Lomonosova iela 3

Uz ārzemēm aizbraukušie saglabās dzīves vietas reģistrāciju Latvijā

74
(atjaunots 13:16 13.09.2019)
Saeimas deputāti lemj, vai ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi varēs saņemt iespēju piereģistrēt dzīves vietu Latvijā.

RĪGA, 13. septembris — Sputnik. Latvijas Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kuri paredz iespēju saglabāt reģistrāciju Latvijā uz ārzemēm aizbraukušajiem iedzīvotājiem, vēsta Saeimas vietne.

Grozījumi nepieciešami, ņemot vērā likumu par diasporu, kas stājies spēkā šī gada janvārī. Plānots, ka tas nodrošinās reemigrācijas procesu.

Patlaban cilvēks, kurš pārcēlies uz dzīvi ārzemēs un norādījis savu jauno adresi citā valstī, zaudē reģistrāciju Latvijā – ziņas automātiski aizvieto jaunā adrese.

Iespēja norādīt papildu adresi Latvijā ārvalstīs dzīvojošajiem ir viens no atbalstošajiem faktoriem, ja viņi vēlēsies atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, norādīja grozījumu autori.

Papildu adrese Latvijā tiks uzskatīta par pilnvērtīgu dzīvesvietas deklarāciju, kas ļaus tiem, kuri vēlas atgriezties, piemēram, piereģistrēt bērnu bērnudārzā vai skolā jau pirms pārvākšanās. Tas atvieglos un paātrinās reemigrantu iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā, kā arī nodrošinās piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Grozījumi dāvā iespēju cilvēkiem, kuru dzīves vieta reģistrēta Latvijā, norādīt tikai vienu papildu adresi ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Papildu adresi iespējams jeburā brīdī mainīt vai dzēst, ja cilvēkam būs deklarēta dzīvesvieta vai norādīta adrese ārzemēs. To iespējams veikt elektroniski, vai ierodoties pašvaldībā vaio Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldē.

Patlaban cilvēks, deklarējot dzīves vietu, var norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu. Šī kārtība jāmaina, jo iespēju norādīt vairākas papildu adreses izmanto tikai atsevišķas personas, turklāt rodas grūtības, apstrādājot lielu skaitu adrešu, un veidojas pārpratumi ar korespondenci.

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā vēl jāapstiprina otrajā un trešajā lasījumā.

74
Pēc temata
Ekonomists: Latvija zaudējusi ceturto daļu darba tirgū aktīvo iedzīvotāju
"Mums ir gana": rīdzinieku ģimene skaidro, kādēļ pamet Latviju uz visiem laikiem
Jau 50 uzņēmumi apņēmušies saukt mājās aizbraukušos Latvijas iedzīvotājus
Darbs un nauda nav galvenais: Latvijas ĀM zina, ar ko piesaistīt reemigrantus
Covid-19 tests, foto no arhīva

Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

6
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.

SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.

Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.

Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.

SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.

Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.

Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.

6
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

7
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

7
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ