Latvijas karogs

Latvijas "veiksmes stāsts" skaitļos: nodokļi, izmiršana un miljons dienā aiziet nekurienē

345
(atjaunots 18:00 11.09.2019)
Kamēr Dombrovskis ar savu "veiksmes stāstu" gatavojas no jauna iekārtoties Eiropas Komisijas kabinetā, Latvija vaid zem nodokļu, korupcijas un nevienlīdzības atsvara – un izmirst paātrinātos tempos.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Atnākušas ziņas no Eiropas Komisijas. Valdis Dombrovskis, bijušais premjers, bijušais EK komisārs un valdībā populāro vārdu "Latvijas veiksmes stāsts" autors, izvirzīts Eiropas Komisijas izpildošā viceprezidenta finanšu pakalpojumu un ekonomikas nozarē postenim. Viņš koordinēs "ekonomikas darbu, kura strādā cilvēka labā".

Ar izvirzīšanu "šim prestižajam amatam" savu augsta mēroga kolēģi apsveica Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Dace Melbārde (Nacionālā apvienība). Tostarp viņa paziņoja, ka "valdība šajā jautājumā izvelējusies pareizu stratēģiju, izvirzot pieredzējušu un iepriekš novērtētu kandidātu".

Savukārt šādi šo kandidātu (līdzīgi kā visu valdošo eliti ar tās "veiksmes stāstu") vērtē dzimtenē.

Lietotājs Kārlis Rumpis savā Facebook publikācijā detalizēti aprakstīja "veiksmes stāstu" faktos un skaitļos. Un lūk, ko viņš raksta:

"Pēc 29 "neatkarības" gadiem:

1. Latvija ir dziļā, neatmaksājamā parādu bedrē. Nav ne krīze, ne karš, bet Latvijas parāds strauji aug. Ja 1990. g. mēs nevienam neko nebijām parādā, tad tagad Latvijas ārējais parāds jau pārsniedz 11 miljardus!!! Jau šobrīd tikai par parāda procentiem vien maksājam ap 1 miljonu KATRU DIENU, pretim par to nesaņemot nekādas preces vai pakalpojumus. 1 miljons aiziet nekurienē KATRU DIENU!

2. Latvijai ir dziļi negatīvs ārējas tirdzniecības saldo. 2017. g. tas bija mīnus 2,64 miljardi (!!!) eiro, bet 2018. g. jau 3,1 miljards.

3. Latvijā ir vislielākais ienākumu nevienlīdzības līmenis Eiropas Savienībā. DžINI indekss 2017. g. pieauga līdz 35,6%! Te sabiedrības "krējums" iedzīvojas uz parasto ļaužu rēķina vairāk, nekā jebkur citur Eiropas Savienībā.

4. Latvijā ir visaugstākais darbaspēku nodokļu slogs Eiropas Savienībā, darba algām 1000 eiro tas ir pat DIVAS REIZES AUGSTĀKS, nekā tādās bagātās valstīs kā Lielbritānija, Luksemburga, Somija, Vācija.

5. Latvijā ir visaugstākais PVN slogs pārtikas produktiem visā Eiropā!

6. Latvijā ir visstraujākais nodokļu sloga pieaugums ES ap 9,5% katru gadu. Regulāri nodokļi tiek paaugstināti, ieviesti jauni nodokļi un paplašinātas nodokļu aplikšanas bāzes.

7. Latvijā ir trešais visaugstākais valsts ierēdņu un kalpotāju skaits PASAULĒ. Ražojošajiem uzņēmumiem ir jāpabaro TRĪS REIZES LIELĀKS valsts ierēdņu un kalpotāju skaits, nekā tādās bagātās valstīs kā Šveice, Itālija. ČETRAS REIZES VAIRĀK nekā Japānā, Korejā un Jaunzēlandē!

8. Latvijā ir visaugstākās enerģijas izmaksas procentos no apgrozījuma apstrādes rūpniecībā - ar milzu atrāvienu no sekojošām valstīm. Tās ir ČETRAS REIZES augstākas nekā tādās valstīs kā Francija, Vācija, Zviedrija. Vairāk nekā ASTOŅAS REIZES AUGSTĀKAS, nekā Īrijā, Itālijā, Dānijā! Nu kā lai Latvijas uzņēmumi ar šādām daudzkārtīgi augstākām izmaksām būtu konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē?

9. Latvijā par visai daudz lietām samaksā krietni vairāk, nekā bagātās rietumvalstīs. Piemēram, būvniecības izmaksas mums vidēji maksā 326% apmērā, valsts parāda darījumi ap 200%, pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 240%, izglītība ap 130% no ES bagātāko valstu līmeņa, kaut gan darba algas ir ievērojami mazākas.

10. Latvijā ir viens no viszemākajiem ienākumu līmeņiem Eiropas Savienībā starp 28 valstīm. Tie ir tikai 29% no Eiropas VIDĒJĀ līmeņa!

11. Latvijas iedzīvotājiem ir vismazākais mūža ilgums ES. Vīriešiem vidējais mūža ilgums ir tikai 69 gadi!

12. Latvijā ir vislielākais pašnāvību skaits Eiropas Savienībā. 2017. g. pašnāvībās gāja bojā 382 cilvēki, 2018. g. vēl vairāk - 443 cilvēki!

Salīdzinājumā ar satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, tas ir trīs reizes lielāks, 2017. g ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 136 cilvēki. Kamēr valsts pārvalde tērē desmitiem miljonu radaru iepirkšanai, policijas uzturēšanai, tikmēr pilnīgi nekas netiek darīts, lai novērstu augsto pašnāvību skaitu!

13. Nevar nepamanīt, ka ir spēki, kuri tīši vēlas latviešu un Latvijas valsts iznīcināšanu un izšķīdināšanu. Jo kā gan lai citādi izskaidro, piemēram, to, ka ikmēneša pabalsts Latvijas bērnam 11,38 eiro, bet svešzemju migrantam - laimes meklētājam 256,00 eiro, migranta bērnam 60,00 eiro?

14. Kopš 1989. g. tautas skaitīšanas Latviju ir jau bijuši spiesti pamest vairāk nekā 800 000 cilvēku. Katru gadu pazaudējam tik daudz cilvēku, cik dzīvo tādā pilsētā kā Kuldīga. Cik Kuldīgas mums vēl ir atlikušas?

15. Latvija ir viena no viskorumpētākajām valstīm ES. Saskaņa ar Eiropas Parlamenta veikto pētījumu, Latvija korupcijas dēļ pazaudē līdz pat 5,669 miljardi (!!!) KATRU GADU!.

16. Visbeidzot, un tas ir pats traģiskākais, LATVIJA IR VISSTRAUJĀK DILSTOŠĀ (MIRSTOŠĀ) VALSTS PASAULĒ! Tas nav pārspīlējums, tie ir oficiālie ANO dati. Starp 233 pasaules valstīm Latvijā iedzīvotāju skaita sarukums ir visstraujākais, kas ir īpaši straujš jauno cilvēku starpā. No 2001. līdz 2018. g.,17 "neatkarības" gados, Latvijas skolēnu skaits ir palicis tikai 58%. Kuram ir ilūzija, ka Latvija spēs eksistēt vēl nākamos 17 gadus?"

Informācijas avotus autors piedāvā meklēt Facebook grupā "Neļausim iznīcināt Latviju".

Spriežot pēc profila, pats Kārlis jau ir aizbraucis no Latvijas.

345
Pēc temata
Kas vēl Latvijā runā 10 valodās: ēdināšanas nozare priecājas par strādniekiem no Indijas
Eksāmeni pēc pamatskolas Latvijā vai smags darbs laukā Īrijā
Ģimene vai karjera: Latvijas iedzīvotāji izdarījuši izvēli

Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19

3
(atjaunots 09:47 24.11.2020)
Nākamā gada beigās Latvijā var būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret koronavīrusu, paziņoja Veselības ministrijā.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Pirmās vakcīnas pret koronavīrusu var parādīties Latvijā 2021. gada pirmajā ceturksnī. Vispirms tiks potēti cilvēki no riska grupām. Nākamā gada beigās valstī jau varētu būt pieejams vairāku ražotāju vakcīnas, paziņoja Veselības ministrijā, vēsta Jauns.lv.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska paziņoja, ka pašlaik visā pasaulē tiek izstrādātas 260 vakcīnas un 56 jau atrodas klīnisko izmēģinājumu stadijā. Sešas vakcīnas ietilpst preparātu sarakstā, kuras plāno iepirkt Eiropas Komisija.

Eiropas Zāļu aģentūrā pašlaik tiek izskatīti trīs vakcīnu pret Covid-19 pieteikumi apstiprināšanai visā Eiropas Savienībā, kurus iesniedza kompānijas Pfizer sadarbībā ar BioNTech, Moderna un AstraZeneca.

Zavadska piebilda, ka par vakcīnu efektivitāti varēs spriest tikai pēc tam, kad tās parādīsies tirgū, taču arī 70% rādītājs esošajos apstākļos būs labs variants. Viņa piebilda, ka vakcīna palīdzēs novērst nāves gadījumus un smagu Covid-19 slimības gaitu, samazinās pacientu skaitu, kuriem būs nepieciešama ārstēšanās stacionāros. Taču pagaidām nav iespējams pateikt, vai vakcīna novērsīs arī vieglu koronavīrusa slimības gaitu un vai pateicoties tai parādīsies kolektīvā imunitāte.

Latvijā pēc atļautas vakcīnas parādīšanās pirmām kārtām potēs medicīnas iestāžu darbiniekus, pansionātu iemītniekus, sirmgalvjus, cilvēkus ar hroniskām slimībām un operatīvo dienestu darbiniekus, paziņoja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības direktore Santa Līviņa.

Valsts apmaksātu vakcināciju sākumposmā plānots nodrošināt vairāk nekā 800 tūkstošiem cilvēku.

Vakar Latvijā tika ziņots par 2256 koronavīrusa izmeklējumiem un 116 jauniem inficēšanās gadījumiem. Deviņi cilvēki ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi nomira.

Diennakts laikā tika stacionēti 45 cilvēki ar Covid-19, kopumā, saskaņā ar vakardienas datiem, stacionāros ārstējās 437 pacienti ar šo diagnozi, 23 no tiem bija smagā stāvoklī.

Kopumā vakar reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā sastādīja 13 236, no tiem 1635 gadījumos cilvēki izveseļojās, savukārt 162 – nomira.

3
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Veselības ministrija
Pēc temata
KTIF un Gamaleja centrs stāstīs par vakcīnu Sputnik V sociālajos tīklos
Krievijā atklāti dati par vakcīnas "Sputnik V" efektivitāti
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām
Jau pēc dažiem mēnešiem: kas pirmais saņems Covid-19 vakcīnas Latvijā
Eiro

Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā

9
(atjaunots 09:39 24.11.2020)
Neraugoties uz to, ka ažiotāža saistībā ar ziņām par prezidenta Egila Levita algas palielināšanu ietekmēja atteikšanos no šīs rīcības, 2021. gadā tomēr tiks paceltas algas virknei valsts amatpersonu.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Šobrīd notiek strīdi par to, vai ir pieņemami pandēmijas un krīzes periodā palielināt algas valsts amatpersonām. Tā, piemēram, 13. novembrī Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielinājumu 2021. gadā.

Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga varētu pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentatīvie izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākumā 2021. gada valsts budžeta likumprojekts paredzēja, ka izdevumi prezidenta algai nepārsniegs 5 960 mēnesī, savukārt reprezentatīvie izdevumi nepārsniegs 1 192 eiro mēnesī.

Pēc sabiedrības rezonanses saistībā ar šo ziņu, kā arī kritikas no opozīcijas deputātu puses Prezidenta kanceleja steigšus uzrakstīja vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram ar aicinājumu nepiemērot 2021. gadā indeksāciju prezidenta algai.

Neskatoties uz Levita pieticību, 2021. gadā algas paaugstinājums tomēr skars vairākas valsts amatpersonas, raksta Press.lv. Algas paaugstinājums nākamgad paredzēts premjerministram, ministriem, tiesnešiem, prokuroriem un citiem valsts administrācijas darbiniekiem un iestāžu vadītājiem.

Savukārt Saeimas deputātu algas paliks esošajā līmenī, jo 2019. gadā algu paaugstinājums viņiem tika iesaldēts.

9
Tagi:
alga, budžets
Pēc temata
Atvainojos, ka aicināju uzticēties Levitam: Ozols sašutis par prezidenta algas pielikumu
Ģirģens piedāvā palielināt algas muitas darbiniekiem
Pelna vairāk nekā 1000 eiro: no kā atkarīga IT speciālista atalgojums
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem