Latvijas prezidents Egils Levits

Svešais starp savējiem: Latvijas prezidenta runas biedē arī pašus latviešus

188
(atjaunots 18:19 21.09.2019)
Kādēļ latvieši neizjūt sajūsmu sakarā ar Egila Levita prātojumiem, kā skolu reforma nostiprina bērnu segregāciju un kādēļ ir svarīgi, lai krievu skolu aizstāvības akcija 5. oktobrī būtu patiešām masveidīga: skaidro Latvijas Krievu savienības līderi.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Latvijas Krievu savienības līderi Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs apsprieda jaunākās prezidenta Egila Levita intervijas un aicināja visus nevienaldzīgos piedalīties kārtējā masveida akcijā par bilingvālās izglītības aizsardzību 5. oktobrī. Diskusijas videoieraksts publiskots partijas Facebook lapā.

Latvieši nevēlas "atvērties"

Miroslavs Mitrofanovs atgādināja, ka prezidenta Levita neseno runu saturs grozījās ap jēdzienu "atvērtais latviskums".

"Diemžēl vai par laimi, mums regulāri nāksies atgriezties pie šī termina, jo tas ir tas, ko šobrīd valsts piedāvā mums, valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, integrācijas vietā, par kuru mums stāstīja deviņdesmitajos gados, sabiedrības saliedēšanas vietā, par kuru mums stāstīja pirms dažiem gadiem," uzskata Mitrofanovs.

Viņš atzīmēja, ka Levita runas neizraisa sajūsmu latviešu vidē.

"Viņam ļauj izteikties, taču ovācijas, viņa domas citēšana, atbalsts un attīstīšana nenotiek. Viņš tomēr ir svešs šajā vidē. Uz viņa piedāvājumu par "atvērto latviskumu" paši latvieši raugās ar lielu piesardzību, jo viņiem piedāvā padalīties ar kaut ko tādu, kas ir viņiem un ko viņi nevēlētos atdot cittautiešiem, kuri dzīvo blakus viņiem.

Levita pozīcija pilnībā sakrīt ar latviešu politikas eliti prasībās par krievu un citu Latvijas Republikas nacionālo minoritāšu asimilāciju bez atrunām. Taču Levits paziņo, ka it kā latviešu platforma – valoda un kultūra – ir atvērta," saka politiķis.

Levita kļūda

Taču patiesībā tas tā nav, turpina Mitrofanovs. To var redzēt pēc skolu reformas, kurai mehāniski jāaizvieto krievu valoda ar latviešu un kurai nav nekāda dziļa satura. Nekādus īpašus ieguvumus bērni un viņu vecāki neiegūs, taču visa tā segregācija, pret kuru it kā uzstājas Levits, nostiprinās vēl nopietnāk.

"Man bija šoks, ka Eiropas tiesas tiesnesis jauc jēdzienus "minoritāšu tiesības" un "segregācija". Absolūti skaidri paziņots, ka minoritāšu skolas nav segregācijas pazīme, tas ir absolūti normāli un tam ir jāpastāv multikulturālā sabiedrībā," atzīmēja Tatjana Ždanoka.

Reformas rezultātā blakus skolām, kur bērni mācās dzimtajā latviešu valodā, būs segregācijas skolas, kur bērni mācīsies valsts, bet ne krievvalodīgajiem dzimtajā valodā.

"Šīs divas paralēlās sistēmas: gan tur, gan tur tiek izmantota latviešu valoda, taču vienā bērni atrodas priviliģētā stāvoklī, jo viņiem ir vieglāk mācīties, bet citā bērni mokās, cieš, atpaliek un viņiem rodas dažnedažādas problēmas," uzsvēra Miroslavs Mitrofanovs.

Svarīgi nodemonstrēt masveidīgumu

Sakarā ar to Latvijas Krievu savienība rīko kārtējo protesta akciju 5. oktobrī, kura, kā norādīja Mitrofanovs, notiks jebkuros laikapstākļos. Maršs startēs pusdienlaikā no Rātslaukuma.

Pēc akcijas oktobrī plānots rosināt jautājumu Eiropas Parlamenta klausīšanā novembrī, taču, lai vērā ņemami paziņotu par šīm problēmām Eiropas līmenī, ir nepieciešams, lai krievu skolu aizstāvības akcijas būtu patiešām masveidīgas, atzīmēja eirodeputāte Tatjana Ždanoka.

"Mums ir jāparāda viņiem milzīga protestējošu cilvēku skaita bildīti Rīgas ielās. Draugi, aicinu atnākt un parādīt savu attieksmi pret to, ko jūs izjutīsiet jaunā mācību gada pirmajā mēnesī, kad mūsu bērnus centīsies mācīt latviešu valodā skolotāji, kuriem dzimtā valoda ir krievu, un viņiem pēc visiem starptautiskiem kanoniem pirmām kārtām ir jādomā par labāku materiāla apgūšanu, un tas nozīmē, pēc tiem pašiem starptautiskiem kanoniem, pasniegt dzimtajā valodā," uzsvēra Tatjana Ždanoka.

188
Pēc temata
Mācību gada sākums Latvijā: mazāk skolu, mazāk krievu valodas
No skatuves runāt krieviski ir cūcība: latviešu žurnāliste uzbrūk Vaikulei
Prezidents ir pārliecināts: skolu likvidācija palīdzēs sadzīvot ar krieviem
Latvijas iedzīvotāji brauc prom uz Igauniju mācīties krievu valodā
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

5
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

5
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro
Skola. Foto no arhīva

Varbūt, vajag nevis pieminekli, bet kapakmeni likt? Vladova par skolotāju un ārstu algām

3
(atjaunots 11:42 03.07.2020)
Ārsti algu palielinājuma vietā saņēmuši pieminekli, tas pats var notikt arī ar skolotājiem, uzskata Anna Vladova.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas varasiestādes atsakās no solītā algas palielinājuma mediķiem, un nākamie piemānīto rindā ir skolotāji. Ārstiem, kuri cīnījās ar Covid-19, pateicās tikai ar pieminekli, lai gan veselības nozarei jau prasās uzstādīt kapakmeni. Kaut kur valdības tēlnieku darbnīcās jau ir pacelts āmurs piemineklim skolotājiem, uzrakstīja sabiedriskā aktīviste un kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova.

Šādi viņa komentējusi veselības ministres Ilzes Viņķeles paziņojumu par to, ka neziņa attiecībā uz to, kā un cik ātri atkopsies Latvijas ekonomika pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, neļauj ar pārliecību pateikt, ka jau šogad mediķu algas varēs palielināts par 10%.

"Nu ko, pirmais?" uzrakstīja Vladova savā Facebook lapā. "Veselības ministrijas galva – Ilze Viņķele paziņoja, ka medicīnas darbinieki paliks bez solītās algu pacelšanas, jo valsts ekonomika ir cietusi Covid-19 dēļ. Tas tak ir neiedomājami loģiski! Tos faktus, ka epidēmijas laikā tieši medicīnas darbiniekiem bija jāstrādā trauksmes režīmā, nākot no atvaļinājumiem un brīvdienām, strādājot bez atpūtas un pie tam bez individuālās aizsardzības līdzekļiem, ministre uzskatīja par pašu par sevi saprotamu. Jūs tak esiet mediķi! Jūs tak Hipokrāta zvērestu tak esiet devuši! Un tagad, kad draudi ir garām, galvenokārt, tieši mediķu darba dēļ, viņiem ir jākļūst saprotošiem un jāsaprot, ka valstī ir krīze. Lūk, šis neatraktīvais piemineklis ir jums, kā mūsu dziļās pateicības zīme. Kas vēl jums ir vajadzīgs?

Tā arī gribas pārfrāzēt slaveno Džona F. Kenedija izteicienu: "Neprasi, ko mēs esam paveikuši valsts labā, uzprasi, ko valsts ir izdarījusi mūsu labā." Un saņem jautājumu – NEKO! Izņemot pieminekli, protams. Augsti godātie ministri, varbūt mediķiem vajadzēja uzreiz kapa pieminekli uzstādīt? Nu, lai uzreiz padotu ziņu, ka Latvijas veselības aprūpes nozari esiet jau apglabājuši. Vismaz, būtu godīgi."

Vladova atzīmēja, ka nākamie valdības piemānīto rindā, visticamāk, būs skolotāji, kuri arī gaida algas palielinājumu.

"Kurš mums ir nākamais valdības "kārtējo-reizi-piemānīto" sarakstā? Ak vai, tie tak ir skolotāji! Tie, kuri trīs mēnešus strādāja ellē, izgudrojot kā apmācīt skolēnus attālināti, un kuriem tika solīts no septembra pacelt algas. Nu ko, kolēģi, piedāvāju gatavoties "algu celšanai".

Kaut kur labi atalgotajos valdības skulptoru darbnīcās āmurs jau ir pacelts, veidojot pieminekli skolotājiem," nobeigumā sacīja Vladova.

3
Tagi:
Anna Vladova, alga, mediķi, skolotāji
Pēc temata
Valdība sola paaugstināt skolotāju algas
Kā Vācijā: darba devēji piedāvā ieviest saīsinātās darbadienas pabalstu
Valda bezcerība: Latvijas tūrisma bizness sūdzas Eiropas Komisijā
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu