Kredīti. Foto no arhīva

Saeimas deputāte: Latvijas reālā ekonomika ir bēdīgā stāvoklī

198
(atjaunots 08:38 19.09.2019)
Pat ārvalstu finansējuma izmantošana neļauj uzturēt slimnīcas, skolas un ceļus tādā līmenī, kādu vēlētos Latvijas iedzīvotāji, taču bez naudas no ES fondiem valstij vispār neizdosies tikt galā.

RĪGA, 19. septembris — Sputnik. Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir ārvalstu naudas patēriņš, nevis konkurence, uzņēmējdarbība un efektīva resursu izmantošana, uz kā rēķina tiek veidota pievienotā vērtība. Šādu secinājumu paudusi Latvijas Saeimas deputāte Ļubova Švecova, izanalizējot Eiropas fondu līdzekļu ietekmi uz Latvijas IKP.

Kā atzīmē Švecova, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekle, labklājības līmeņa galvenais rādītājs sabiedrībā ir iekšzemes kopprodukts, kā arī tā pieaugums. "Tas ir rādītājs, kas netieši satur informāciju par to, vai rīt mēs dzīvosim labāk nekā šodien, un, vai ir sasniegts tāds labklājības līmenis, kāds ir valstīs, kurām mēs vēlētos līdzināties," skaidro Švecova.

Ekspertu prognozes par Latvijas IKP pieaugumu atšķiras. Šogad tas var palielināties par 2,4-3,8%, nākamgad – par 2-3,4%. "Latvijas Banka un Finanšu ministrija prognozē – bet būtībā dod publisku solījumu Latvijas iedzīvotājiem, ka viņu labklājības līmenis palielināsies 2,9 – 3,2% robežās šogad, un par 2,8 – 3,1% – nākamgad. Par IKP pieaugumu parasti runā procentos, bet es piedāvātu izteikt pieaugumu absolūtajos skaitļos: 2018. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,523 miljardi eiro jeb 15 328 eiro uz vienu valsts iedzīvotāju."

Likumā "Par valsts budžetu" ir iekļauta IKP prognoze 2019. gadam – tai ir jābūt 31,005 miljardi eiro. Tātad šajā gadījumā IKP pieaugums ir 1,481 miljards.

Turklāt, kā atzīmē deputāte, šogad Latvija plāno apgūt ES fondus 565 028 539 eiro apmērā. "Vai tas ir daudz vai maz? Atgādinu, ka Aizsardzības ministrijas budžets ir aptuveni 634 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijas – 407 miljoni, Satiksmes ministrijas – 450 miljoni, Labklājības ministrijas – 695 miljoni, Kultūras ministrijas – tikai 165 miljoni eiro. Izrādās, ka tikai ar ES fondiem ir gandrīz pietiekami, lai uzturētu sabiedrībai nozīmīgas nozares," norāda Švecova.

© Sputnik / Алексей Сухоруков

Saeimas deputāte izdara šādus secinājumus: pirmkārt, ES fondi nodrošina vairāk nekā trešdaļu no Latvijas IKP pieauguma. Valsts ekonomikas izaugsme balstīta nevis uz pašas ekonomikas spējām palielināt preču un pakalpojumu ražošanu, lai valsts varētu ieguldīt attīstībā nodokļos iekasēto naudu, bet tā virzās, pateicoties naudai no ārzemēm. Nauda tiek apgūta, nevis pelnīta reālajā ekonomikā, kas pati investē savā attīstībā, aizņem līdzekļus un maksā nodokļus valstij un pašvaldībām. "Proti, ja nebūs šīs "ārējās naudas", būs ļoti, ļoti grūti," uzsver Švecova.

Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2019. gadam" budžeta izdevumu summa ir 9,391 miljardi eiro. "Tas nozīmē, ka ES fondi var būt salīdzināmi ar 6% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem. "Labā ziņa" ir tāda, ka 2020. gadā Latvija plāno apgūt no ES fondiem 914,123 miljonus eiro. Procentos, iespējams, tas būs vēl vairāk nekā šogad, ja salīdzināt ar kopējiem budžeta izdevumiem, par kuriem šobrīd turpinās asas debates," norāda deputāte.

No sniegtajiem skaitļiem Švecova secina: tautsaimniecība nevar radīt, bet valsts – ieņem tādu nodokļu daudzumu, kas būtu pietiekams, lai uzturētu esošu un izveidotu jaunu infrastruktūru, kas ietver slimnīcas, skolas, ceļus un pansionātus.

Pat ārvalstu finansējuma izmantošana neļauj uzturēt slimnīcas, skolas un ceļus tādā daudzumā un kvalitātē, ko iedzīvotāji vēlētos redzēt šodien, norāda deputāte.

Pēc viņas vārdiem, valdošā koalīcija zina, par ko viņa runā, bet klusē.

"Vai koalīcijā apdomā alternatīvos līdzekļu avotus ārvalstu publiskā finansējuma vietā? Gribētos pateikt "jā", tomēr nē. Kāpēc? Tāpēc ka vienas Latvijas valdības pilnvaru termiņš ir īsāks nekā ES fondu plānošanas periods. Kāpēc tad jāuztraucas par to, kas pašus neskars?" retoriski jautā Švecova.

198
Pēc temata
Apetīte aug ēdot: Latvijas budžets pirmo reizi pārsniegs desmit miljardus
Valsts kontrole izkritizējusi Aizsardzības ministriju: jādomā labāk par to, ko pērkat
Strīdi par minimālo algu var nogremdēt Latvijas valdību
Protesta akcija pret novadu reformu pie Saeimas ēkas

Latvijas iedzīvotāji metušies meklēt ar Covid-19 inficējušos ar jaunās lietotnes palīdzību

0
(atjaunots 12:38 30.05.2020)
Viedtālruņu lietotne Apturi Covid jau pirmajā palaišanas dienā kļuva par populārāko lejupielādēto lietotni Latvijā gan App Store, gan Google Play.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Piektdien, 29. maijā, Latvijā tika palaista bezmaksas viedtālruņu lietotne Apturi Covid, kas izseko kontaktus ar inficētiem ar koronavīrusu.

Lietotne informē visus, kas kontaktējis ar inficēto ar Covid-19 ilgāk par 15 minūtēm, taču inficēto vārdi un adreses netiek atklāti.

Par to, ka Apturi Covid pirmajā palaišanas dienā guva neiedomājamu popularitāti App Store un Google Play Latvijas segmentā, paziņoja mobilo sakaru operatora "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) preses sekretāre Elīna Līdere.

Tiesa, precīzu lietotāju skaitu, kas lejupielādējuši lietotni, Līdere nespēja nosaukt.

Zināms, ka lietotni jau ir lejupielādējis un instalējis savā viedtālrunī Latvijas prezidents Egils Levits.

Atgādināsim, ka lietotne ir pieejama lejupielādēšanai par brīvu. Turklāt Apturi Covid neievāc GPS datus un neizseko lietotājus. Viedtālruņi ar instalētu lietotni dalās ar informāciju ar Bluetooth palīdzību.

Analoģiskas viedtālruņu lietotnes jau darbojas citās valstīs. Lietuvā šāda lietotne saucas Karantinas.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka Eiropas Savienībai ir jāizveido vienota mobilā lietotne pilsoņu pārvietošanās vērošanai. Savukārt tiem, kas nevēlēsies to izmantot, būs jāievēro noteikti ierobežojumi.

0
Tagi:
viedtālrunis, lietotne, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā sākusi darboties lietotne Apturi Covid, kura izseko kontaktus ar inficētiem
Pašizolācija Latvijā: iedzīvotājus izsekos pēc mobilā telefona atrašanās vietas
Latvijā varētu no jauna ieviest ārkārtējās situācijas režīmu
Pēc Covid-19 mediķi aizbēgs no Latvijas
Latvijas televīzija, foto no arhīva

Telekanāls LTV7 no 2021. gada pārtrauks raidīt krievu valodā

6
(atjaunots 10:23 30.05.2020)
Šogad Latvijā slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu krievvalodīgo auditorijai, no 2021. gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. No nākamā gada 1. janvāra telekanālā LTV7 nebūs raidījumu krievu valodā, paziņoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Pēc viņa sacītā, telekanāla reitingi "varētu būt labāki".

Āboliņš paziņoja, ka nacionālo mazākumtautību saturam sabiedriskajos medijos ir jābūt, un tas tiks pārcelts Internetā, speciālā platformā uz lsm.lv bāzes, savukārt LTV7 kļūs par kanālu latviešu valodā. NEPLP vadītājs, redzot "kanāla žurnālistikas kvalitāti", pauda pārliecību, ka sasniegt nacionālo mazākumtautību auditorijas izdosies tieši šādā multimediju platformā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lēmumu ietekmēja televīzijas skatīšanas ieradumu izmaiņas.

Āboliņa paziņojumu radio Baltkom ēterā komentēja bijusī NEPLP valdes locekle Gunta Līdaka. Pēc viņas sacītā, Āboliņa vārdi kļuva par pārsteigumu pat pašai Latvijas Televīzijas vadībai. Līdaka atzīmēja, ka naudas multimediju platformas projekta īstenošanai satura izveidošanai krievu valodā nav, un paziņojumam ir politiska nokrāsa.

"Šis jau nav pirmais un ne pēdējais mēģinājums izmainīt LTV7 apraides tīklu. Es uzskatu, ka šīs NEPLP paziņojums lielākā mērā ir gribas paušanas, nevis reāla iespēja to izdarīt. Tie ir politiski lozungi, jo, ja paskatās uz Latvijas Televīzijas gatavību to īstenot, nekādu priekšnoteikumu tam nav. Pirmkārt, tas ir ļoti atkarīgs no naudas, otrkārt, pati Latvijas Televīzija ir vieglā apmulsumā saistībā ar to, ka šāds paziņojums parādījies publiskā telpā," sacīja Līdaka.

Pēc viņas sacītā, Āboliņa paziņojums kārtējo reizi izcēla pretrunas: no vienas puses, Latvijā runā par vēlmi slēgt krievu apraidi, no citas puses, – ka krievu ziņas ir jāatstāj.

Līdaka atgādināja, ka jau ir mainījies apraides tīkls Pirmajā Baltijas kanālā. Ja tagad arī LTV7 atteiksies no krievvalodīgā satura, tas vēl vairāk samazinās krievvalodīgās auditorijas iespējas Latvijā saņemt informāciju televīzijā dzimtajā valodā.

Protams, ir arī citas iespējas, un te ir svarīgi, kā attīstīsies krievu apraide sabiedriskās televīzijas Interneta telpā, atzīmēja Līdaka. "Taču budžetā tam nav naudas. Runā, ka it kā tas tiks finansēts no Latvijas Televīzijas iekšējiem resursiem, taču es uzskatu, ka tas nav iespējams," sacīja Līdaka.

Saeimas deputāte no partijas "Saskaņa" Ļubova Švecova, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka viņai ir grūti izskaidrot šādu regulatora rīcību.

"Šogad, galvenokārt specdienestu rīcības dēļ, krievvalodīgajai auditorijai slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu. No nākamā gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7… Man ir grūti rast loģisku izskaidrojumu šādai rīcībai," uzrakstīja viņa savā Facebook lapā.

6
Tagi:
mediji, krievu valoda, Latvijas Televīzija
Pēc temata
Paiders: LTV pārvērtās ministru kanālā
Nacionālpatrioti sašutuši: krievi sākuši mazāk skatīties latviešu medijus
Telekanāla krievu valodā vietā Latvijā attīstīs interneta medijus
Krievu valoda Latvijā ir populāra, paziņoja LTV programmu direktore
Par krievu valodu Latvijā nāksies maksāt? KF vēstniecība sašutusi par valodas kvotām TV