Uzvaras piemineklis

Žurnāliste ierosinājusi pārvest Uzvaras pieminekli uz Pitalovu

60
(atjaunots 13:38 13.09.2019)
Rīgas atbrīvotājiem veltītais piemineklis un diskusijas par tā likteni vēl joprojām kairina nacionāli norūpējušos līdzpilsoņu iztēli.

RĪGA, 13. septembris — Sputnik. diskusija par Rīgas atbrīvotājiem veltīto pieminekli, kas iepriekš notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, radījusi kaismīgus strīdus ne tikai politiķu, bet arī sabiedrisko aktīvistu aprindās.

Citu starpā arī žurnālistis Baiba Strautmane, pazīstama ar savu telezvaigznes karjeru Atmodas laikos, piedāvājusi savu risinājumu jautājumā par Uzvaras pieminekli – uzdāvināt monumentu Abrenei, rajonam, kas līdz Otrā pasaules kara beigām piederēja Latvijai. Patlaban tas ir Pleskavas apgabala Pitalovas rajons.

"Atkārtošos - esmu diezgan pārliecināta, ka mūsdienu tehnoloģijas paredz arī tik smagu daiktu kā t.s. ''uzvaras'' pieminekļa pārvietošanu... mums tas ir jāuzdāvina Abrenei, kas ir vienīgā pa īstam ''atbrīvotā teritorija''..." Twitter tīklā atklāja Baiba Strautmane.

​Tomēr sociālā tīkla apmeklētāji neatbalstīja žurnālistes radikālo nacionālistisko patriotisko ierosinājumu.

​"Varbūt neniekojaties un visus krievus piedāvājat nošaut? Nu ja ne visus, tad tos, kas svin 9.maiju? " autorei ar izsmieklu apjautājās lietotājs te pienāca Kindzulis.

Tiesa, žurnāliste steigšus attaisnojkās, ka ar krievem tam nav nekāda sakara.

"Kāds tam sakars ar krieviem? Tam ir sakars ar vēsturi, morāli, ētiku, pieklājību, pašcieņu un visu citu, pie kā mums kā nācijai būtu jāpiestrādā..." atbildēja Strautmane.

​Citi komentētāji atzīmēja, ka manipulācijas ar Uzvaras pieminekli Rīgā tikai vairos sabiedrības šķelšanos.

​"Par integrāciju, sabiedrības saliedēšanu tad varat aizmirst vēl uz 50 gadiem. tas ir tikai fakts,"  ir pārliecināts apmeklētājs ar lietotājvārdu nāriņa-kāriņa.

​"Baiba, vai tad atbalstāt arī visa cita padomju mantojuma likvidēšanu, kas atrodas publiskā telpā? Es domāju, ka t.s. kauna stabam ir potenciāli milzīga vērtība. Vienreiz iznīcini un pēc tam nožēlo 4ever," painteresējās Jānis Aufmanis.

Kādreizējā telezvaigzne Strautmane ekrānos parādās reti – karjeras apogejs palicis aiz muguras. Patlaban par bijušās žurnālistes tribīni kļuvis Twitter, kur viņa teju vai katru dienu publicē domas par politiku, sadzīvi un izklaidēm. Viņas izteikumi jau vairākkārt radījuši strīdus un kritiku.

Piemēram, 2015.gadā Strautmane sāka provokatīvu diskusiju Twitter par Krievijas pasažieru lainera katastrofu Ēģiptē. Daudzu lasītāju neizpratni radīja Strautmanes jautājums par to, vai 224 Krievijas pilsoņu bojāeja rada tādas pašas jūtas kā citu aviokatastrofu sekas.

60
Pēc temata
"Krievija sākusi atbildēt": KF vēstnieks Latvijā par pieminekļa nojaukšanas sekām
Kas nacionālistiem prātā, tas Ārlietu ministrijai uz mēles
Latvijas "lielie meli": ārlietu ministrs Rinkēvičs izsvītrojis LPSR no vēstures
Saeimas komisija: pieminekli Atbrīvotājiem nedrīkst nojaukt, bet var pārdēvēt
Covid-19 testu apstrāde, foto no arhīva

Latvijā diennaktī reģistrēti 22 jauni Covid-19 gadījumi, divi cilvēki stacionēti

2
(atjaunots 12:22 27.09.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 testi, 1304 inficētie izveseļojās, 36 – nomira.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Aizritējušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 22 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi, veikti 1660 testi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

​Saskaņā ar SPKC informāciju, 5 no 22 gadījumos cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, trīs atgriezās no ārzemēm (Nīderlande un Grieķija), vēl 14 gadījumi šobrīd tiek izmeklēti.

​Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti divi ar Covid-19 inficētie. Pašlaik slimnīcās atrodas 7 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar Covid-19 ir izrakstīti 226 pacienti.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 izmeklējumi. 1304 inficētie izveseļojās, savukārt 36 – nomira.

2
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

2
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

2
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Finanses, foto no arhīva

Baltkrievijas pensijas salīdzināja ar pensijām Latvijā, Krievijā un Polijā

0
(atjaunots 11:39 27.09.2020)
Noskaidrojies, ka pensiju izmaksas kaimiņvalstīs, saskaņā ar aktuālākajiem datiem, atšķiras vairākas reizes.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Vidējās vecuma pensijas apmērs Austrumeiropas kaimiņvalstīs būtiski atšķiras, noskaidroja Baltkrievijas portālā Finance.tut.by žurnālisti.

Baltkrievijā vidējais vecuma pensijas apmērs jūlijā sastādīja 472,9 Baltkrievijas rubļu, vēsta portāls ar atsauci uz republikas Nacionālās statistikas komitejas datiem. Tas ir apmēram 156 eiro. Tiek atzīmēts, ka no 1. jūlija darba pensijas tika indeksētas par 6%.

Krievijā, saskaņā ar izdevuma datiem, nestrādājošo pensionāru pensija vidēji sastāda 16 492 rubļus, tas ir nedaudz virs 182 eiro. Nākamgad pensijas Krievijā tiks indeksētas par 6,3%, un izmaksa pieaugs līdz 17 443 rubļiem (193 eiro).

Latvijā šī gada otrajā ceturksnī, saskaņā ar mediju informāciju, vidējais vecuma pensijas apmērs sastādīja 363 eiro. Tuvākā pensiju izmaksu indeksācija ir ieplānota uz 1. oktobri.

Lietuvā vidējā vecuma pensija šobrīd sastāda 377 eiro, vēsta izdevums. Pēdējo reizi Lietuvas varasiestādes pacēla pensijas janvārī aptuveni par 30 eiro.

Ukrainā vidējās vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar 3414 grivnām, atzīmē izdevums, tie ir gandrīz 104 eiro. Pēdējā pensiju paaugstināšana notika maijā vidēji par 240 grivnām (8 eiro).

Polijā vidējā vecuma pensija sasniedz 2482 zlotus jeb 545 eiro. Nākamā gada martā varasiestādes grasās indeksēt izmaksas par 3,84%. Tad vidējās pensijas apmērs sastādīs 2577 zlotus, kas ir ekvivalents 565 eiro.

0
Tagi:
pensija, Baltkrievija, Polija, Krievija, Baltija
Pēc temata
Valsts kļūda: cilvēks ar invaliditāti aizstāvēja tiesības uz pensiju Augstākajā tiesā
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Bankas slēgtas, pensionāriem parādu dēļ atslēdz televizorus un telefonus