Kredīti. Foto no arhīva

Saeimas deputāte: Latvijas reālā ekonomika ir bēdīgā stāvoklī

209
(atjaunots 08:38 19.09.2019)
Pat ārvalstu finansējuma izmantošana neļauj uzturēt slimnīcas, skolas un ceļus tādā līmenī, kādu vēlētos Latvijas iedzīvotāji, taču bez naudas no ES fondiem valstij vispār neizdosies tikt galā.

RĪGA, 19. septembris — Sputnik. Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir ārvalstu naudas patēriņš, nevis konkurence, uzņēmējdarbība un efektīva resursu izmantošana, uz kā rēķina tiek veidota pievienotā vērtība. Šādu secinājumu paudusi Latvijas Saeimas deputāte Ļubova Švecova, izanalizējot Eiropas fondu līdzekļu ietekmi uz Latvijas IKP.

Kā atzīmē Švecova, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekle, labklājības līmeņa galvenais rādītājs sabiedrībā ir iekšzemes kopprodukts, kā arī tā pieaugums. "Tas ir rādītājs, kas netieši satur informāciju par to, vai rīt mēs dzīvosim labāk nekā šodien, un, vai ir sasniegts tāds labklājības līmenis, kāds ir valstīs, kurām mēs vēlētos līdzināties," skaidro Švecova.

Ekspertu prognozes par Latvijas IKP pieaugumu atšķiras. Šogad tas var palielināties par 2,4-3,8%, nākamgad – par 2-3,4%. "Latvijas Banka un Finanšu ministrija prognozē – bet būtībā dod publisku solījumu Latvijas iedzīvotājiem, ka viņu labklājības līmenis palielināsies 2,9 – 3,2% robežās šogad, un par 2,8 – 3,1% – nākamgad. Par IKP pieaugumu parasti runā procentos, bet es piedāvātu izteikt pieaugumu absolūtajos skaitļos: 2018. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,523 miljardi eiro jeb 15 328 eiro uz vienu valsts iedzīvotāju."

Likumā "Par valsts budžetu" ir iekļauta IKP prognoze 2019. gadam – tai ir jābūt 31,005 miljardi eiro. Tātad šajā gadījumā IKP pieaugums ir 1,481 miljards.

Turklāt, kā atzīmē deputāte, šogad Latvija plāno apgūt ES fondus 565 028 539 eiro apmērā. "Vai tas ir daudz vai maz? Atgādinu, ka Aizsardzības ministrijas budžets ir aptuveni 634 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijas – 407 miljoni, Satiksmes ministrijas – 450 miljoni, Labklājības ministrijas – 695 miljoni, Kultūras ministrijas – tikai 165 miljoni eiro. Izrādās, ka tikai ar ES fondiem ir gandrīz pietiekami, lai uzturētu sabiedrībai nozīmīgas nozares," norāda Švecova.

© Sputnik / Алексей Сухоруков

Saeimas deputāte izdara šādus secinājumus: pirmkārt, ES fondi nodrošina vairāk nekā trešdaļu no Latvijas IKP pieauguma. Valsts ekonomikas izaugsme balstīta nevis uz pašas ekonomikas spējām palielināt preču un pakalpojumu ražošanu, lai valsts varētu ieguldīt attīstībā nodokļos iekasēto naudu, bet tā virzās, pateicoties naudai no ārzemēm. Nauda tiek apgūta, nevis pelnīta reālajā ekonomikā, kas pati investē savā attīstībā, aizņem līdzekļus un maksā nodokļus valstij un pašvaldībām. "Proti, ja nebūs šīs "ārējās naudas", būs ļoti, ļoti grūti," uzsver Švecova.

Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2019. gadam" budžeta izdevumu summa ir 9,391 miljardi eiro. "Tas nozīmē, ka ES fondi var būt salīdzināmi ar 6% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem. "Labā ziņa" ir tāda, ka 2020. gadā Latvija plāno apgūt no ES fondiem 914,123 miljonus eiro. Procentos, iespējams, tas būs vēl vairāk nekā šogad, ja salīdzināt ar kopējiem budžeta izdevumiem, par kuriem šobrīd turpinās asas debates," norāda deputāte.

No sniegtajiem skaitļiem Švecova secina: tautsaimniecība nevar radīt, bet valsts – ieņem tādu nodokļu daudzumu, kas būtu pietiekams, lai uzturētu esošu un izveidotu jaunu infrastruktūru, kas ietver slimnīcas, skolas, ceļus un pansionātus.

Pat ārvalstu finansējuma izmantošana neļauj uzturēt slimnīcas, skolas un ceļus tādā daudzumā un kvalitātē, ko iedzīvotāji vēlētos redzēt šodien, norāda deputāte.

Pēc viņas vārdiem, valdošā koalīcija zina, par ko viņa runā, bet klusē.

"Vai koalīcijā apdomā alternatīvos līdzekļu avotus ārvalstu publiskā finansējuma vietā? Gribētos pateikt "jā", tomēr nē. Kāpēc? Tāpēc ka vienas Latvijas valdības pilnvaru termiņš ir īsāks nekā ES fondu plānošanas periods. Kāpēc tad jāuztraucas par to, kas pašus neskars?" retoriski jautā Švecova.

209
Pēc temata
Apetīte aug ēdot: Latvijas budžets pirmo reizi pārsniegs desmit miljardus
Valsts kontrole izkritizējusi Aizsardzības ministriju: jādomā labāk par to, ko pērkat
Strīdi par minimālo algu var nogremdēt Latvijas valdību

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

11
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

11
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

7
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
7
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0