Jānis Dombrava

Pietiek! Dombrava vairs nevēlas maksāt dzērājiem un sliņķiem

119
(atjaunots 08:44 19.09.2019)
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava sociālajos tīklos izteicies par netaisnību sociālo pabalstu sistēmā.

RĪGA, 19. septembris — Sputnik. Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - TB/LNNK Jānis Dombrava savā Facebook pauda viedokli par sociālo pabalstu izmaksu sistēmu. Pēc viņa domām to vajadzētu pārskatīt, lai nauda nenokļūtu negodīgu cilvēku rokās.

"Jautājums par bezdarbnieku pabalsta izmaksu ir radījis plašāku diskusiju par sociālo pabalstu sistēmu kopumā. Realitātē sabiedrība maksā milzīgas summas sociālos pabalstos un atvieglojumos, bet ieguvums ir niecīgs. Lielu daļu atbalsta saņem, nevis godīgi strādājoši cilvēki, tādi, kuriem ir radušās īslaicīgas problēmas dzīvē vai invalīdi, bet gan tādi, kuri nav motivēti rūpēties par sevi un sabiedrību. Ievērojamu atbalstu saņem personas, kurus sabiedrība dēvē par dzērājiem un sliņķiem.
Pārāk ilgi daudzi politiķi un sociālie dienesti ir uzskatījuši, ka atbalsts ir jāsniedz, piemēram, fiziski stipram vīrietim, kurš nevēlas strādāt, lai viņš neietu zagt, nevis, piemēram, ģimenei ar bērniem, kur vecāki strādā vairākos darbos, lai nodrošinātu ģimeni. Šī vecā sistēma ir jāsalauž. Valsts atbalstam ir jābūt primāri veltītam cilvēkiem, kuri rūpējas par valsti un tiem, kuri fizisku ierobežojumu dēļ nevar vairs parūpēties par sevi" – uzrakstīja deputāts.

Komentētāji neviennozīmīgi izturējās pret Dombravas posteni. Viens no lietotājiem uzrakstīja, ka būtu labi veikt parlamenta reformu, un deva Saeimai padomu, kā ietaupīt riktīgu naudas summu: samazināt deputātu skaitu vismaz līdz 70, bet atbrīvojušos naudu nodot skolotājiem un ārstiem.

Otrs komentētājs atzīmēja, ka tad ir jāsamazina arī invaliditātes pabalsts, jo klīst baumas, kā arī to dīkdieņi izmanto naudas saņemšanai.

Dombrava bieži nonāk neveiklās situācijās sociālajos tīklos, un saņem kritikas vilni savā adresē, piemēram, pagājušajā nedēļā viņš publicēja savā lapā Twitter posteni par to, ka debess ķermeņi ir bīstami Zemei. Viņu iedvesmoja nesenais bolīda lidojums pāri Latvijai.

"Var satraukties par cilvēku ietekmi uz klimata pārmaiņām, bet ja šāds debess ķermenis ietriektos Zemē, tad sekas būtu tūlītējas un ļoti postošas," rakstīja politiķis.

Jāņa Dombrovska komentārs par jauno draudu no debesu ķermeņiem uzreiz kļuva par iemeslu, lai izsmietu politiku, daži sociālo tīklu lietotāji pat pieņēma, ka Jāņa Dombravas profils bija uzlauzts.

Lietotāji atzīmēja, ka lidojošais objekts bija pārāk mazs, lai radītu kaut kādus bojājumus teorijā. Turklāt tas nodegtu atmosfērā, pat nepietuvojoties zemes virsmai.

119
Pēc temata
Aizliegsim lentīti – pieaugs dzimstība. Latvijas patriota loģika
Dombrava apskauda krievus un atmaskoja telekanāla Ren Baltija raidījumu
Dombrava triumfē: Rīgā apturēta divu kebabnīcu darbība
Prieka pilnas bikses: Dombrava atļāvis nojaukt Uzvaras pieminekli
Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

13
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

13
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Georga lentīte, foto no arhīva

Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi aizliegumu publiski lietot Georga lentītes

16
(atjaunots 23:30 17.09.2020)
Saeima pirmajā lasījumā nobalsojusi par aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos. Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības politiķi.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus likumdošanā, kuri paredz aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan sapulcēs, gājienos un piketos, liecina informācija parlamenta tīmekļa vietnē.

Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības deputāti.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Par aizliegumu izmantot Georga lentītes izklaides un svētku pasākumos nobalsoja 49 deputāti, pret – 34 deputāti. Balsojumā par lentīšu aizliegumu piketos un gājienos: 49 "par", 33 – "pret".

Iepriekš Saeima atbalstīja grozījumus Publisko pasākumu likumā, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtībsargājošo iestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu izmantošanu.

Iepriekš vēstīts, ka ierosinājumu aizliegt Georga lentītes asi nosodīja gan Latvijā dzīvojošie krievi, gan Krievija.

Bijušais EP deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka tā ir tikai kārtējā nacionālistu iniciatīva, un piezīmēja: viņiem tik un tā neizdosies atņemt lentīti tiem, kam tā dārga.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO jautājumā par Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas nepārprotami nosodītu iniciatīvu, kas var stiprināt nacionālistiskos spēkus un provocēt konfliktus un sadursmes.

16
Tagi:
Georga lentīte, Saeima
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
Boriss Cilevičs

Pie visa vainīgs Cilevičs: Krievija iesniegusi protestu EPPA

0
(atjaunots 11:53 18.09.2020)
Krievijas delegācija EPPA pauda sašutumu par Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas priekšsēdētāja Borisa Cileviča rīcību.

RĪGA, 18. septembris - Sputnik. Krievijas delegācija EPPA iesniegusi protestu asamblejas priekšsēdētājam Rikam Demsam sakarā ar Juridisko lietu komitejas paziņojumu Baltkrievijas jautājumā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Krievijas Ārlietu ministriju.

Iepriekš Juridisko lietu un cilvēktiesību komiteja atteicās atzīt Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus un atbalstīja atkārtotas vēlēšanas ar starptautisko novērotāju dalību.

Komiteja aicināja saukt pie atbildības personas, kas vainojamas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā neseno prezidenta vēlēšanu fonā un ierosināja steidzami veidot starptautisku struktūru cilvēktiesību jomā pastrādāto noziegumu izmeklēšanai, informācijas un pierādījumu savākšanai.

Krievijas ĀM saista šo rezolūciju ar Latvijas pārstāvi Borisu Cileviču – kopš šī gada janvāra viņš ieņem Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas priekšsēdētāja posteni. Aizvadītajā nedēļā Cilevičs savā lapā Facebook pastāstīja, ka komiteja apspriedusi situāciju Baltkrievijā un viņš iepriekš organizējis pārrunas, piemēram, ar tiesībsargiem no Lielbritānijas un Baltkrievijas, un tieši tāpēc pieņemta rezolūcija, kas apstiprināta ar balsu vairākumu.

Krievijas ĀM situāciju apraksta citādi.

"Saskaņā ar informāciju, kas ir Krievijas delegācijas EPPA rīcībā, minētais paziņojums pieņemts Latvijas pārstāvja, komisijas priekšsēdētāja Borisa Cileviča spiediena rezultātā, pārkāpjot asamblejas reglamentu un diskusijas demokrātiskos principus. Viņš demonstratīvi ignorēja Krievijas parlamentāriešu viedokli, atsakoties veikt balsojumu par paziņojuma projektu un norādot, ka tas it kā ir vienprātīgs. Tādējādi šis dokuments ne mazākajā mērā neatspoguļo visu juridiskās komisijas locekļu viedokli, tātad to nav iespējams publicēt ar tādu statusu," paskaidroja ministrijā.

ĀM atgādināja, ka Krievijas delegācijas EPPA vadītājs, Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Pjotrs Tolstojs tajā pašā dienā iesniedzis protestu asamblejas priekšsēdētājam Rikam Demsam un paudis sašutumu par tamlīdzīgu procedūras triku pielietojumu politizētu lēmumu pieņemšanas panākšanai. Viņš pieprasīja oficiālu EPPA vadības skaidrojumu.

Ministrija pauda pārliecību, ka bez cieņpilnas attieksmes pret visu nacionālo delegāciju viedokli un pašu pieņemto noteikumu un procedūru godīgas ievērošanas "EPPA nevar pretendēt uz patiesi demokrātiskas Eiropas platformas lomu atklātam un godīgam dialogam parlamentu starpā".

Baltkrievija nav uzņemta EPPA, lai arī iesniedza pieteikumu Eiropas Padomē jau 1993. gadā. 1997. gadā Baltkrievijas pieteikuma izskatīšana tika apturēta, taču Minskas un EP mijiedarbība pēdējos gados turpinājās. Baltkrievija nav ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

0
Tagi:
Krievija, Cilevičs, EPPA
Pēc temata
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Lietuvas ārlietu ministrs vīlies par ES sankciju mērogu pret Baltkrieviju
ES atzina, ka Ukraina no Baltkrievijas neiznāks
ES "anulēja" vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā un ir gatava "pavadīt mierīgu varas pāreju"