Kredīti. Foto no arhīva

Saeimas deputāte: Latvijas reālā ekonomika ir bēdīgā stāvoklī

203
(atjaunots 08:38 19.09.2019)
Pat ārvalstu finansējuma izmantošana neļauj uzturēt slimnīcas, skolas un ceļus tādā līmenī, kādu vēlētos Latvijas iedzīvotāji, taču bez naudas no ES fondiem valstij vispār neizdosies tikt galā.

RĪGA, 19. septembris — Sputnik. Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir ārvalstu naudas patēriņš, nevis konkurence, uzņēmējdarbība un efektīva resursu izmantošana, uz kā rēķina tiek veidota pievienotā vērtība. Šādu secinājumu paudusi Latvijas Saeimas deputāte Ļubova Švecova, izanalizējot Eiropas fondu līdzekļu ietekmi uz Latvijas IKP.

Kā atzīmē Švecova, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekle, labklājības līmeņa galvenais rādītājs sabiedrībā ir iekšzemes kopprodukts, kā arī tā pieaugums. "Tas ir rādītājs, kas netieši satur informāciju par to, vai rīt mēs dzīvosim labāk nekā šodien, un, vai ir sasniegts tāds labklājības līmenis, kāds ir valstīs, kurām mēs vēlētos līdzināties," skaidro Švecova.

Ekspertu prognozes par Latvijas IKP pieaugumu atšķiras. Šogad tas var palielināties par 2,4-3,8%, nākamgad – par 2-3,4%. "Latvijas Banka un Finanšu ministrija prognozē – bet būtībā dod publisku solījumu Latvijas iedzīvotājiem, ka viņu labklājības līmenis palielināsies 2,9 – 3,2% robežās šogad, un par 2,8 – 3,1% – nākamgad. Par IKP pieaugumu parasti runā procentos, bet es piedāvātu izteikt pieaugumu absolūtajos skaitļos: 2018. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,523 miljardi eiro jeb 15 328 eiro uz vienu valsts iedzīvotāju."

Likumā "Par valsts budžetu" ir iekļauta IKP prognoze 2019. gadam – tai ir jābūt 31,005 miljardi eiro. Tātad šajā gadījumā IKP pieaugums ir 1,481 miljards.

Turklāt, kā atzīmē deputāte, šogad Latvija plāno apgūt ES fondus 565 028 539 eiro apmērā. "Vai tas ir daudz vai maz? Atgādinu, ka Aizsardzības ministrijas budžets ir aptuveni 634 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijas – 407 miljoni, Satiksmes ministrijas – 450 miljoni, Labklājības ministrijas – 695 miljoni, Kultūras ministrijas – tikai 165 miljoni eiro. Izrādās, ka tikai ar ES fondiem ir gandrīz pietiekami, lai uzturētu sabiedrībai nozīmīgas nozares," norāda Švecova.

© Sputnik / Алексей Сухоруков

Saeimas deputāte izdara šādus secinājumus: pirmkārt, ES fondi nodrošina vairāk nekā trešdaļu no Latvijas IKP pieauguma. Valsts ekonomikas izaugsme balstīta nevis uz pašas ekonomikas spējām palielināt preču un pakalpojumu ražošanu, lai valsts varētu ieguldīt attīstībā nodokļos iekasēto naudu, bet tā virzās, pateicoties naudai no ārzemēm. Nauda tiek apgūta, nevis pelnīta reālajā ekonomikā, kas pati investē savā attīstībā, aizņem līdzekļus un maksā nodokļus valstij un pašvaldībām. "Proti, ja nebūs šīs "ārējās naudas", būs ļoti, ļoti grūti," uzsver Švecova.

Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2019. gadam" budžeta izdevumu summa ir 9,391 miljardi eiro. "Tas nozīmē, ka ES fondi var būt salīdzināmi ar 6% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem. "Labā ziņa" ir tāda, ka 2020. gadā Latvija plāno apgūt no ES fondiem 914,123 miljonus eiro. Procentos, iespējams, tas būs vēl vairāk nekā šogad, ja salīdzināt ar kopējiem budžeta izdevumiem, par kuriem šobrīd turpinās asas debates," norāda deputāte.

No sniegtajiem skaitļiem Švecova secina: tautsaimniecība nevar radīt, bet valsts – ieņem tādu nodokļu daudzumu, kas būtu pietiekams, lai uzturētu esošu un izveidotu jaunu infrastruktūru, kas ietver slimnīcas, skolas, ceļus un pansionātus.

Pat ārvalstu finansējuma izmantošana neļauj uzturēt slimnīcas, skolas un ceļus tādā daudzumā un kvalitātē, ko iedzīvotāji vēlētos redzēt šodien, norāda deputāte.

Pēc viņas vārdiem, valdošā koalīcija zina, par ko viņa runā, bet klusē.

"Vai koalīcijā apdomā alternatīvos līdzekļu avotus ārvalstu publiskā finansējuma vietā? Gribētos pateikt "jā", tomēr nē. Kāpēc? Tāpēc ka vienas Latvijas valdības pilnvaru termiņš ir īsāks nekā ES fondu plānošanas periods. Kāpēc tad jāuztraucas par to, kas pašus neskars?" retoriski jautā Švecova.

203
Pēc temata
Apetīte aug ēdot: Latvijas budžets pirmo reizi pārsniegs desmit miljardus
Valsts kontrole izkritizējusi Aizsardzības ministriju: jādomā labāk par to, ko pērkat
Strīdi par minimālo algu var nogremdēt Latvijas valdību
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

9
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

9
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

17
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

17
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts
Igaunija

Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī

0
(atjaunots 07:58 05.08.2020)
Pašlaik inficēšanās līmenis Igaunija ir vienāds ar 2,6, lai gan vien pirms mēneša tas turējās 1,0 līmenī.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Igaunijā sākās otrais koronavīrusa vilnis, par to paziņoja Igaunijas Veselības departamenta preses sekretāre Eike Kingseppa, raksta postimees.ee.

"Pēc Veselības departamenta vērtējumu jau var runāt par to, ka Igaunijā sācies otrais Covid-19 saslimstības vilnis," sacīja viņa.

Tāpat tiek ziņots, ka no 6. augusta Igaunijā grasās pastiprināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. Iepriekš Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka pirms mēneša inficēšanās līmenis bijis 1,0, bet dotajā brīdī tas sastāda jau 2,6.

Tomēr ne visi piekrīt tam, ka tas jau ir uzskatāms par otro vilni. Pēc zinātniskās padomes vadītājas, Tartu Universitātes mikrobioloģijas profesores Irjas Lutsares domām, pašlaik Igaunija joprojām atrodas pirmā viļņa fāzē, vīruss nekur nebija aizgājis, joprojām ir augsta inficēšanās varbūtība.

Saskaņā ar 4. augusta datiem, Igaunijā visā pandēmijas laikā ir reģistrēts 2091 Covid-19 gadījums, miruši 63 cilvēki, izveseļojās 1937.

Vakar Sputnik Latvija ziņoja, ka diennakts laikā valstī tika reģistrēti trīs jauni Covid-19 gadījumi.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie ieradās no valsts, kur Covid-19 izplatības rādītājs sastāda vairāk nekā 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, vēl viens – kontaktēja ar inficēto.

Kopumā epidēmijas izplatības laikā valstī ir veikti 203 868 Covid-19 izmeklējumi, no tiem 1249 izrādījās pozitīvi, 1070 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

0
Tagi:
koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu