Meitene

Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita

360
(atjaunots 10:06 19.09.2019)
Visaugstākie pašnāvības rādītāji tiek novēroti valstīs ar augstu ienākumu līmeni, kur jauniešu vidū pašnāvība ieņem otro vietu starp izplatītākajiem nāves gadījumu iemesliem.

RĪGA, 19. septembris — Sputnik. Ik pēc 40 sekundēm pasaulē notiek kārtējā pašnāvība. Kopumā gada laikā gandrīz 800 tūkstoši cilvēku noslēdz rēķinus ar dzīvi. Tādi ir jaunā ziņojuma dati, kas tika publicēts 10. septembrī – Pasaules pašnāvību novēršanas dienā. Lai gan Latvija, par laimi, nav iekļuvusi bēdīgā 10 valstu topā, kur šāds nāves veids ir visizplatītākais, šī problēma arī mums ir aktuālā, raksta laikraksts "Segodņa".

Nāvējošie ienākumi

"Visaugstākie pašnāvību rādītāji tiek atzīmēti valstīs ar augstu ienākumu līmeni, kur jauniešu vidū pašnāvība ieņem otro vietu starp izplatītākajiem nāves gadījumu iemesliem," ziņo PVO.

Globālais pēc vecuma standartizētais pašnāvību rādītājs 2016. gadā bija 10,5 uz 100 tūkstošiem cilvēku. Līdz ar to pašnāvību izplatības rādītāji bija no 5 līdz vairāk nekā 30 uz nekā 100 tūkstošiem cilvēku.

Lai gan kvantitatīvajā izteiksmē 79% pašnāvību visā pasaulē notiek zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs, relatīvais rādītājs tomēr ir augstāks valstīs ar augstu ienākumu līmeni - 11,5 par 100 tūkstošiem cilvēku. Valstīs ar augstu ienākumu līmeni vīrieši pastrādā pašnāvību gandrīz trīs reizes biežāk nekā sievietes, savukārt zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs rādītāji abās pusēs ir aptuveni vienādi.

15 –29 gadus vecu jauniešu vidū pašnāvība ir otrs galvenais nāves cēlonis pēc bojāejas CSN. 15 –19 gadus vecu pusaudžu grupā pašnāvība ir otrais nāves cēlonis meiteņu vidū (pēc grūtniecības un dzemdību komplikācijām) un trešais nāves cēlonis jauniešu vidū (pēc CSN un interpersonālas vardarbības).

Austrumeiropa izcēlās

Visaugstākais pašnāvību skaits 2016. gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ar vidējā vecuma korekciju, pēc PVO datiem izrādījās Gajānā – 30,2 gadījumi. Tai seko Lesoto (28,9), Krievija (26,5), Lietuva (25,6), Kazahstāna (22,8), Ekvatoriālā Gvineja (22), Baltkrievija (21,4), Dienvidkoreja (20,2), Uganda (20).

Lai gan Latvija nav nonākusi šajā bēdīgajā sarakstā, tas nenozīmē, ka šeit viss ir kārtībā. Saskaņā ar tās pašas PVO datiem, pašnāvību skaita līmenis vīriešu vidū Latvijā ir 31 gadījums uz 100 tūkstošiem cilvēku. Sieviešu vidū - tikai 5,1.

Lietuvā — 47,5 gadījumi, Kazahstānā — 40,1, Baltkrievijā — 39,3, Ukrainā — 34,5, Igaunijā — 25,6. Atkārtosim - runa ir par vīriešiem.

Kopumā Austrumeiropa pasaulē izcēlās ne visai pozitīvi. Vīriešu pašnāvību līmenis ir augsts arī Polijā (23,9 gadījumi), Ungārijā (22,2), Slovākijā (18,4), Čehijā (17,2).

Arī Rietumeiropā ir daudz pašnāvību. Šeit izcēlās Beļģija (22,2), Somija (20,8), Francija (17,9 gadījumi), Īrija (17,6), Zviedrija (15,8).

Augsts vīriešu pašnāvību līmenis ir arī ASV – 21,1 gadījums uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

"Sievietes sevi nogalina biežāk nekā vīrieši tikai piecās pasaules valstīs: Bangladešā, Ķīnā, Lesoto, Marokā un Mjanmā," PVO datus komentē BBC. Var pieņemt, ka tieši šajās valstīs sievietēm ir "jautrākā" dzīve.

Apdraudētā jaunatne

Vairāk nekā pusi no pašnāvībām izdara cilvēki vecumā līdz 45 gadiem.

Jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 30 gadiem šis ir otrais visizplatītākais nāves cēlonis pēc CSN. Tā apsteidz vardarbīgu nāvi - proti, sevi nogalina vairāk jaunu vīriešu un sieviešu, nekā gāja bojā teroraktu, karadarbību un jebkādu citu konfliktu rezultātā, ieskaitot kriminālās un sadzīves slepkavības.

Pie tam kopumā pašnāvību līmenis visā pasaulē joprojām palēnām samazinās (izņemot Ziemeļameriku un Dienvidameriku). Visstraujāk tas notiek Eiropā, kur kopš 2000. gada pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir krities vairāk nekā par ceturtdaļu.

Pēc Eurostat datiem par 2015. gadu, Latvijas Republika ar tās 19 pašnāvībām uz 100 tūkstošiem cilvēku, ES ieņēma trešo vietu. Pirmajā ierindojās Lietuva ar 30 gadījumiem. Otrajā - Slovēnija - 20. Igaunija ar 15 gadījumiem ieņēma septīto vieta.

Vismazāk pašnāvību notiek Kiprā (4 gadījumi), Grieķijā (4), Itālijā (6). Vidēji ES ir 10 tūkstoši pašnāvības gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Ko var paveikt?

Latvijā izplatītākais pašnāvības veids ir pakāršanās – 80%. Retāk izmanto šaujamieročus (6%) vai nolēca no liela augstuma (4%).

Pasaulē visizplatītākie pašnāvības veidi ir pakāršanās, noindēšanās ar pesticīdiem un pašnāvība ar šaujamieroču pielietošanu.

PVO uzskata, ka pašnāvību skaitu var būtiski samazināt, ierobežojot piekļuvi pašnāvības līdzekļiem. "Pasākums ar lielāko potenciālu pašnāvību samazināšanai ir pesticīdu ierobežošana, daudzi no kuriem tiek izmantoti kā pašnāvības izdarīšanas rīks.

Daudzu pesticīdu augstās toksicitātes dēļ pašnāvības mēģinājumi bieži beidzas ar letālu iznākumu, īpaši situācijās, kad nav pretindes vai ārstniecības iestādes tuvumā," raksta PVO.

Piemēram, Šrilankā pesticīdu aizlieguma ieviešana noveda pie pašnāvību skaita samazināšanās par 70% un ļāva saglabāt dzīvību 93 tūkstošiem cilvēku laikā no 1995. līdz 2015. gadam. Korejas Republikā, kur 2000. gados pārsvarā pašnāvībai tika izmantota noindēšanās ar parakvatu, aizlieguma ieviešana šim herbicīdam noveda pie pašnāvību skaita samazināšanās divas reizes.

Bet diez vai šī pieredze ir piemērojama Latvijai. Ierobežot piekļuvi virvei nereāli.

Latvijas eksperti apgalvo, ka 80% gadījumu cilvēks pats signalizē par vēlmi aiziet no dzīves: runā par nāvi un vēlmi nomirt; par sevi kā par nastu citiem; meklē informāciju par iespējamām pašnāvību metodēm; izjūt nolemtību, bezspēcību; pārmērīgi lieto alkoholu un narkotikas; viņam ir novērojamas pārmaiņas pārtikas un miega paradumos.

tāpat par cilvēka tieksmi uz pašnāvību, var signalizēt: spilgti izteiktas garastāvokļa svārstības; pēkšņa prieka, laimes un miera sajūta pēc ilgstoša depresijas perioda; intereses zudums par lietām, kas agrāk bija svarīgas; negaidīti zvani, tikšanās, atvadas un atvainošanās; pēkšņa personisku lietu sakārtošana; savu mīļāko lietu pārdošana vai dāvināšana.

360
Darba vieta Saeimā, foto no arhīva

Latvijā varētu no jauna ieviest ārkārtējās situācijas režīmu

18
(atjaunots 13:45 29.05.2020)
Ja iedzīvotāji neievēros drošības pasākumus pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas 9. jūnijā, valdība atkal ieviesīs minēto režīmu.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš informēja, ka sakarā ar Covid-19 pandēmiju ieviesto ārkārtējās situācijas režīmu nav plānots pagarināt pēc 9. jūnija.

Taču tagad noskaidrojies, ka otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets pieņēmis Tieslietu ministrijas plānu, kas ļauj elastīgi reaģēt uz stāvokli pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas.

Tieslietu ministrija pieļāva, ka epidemioloģiskā situācija pēc tā atcelšanas var strauji pasliktināties. Tādā gadījumā valdība no jauna izsludinās ārkārtējo situāciju.

Turklāt pat pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas 9. jūnijā nav plānots atteikties no visiem ierobežojumiem. Pretējā gadījumā augs epidēmijas atkārtota uzliesmojuma risks. Situāciju ir grūti prognozēt, brīdināja TM.

Ar mērķi mazināt atkārtotas ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas iespējas, iedzīvotājiem ir jāievēro sociālā distance pat pēc 9. jūnija. Nav pieļaujama arī liela skaita cilvēku pulcēšanās vienuviet.

Atgādināsim, ka iepriekš Rīgas dome pieņēma lēmumu atcelt plašos pasākumus, kas veltīti Līgo svētkiem, Latvijas neatkarības atjaunošanas 30 gadu jubilejai, kā arī Mātes dienai un Bērnu aizsardzības dienai. Pagaidām nav zināms, vai notiks pilsētas svētki, kas ieplānoti augusta vidū.

Jāpiebilst, ka TM plānā minēti trīs galvenie principi, ko vēlams ņemt vērā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Starp tiem ir minimāla cilvēka tiesību ierobežošana, sabiedrības veselības apdraudējuma minimizācija un svarīgu pakalpojumu pieejamība.

Saskaņā ar plānu, valsts iestādes iespēju robežās turpina sniegt pakalpojumus attālināti. Tiesu sistēma, valsts un pašvaldību iestādes, pakalpojumu saņemšana, kriminālsodu izpilde, sociālo un medicīnas pakalpojumu sniegšana – tas viss darbosies ar īpašiem noteikumiem.

Sods par pašizolācijas pārkāpšanu un ierobežojumu pārkāpumiem publiskās sapulcēs saglabājas.

Šis projekts vēl jāapstiprina Saeimā.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā bija fiksēti četri Covid-19 inficētie. Viens  cilvēks ar koronavīrusa infekciju ir miris.

Mirušais piederēja pie 70-75 gadu vecuma grupas, viņam bija hroniskas slimības.

Patlaban ar koronavīrusu inficēto cilvēku kopējais skaits valstī sastāda 1061 cilvēku, 741 inficētais ir izveseļojies, 24 cilvēki miruši.

Slimnīcās ārstējas 23 pacienti. 20 pacientiem konstatēja vidēji smaga slimības gaita, trīs cilvēki ir smagā stāvoklī. No slimnīcām izrakstīti 149 pacienti.

18
Tagi:
koronavīruss, ārkārtējā situācija, Latvija
Pēc temata
Ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ir pagarināts līdz 9. jūnijam
Ārkārtējas situācijas laikā aug vardarbība ģimenē, taču policija agresorus neaiztur
Rīgas dome pastāstīja, kad atjaunosies atlaides pensionāriem sabiedriskajā transportā
Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti ceļ trauksmi
Atkritumu konteiners Rīgā, foto no arhīva

Rīga slīkst atkritumos

19
(atjaunots 14:59 29.05.2020)
Kopš 20. maija Rīgā stājusies spēkā atkritumu izvešanas jaunā kārtība. Pilsēta sadalīta četrās zonās, katrā no tām strādā savs operators. Tomēr modeļa nomaiņa nav noritējusi gludi.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik, Jūlija Granta. Atkritumu reforma, kas palīdzēja vides ministram Jurim Pūcem "gāzt" Rīgas domi un iesēdināt galvaspilsētas vadības krēslos valdības koalīcijas ielikteņus, plīst pa visām šuvēm: galvaspilsēta slīkst atkritumu kalnos.

Nezināma iemesla dēļ "X" stunda rajonu pāreja no viena apkalpojošā operatora pie otra bija ieplānota 20. maijā, lai arī iepriekš noslēgtie līgumi paredzēja mēneša maksu, tātad – arī pakalpojumus. Pie tam, pat noslēdzot jaunus līgumus, operatori nesniedza klientiem informāciju par to, kad un kādā termiņā tiks ieviesti jaunie grafiki. Nekādu pārejas periodu sistēma neparedzēja.

20. maijā pagaidu administrācija izsūtīja mundras ziņas presei: jaunos līgumus par atkritumu izvešanu noslēguši 74% klientu. Pagaidu administrators Edvīns Balševics apgalvoja, ka sadzīves atkritumu apstrādes jaunā kārtība risina un sakārto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas līdz šim bijusi haotiska un nepārskatāma. Viņš apliecināja, ka izmaiņas nodrošināšot tīru un sakoptu vidi galvaspilsētā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piebilda, ka arī klienti, kuri vēl nav paspējuši noslēgt līgumus, nepaliks bez atkritumu izvešanas – viņi varot vērsties pie savas zonas operatora ar iesniegumu, un uzņēmumu pienākums būs izvest atkritumus, bet klientam vajadzēs apmaksāt pakalpojumu. Iesniegumi par atkritumu izvešanu tiks izpildīti tikai ar priekšapmaksu.

Patiesībā "pārskatāmā sistēma" jau nedēļu pēc starta ir pārvērtusi Rīgu par otru Neapoli atkritumu karu laikā. Rajonus, kas no uzņēmuma "Clean R" nonākuši "Eco Baltia vide" ziņā, pārpilda smirdoši konteineri. Tas ir nepatīkami daudzdzīvokļu mājās, kur atkritumi tiek izvesti reizi divās vai trijās dienās, vēl nepatīkamāk – privātajā sektorā, kur atkritumus izved reizi nedēļā, vai pat divās: ja nav izvesti tagad gaidi, bet, kamēr gaidi, krāmē atkritumus kaut vai kabatās...

Solījums "nodrošināt visus" nedarbojas, operatori netiek galā ar "pēdējā brīdī" noslēdzamo līgumu lavīnu. "Eco Baltia vide" Sputnik Latvija korespondentam paskaidroja, ka līgumu dienests strādā atsevišķi, bet datu bāze un grafiku sastādīšana – atsevišķi, tāpēc viņi nevar pateikt, kad tiks apstrādāts līgums un jaunais klients tiks iekļauts grafikā.

Ja haoss iestājies jau ar ilgtermiņa (7 gadu) līgumiem, kā var cerēt uz "saistībām", kas jāpilda tikai ar priekšapmaksu? Dokumentu ir divreiz vairāk. "Līgums-grafiks" vietā iznāk "pieteikums-priekšapmaksas rēķins-apmaksas apstiprinājums-grafiks".

Piedevām vēl iestājies silts laiks, tāpēc līguma gaidīšana kļūst vēl grūtāka. Iespējams, šeit meklējama slēpta jēga: atbrīvojušies no atkritumu kaudzēm, rīdzinieki aizmirsīs, ka "pārskatāmā reforma" padarījusi viņus mazliet nabadzīgākus – atkritumu izvešanas tarifi ir paaugušies, apkalpošanas biežums palielinājies, piemēram, ja agrāk grafiki tika sastādīti ik mēnesi, tagad – ik nedēļu. Un operatora reisu biežums no aptuveni 48 (4 nedēļas mēnesī) pieaudzis līdz 52 gadā. Līdz ar tarifa pieaugumu tas nodrošinās operatoriem ienākumu pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar veco sistēmu.

Rīgas pagaidu administrācija norādīja, ka, noslēdzot līgumu, iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko konteineru. Patiesībā konteineri palikuši tie paši, bet līgumu marta versijās bija paredzēta to nomas maksa! Pēc klientu sašutuma viļņa absurdā prasība tika atcelta līdz ar drakoniskajiem sodiem par konteinera bojāšanu vai zaudēšanu.

Tika apgalvots, ka saskaņā ar jauno līgumu visi operatori bez maksas nodrošinās utilizējamo atkritumu izvešanu (papīrs, metāls, plastmasa, stikls), tomēr standarta līgumā tāda iespēja nav paredzēta. Acīmredzot bezmaksas izvešana attiecas uz 1050 šķiroto atkritumu punktiem, ko divu gadu laikā plānots veidot galvaspilsētā. Tātad apzinīgajiem pilsoņiem nāksies ne tikai šķirot atkritumus, bet arī nogādāt tos tuvākajā punktā.

Par to, ka esat apkrāpti, varēsiet dusmoties pēc diviem gadiem, jo atkritumos slīkstošo iedzīvotāju pašreizējos pārmetumus pagaidu administrācija ir noraidījusi ar argumentu no kategorijas "pats tu esi muļķis" – noslēgtais līgums nenozīmējot, ka jau šodien vai rīt klientam tiks sniegts pakalpojums un viņa atkritumu konteiners nekavējoties tiks iztukšots. Ja jūs atverat kontu bankā, maksājumu karti ar klienta vārdu un uzvārdu jums neizsniedz uzreiz!

Administrācija palūdza iedzīvotājus ar sapratni uztvert izmaiņas un ņemt vērā: vajadzīgs laiks, lai visas puses pielāgotos viena otrai – atkritumu šķirošana pārcieš vēsturiskas pārmaiņas, un īslaicīgās neērtības attaisnosies ilgtermiņa perspektīvā.

Lai arī konteiners ir tas pats, nevērīgā attieksme pret klientu interesēm pieaugs, viņu maciņi kļūs plānāki. Vēsturiskas pārmaiņas ir svarīgākas nekā smirdoņa no atkritumu konteinera.

19
Tagi:
Rīgas dome, Rīga, atkritumi
Pēc temata
Rīdzinieki satraukti – Brīvības pieminekli okupējušas žurkas
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Žurkas iebiedējušas veselu māju Rīgā. Namu pārvalde neko nedara
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju