Medicīnas darbinieks, foto no arhīva

Sekojot Rēzeknes traģēdijas pēdām: Latvijā meklē augstas insulta mirstības iemeslus

39
(atjaunots 09:01 10.09.2019)
Gadījums Rēzeknes slimnīcā, kas notika 2019. gada jūlijā, izcēla daudzas problēmas insulta nodaļu darbā; Veselības ministrija kopā ar profesionālām organizācijām meklē risinājumu.

RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne pastāstīja, ka Veselības inspekcija iesākusi auditu, jeb tematisko pārbaudi, lai atklātu augstas insulta pacientu mirstības iemeslus trīsdesmit dienu laikā pēc diagnozes noteikšanas, vēsta Mixnews.lv. Pārbaudes rezultāti būs zināmi 2019. gada novembra beigās.

Strapcāne uzsvēra, ka gaidāmais audits ieplānots atbilstoši 2019. gada darbu plānam, un nekādā veidā nav saistīts ar incidentu Rēzeknes slimnīcā.

Taču iepriekš par gaidāmo auditu runāja arī Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele. Pēc viņas sacītā, ir nepieciešams veikt kārtējo insulta nodaļu auditu un jānodrošina ārstiem reģionos iespēja konsultēties ar mediķiem universitāšu slimnīcās.

Tādējādi ministre reaģēja uz gadījumu Rēzeknes slimnīcā 2019. gada 19. jūlijā, kad ārsts Georgijs Tihonovs rupjā formā atteicās pieņemt pacienti ar insultu. Beigās radinieki vērsās slimnīcā Daugavpilī, kur pacienti pieņēma un diagnosticēja insultu. Taču runas traucējumi, kuri notika savlaicīgas palīdzības nesniegšanas dēļ, visdrīzāk paliks nenovēršami.

Tihonovs tika atstādināts no darba, viņa rīcību izvērtēs Veselības inspekcija. Vērts atzīmēt, ka šis pats ārsts pirms dažiem gadiem nepieņēma slimnieku ar infarktu, kurš vēlāk nomira.

"Šis gadījums mudinājis veikt auditu vēlreiz un meklēt kopā ar profesionālajām asociācijām risinājumus," atzīmēja Viņķele.

Pēc viņas domām, ir jāattīsta distances konsultācijas: ja ārstam reģionā ir jautājumi, viņam būs pieejamas konsultācijas ar universitāšu klīniku speciālistiem visas diennakts garumā septiņas dienas nedēļā.

Eksperti ne reizi vien atzīmēja, ka Latvijas varasiestādēm vajadzēja paaugstināt insulta novēršanas profilaktisko pasākumu efektivitāti, tikai tas palīdzēs samazināt augstos priekšlaicīgās nāves rādītājus.

Bijušais Latvijas Ārstu biedrības vadītājs, žurnāla "Latvijas Ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis iepriekš norādīja, ka Latvijā ir viens no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem ES valstu vidū. Taču, salīdzinot ar citām ES valstīm, slimnīcā ar insultu nokļuvušo pacientu mirstības rādītājs Latvijā ir daudz augstāks.

Taču Apinis atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā tomēr vērojama pozitīva dinamika, insulta mirstība samazinājusies par 23% laika posmā no 2010. līdz 2018. gadam, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

39
Pēc temata
Farmaceits ģimenes ārsta vietā: iedzīvotājiem nav laika ārstēties
Cipule: Latvijā vienkārši trūkst ārstu
Rublovskis: vislielākajā budžetā neatrada naudu ārstiem
Dvēseles kliedziens: ātrās palīdzības ārsts pasūdzējās par autovadītājiem Rīgā
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

17
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

17
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

29
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

29
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes