Pensionāre

Latvija nav Īrija: kas pensionāriem par naudu, tas ierēdņiem par brīvu

83
(atjaunots 12:13 16.01.2020)
Ierēdņi Latvijā izrādījušies "sociāli pasargāta" iedzīvotāju grupa, nekā pensionāri: visādā gadījumā, pirmajiem tiek kompensēti izdevumi par bankas konta apkalpošanu, bet otrajiem paaugstinājuši maksu par pensijas piegādi uz mājām divas reizes.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Uz budžeta pieņemšanas sliekšņa sabiedrību satricina skandāli. Šoreiz noskaidrojies, ka ierēdņi paredzējuši sev pat bankas komisijas par konta apkalpošanu kompensēšanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 10. septembrī tika apspriests opozīcijas deputātu piedāvājums likumā nostiprināt bezmaksas pensiju piegādi uz mājām cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.

Kā zināms, no 2020. gada 1. janvāra "Latvijas Pasts" grasās palielināt maksu par pensiju piegādi uz mājām. Pastnieka pakalpojumi sadārdzināsies gandrīz divas reizes, līdz 4,88 eiro. Savukārt no 2021. gada pensionāriem, kuri vēlēsies saņemt pensijas mājās, nāksies maksāt 5,28 eiro. Cenu kāpumu pasts pamato ar to, ka naudas piegāde uz mājām ir "ekskluzīvs un darbietilpīgs pakalpojums".

Saeimas deputāti no "Saskaņas" vērsās parlamentā ar piedāvājumu pilnībā atcelt maksu par pensiju piegādi uz mājām vismaz personām, kas vecākas par 80 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti. Šobrīd notiek šī projekta apspriešana attiecīgajās ministrijās.

Vēstuli Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam ar prasību kompensēt pasta izmaksas par pensiju piegādi sirmgalvjiem 9. septembrī 15 Latvijas pašvaldību priekšsēdētāju personā nosūtīja partija "Reģionu apvienība". Savus parakstus zem prasības atstāja Salacgrīvas, Liepājas, Ādažu, Saulkrastu, Siguldas un citu novadu mēri.

Vēstulē valdības vadītājam tostarp teikts, ka, ja jaunie "Latvijas Pasta" tarifi stāsies spēkā, tad gada garumā pensionārs pazaudēs 58,66 eiro, savukārt 2021. gadā – 63,36 eiro.

Vēstules autori norāda, ka 79 tūkstošiem pensiju un pabalstu saņēmējiem tas nozīmē būtisku dzīves līmeņa samazinājumu.

Tāpat ir teikts, ka savā vairumā pensiju piegādi uz mājām pasūta cilvēki, kuri dzīvo reģionos, tālu prom no bankām, pasta nodaļām vai pat bankomātiem. Tātad fiziski viņiem nav citas iespējas saņemt naudu.

Sociālajos tīklos šis temats tika plaši apspriests. Lietotāji atzīmē, ka bieži, saņemot pensiju vai pabalstu bankas norēķinu kartē, cilvēks ir spiests noņemt visu naudu no konta un maksāt par to četrus eiro, jo tuvējā apkaimē nekur nepieņem kartes (bankas komisija par POS termināļu apkalpošanu ir pārāk dārga vietējām tirdzniecības vietām). Sociālie tīkli par piemēru min Īriju, kur pensijas vecuma cilvēkiem valsts kompensē ne vien pensijas piegādi, bet gan visu bankas komisiju.

Taču Latvijā, izskatās, ir tieši pretēji. Saeimas deputāte Linda Liepiņa publicēja informāciju par to, ka ierēdņi iekļāvuši savos darba līgumos iespēju saņemt pilnu kompensāciju par bankas transakcijām.

"Kārtējais pārsteigums par “sociāli neaizsargātāko iedzīvotāju grupu” - valsts pārvaldē strādājošajiem. Izrādās, ka valsts pārvaldes darbiniekiem vienu reizi gadā kompensē bankas konta apkalpošanas izmaksas, t.i., grāmatvedībā tiek iesniegta konta izdruka ar konta apkalpošanas maksu, un tad tā tiek atmaksāta.

Turpretim, piemēram, pensionāriem jāmaksā pašiem. Kurš tad de facto ir sociāli neaizsargātais? Mūsu valstī – ierēdnis," norāda deputāte.

Spriežot pēc visa, šāda iespēja ir paredzēta Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, bet, iespējams, arī citās valsts iestādēs.

83
Pēc temata
Nevajag šokēt iedzīvotājus: Labklājības ministrija nepiekrīt pensiju prognozēm
Latvijas Banka sola pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi
Finanšu ministrija: Latvijā 600 tūkstoši strādājošo "velk" 450 tūkstošus pensionāru
Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

13
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

13
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
 Suns

"Latvijas Pasts" sūdzas par suņu īpašniekiem: cieš pastnieki!

13
(atjaunots 11:45 19.04.2021)
"Latvijas Pasts" atgādināja, ka pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības nepiegādāt sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi, un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. "Latvijas Pastā" paziņoja, ka 2020. gadā no nepieskatītiem suņiem cietuši desmit pastnieki, bet 2021. gada četros mēnešos šādu incidentu jau ir četri. Šī statistika rada kompānijai bažas, raksta jauns.lv.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla - ja dzīvnieks agresīvs, pastnieku veselība tiek nopietni apdraudēta. Attiecīgajā adresē dzīvojošās personas var nesaņemt sūtījumus, jo pasta darbiniekiem nav jāriskē ar savu veselību, mēģinot tos piegādāt.

Visbiežāk pieļautās īpašnieku kļūdas ir mājdzīvnieku piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kā arī suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastītes novietošana tā, ka suns traucē un neļauj tajā ievietot korespondenci. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns. Maldīgs ir arī suņu īpašnieku uzskats, ka tieši viņa suns ir draudzīgs un nekaitēs pastniekam, bet realitātē, tiklīdz svešinieks vēlas iekļūt tā teritorijā, suns var kļūt ļoti agresīvs.

13
Tagi:
suns, Latvijas Pasts
Pēc temata
Ar Krieviju Latvijai problēmu nav: "Latvijas pasts" pastāstīja par sūtījumu piegādi
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem
"Biksītes 1 gab.": pasta darbinieces prasība samulsinājusi apmeklētāju