviens nevēlējās pateikt, kur viņu vedīs, atteicās, kaut ko sīkāk paskaidrot, sakot, ka tā ir datu aizsardzība. Medicīnas personāls laikam uzskatīja, ka priesterim radinieku nav un mani ignorēja. pr. Gregors teica, lai braucu mājās, ka viņš vēlāk piezvanīs, lai pateiktu, kurā nodaļā viņu ielika," viņš atcerējās.

Taču jau pēc pāris stundām priesteris piezvanījis un teicis, ka viņu var vest mājās – viņu izraksta no slimnīcas.

"Es ar sievu nespēju noticēt, kā tas ir iespējams. Aizbraucu uz slimnīcu un pr. Gregors jau pārvietojamos ratiņos bija izstumts ārā no slimnīcas un gaidīja mani zem atklātas debess. Nespēju noticēt, ka šādi var izrīkoties ar cilvēku, kuram ir sāpes. Laimīgā kārtā nelija lietus, citādi viņš vēl klāt pie visa būtu samircis," vīrietis bija šausmās.

Ierodoties mājās, sirmgalvis atkal sūdzējās par slikto pašsajūtu, sakot, ka viņam ir auksti, ļoti sāp viss vēders un mugura nieru apvidū, ir slikta dūša un augsts asinsspiediens. Viņš negribēja neko ēst, uzreiz gāja uz savu istabu. Tuvinieks atminējās, ka viņam bija palikuši pretsāpju plāksteri, kuru sastāvā ir morfijs. Vienu no tiem viņš pielīmējis slimajam. Uz kādu laiku viņam patiešām kļuva vieglāk.

Miris ārstu rokās

"Mūs abus ar sieviņu izbrīnīja tas, ka pr. Gregoru no slimnīcas izrakstīja ar visām adatām rokās. Viņam bija sadurtas melnas abu roku vēnas un abās rokās atstātas adatas no sistēmas," atcerējās autors.

"Nākošās dienas rītā viņam sāpes bija mazinājušās un viņš neatteicās no vieglām brokastīm. Arī asinsspiediens bija normas robežās. Mana sieviņa vairākkārt centās sazvanīt pr. Gregora ģimenes ārsti, taču neveiksmīgi. Viņš izteica varbūtību, ka iespējams viņa ir atvaļinājumā un medmāsa ir tikai pāris stundas no rīta," turpināja stāstu priestera radinieks.

Pēcpusdienā viņam atkal kļuva sliktāk, viņš sāka sūdzēties par spēcīgām sāpēm vēderā, palūdza viņam atnest Borjomi ūdeni. Redzot, ka sirmgalvis smagāk elpo, tuvinieki atkal izsauca ātro palīdzību. Ātrā palīdzība bija nesteidzīga, lēnām uztaisīja kardiogrammu, teica, ka ir "mirgošana", tāpēc uz slimnīcu varētu neaizvest.

"Es teicu, lai dara kaut ko, vai tad neredz, ka viņam ir slikti. Ātrās palīdzības feldšere palūdza viņam atbrīvot roku, sakot, ka vajag iešpricēt. Ātrās palīdzības ārsts pateica man, lai izeju ārā no istabas. Nezinu, cik laika pagāja, taču man likās, ka ļoti ilgi viņi ir ar pr. Gregoru, tāpēc nolēmu iet iekšā istabā. Paverot istabas durvis redzēju, ka viņš ir noguldīts zemē uz grīdas un ātrās palīdzības ārsts viņu elpina. Pamanot mani, ārsts uz mani sakliedza un nolamāja, sakot, ko es atļaujos, lai tūlīt pat eju ārā no istabas un nenāku iekšā. Pēc kāda laika ārsts iznāca no istabas sakot, ka viņi darīja ko varēja, taču pr. Gregoru glābt neizdevās, viņš ir miris," vīrietis turpināja stāstu.

Tagad Gregora Ķibuļa tuvinieks nespēj aptvert, kā tas nācies, ka priesteris miris tik pēkšņi, kāpēc viņam nepateica, ko plāno injicēt, kāpēc ievajadzējās mākslīgā elpināšana un ko nozīmē "mirgošana", ja priesterim bija aritmija un viņš ar to "sadzīvoja" ar zāļu palīdzību.

"Nezinu, vai šeit ko varēs panākt, taču ārstu attieksme kopumā ir ārpus jebkuras kritikas. Kā var slimnīcā ignorēt ar ātro palīdzību ievestu cilvēku, kurš cieš spēcīgas akūtas sāpes, kāpēc tuviniekam atsakās sniegt jebkādu informāciju, aizbildinoties ar datu aizsardzību, kā var pēc pāris stundām izrakstīt no slimnīcas cilvēku ar akūtām sāpēm nemaz neievietojot to nodaļā, neatstājot slimnīcā uz novērošanu. Ar kādām tiesībām ātrās palīdzības ārsts var lamāt tuvinieku, izdzīt no istabas savā paša mājā, kāpēc ātrās palīdzības personāls nerunā cilvēkiem saprotamā valodā……….šie visi ir jautājumi uz kuriem nav atbilžu," secināja bloga autors.

Rakstam pievienoti divi dokumenti, arī izraksts no Stradiņa slimnīcas, kurā norādīts: pacientam konstatēta vēdera aortas aneirisma un hipertoniskā krīze, ko ātrās palīdzības mediķi esot pārvarējuši.

21
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, veselība, Latvija
Pēc temata
Vadāja turpu-šurpu un pārbaudīja COVID-19: paciente nomira, nesagaidot MPV
"Latviski nesaprot": ārsts ir šokēts – pacients ar galvas traumu nerunā latviski
Ja naktī nav pacientu, nebūs ārstu: Veselības ministrija izdomājusi jaunu slimnīcu reformu
Airbus A220-300, airBaltic

Ja atcelts reiss uz Maskavu, lidojiet uz Rodosu: airBaltic jaunie noteikumi

13
(atjaunots 09:38 06.08.2020)
Pasažieri, kuru reisus airBaltic atcēlusi mazāk nekā 14 dienu laikā pirms ieplānotā lidojuma Covid-19 izplatības ierobežošanai pieņemto noteikumu dēļ, var bez maksas nomainīt biļetes pret citu reisu un citu datumu.

RĪGA, 6. augusts Sputnik. Latvijas aviokompānija "аirBaltic" ieviesusi jaunus noteikumus: pasažieriem, kuru reisi atcelti mazāk nekā divas nedēļas pirms ieplānotā brauciena ierobežojumu grozījumu rezultātā, tagad ir iespēja nomainīt lidojuma mērķi, vēsta pārvadātājs savā vietnē.

Rezervēt biļetes citam reisam un datumam iespējams bez papildu piemaksas. Jauno lidojuma datumu uz jauno mērķi jāizvēlas laika posmā līdz 2020. gada 31. decembrim. Noteikumi būs spēkā līdz 2020. gada 30. septembrim.

Jūlijā Eiropas Savienība atvēra ārējās robežas ar vairākām valstīm. Šis saraksts divas reizes pārskatīts, un patlaban tajā ir 12 valstis: Austrālija, Kanāda, Gruzija, Japāna, Maroka, Jaunzēlande, Ruanda, Dienvidkoreja, Taizeme, Tunija, Urugvaja, kā arī Ķīna – ar noteikumu, ka tiek apstiprināta savstarpēja robežu atvēršana.

Atvērtas ir arī ES iekšējās robežas.

Latvijā 14 dienas ilga pašizolācija jāievēro pilsoņiem, kuri atgriezušies no Austrijas, Andoras, Beļģijas, Bulgārijas, Spānijas, Luksemburgas, Maltas, Monako, Portugāles, Rumānijas, Francijas, Horvātijas, Čehijas, Zviedrijas un Šveices, kā arī visiem, kuri šķērsojuši minētās valstis tranzītā.

13
Tagi:
aviosatiksme, karantīna, koronavīruss, airBaltic
Pēc temata
Reisus no Rīgas uz Tbilisi airBaltic atsāks no 5. augusta
Sliktāk, nekā šķiet: eksperti atklāj patiesību par avioceļojumu atjaunošanu
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Lielākais aviopārvadātājs Eiropā atsāk reisus no Rīgas
Krievijas vēstniecība

Krievijas vēstniecība ASV komentēja Valsts departamenta pārskatu par "propagandu"

0
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
ASV Valsts departaments publicējis pārskatu "Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēmas pamati", kurā propagandisu starpā minēti Sputnik, RIA Novosti, RT, Pirmais kanāls un "Rossija 24".

RĪGA, 6. augusts — Sputnik. Valsts departamenta pārskats par "Krievijas propagandu" nācis klajā ar mērķi "noslāpēt" Maskavas ierosinājumus atjaunot sadarbību ar ASV, norādīja Krievijas vēstniecība Vašingtonā, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ASV Valsts departaments publicējis pārskatu "Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēmas pamati". Cita starpā minēti tādi "piemēri", kā rakstu virsraksti, ko publicē Sputnik, RIA Novosti, RT, Pirmais kanāls, "Rossija 24" un citi. Par dezinformāciju, piemēram, nosaukta RIA Novosti publikācija "(Lielbritānijas premjerministram) Džonsonam tiks veikta plaušu mākslīga ventilācija". Nekādi pierādījumi tam, ka tā būtu dezinformācija, nav sniegti. 

Diplomātiskā misija ieteica Krievijas un ārvalstu medijiem, kuri "uzdrošinājušies kritizēt ASV", paturēt prātā, ka tie "var un gandrīz noteikti kļūs par rūpīgas izpētes objektiem", bet mediju resursiem amerikāņu sociālajos tīklos draud bloķēšana bez iemeslu skaidrojuma.

Vēstniecība norādīja, ka Valsts departamentam "ārkārtīgi nepatīk alternatīvu informācijas avotu pastāvēšana". To diskreditācijai, atzīmēja diplomātiskā misija, tiek izmantoti vērā ņemami resursi.

"Jebkura balss, kas iebilst Vašingtonai, tiek pasludināta par "dezinformāciju Kremļa un Krievijas specdienestu kalpībā"," norādīja diplomāti komentārā, ko publicēja savā lapā Facebook.

Vēstniecība minēja pārskata autoru absurdo apgalvojumu piemērus. Cita starpā, par "oficiālajām valdības komunikācijām" ASV ārpolitikas resurss uzskata Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderi Vladimiru Žirinovski un privāto radiostaciju "Govorit Moskva".

"Ja tā ir visas konstrukcijas virsotne, ko amerikāņu kolēģi tik rūpīgi būvējuši, tā vairāk atgādina kāršu namiņu," Valsts departamenta pārskatu raksturoja diplomāti.

ASV Valsts departaments pieprasījis 138 miljonus dolāru no budžeta 2021. gadā "pretdarbībai Krievijas dezinformācijai un propagandai". Krievijas Ārlietu ministrija un Kremlis jau vairākkārt atspēkojuši pārmetumus par dezinformāciju.

ASV izveidota valsts aģentūra ārvalstu retranslācijas lietās – "Amerikas balss" un radio "Brīvība/Brīvā Eiropa" mātes struktūra, ko Krievijas Tieslietu ministrija iekļāva ārvalstu aģentu sarakstā līdz ar citiem medijiem. Organizācija, kas 1994. gadā ieguva nosaukumu "Translācijas lietu pārvaldnieku padome" (BBG), 2018. gadā tika pārdēvēta par ASV Globālo mediju aģentūru (USAGM). Tās ietvaros top teleprogrammas, tomēr gandrīz vienīgi translācijai internetā. Aģentūra finansējumu saņem no ASV budžeta, 2017. gadā tās izdevumi sasniedza 748 miljonus dolāru.

0
Tagi:
propaganda, ASV Valsts departaments, Krievijas vēstniecība, ASV
Pēc temata
Pozners: Baltijā bloķē Krievijas medijus, jo baidās no tiem
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas