Meitene

Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita

811
(atjaunots 10:06 19.09.2019)
Visaugstākie pašnāvības rādītāji tiek novēroti valstīs ar augstu ienākumu līmeni, kur jauniešu vidū pašnāvība ieņem otro vietu starp izplatītākajiem nāves gadījumu iemesliem.

RĪGA, 19. septembris — Sputnik. Ik pēc 40 sekundēm pasaulē notiek kārtējā pašnāvība. Kopumā gada laikā gandrīz 800 tūkstoši cilvēku noslēdz rēķinus ar dzīvi. Tādi ir jaunā ziņojuma dati, kas tika publicēts 10. septembrī – Pasaules pašnāvību novēršanas dienā. Lai gan Latvija, par laimi, nav iekļuvusi bēdīgā 10 valstu topā, kur šāds nāves veids ir visizplatītākais, šī problēma arī mums ir aktuālā, raksta laikraksts "Segodņa".

Nāvējošie ienākumi

"Visaugstākie pašnāvību rādītāji tiek atzīmēti valstīs ar augstu ienākumu līmeni, kur jauniešu vidū pašnāvība ieņem otro vietu starp izplatītākajiem nāves gadījumu iemesliem," ziņo PVO.

Globālais pēc vecuma standartizētais pašnāvību rādītājs 2016. gadā bija 10,5 uz 100 tūkstošiem cilvēku. Līdz ar to pašnāvību izplatības rādītāji bija no 5 līdz vairāk nekā 30 uz nekā 100 tūkstošiem cilvēku.

Lai gan kvantitatīvajā izteiksmē 79% pašnāvību visā pasaulē notiek zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs, relatīvais rādītājs tomēr ir augstāks valstīs ar augstu ienākumu līmeni - 11,5 par 100 tūkstošiem cilvēku. Valstīs ar augstu ienākumu līmeni vīrieši pastrādā pašnāvību gandrīz trīs reizes biežāk nekā sievietes, savukārt zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs rādītāji abās pusēs ir aptuveni vienādi.

15 –29 gadus vecu jauniešu vidū pašnāvība ir otrs galvenais nāves cēlonis pēc bojāejas CSN. 15 –19 gadus vecu pusaudžu grupā pašnāvība ir otrais nāves cēlonis meiteņu vidū (pēc grūtniecības un dzemdību komplikācijām) un trešais nāves cēlonis jauniešu vidū (pēc CSN un interpersonālas vardarbības).

Austrumeiropa izcēlās

Visaugstākais pašnāvību skaits 2016. gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ar vidējā vecuma korekciju, pēc PVO datiem izrādījās Gajānā – 30,2 gadījumi. Tai seko Lesoto (28,9), Krievija (26,5), Lietuva (25,6), Kazahstāna (22,8), Ekvatoriālā Gvineja (22), Baltkrievija (21,4), Dienvidkoreja (20,2), Uganda (20).

Lai gan Latvija nav nonākusi šajā bēdīgajā sarakstā, tas nenozīmē, ka šeit viss ir kārtībā. Saskaņā ar tās pašas PVO datiem, pašnāvību skaita līmenis vīriešu vidū Latvijā ir 31 gadījums uz 100 tūkstošiem cilvēku. Sieviešu vidū - tikai 5,1.

Lietuvā — 47,5 gadījumi, Kazahstānā — 40,1, Baltkrievijā — 39,3, Ukrainā — 34,5, Igaunijā — 25,6. Atkārtosim - runa ir par vīriešiem.

Kopumā Austrumeiropa pasaulē izcēlās ne visai pozitīvi. Vīriešu pašnāvību līmenis ir augsts arī Polijā (23,9 gadījumi), Ungārijā (22,2), Slovākijā (18,4), Čehijā (17,2).

Arī Rietumeiropā ir daudz pašnāvību. Šeit izcēlās Beļģija (22,2), Somija (20,8), Francija (17,9 gadījumi), Īrija (17,6), Zviedrija (15,8).

Augsts vīriešu pašnāvību līmenis ir arī ASV – 21,1 gadījums uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

"Sievietes sevi nogalina biežāk nekā vīrieši tikai piecās pasaules valstīs: Bangladešā, Ķīnā, Lesoto, Marokā un Mjanmā," PVO datus komentē BBC. Var pieņemt, ka tieši šajās valstīs sievietēm ir "jautrākā" dzīve.

Apdraudētā jaunatne

Vairāk nekā pusi no pašnāvībām izdara cilvēki vecumā līdz 45 gadiem.

Jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 30 gadiem šis ir otrais visizplatītākais nāves cēlonis pēc CSN. Tā apsteidz vardarbīgu nāvi - proti, sevi nogalina vairāk jaunu vīriešu un sieviešu, nekā gāja bojā teroraktu, karadarbību un jebkādu citu konfliktu rezultātā, ieskaitot kriminālās un sadzīves slepkavības.

Pie tam kopumā pašnāvību līmenis visā pasaulē joprojām palēnām samazinās (izņemot Ziemeļameriku un Dienvidameriku). Visstraujāk tas notiek Eiropā, kur kopš 2000. gada pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir krities vairāk nekā par ceturtdaļu.

Pēc Eurostat datiem par 2015. gadu, Latvijas Republika ar tās 19 pašnāvībām uz 100 tūkstošiem cilvēku, ES ieņēma trešo vietu. Pirmajā ierindojās Lietuva ar 30 gadījumiem. Otrajā - Slovēnija - 20. Igaunija ar 15 gadījumiem ieņēma septīto vieta.

Vismazāk pašnāvību notiek Kiprā (4 gadījumi), Grieķijā (4), Itālijā (6). Vidēji ES ir 10 tūkstoši pašnāvības gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Ko var paveikt?

Latvijā izplatītākais pašnāvības veids ir pakāršanās – 80%. Retāk izmanto šaujamieročus (6%) vai nolēca no liela augstuma (4%).

Pasaulē visizplatītākie pašnāvības veidi ir pakāršanās, noindēšanās ar pesticīdiem un pašnāvība ar šaujamieroču pielietošanu.

PVO uzskata, ka pašnāvību skaitu var būtiski samazināt, ierobežojot piekļuvi pašnāvības līdzekļiem. "Pasākums ar lielāko potenciālu pašnāvību samazināšanai ir pesticīdu ierobežošana, daudzi no kuriem tiek izmantoti kā pašnāvības izdarīšanas rīks.

Daudzu pesticīdu augstās toksicitātes dēļ pašnāvības mēģinājumi bieži beidzas ar letālu iznākumu, īpaši situācijās, kad nav pretindes vai ārstniecības iestādes tuvumā," raksta PVO.

Piemēram, Šrilankā pesticīdu aizlieguma ieviešana noveda pie pašnāvību skaita samazināšanās par 70% un ļāva saglabāt dzīvību 93 tūkstošiem cilvēku laikā no 1995. līdz 2015. gadam. Korejas Republikā, kur 2000. gados pārsvarā pašnāvībai tika izmantota noindēšanās ar parakvatu, aizlieguma ieviešana šim herbicīdam noveda pie pašnāvību skaita samazināšanās divas reizes.

Bet diez vai šī pieredze ir piemērojama Latvijai. Ierobežot piekļuvi virvei nereāli.

Latvijas eksperti apgalvo, ka 80% gadījumu cilvēks pats signalizē par vēlmi aiziet no dzīves: runā par nāvi un vēlmi nomirt; par sevi kā par nastu citiem; meklē informāciju par iespējamām pašnāvību metodēm; izjūt nolemtību, bezspēcību; pārmērīgi lieto alkoholu un narkotikas; viņam ir novērojamas pārmaiņas pārtikas un miega paradumos.

tāpat par cilvēka tieksmi uz pašnāvību, var signalizēt: spilgti izteiktas garastāvokļa svārstības; pēkšņa prieka, laimes un miera sajūta pēc ilgstoša depresijas perioda; intereses zudums par lietām, kas agrāk bija svarīgas; negaidīti zvani, tikšanās, atvadas un atvainošanās; pēkšņa personisku lietu sakārtošana; savu mīļāko lietu pārdošana vai dāvināšana.

811

Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs

9
(atjaunots 07:59 26.02.2021)
Veikali ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, kam bija plānots ļaut pārdot visu savu sortimentu, tomēr neatsāks darbu 1. martā.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atlikusi lēmumu par veikalu iespējamu atvēršanu no 1. marta. Pagaidām tirdzniecības paplašināšana atlikta par nedēļu.

Ministru kabineta sēdē otrdien pieņemts konceptuāls lēmums par to, ka no 1. marta ar paaugstinātiem drošības padākumiem varēs strādāt visi veikali, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus, un tiem būs ļauts pārdot visu savas produkcijas sortimentu.

Tomēr nākamo divu dienu laikā parādījās korekcijas. Vispirms mediķi (ar veselības ministru priekšgalā) pauda bažas par iespējamu trešo koronavīrusa vilni, pēc tam prezidents piezīmēja: ja pieņemto atvieglojumu rezultātā infekcijas gadījumu skaits atkal pieaugs, ministriem nāksies uzņemties politisku atbildību.

Galu galā ceturtdienas sēdē tika nolemts: tagad nav piemērotākais laiks drošības pasākumu liberalizācijai un veikalu atvēršanai. Šādu viedokli pauda gan premjerministrs Krišjānis Kariņš, gan veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs piedāvāja operatīvās pārvaldes valdības grupai sagatavot kritērijus, kuru ievērošanas gadījumā veikali gūs iespēju strādāt. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē visai emocionāli konstatēja, ka valdība ar tādiem soļiem raida nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai. Turklāt, iekšlietu ministrs atzīmēja, atverot mazos veikalus, cilvēki mazākos pulkos dotos pēc pirkumiem uz lielveikaliem (kam patlaban ļauts strādāt), samazinātos rindas, kurās cilvēki dažkārt neievēro paredzēto distanci.

Patlaban valdība izskata Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, kas paredz atļauju mazajiem veikaliem strādāt no 9. marta, nevis no mēneša sākuma. Prasības veikaliem nav mainītas – durvis varēs vērt veikali ar atsevišķu ieeju, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus.

Skaidrs, ka tamlīdzīga viedokļa maiņa Ministru kabinetā nedāvā stabilitātes sajūtu uzņēmējiem un nepalielina iedzīvotāju ticību valdības lēmumu loģikai un prognozējamībai.

9
Tagi:
ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus
Lidosta Rīga

Satiksmes ministrija ierosina atcelt aizliegumu lidojumiem uz trešajām valstīm

20
(atjaunots 16:52 25.02.2021)
Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits uzskata, ka lidojumu aizliegums darbojas tikai tad, kad to ievēro visas ES valstis.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Latvijas Satiksmes ministrija iesniegusi rosinājumu atcelt aizliegumu lidojumiem uz trešajām valstīm, raksta Тvnet.lv.

Satiksmes ministrijā pagaidām nevar precizēt, kad grozījumi varētu tikt izskatīti.

Pagājušajā nedēļā par labu aizlieguma atcelšanai izteicās satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš uzsvēra, ka aizliegumi darbojas tikai tad, ja tos ievēro visas Eiropas Savienības valstis vai ja ir slēgtas iekšējās robežas.

Latvijas Civilās aviācijas aģentūrā norāda, ka starptautiskie pasažieru pārvadājumi uz trešajām valstīm aizliegti kopš pagājušā gada 17. marta, kad uz laiku tika atcelti visi starptautiskie lidojumi.

Vienīgais īslaicīgais izņēmums bijis Gruzija, uz kuru Eiropas Savienība uz laiku atļāva lidojumus, taču grozījumi Latvijas normatīvajos aktos par lidojumiem uz trešajām valstīm nav veikti kopš pandēmijas sākuma, proti, 2020. gada marta.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.

20
Tagi:
Tālis Linkaits, lidojumi, Satiksmes ministrija
Pēc temata
Eiropas aviomilzis uzsāk masveida darbinieku atlaišanu visā pasaulē
"Bardaks": tūrisma operatori nesaprot aizliegumu airBaltic lidojumiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Eksperts izteica prognozi par to, kad gaidāma tūrisma atsākšana Latvijā un Eiropā
Rinkēvičs

Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi

0
(atjaunots 10:41 26.02.2021)
Rinkēviča izlēciens liek Krievijai atgādināt visai pasaulei objektīvos faktus no Otrā pasaules kara vēstures, taču tas ES vadībai diezin vai vajadzīgs – ziema jau iznākusi gana skarba...

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iekļāvis žurnālistu Vladimiru Solovjovu starp Latvijai nevēlamām personām. Iegansts – "nacisma glorifikācija". Visi morāles un veselā saprāta likumi ir iemīdīti dubļos. Tā ir unikāla parādība pat ES acīs – valsts, kas atklāti slavē nacismu un nacistu līdzskrējējus, nosaka sankcijas žurnālistam-antifašistam no Krievijas. Tā vēl nav bijis, raksta Aleksandrs Filejs Baltnews.

Nē, protams, Latvija var teikt: kā es uzdrīkstos, nekā tāda nav, es elsmu Kremļa propagandists, un vispār – pret mani pašu sākta tiesvedība par komunisma slavināšanu un attaisnošanu. Kas tad tur liels, ja katru gadu 16. martā pie mums notiek gājieni Waffen SS latviešu brīvprātīgo leģiona veterānu piemiņai, kuri savulaik zvērēja uzticību fīreram.

Un Hitlera prātā diezin vai vīdēja brīvās Latvijas tēls. Latvijas vieta nacistiskajā Reihā bija skaidra – kolonija vācu virsniekiem, kurā latviešiem labākajā gadījumā atvēlēta asimilācija un apkalpojošā personāla sociālā niša.

Latvijas "varoņi"

Man var iebilst, ka gājiens Waffen SS leģiona piemiņai nav nacisma slavēšana. Kas tad tas būtu? Vienkārši gājiens kritušo varoņu piemiņai. Kādu varoņu? Ja cilvēks kādu sauc par varoni, iznāk, ka viņš jau slavina. Uz to norāda vārda "varonis" semantika. Tā leģionārus, kuri no 25. septembra līdz 6. oktobrim aizsargāja Mori, nosauca aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš ir ministrs, pieaudzis cilvēks, viņš pats sev izvēlas izteikumus. Nez vai viņš tā izteicās, Maskavas piespiests.

Marija Butina
© Sputnik / Виталий Белоусов

Kā tad tur īsti ir ar varoņiem? Latvijas valdībai tuvā historiogrāfiskā inteliģence pastāvīgi diskutē par aviatora un spilgtā sabiedriskā darbinieka Herberta Cukura gaišo tēlu, kurš atklāti piedalījās noziegumos pret cilvēcību.

Par viņa lomu Latvijas ebreju dzīvē (pareizāk sakot, nāvē) atstājuši savas atmiņas vairāki cilvēki, arī Rīgas geto bijusī ieslodzītā Ella Medaļe, kuru spieda mācīt Cukuram franču valodu. Viņa aprakstīja sirdi stindzinošas šausmas, ko soda vienības pastrādāja Trešā Reiha okupācijas administrācijas dienestā. Pēc tam Cukuram palaimējās aizbēgt uz Latīņameriku. Tur pēc rūpīgas izmeklēšanas viņu atrada "Mossad".

Bet Cukurs tak nemaz nav vainīgs, ka sistēma viņu salauza, vai ne? Laikā starp kariem viņš bija izcils lidotājs. Lidoja pāri Āfrikai par godu "vadonim". Pabija Palestīnā. Lasīja lekcijas Rīgas ebrejiem, kurās ņirdzīgi ieteica viņiem repatriēties. It kā nemaz nezināja, ka Palestīnas kontrolētā teritorija faktiski bija slēgta ebrejiem no Austrumeiropas. Angļi centās nevienu tur lieku reizi neielaist.

Kas vēl? Valdemāra Veisa kenotāfs Brāļu kapos. Pie tā ik gadus 8. maijā "samierināšanās un upuru piemiņas dienā" valsts augstākās amatpersonas noliek ziedus. Veiss bija bende, Rīgas "pašaizsardzības dienesta" vadītājs, kas pārraudzīja pirmās ebreju eksekūcijas.

Pēc tam viņu iecēla Rīgas "kārtības policijas" priekšnieka amatā. Viņa padotie piedalījās soda akcijās pret tiem, kuri neiekļāvās nacistiskās ideoloģijas šablonos. Pēc tam Veiss vervēja leģionam latviešu jauniešus. Un noteikti būtu aizbēdzis uz Rietumiem kopā ar Rūdolfu Bangerski, Oskaru Dankeru un citiem kolaboracionistiem, ja ne šķembas ievainojums Volhovas frontē, kur viņš ar domubiedriem pūlējās pagarināt Ļeņingradas blokādi. Tomēr Veisa simboliskais kaps Latvijas varoņu panteonā ir visnotaļ daiļrunīgs.

Vai vajag citus piemērus? Ko vērti jau ir lāpu gājieni 11. novembra vakaros. Gluži kā nokopētas nacistiskās Vācijas tradīcijas. Tās pašas studentu korporācijas, tie paši nacistiskie lozungi, jaunā modē pārdēvēti. Kas tad tas ir, ja ne slavināšana? Un, visbeidzot, kinošedevrs, nofilmēts ar konkrētu politisko spēku aktīvu līdzdalību, kurā par varoni pataisīts bende Frīdrihs Ekelns, oficiāli atzīts par noziedznieku. Nāves sods viņam izpildīts 1946. gada 3. februārī Rīgā Daugavas kreisajā krastā kopā ar viņa dienesta biedriem.

Vai tomēr nevajadzētu papūlēties saskatīt skabargu pašam savā acī? Tas gan vēl ir par maigi teikts. Latvija oficiāli slavina nacistus, lai arī visiem spēkiem to slēpj, atšķirībā no Ukrainas. Vai tad ir labi ES dalībvalstij pieskaitīt sevi cilvēcei naidīgas ideoloģijas pielūdzēju pulkā? Bet vēsturiskā atmiņa ir dzīvīga. Gribas jau paslavināt, tikai tā paklusām, nemanāmi. Tomēr nesanāk.

Rinkēviča izlēciens

Rinkēvičs tikai pildīja plānu, neko citu. Tas bija pēdējais akords kolektīvajā atriebībā telekanāla "Rossija" žurnālistiem par teicamu darbu ar mērķi novērst janvāra informatīvo intervenci, kurā uz šķēpa asmens bija uzmaukts Aleksejs Navaļnijs. Tā ir atriebība  par iesauku "gulfiņfīrers", kas ar Solovjova vieglo roku tagad pelnīti pielipusi "Berlīnes pacientam".

Latvijas ārlietu ministrs nav nekāds brīvais cilvēks. Viņš jau parādīja, ko spēj, kad aizliedza iebraukt Latvijā šovbiznesa pārstāvjiem un ar vienu spalvas vilcienu iezārkoja visu Jūrmalas rekreācijas biznesu. Tagad viņš atkal ir hibrīdkara avangardā. Gatavs strādāt bez ierunām, zinot, ka nekas viņam par to nebūs un viņš vienmēr paliks nesodīts.

Gluži pretēji, viņam garantēta palikšana postenī par tik demonstratīvu degsmi. Paskat, īsts varonis – metis izaicinājumu pašam Vladimiram Solovjovam, uz kura politisko diskusiju bāzes auguši daudzi Latvijas politologi. Jo tik augsta līmeņa telediskusiju kultūru Latvijā visā neatkarības laikā nav izdevies radīt.

Patiesībā Latvija, kārtējo reizi ieņēmusi Krievijai nedraudzīga tarāniņa lomu, pamatīgi riskē ar savu reputāciju. Padomājiet: kā izturējās padomju vara pret Baltijas neglīto pagātni nacistiskās okupācijas laikā? Toleranti. Visas šausmas, ko atļāvās bendes no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, tika noklusētas, vai palika zināmas tikai šauram vēsturnieku lokam. Tāda bija Šarla de Golla loģika, kurš gan sāka sodīt pašmāju kolaboracionistus, tomēr laikus apstājās, jo tālredzīgi aptvēra – kas tad paliks no Francijas, ja visus sodīs?

Gluži pretēji – PSRS uzsvēra Latvijas partizānu varoņdarbu – tie bija latviešu nācijas patiesie varoņi XX gadsimtā. Ar savu vīrišķību, drosmi viņi tuvināja Lielās Uzvaras dienu.

Tomēr Padomju Savienība ir beigusies. Tagad Krievijai vairs nav jāsaudzē baltiešu vēsturiskās rētas. Rinkēviča izlēciens liek Krievijai reaģēt adekvāti un atgādināt pasaulei objektīvos faktus no 1941.-1945. gg. vēstures, par ko rakstītas grāmatas un monogrāfijas.

Var jau būt, ka Latvijai tas ir vajadzīgs, bet ES vadībai – diezin vai. Ziema pagadījusies pārlieku skarba... Tāpēc pieņemu, ka pirmā Latviju paklusēt palūgs (tāpat kā savulaik lielais diplomāts un politiķis Žaks Širaks) Vācija, kuras rūpniecība bez Krievijas energonesējiem neizdzīvos.

Arī Vidusjūras kluba valstis jau sen uz Baltijas valstu vadību skatās bez mazākās brāļu mīlestības. Latvija, Lietuva un Igaunija ir aizvien vientuļākas savos Krievijai naidīgajos žestos. Tāpēc viņu nebūs žēl. Ja tā turpināsies, Pandoras lādes no viņu pagātnes pavērsies aizvien biežāk un biežāk.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

0
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, nacisma glorifikācija
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu
Uzvara pār nacismu rada draudus? KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu