Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

Valdība sastrīdējusies par cietumu: Bordānam MK viedoklis nav noteicošais

37
(atjaunots 09:23 07.09.2019)
"Jauno konservatoru" iebildumu dēļ valdība bija spiesta atlikt jautājumu par finanšu prioritātēm. Iespējams, pārrunas par budžetu nāksies sākt no jauna.

RĪGA, 7. septembris — Sputnik. Latvijas valdība uz nedēļu atlikusi jautājumu par ministriju finansiālajām prioritātēm nākamgad, vēsta tvnet.lv.

Ministru kabinets plānoja sēdē 6. septembrī izskatīt Finanšu ministrijas ziņojumu par papildu finansējuma sadali nākamgad, kā arī Tieslietu ministrijas ziņojumu par Liepājas cietuma būvdarbiem. To bija nolemts izskatīt vispirms.

Kas būvēs cietumu

Ja Liepājas cietuma būvdarbi tiks atlikti līdz 2022. gadam, nākamā gada prioritātēm izdosies atvēlēt 170 miljonus eiro, taču viedokļi par šādu lēmumu bija dažādi.

Žurnālisti vēsta, ka MK sēdes slēgtajā daļā tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji informēja par šonedēļ organizētajām kratīšanām lietā par būvfirmu karteļa sazvērestību. Lietā figurē uzņēmums "Abora", kas uzvarējusi iepirkumā par Liepājas cietuma celtniecību.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) iebilst pret līguma slēgšanu ar firmu "Abora". Pēc sēdes viņš atzīmēja, ka valdība neatbalsta līdzekļu piešķiršanu būvdarbiem, tāpēc, domājams, tie tiks atlikti uz vairākiem gadiem. Šī iemesla dēļ Bordāns vēlas izsludināt jaunu starptautisko konkursu, vēsta BNN.

Politiķis uzsvēra, ka šajā jautājumā nav svarīgi, kāds ir valdības lēmums.

Bordāns negarantēja, ka iepirkuma jaunā cena būs zemāka. Viņš uzskata, ka uzvarēs ārzemju uzņēmums.

Visu no sākuma

Pēc šī jautājuma izskatīšanas Bordāns ierosināja atlikt diskusiju par budžetu. Viņa ierosinājums tika atbalstīts.

JKP līderis norādīja, ka koalīcijas pārrunu laikā partneri nav atbalstījuši partijas ierosinājumus budžeta jautājumā, tāpēc diskusija turpināsies, vēsta skaties.lv.

Viņš atgādināja, ka partijai ir savas nostādnes, kas pamatā saistītas ar nabadzības sliekšņa pacelšanu, pelēkās ekonomikas izskaušanu, ekonomikas atbalstu, transporta tīkla attīstību un tieslietu sfēras pilnveidošanu.

"Ņemot vērā, ka pārējie koalīcijas partneri vēlējās iet uz priekšu, neņemot vērā mūsu iebildumus un priekšlikumus, aicinājām premjeru ievērot koalīcijas līgumu. Turpināsim vest sarunas. JKP ievēros savas vērtības un idejas, gan arī piedāvās risinājumus," teica politiķis.

Bordāns ir pārliecināts: "jaunie konservatori" jau piekāpušies "ļoti daudzās pozīcijās", kad tas bija nepieciešams.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka JKP atjaunos prasību par savu prioritāšu iekļaušanu budžetā, sarunas par nākamā gada budžetu faktiski sākot no sākuma, Bordāns atbildēja: "Savā ziņā tajā virzienā tā situācija arī ir."

Iepriekš vēstīts, ka arī citas nozares cīnās par finansējumu. Piemēram, sēdes dienā Iekšlietu darbinieku arodbiedrība organizēja neparastu akciju pie Ministru kabineta: ugunsdzēsēji ieradās pie ēkas ar veciem padomju ZILiem, kuros viņi vēl joprojām ir spiesti braukāt finansējuma trūkuma dēļ       .

37
Pēc temata
Lembergs: JKP tikai mauzera pietrūkst
Netic paši savām atbildēm: latvieši arvien mazāk uzticas partiju reitingiem
Apetīte aug ēdot: Latvijas budžets pirmo reizi pārsniegs desmit miljardus
Budžets 2020: ministrijas prasa miljardu eiro un 800 jaunas ierēdņu vietas
Cilvēki aizsargmaskās Romas pieturā, foto no arhīva

No Rīgas transporta katru dienu izsēdina piecdesmit cilvēkus bez sejas maskām

2
(atjaunots 14:27 29.10.2020)
"Rīgas satiksme" aicina Rīgas sabiedriskā transporta pasažierus lietot sejas aizsargmaskas un ievērot distanci.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. "Rīgas satiksmes" preses sekretārs Viktors Zaķis pastāstīja radio Baltkom ēterā, kā uzņēmums tiek galā ar jaunajām prasībām.

No 24. oktobra spēkā stājušās prasības attiecībā uz sejas masku lietošanu visās sabiedriskās vietās, tai skaitā tur, kur cilvēki atrodas fiksētās vietās - publisko pakalpojumu sniegšanas vietās (valsts un pašvaldību, medicīnas un sociālo pakalpojumu sniegšanas iestādēs) un privātā sektora pakalpojumu sniegšanas vietās.

Pēc Zaķa sacītā, katru dienu "Rīgas satiksmes" kontrolieri izsēdina no transporta aptuveni 50 pasažierus, kuri neievēro sejas aizsargmasku lietošanas prasību sabiedriskajā transportā.

"Pašlaik sabiedriskajā transportā ir jālieto maksas. Šobrīd mūsu kontrolieri uzrauga ne tikai biļešu iegādi, bet arī to. Kā viņi apgalvo, katru dienu ir 40-50 gadījumi, kad viņi izsēdina no transporta pasažierus bez maskām. Taču pie mūsu apjomiem procentos tas nav tik daudz, jo dienā mēs pārvadājam aptuveni 200 tūkstošus cilvēku. Tādēļ šis cipars ir neliels. Un mēs varam apgalvot, ka pārsvarā cilvēki tomēr lieto maskas," pastāstīja viņš.

Zaķis uzsvēra, ka kontroles trūkums konkrētos maršrutos nenozīmē, ka pasažieri var nelietot maskas, un aicināja pasažierus atbildīgi izturēties pret valdības ieviestajiem ierobežojošajiem pasākumiem.

Tāpat, pēc viņa sacītā, pasažieriem patstāvīgi ir jāseko līdzi sociālās distances ievērošanai, jo ierobežojošās norādes uz sēdekļiem sabiedriskajā transportā var tikt ieviestas tikai ar Ministru kabineta atļauju.

"Mēs saprotam, ka sociālo distanci ievērot ir grūti, vēl jo vairāk sastrēgumstundās – kad transportā brauc daudz cilvēku, tas vispār nav iespējams. Tādēļ tas paliek pašu pasažieru ziņā. Taču vismaz ir jāmēģina ievērot šo distanci, un šeit, protams, palīgā nāk situācija, kad visi pasažieri valkā maskas," sacīja Zaķis.

2
Tagi:
maska, Rīga, sabiedriskais transports, Latvija
Pēc temata
Latvijā atgriežas obligātais sejas aizsargmasku režīms
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Latvijas Saeimas deputāts Jānis Dombrava

Dombrava biedē Latvijas iedzīvotājus ar humanitārās katastrofas iespēju Krievijā

8
(atjaunots 13:38 29.10.2020)
Latvijas Saeimas deputāts Jānis Dombrava vai nu nolēma pazoboties, vai arī patiešām izrādīja līdzjūtību, bet varbūt arī patiešām nobijās. Twitter viņš publicēja tvītu, kurš ir veltīts Covid-19 situācijai Krievijā.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Pēc pārmetumiem Latvijas varasiestādēm, kuras pārāk maigi cīnās ar Covid-19 pandēmiju, ieviešot nepietiekamus pasākumus, Saeimas deputāts Jānis Dombrava metas virsū kaimiņu Krievijai. Tiesa, uzbrukt nesāka, bet gan piedāvāja izteikt līdzjūtību.

Cik lielā mērā Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības, kurš ir pazīstams ar savu negatīvo attieksmi pret visu, kas nav latvisks, un kurš piedāvāja nojaukt pieminekli Atbrīvotājiem, padzīt krievu valodu un krievus no Latvijas, spēj just līdzi, spriediet paši.

Taču savu publikāciju Dombrava uzsāka neviennozīmīgi. "Šī ir reize, kad nevajag ņirgāties par Krieviju. Nespēja sniegt pietiekamu medicīnisko palīdzību covid uzliesmojuma laikā var piemeklēt jebkuru valsti.

Tas būtu ļoti briesmīgi, ja mūsu kaimiņvalstī sāktos humānā katastrofa," secina deputāts.

​Nekādu pamatojumu šādiem secinājumiem Dombrava nesniedz. Krievijā patiešām plosās koronavīruss, tāpat kā Latvijā. Taču totālas karantīnas valstī vai galvaspilsētā, Maskavā, nav. Varasiestādes ieviesa virkni ierobežojumu, un to ievērošana jau veicinājusi jaunu inficēto skaita samazināšanos.

Krievijā un Latvijā

Vislielākais diennakts laikā inficēto skaita pieaugums tiek novērots Maskavā. Taču, kā atzīmēja Maskavas mēra vietniece sociālās attīstības jautājumos Anastasija Rakova, Covid-19 pandēmijas laikā Maskavas ārsti ir paspējuši uzkrāt lielu pieredzi pacientu ar šo infekciju ārstēšanā, pastāvīga saslimšanas izpēte ļāvusi izveidot skaidras nepieciešamās zāļu terapijas shēmas pacientiem ar dažādu slimības gaitu.

Visas nepieciešamās zāles infekcijas ārstēšanai Maskavas poliklīnikas izsniedz par brīvu. Savukārt gultasvietu skaits, kas ir ieplānots pacientu uzņemšanai Maskavā, ir palielināts par 30%, lai būtu iespēja atdalīt pacientus ar gripas infekcijām, vīrusu infekcijām, pneimonijas slimniekus, ar koronavīrusa infekciju.

Tāpat nevajag piemirst, ka Krievijā ir izstrādātas jau vairākas vakcīnas pret koronavīrusu. Un preparāta "Sputnik V" izmēģinājumu trešās fāzes ietvaros valstī jau notiek vakcinācija.

Tikmēr Latvijā, kur katru dienu inficēto skaita pieaugums izskatās nomācoši, Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPVI noslogojums 90% apmērā) vecāka gadagājuma pacientiem (virs 75 gadiem) un hroniski slimiem ārsti var sākt atteikt ārstēšanu uz likumīga pamata.

Latvijas Veselības ministrija norāda, ka mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtu iedalīšanas principiem pandēmijas periodā ir rekomendējošs raksturs un tie ir nosprausti Valsts katastrofu medicīnas plāna pielikumā Nr.24, kurš attiecas tikai un vienīgi uz pandēmijām. Šādu iekārtu skaits Latvijā šobrīd sastāda 596 vienības.

Tāpat ir zināms, ka no 8845 valstī esošajām slimnīcu gultasvietām 19. oktobrī bija pieejamas 2323 (70-75% aizņemtība), turklāt reanimācijas gultasvietas tika aizņemtas mazākā apjomā: par 65-66%. Kopumā tās ir 272 otrā un trešā līmeņa intensīvajā terapijā un 220 pirmā līmeņa intensīvajā terapijā.

Līdz šim smagi slimo pacientu skaits bija mērāms viena cipara skaitļos, un stacionārā ievietoja vien katru desmito inficēto. Taču pie pozitīvo testu skaita pieauguma virs 3% no kopskaita epidēmijai rodas "nekontrolējams raksturs", tādēļ arī vietas slimnīcās var ātri aizpildīties.

8
Tagi:
Krievija, Latvija, Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
"Nav īstais laiks imigrantiem": Dombrava piedāvā anulēt vīzas un uzturēšanās atļaujas
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

0
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

0
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā