Atkritumi, foto no arhīva

"Mamma Rēzeknē visu zināja": noslēdza līgumu par atkritumu izvešanu Rīgā

60
(atjaunots 12:41 10.09.2019)
Līguma saskaņošana starp Rīgu un atkritumu apsaimniekošanas operatoru "Tīrīga" notika atklāti un tika rūpīgi pārbaudīta, pastāstīja poligona "Getliņi" vadītājs.

RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Pirms pieciem gadiem atkritumu apsaimniekošanā Rīgā izveidojās absurda situācija. Esošais modelis – tas ir mēģinājums to labot, pastāstīja "Getliņi Eco" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns radio Baltkom ēterā.

No šī gada 15. septembra atkritumu izvešanai Rīgā uz nākamajiem 20 gadiem jāpāriet jauna operatora "Tīrīga" kontrolē, kurš tika izveidots pēc jauna iepriekšējo atkritumu izvešanas operatoru apvienošanās – "Clean R" un "Eco Baltia vide". Jaunajā kompānijā tika iekļauta arī Rīgas pašvaldība caur "Getliņi Eco", izgāztuves operatoru, kur tiek nogādāti visi atkritumi.

Vakar Konkurences padome aizliedza kompānijai "Tīrīga" noslēgt līgumus par atkritumu apsaimniekošanu ar rīdziniekiem un piedāvāja pašvaldībai turpināt darbu ar esošajiem četriem atkritumu izvešanas operatoriem. Taču Rīgas domes juristi uzskata, ka tas neesot iespējams.

"Lai novērtētu šo situāciju, jāpalūkojas nedaudz pagātnē. 2014. gada – Rīgā strādā 5 operatori. Tajā situācijā Latvijas Satversmes tiesa pieņēma lēmumu likvidēt visus līgumus. Viens no likvidācijas iemesliem – šo līgumu ilgstošais termiņš. Pēc tam Rīgas pašvaldība sāka meklēt citus modeļus. Tobrīd Rīgā strādāja 4 operatori. Situācija ir absurda – iedzīvotājiem ir dažādi līgumi, ar dažādām cenām. Rīga ievieš kārtību, izvēlas jaunu modeli," paziņoja Stirāns.

Viņš pastāstīja, ka līguma saskaņošana starp Rīgu un "Tīrīga" notika atklāti un tika rūpīgi pārbaudīta.

"Tas bija samērā garš ceļš, bija jāiziet visi saskaņojumi. Trīs mēnešu darba rezultātā tiek noslēgts līgums ar privātu kompāniju, pamatojoties uz starptautisku tenderi. Atšķirībā no visiem pārējiem iespējamajiem modeļiem, procesā piedalās pašvaldība. Tehniskie un ekonomiskie pamatojumi tika apstiprināti Ekonomikas ministrijā. Pat mana mamma Rēzeknē zināja, kas notiek, tik atklāti un ilgi tas viss bija," pateica Stirāns.

Pēc viņa sacītā, viņš neredz izeju no šīs situācijas.

"Piecpadsmitajā septembrī bija jābūt noslēgtiem līgumiem, un mums bija jāsāk strādāt. Taču notika tas, kas notika. Un es nezina, kā lai to atrisina," paziņoja Stirāns.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau šodien valdības sēdē varētu piedāvāt specifisku Rīgas atkritumu apsaimniekošanas problēmas risinājumu, pateica iestādes vadītājs Juris Pūce Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Pēc viņa sacītā, nav garantiju, ka sestdien pēc pusnakts Rīgā nesāksies veidoties atkritumu kalni, taču pašvaldības un viņa vadītās ministrijas pienākums ir nepieļaut, ka tas notiek, un vismaz ministrija darīs visu iespējamo.

Pūce uzsvēra, ka šajā situācijā ir nepieciešams specifisks risinājums konkrēti šim gadījumam, jo, pat ja galvaspilsētas pašvaldībai izdosies īsā laikā atrast uzņēmumus, kuri no 15. septembra būs gatavi kaut vai uz laiku uzņemties galvaspilsētas atkritumu apsaimniekošanu, galvaspilsētas iedzīvotājiem nebūs pietiekami daudz laika, lai noslēgtu līgumus ar šīm kompānijām.

60
Pēc temata
Rīgas varasiestādes vēlas aizmetināt ciet visus atkritumu stāvvadus pilsētā
Vai jaunās atkritumu mašīnas par 7 miljoniem glābs Latviju
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi
Apkure no atkritumiem: veids kā novērst tarifu kāpumu vai problēmu cēlonis
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

2
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

2
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro