Kredīti. Foto no arhīva

Saeimas deputāte: Latvijas reālā ekonomika ir bēdīgā stāvoklī

161
(atjaunots 08:38 19.09.2019)
Pat ārvalstu finansējuma izmantošana neļauj uzturēt slimnīcas, skolas un ceļus tādā līmenī, kādu vēlētos Latvijas iedzīvotāji, taču bez naudas no ES fondiem valstij vispār neizdosies tikt galā.

RĪGA, 19. septembris — Sputnik. Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir ārvalstu naudas patēriņš, nevis konkurence, uzņēmējdarbība un efektīva resursu izmantošana, uz kā rēķina tiek veidota pievienotā vērtība. Šādu secinājumu paudusi Latvijas Saeimas deputāte Ļubova Švecova, izanalizējot Eiropas fondu līdzekļu ietekmi uz Latvijas IKP.

Kā atzīmē Švecova, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekle, labklājības līmeņa galvenais rādītājs sabiedrībā ir iekšzemes kopprodukts, kā arī tā pieaugums. "Tas ir rādītājs, kas netieši satur informāciju par to, vai rīt mēs dzīvosim labāk nekā šodien, un, vai ir sasniegts tāds labklājības līmenis, kāds ir valstīs, kurām mēs vēlētos līdzināties," skaidro Švecova.

Ekspertu prognozes par Latvijas IKP pieaugumu atšķiras. Šogad tas var palielināties par 2,4-3,8%, nākamgad – par 2-3,4%. "Latvijas Banka un Finanšu ministrija prognozē – bet būtībā dod publisku solījumu Latvijas iedzīvotājiem, ka viņu labklājības līmenis palielināsies 2,9 – 3,2% robežās šogad, un par 2,8 – 3,1% – nākamgad. Par IKP pieaugumu parasti runā procentos, bet es piedāvātu izteikt pieaugumu absolūtajos skaitļos: 2018. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,523 miljardi eiro jeb 15 328 eiro uz vienu valsts iedzīvotāju."

Likumā "Par valsts budžetu" ir iekļauta IKP prognoze 2019. gadam – tai ir jābūt 31,005 miljardi eiro. Tātad šajā gadījumā IKP pieaugums ir 1,481 miljards.

Turklāt, kā atzīmē deputāte, šogad Latvija plāno apgūt ES fondus 565 028 539 eiro apmērā. "Vai tas ir daudz vai maz? Atgādinu, ka Aizsardzības ministrijas budžets ir aptuveni 634 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijas – 407 miljoni, Satiksmes ministrijas – 450 miljoni, Labklājības ministrijas – 695 miljoni, Kultūras ministrijas – tikai 165 miljoni eiro. Izrādās, ka tikai ar ES fondiem ir gandrīz pietiekami, lai uzturētu sabiedrībai nozīmīgas nozares," norāda Švecova.

© Sputnik / Алексей Сухоруков

Saeimas deputāte izdara šādus secinājumus: pirmkārt, ES fondi nodrošina vairāk nekā trešdaļu no Latvijas IKP pieauguma. Valsts ekonomikas izaugsme balstīta nevis uz pašas ekonomikas spējām palielināt preču un pakalpojumu ražošanu, lai valsts varētu ieguldīt attīstībā nodokļos iekasēto naudu, bet tā virzās, pateicoties naudai no ārzemēm. Nauda tiek apgūta, nevis pelnīta reālajā ekonomikā, kas pati investē savā attīstībā, aizņem līdzekļus un maksā nodokļus valstij un pašvaldībām. "Proti, ja nebūs šīs "ārējās naudas", būs ļoti, ļoti grūti," uzsver Švecova.

Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2019. gadam" budžeta izdevumu summa ir 9,391 miljardi eiro. "Tas nozīmē, ka ES fondi var būt salīdzināmi ar 6% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem. "Labā ziņa" ir tāda, ka 2020. gadā Latvija plāno apgūt no ES fondiem 914,123 miljonus eiro. Procentos, iespējams, tas būs vēl vairāk nekā šogad, ja salīdzināt ar kopējiem budžeta izdevumiem, par kuriem šobrīd turpinās asas debates," norāda deputāte.

No sniegtajiem skaitļiem Švecova secina: tautsaimniecība nevar radīt, bet valsts – ieņem tādu nodokļu daudzumu, kas būtu pietiekams, lai uzturētu esošu un izveidotu jaunu infrastruktūru, kas ietver slimnīcas, skolas, ceļus un pansionātus.

Pat ārvalstu finansējuma izmantošana neļauj uzturēt slimnīcas, skolas un ceļus tādā daudzumā un kvalitātē, ko iedzīvotāji vēlētos redzēt šodien, norāda deputāte.

Pēc viņas vārdiem, valdošā koalīcija zina, par ko viņa runā, bet klusē.

"Vai koalīcijā apdomā alternatīvos līdzekļu avotus ārvalstu publiskā finansējuma vietā? Gribētos pateikt "jā", tomēr nē. Kāpēc? Tāpēc ka vienas Latvijas valdības pilnvaru termiņš ir īsāks nekā ES fondu plānošanas periods. Kāpēc tad jāuztraucas par to, kas pašus neskars?" retoriski jautā Švecova.

161
Pēc temata
Apetīte aug ēdot: Latvijas budžets pirmo reizi pārsniegs desmit miljardus
Valsts kontrole izkritizējusi Aizsardzības ministriju: jādomā labāk par to, ko pērkat
Strīdi par minimālo algu var nogremdēt Latvijas valdību