Meitene

Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita

845
(atjaunots 10:06 19.09.2019)
Visaugstākie pašnāvības rādītāji tiek novēroti valstīs ar augstu ienākumu līmeni, kur jauniešu vidū pašnāvība ieņem otro vietu starp izplatītākajiem nāves gadījumu iemesliem.

RĪGA, 19. septembris — Sputnik. Ik pēc 40 sekundēm pasaulē notiek kārtējā pašnāvība. Kopumā gada laikā gandrīz 800 tūkstoši cilvēku noslēdz rēķinus ar dzīvi. Tādi ir jaunā ziņojuma dati, kas tika publicēts 10. septembrī – Pasaules pašnāvību novēršanas dienā. Lai gan Latvija, par laimi, nav iekļuvusi bēdīgā 10 valstu topā, kur šāds nāves veids ir visizplatītākais, šī problēma arī mums ir aktuālā, raksta laikraksts "Segodņa".

Nāvējošie ienākumi

"Visaugstākie pašnāvību rādītāji tiek atzīmēti valstīs ar augstu ienākumu līmeni, kur jauniešu vidū pašnāvība ieņem otro vietu starp izplatītākajiem nāves gadījumu iemesliem," ziņo PVO.

Globālais pēc vecuma standartizētais pašnāvību rādītājs 2016. gadā bija 10,5 uz 100 tūkstošiem cilvēku. Līdz ar to pašnāvību izplatības rādītāji bija no 5 līdz vairāk nekā 30 uz nekā 100 tūkstošiem cilvēku.

Lai gan kvantitatīvajā izteiksmē 79% pašnāvību visā pasaulē notiek zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs, relatīvais rādītājs tomēr ir augstāks valstīs ar augstu ienākumu līmeni - 11,5 par 100 tūkstošiem cilvēku. Valstīs ar augstu ienākumu līmeni vīrieši pastrādā pašnāvību gandrīz trīs reizes biežāk nekā sievietes, savukārt zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs rādītāji abās pusēs ir aptuveni vienādi.

15 –29 gadus vecu jauniešu vidū pašnāvība ir otrs galvenais nāves cēlonis pēc bojāejas CSN. 15 –19 gadus vecu pusaudžu grupā pašnāvība ir otrais nāves cēlonis meiteņu vidū (pēc grūtniecības un dzemdību komplikācijām) un trešais nāves cēlonis jauniešu vidū (pēc CSN un interpersonālas vardarbības).

Austrumeiropa izcēlās

Visaugstākais pašnāvību skaits 2016. gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ar vidējā vecuma korekciju, pēc PVO datiem izrādījās Gajānā – 30,2 gadījumi. Tai seko Lesoto (28,9), Krievija (26,5), Lietuva (25,6), Kazahstāna (22,8), Ekvatoriālā Gvineja (22), Baltkrievija (21,4), Dienvidkoreja (20,2), Uganda (20).

Lai gan Latvija nav nonākusi šajā bēdīgajā sarakstā, tas nenozīmē, ka šeit viss ir kārtībā. Saskaņā ar tās pašas PVO datiem, pašnāvību skaita līmenis vīriešu vidū Latvijā ir 31 gadījums uz 100 tūkstošiem cilvēku. Sieviešu vidū - tikai 5,1.

Lietuvā — 47,5 gadījumi, Kazahstānā — 40,1, Baltkrievijā — 39,3, Ukrainā — 34,5, Igaunijā — 25,6. Atkārtosim - runa ir par vīriešiem.

Kopumā Austrumeiropa pasaulē izcēlās ne visai pozitīvi. Vīriešu pašnāvību līmenis ir augsts arī Polijā (23,9 gadījumi), Ungārijā (22,2), Slovākijā (18,4), Čehijā (17,2).

Arī Rietumeiropā ir daudz pašnāvību. Šeit izcēlās Beļģija (22,2), Somija (20,8), Francija (17,9 gadījumi), Īrija (17,6), Zviedrija (15,8).

Augsts vīriešu pašnāvību līmenis ir arī ASV – 21,1 gadījums uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

"Sievietes sevi nogalina biežāk nekā vīrieši tikai piecās pasaules valstīs: Bangladešā, Ķīnā, Lesoto, Marokā un Mjanmā," PVO datus komentē BBC. Var pieņemt, ka tieši šajās valstīs sievietēm ir "jautrākā" dzīve.

Apdraudētā jaunatne

Vairāk nekā pusi no pašnāvībām izdara cilvēki vecumā līdz 45 gadiem.

Jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 30 gadiem šis ir otrais visizplatītākais nāves cēlonis pēc CSN. Tā apsteidz vardarbīgu nāvi - proti, sevi nogalina vairāk jaunu vīriešu un sieviešu, nekā gāja bojā teroraktu, karadarbību un jebkādu citu konfliktu rezultātā, ieskaitot kriminālās un sadzīves slepkavības.

Pie tam kopumā pašnāvību līmenis visā pasaulē joprojām palēnām samazinās (izņemot Ziemeļameriku un Dienvidameriku). Visstraujāk tas notiek Eiropā, kur kopš 2000. gada pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir krities vairāk nekā par ceturtdaļu.

Pēc Eurostat datiem par 2015. gadu, Latvijas Republika ar tās 19 pašnāvībām uz 100 tūkstošiem cilvēku, ES ieņēma trešo vietu. Pirmajā ierindojās Lietuva ar 30 gadījumiem. Otrajā - Slovēnija - 20. Igaunija ar 15 gadījumiem ieņēma septīto vieta.

Vismazāk pašnāvību notiek Kiprā (4 gadījumi), Grieķijā (4), Itālijā (6). Vidēji ES ir 10 tūkstoši pašnāvības gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Ko var paveikt?

Latvijā izplatītākais pašnāvības veids ir pakāršanās – 80%. Retāk izmanto šaujamieročus (6%) vai nolēca no liela augstuma (4%).

Pasaulē visizplatītākie pašnāvības veidi ir pakāršanās, noindēšanās ar pesticīdiem un pašnāvība ar šaujamieroču pielietošanu.

PVO uzskata, ka pašnāvību skaitu var būtiski samazināt, ierobežojot piekļuvi pašnāvības līdzekļiem. "Pasākums ar lielāko potenciālu pašnāvību samazināšanai ir pesticīdu ierobežošana, daudzi no kuriem tiek izmantoti kā pašnāvības izdarīšanas rīks.

Daudzu pesticīdu augstās toksicitātes dēļ pašnāvības mēģinājumi bieži beidzas ar letālu iznākumu, īpaši situācijās, kad nav pretindes vai ārstniecības iestādes tuvumā," raksta PVO.

Piemēram, Šrilankā pesticīdu aizlieguma ieviešana noveda pie pašnāvību skaita samazināšanās par 70% un ļāva saglabāt dzīvību 93 tūkstošiem cilvēku laikā no 1995. līdz 2015. gadam. Korejas Republikā, kur 2000. gados pārsvarā pašnāvībai tika izmantota noindēšanās ar parakvatu, aizlieguma ieviešana šim herbicīdam noveda pie pašnāvību skaita samazināšanās divas reizes.

Bet diez vai šī pieredze ir piemērojama Latvijai. Ierobežot piekļuvi virvei nereāli.

Latvijas eksperti apgalvo, ka 80% gadījumu cilvēks pats signalizē par vēlmi aiziet no dzīves: runā par nāvi un vēlmi nomirt; par sevi kā par nastu citiem; meklē informāciju par iespējamām pašnāvību metodēm; izjūt nolemtību, bezspēcību; pārmērīgi lieto alkoholu un narkotikas; viņam ir novērojamas pārmaiņas pārtikas un miega paradumos.

tāpat par cilvēka tieksmi uz pašnāvību, var signalizēt: spilgti izteiktas garastāvokļa svārstības; pēkšņa prieka, laimes un miera sajūta pēc ilgstoša depresijas perioda; intereses zudums par lietām, kas agrāk bija svarīgas; negaidīti zvani, tikšanās, atvadas un atvainošanās; pēkšņa personisku lietu sakārtošana; savu mīļāko lietu pārdošana vai dāvināšana.

845
Birojs, foto no arhīva

Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji

16
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.

Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs

Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?

Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.

Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."

LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.

Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".

LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.

Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.

16
Tagi:
mediji, Latvija, Uzņēmēji, Baltkrievija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kādēļ Lietuvai būs grūti pārvilināt baltkrievu IT speciālistus
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Vecrīgas panorāma, foto no arhīva

Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?

32
(atjaunots 12:42 18.04.2021)
Latvijā palicis tik vien tautas, cik pēdējo reizi bija reģistrēts pēc Otrā pasaules kara beigām. Demogrāfi prognozē katastrofu.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis tiktāl, ka demogrāfi situāciju salīdzina ar cilvēku skaitu pēc Otrā pasaules kara drausmīgajiem notikumiem. 2021. gada februāra sākumā valstī dzīvojuši 1 891 300 cilvēku, raksta Press.lv.

Demogrāfu prognozes ir drūmas – katru dienu Latvijā kļūst par 47 cilvēkiem mazāk. Perspektīvas nav nekādas iepriecinošās. Eksperti aplēsuši, ka tādos tempos līdz 2103. gadam valstī nepaliks neviena.

Patiesībā tas nemaz nav tik ilgs laiks. Vai tiešām nepaies ne gadsimts, un latviešu valoda nevienam vairs nebūs vajadzīga?

Eksperti atzīmēja, ka demogrāfijas uzplaukums Rīgā bija vērojams 1990. gadā, kad valstī dzīvoja 2 668 140 cilvēki.

2021. gadā Latvijā gaidāma iedzīvotāju skaitīšana. Pēdējā bija pirms 10 gadiem – toreiz speciālisti apstaigāja mājas un aptaujāja ar interneta starpniecību. Tagad iedzīvotājus saskaitīs saskaņā ar 40 dažādiem datora reģistriem, kas ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras utt. rīcībā.

Tautas skaitīšana Latvijā

Pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarīgās Latvijas Republikas dibināšanas notika 1920. gada 14. jūnijā. Tolaik Latvijā dzīvoja 1 596 131 cilvēks.

Pēc tam tautas skaitīšanas notika reizi piecos gados -1925., 1930. un 1935. gadā. Savukārt 1943. gadā vācu okupācijas režīms organizēja savu skaitīšanu, taču oficiālā statistika šos rezultātus neatzīst, jo tie neietvēra karavīrus, karagūstekņus un ebrejus.
Pēc Otrā pasaules kara tautas skaitīšana PSRS republikās notika 1959., 1970., 1979. un 1989. gg. To gaitā saņemtie dati pārsvarā tika izmantoti plānošanas vajadzībām.

Pēc neatkarības atjaunošanas tautas skaitīšana Latvijā organizēta divas reizes – 2000. un 2011. gadā. Iedzīvotāju skaita aprēķināšanai 2011. gadā tika izmantota jauna tehnoloģija – iedzīvotājiem tika dota iespēja aizpildīt anketas internetā.

32
Tagi:
demogrāfija, Latvija
Pēc temata
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

0
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

0
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu