Uzvaras piemineklis

Žurnāliste ierosinājusi pārvest Uzvaras pieminekli uz Pitalovu

60
(atjaunots 13:38 13.09.2019)
Rīgas atbrīvotājiem veltītais piemineklis un diskusijas par tā likteni vēl joprojām kairina nacionāli norūpējušos līdzpilsoņu iztēli.

RĪGA, 13. septembris — Sputnik. diskusija par Rīgas atbrīvotājiem veltīto pieminekli, kas iepriekš notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, radījusi kaismīgus strīdus ne tikai politiķu, bet arī sabiedrisko aktīvistu aprindās.

Citu starpā arī žurnālistis Baiba Strautmane, pazīstama ar savu telezvaigznes karjeru Atmodas laikos, piedāvājusi savu risinājumu jautājumā par Uzvaras pieminekli – uzdāvināt monumentu Abrenei, rajonam, kas līdz Otrā pasaules kara beigām piederēja Latvijai. Patlaban tas ir Pleskavas apgabala Pitalovas rajons.

"Atkārtošos - esmu diezgan pārliecināta, ka mūsdienu tehnoloģijas paredz arī tik smagu daiktu kā t.s. ''uzvaras'' pieminekļa pārvietošanu... mums tas ir jāuzdāvina Abrenei, kas ir vienīgā pa īstam ''atbrīvotā teritorija''..." Twitter tīklā atklāja Baiba Strautmane.

​Tomēr sociālā tīkla apmeklētāji neatbalstīja žurnālistes radikālo nacionālistisko patriotisko ierosinājumu.

​"Varbūt neniekojaties un visus krievus piedāvājat nošaut? Nu ja ne visus, tad tos, kas svin 9.maiju? " autorei ar izsmieklu apjautājās lietotājs te pienāca Kindzulis.

Tiesa, žurnāliste steigšus attaisnojkās, ka ar krievem tam nav nekāda sakara.

"Kāds tam sakars ar krieviem? Tam ir sakars ar vēsturi, morāli, ētiku, pieklājību, pašcieņu un visu citu, pie kā mums kā nācijai būtu jāpiestrādā..." atbildēja Strautmane.

​Citi komentētāji atzīmēja, ka manipulācijas ar Uzvaras pieminekli Rīgā tikai vairos sabiedrības šķelšanos.

​"Par integrāciju, sabiedrības saliedēšanu tad varat aizmirst vēl uz 50 gadiem. tas ir tikai fakts,"  ir pārliecināts apmeklētājs ar lietotājvārdu nāriņa-kāriņa.

​"Baiba, vai tad atbalstāt arī visa cita padomju mantojuma likvidēšanu, kas atrodas publiskā telpā? Es domāju, ka t.s. kauna stabam ir potenciāli milzīga vērtība. Vienreiz iznīcini un pēc tam nožēlo 4ever," painteresējās Jānis Aufmanis.

Kādreizējā telezvaigzne Strautmane ekrānos parādās reti – karjeras apogejs palicis aiz muguras. Patlaban par bijušās žurnālistes tribīni kļuvis Twitter, kur viņa teju vai katru dienu publicē domas par politiku, sadzīvi un izklaidēm. Viņas izteikumi jau vairākkārt radījuši strīdus un kritiku.

Piemēram, 2015.gadā Strautmane sāka provokatīvu diskusiju Twitter par Krievijas pasažieru lainera katastrofu Ēģiptē. Daudzu lasītāju neizpratni radīja Strautmanes jautājums par to, vai 224 Krievijas pilsoņu bojāeja rada tādas pašas jūtas kā citu aviokatastrofu sekas.

60
Pēc temata
"Krievija sākusi atbildēt": KF vēstnieks Latvijā par pieminekļa nojaukšanas sekām
Kas nacionālistiem prātā, tas Ārlietu ministrijai uz mēles
Latvijas "lielie meli": ārlietu ministrs Rinkēvičs izsvītrojis LPSR no vēstures
Saeimas komisija: pieminekli Atbrīvotājiem nedrīkst nojaukt, bet var pārdēvēt
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

5
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

5
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

4
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

4
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību