Latvijas karogs

Latvijas "veiksmes stāsts" skaitļos: nodokļi, izmiršana un miljons dienā aiziet nekurienē

332
(atjaunots 18:00 11.09.2019)
Kamēr Dombrovskis ar savu "veiksmes stāstu" gatavojas no jauna iekārtoties Eiropas Komisijas kabinetā, Latvija vaid zem nodokļu, korupcijas un nevienlīdzības atsvara – un izmirst paātrinātos tempos.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Atnākušas ziņas no Eiropas Komisijas. Valdis Dombrovskis, bijušais premjers, bijušais EK komisārs un valdībā populāro vārdu "Latvijas veiksmes stāsts" autors, izvirzīts Eiropas Komisijas izpildošā viceprezidenta finanšu pakalpojumu un ekonomikas nozarē postenim. Viņš koordinēs "ekonomikas darbu, kura strādā cilvēka labā".

Ar izvirzīšanu "šim prestižajam amatam" savu augsta mēroga kolēģi apsveica Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Dace Melbārde (Nacionālā apvienība). Tostarp viņa paziņoja, ka "valdība šajā jautājumā izvelējusies pareizu stratēģiju, izvirzot pieredzējušu un iepriekš novērtētu kandidātu".

Savukārt šādi šo kandidātu (līdzīgi kā visu valdošo eliti ar tās "veiksmes stāstu") vērtē dzimtenē.

Lietotājs Kārlis Rumpis savā Facebook publikācijā detalizēti aprakstīja "veiksmes stāstu" faktos un skaitļos. Un lūk, ko viņš raksta:

"Pēc 29 "neatkarības" gadiem:

1. Latvija ir dziļā, neatmaksājamā parādu bedrē. Nav ne krīze, ne karš, bet Latvijas parāds strauji aug. Ja 1990. g. mēs nevienam neko nebijām parādā, tad tagad Latvijas ārējais parāds jau pārsniedz 11 miljardus!!! Jau šobrīd tikai par parāda procentiem vien maksājam ap 1 miljonu KATRU DIENU, pretim par to nesaņemot nekādas preces vai pakalpojumus. 1 miljons aiziet nekurienē KATRU DIENU!

2. Latvijai ir dziļi negatīvs ārējas tirdzniecības saldo. 2017. g. tas bija mīnus 2,64 miljardi (!!!) eiro, bet 2018. g. jau 3,1 miljards.

3. Latvijā ir vislielākais ienākumu nevienlīdzības līmenis Eiropas Savienībā. DžINI indekss 2017. g. pieauga līdz 35,6%! Te sabiedrības "krējums" iedzīvojas uz parasto ļaužu rēķina vairāk, nekā jebkur citur Eiropas Savienībā.

4. Latvijā ir visaugstākais darbaspēku nodokļu slogs Eiropas Savienībā, darba algām 1000 eiro tas ir pat DIVAS REIZES AUGSTĀKS, nekā tādās bagātās valstīs kā Lielbritānija, Luksemburga, Somija, Vācija.

5. Latvijā ir visaugstākais PVN slogs pārtikas produktiem visā Eiropā!

6. Latvijā ir visstraujākais nodokļu sloga pieaugums ES ap 9,5% katru gadu. Regulāri nodokļi tiek paaugstināti, ieviesti jauni nodokļi un paplašinātas nodokļu aplikšanas bāzes.

7. Latvijā ir trešais visaugstākais valsts ierēdņu un kalpotāju skaits PASAULĒ. Ražojošajiem uzņēmumiem ir jāpabaro TRĪS REIZES LIELĀKS valsts ierēdņu un kalpotāju skaits, nekā tādās bagātās valstīs kā Šveice, Itālija. ČETRAS REIZES VAIRĀK nekā Japānā, Korejā un Jaunzēlandē!

8. Latvijā ir visaugstākās enerģijas izmaksas procentos no apgrozījuma apstrādes rūpniecībā - ar milzu atrāvienu no sekojošām valstīm. Tās ir ČETRAS REIZES augstākas nekā tādās valstīs kā Francija, Vācija, Zviedrija. Vairāk nekā ASTOŅAS REIZES AUGSTĀKAS, nekā Īrijā, Itālijā, Dānijā! Nu kā lai Latvijas uzņēmumi ar šādām daudzkārtīgi augstākām izmaksām būtu konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē?

9. Latvijā par visai daudz lietām samaksā krietni vairāk, nekā bagātās rietumvalstīs. Piemēram, būvniecības izmaksas mums vidēji maksā 326% apmērā, valsts parāda darījumi ap 200%, pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 240%, izglītība ap 130% no ES bagātāko valstu līmeņa, kaut gan darba algas ir ievērojami mazākas.

10. Latvijā ir viens no viszemākajiem ienākumu līmeņiem Eiropas Savienībā starp 28 valstīm. Tie ir tikai 29% no Eiropas VIDĒJĀ līmeņa!

11. Latvijas iedzīvotājiem ir vismazākais mūža ilgums ES. Vīriešiem vidējais mūža ilgums ir tikai 69 gadi!

12. Latvijā ir vislielākais pašnāvību skaits Eiropas Savienībā. 2017. g. pašnāvībās gāja bojā 382 cilvēki, 2018. g. vēl vairāk - 443 cilvēki!

Salīdzinājumā ar satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, tas ir trīs reizes lielāks, 2017. g ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 136 cilvēki. Kamēr valsts pārvalde tērē desmitiem miljonu radaru iepirkšanai, policijas uzturēšanai, tikmēr pilnīgi nekas netiek darīts, lai novērstu augsto pašnāvību skaitu!

13. Nevar nepamanīt, ka ir spēki, kuri tīši vēlas latviešu un Latvijas valsts iznīcināšanu un izšķīdināšanu. Jo kā gan lai citādi izskaidro, piemēram, to, ka ikmēneša pabalsts Latvijas bērnam 11,38 eiro, bet svešzemju migrantam - laimes meklētājam 256,00 eiro, migranta bērnam 60,00 eiro?

14. Kopš 1989. g. tautas skaitīšanas Latviju ir jau bijuši spiesti pamest vairāk nekā 800 000 cilvēku. Katru gadu pazaudējam tik daudz cilvēku, cik dzīvo tādā pilsētā kā Kuldīga. Cik Kuldīgas mums vēl ir atlikušas?

15. Latvija ir viena no viskorumpētākajām valstīm ES. Saskaņa ar Eiropas Parlamenta veikto pētījumu, Latvija korupcijas dēļ pazaudē līdz pat 5,669 miljardi (!!!) KATRU GADU!.

16. Visbeidzot, un tas ir pats traģiskākais, LATVIJA IR VISSTRAUJĀK DILSTOŠĀ (MIRSTOŠĀ) VALSTS PASAULĒ! Tas nav pārspīlējums, tie ir oficiālie ANO dati. Starp 233 pasaules valstīm Latvijā iedzīvotāju skaita sarukums ir visstraujākais, kas ir īpaši straujš jauno cilvēku starpā. No 2001. līdz 2018. g.,17 "neatkarības" gados, Latvijas skolēnu skaits ir palicis tikai 58%. Kuram ir ilūzija, ka Latvija spēs eksistēt vēl nākamos 17 gadus?"

Informācijas avotus autors piedāvā meklēt Facebook grupā "Neļausim iznīcināt Latviju".

Spriežot pēc profila, pats Kārlis jau ir aizbraucis no Latvijas.

332
Pēc temata
Kas vēl Latvijā runā 10 valodās: ēdināšanas nozare priecājas par strādniekiem no Indijas
Eksāmeni pēc pamatskolas Latvijā vai smags darbs laukā Īrijā
Ģimene vai karjera: Latvijas iedzīvotāji izdarījuši izvēli

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

14
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

14
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu

SPKC: pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma

20
(atjaunots 12:56 14.08.2020)
Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu atzina SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma – Grieķijas, Dānijas un Īrijas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, vēsta LSM.lv.

Viņš konstatēja, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir zema, bet kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – tā pieaugusi divas reizes. Saslimstība pieaug arī citās valstīs, tāpēc tiek ieviesti ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Covid-19 saslimšanas gadījumi Latvijā, pēc epidemiologa domām, lielākoties ir saistīti ar cilvēkiem, kuri inficējušies ārzemēs

Latvija katru nedēļu papildina sarakstu ar valstīm, pēc kuru apmeklējuma ir jāievēro pašizolācija. Šī nedēļa, visticamāk, nebūs izņēmums un sarakstā, iespējams, tiks iekļautas vēl trīs valstis – Grieķija, Dānija un Īrija. 

Perevoščikovs atzīmēja, ka būtiski ir, lai cilvēks pēc atgriešanās no kādas Covid-19 riska valsts ievērotu pašizolāciju. To atbraucējs apliecina ar parakstu. Vēl Covid-19 izplatības ierobežošanai būtiska ir plašā  iedzīvotāju bezmaksas testēšana.

SPKC pārstāvis atzina, ka šonedēļ gaidāmajos Rīgas svētkos un katoļticīgo svētkos Aglonā būtiski ir ievērot drošības pasākumus.

"Proti, ievērot distanci, izvairīties no vietām, kur ir drūzmēšanās, regulāri dezinficēt rokas. "Riski ir tomēr pietiekami lieli," teica Perevoščikovs, norādot, ka pasākuma organizatori solījuši kontrolēt norādījumu ievērošanu.

20
Tagi:
koronavīruss, SPKC
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Atbrauci no ārzemēm? Uz redzēšanos! SPKC iesaka neielaist ciemos draugus
Ekonomists aicina lietuviešus pasteigties ar braucieniem uz Poliju
Ja atcelts reiss uz Maskavu, lidojiet uz Rodosu: airBaltic jaunie noteikumi
Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

0
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

0
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā