Uzvaras piemineklis

Saeimas komisija: pieminekli Atbrīvotājiem nedrīkst nojaukt, bet var pārdēvēt

60
(atjaunots 12:13 16.01.2020)
Pieminekli Atbrīvotājiem Rīgā nenojauks, taču arī neliks mierā; kāds piedāvājums sakarā ar pieminekļa likteni šķitis Saeimas atbildīgās komisijas vadītājam visprātīgākais.

RĪGA, 12. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Vakardienas, 11. septembra, sēdē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apsprieda Rīgas pieminekļa Atbrīvotājiem turpmāko likteni. Pēc asām debatēm un pieaicināto ekspertu uzstāšanās tika pieņemts lēmums atteikties no pieminekļa nojaukšanas idejas, bet, iespējams, tas tiks pārdēvēts.

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens komentēja Latvijas Radio pieņemto lēmumu, ka pieminekli neesot iespējams nojaukt: "Debatēs mēs uzklausījām Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas viedokļus. Tās pauda skaidru pozīciju – pieminekli aizsargā starptautiski līgumi, un tas nosaka mūsu rīcības rāmjus."

Taču komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šādu starptautisku līgumu esamība nenozīmē, ka viss paliks kā ir: "Līguma esamība sniedz noteiktas iespējas risināt šo jautājumu atbilstoši noskaņojumiem, kuri pastāv sabiedrībā.

Prātīgākais liekas piedāvājums mainīt visu komunikāciju sistēmu saistībā ar šo pieminekli: ir jau laiks piešķirt tam oficiālu nosaukumu, uzstādīt blakus informatīvus stendus, kuri stāstītu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan tūristiem par visiem vēstures sarežģījumiem."

Viens no ekspertiem, kurš tika uzaicināts komisijas sēdē, bija Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Igors Dobičins. Viņš atzīmēja, ka piemineklis tika izveidots ar latviešu tēlnieku rokām, tādēļ tas ir jāsaglabā kā vēsturisks artefakts: "Es domāju, ka mēs atrodamies tādā sabiedrības attīstības stadijā, kad šādas destruktīvas darbības (kā nojaukšana) ir nepieņemama. Iespējams, ka 90. gadu sākumā bija tāda cilvēku aktivitāte, kuri rīkojās ar labiem nodomiem, taču ne vienmēr apdomāti. Tolaik mēs pazaudējām daudz pieminekļu, kurus radīja mūsu tēlnieki, tostarp pieminekli Ļeņinam, pieminekli Stučkam – viņi visi ir mūsu vēstures daļa."

Igors Dobičins atzīmēja, ka "pasaulē pastāv civilizētāka pieeja šādiem objektiem – ir pārnešanas gadījumi. Eiropā, piemēram, objekti, kuri atgādina par Otro pasaules karu, es domāju, jau ir laiks apvienot zem viena nosaukuma. Tie ir sava veida norāde, cilvēces traģēdijas piemiņa".

Atgādināsim, ka iniciatīva par pieminekļa demontāžu tika iesniegta Saeimā šogad, kad to bija parakstījuši 10 822 Latvijas pilsoņi. Jūnijā Saeima nobalsoja par projekta nodošanu komisijām. Par pieminekļa nojaukšanas ideju nobalsoja 45 deputāti – gandrīz visa koalīcija. "Pret" bija 30 parlamentārieši – daļa koalīcijas partijas "Attīstībai/Par!" un opozīcijas partiju pārstāvji. Daļa deputātu balsojumā atturējās.

Pēc deputātu balsojuma iniciatīva tika nodota komisijām, lai izstrādātu attiecīgu likumprojektu.

Tajās pašās dienās Saeimā tika iesniegta eirodeputātes Tatjanas Ždanokas petīcija par pieminekļa saglabāšanu, kurā 10 tūkstoši parakstu tika savākti visīsākajā laika periodā. Taču Saeima nolēma nevirzīt šo projektu, noraidot to.

Ik gadus 9. maijā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem nāk desmitiem un pat simtiem tūkstošiem cilvēku. Svētku pasākumi par godu Uzvaras dienai notiek arī citās Latvijas pilsētās.

60
Pēc temata
Rīgas mērs 9. maijā ir gatavs atgādināt, ka Hitlers nebija iecerējis brīvu Latviju
Bez politikas: rīdzinieki iededza sveces pie pieminekļa Atbrīvotājiem
Politologs: jautājumu par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu ir bīstami uzdot referendumā
Latvijas ĀM par Uzvaras pieminekli: bez Krievijas atļaujas demontēt nevar
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Covid-19 ierobežojumu pārkāpumus varētu pielīdzināt genocīdam

5
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Krimināllikumā varētu iekļaut atbildību par aicinājumiem neievērot ārkārtējās situācijas režīma ierobežojošos pasākumus.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu var tikt ieviesta kriminālatbildība, savukārt prasību izpildīšanas kontrolei var tikt piesaistīti Aizsardzības ministrijas resursi, pastāstīja Latvijas Radio Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).

Pēc viņa sacītā, pēc dažām nedēļām Saeimas apakškomisija varētu sākt pārskatīt Krimināllikumu, lai paredzētu tajā atbildību par aicinājumiem neievērot ierobežojošos pasākumus. Apspriešanā plānots iesaistīt ekspertus, policiju, prokuratūru, tiesu pārstāvjus.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," teica Rancāns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ierobežojumu ievērošanas kontrole nav pietiekama, un ir pienācis brīdis lūgt palīdzību Aizsardzības ministrijai.

"Iespējams, ielās būtu jāizvieto patruļas. Policijai tik daudz cilvēku patruļām pat lielākajās pilsētās nepietiks," paudis komisijas priekšsēdētājs.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks iepriekš paziņoja, ka ir gatavs izvērtēt, kādus resursus uz neilgu laiku piešķirt policijai ierobežojumu kontrolēšanai, ja IeM nespēs tikt gala. Pēc viņa sacītā, šādā gadījumā pārsvarā var piesaistīt zemessargus.

Jautājums par kriminālatbildības ieviešanu par aicinājumiem nelietot sejas aizsargmaskas tika apspriests Saeimas komisijā arī iepriekš, tomēr pie vienota viedokļa deputāti nenonāca. Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne tostarp atgādināja, ka vārda brīvības ierobežojumus valsts var noteikt tikai tad, ja pastāv neapstrīdami un tieši draudi sabiedrībai.

Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova ("Saskaņa") komentēja Rancāna iniciatīvu sociālajos tīklos.

"Deputātam derētu uz mirkli aizdomāties, kā darbosies šāds sods, kad noteikumi mainās katru nedēļu. Šonedēļ nedrīkst nākt uz skolu, nākamnedēļ – taisīt manikīru, pēc tam manikīru drīkst taisīt, taču nedrīkst aicināt ciemiņus. Katru nedēļu – savi aizliedzošie vārdi, galvenais, lai policija nesajauc, kurš par ko jāsoda. Varbūt, valdībai derētu pamēģināt izveidot loģiskākus un konsekventākus ierobežojumus. Tad tos būs vienkāršāk ievērot un nenāksies sodīt par viedokļa paušanu," uzrakstīja Krivcova savā Facebook lapā.

5
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Lemberga "tingel-tangelis" sadusmoja ministri: VM vadītāja draud ar stingriem pasākumiem
Bez maskas veikalā neielaist: ko Latvijas iedzīvotāji domā par režīma pastiprināšanu
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Staķis: tie, kas nevar atļauties nopirkt sejas maskas, saņems tās par brīvu
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

11
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

11
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi