Krievu valodas testi

Prezidents ir pārliecināts: skolu likvidācija palīdzēs sadzīvot ar krieviem

57
(atjaunots 19:20 06.09.2019)
Latvietība ir kaut kas apzināts, tas nav iedzimts, tāpēc tas ir jānodod tālāk caur skolu un ģimeni, lai tas neizplēnētu, paziņoja prezidents Egils Levits.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits paziņojis, ka krievvalodīgajiem paredzētā izglītības sistēma, ko par mērķi nospraudusi Latvija, ir visu Eiropas valstu modelis, kā sadzīvot nācijām. Pēc viņa vārdiem, ir jābeidz skolu segregācija pēc valodas principa.

Intervijā avīzē Neatkarīgā Levits kārtējo reizi pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par atvērtā latviskuma koncepcijas īstenošanas praktiskajām metodēm, kam viņš pats piekrīt.

Prezidents norādīja, ka Latvija balstās uz latviešu nācijas, uz tiem, kuri sevi uzskata par latviešiem.

"Šo nāciju definē latviešu valoda, kultūra un izpratne par mūsu vēsturi un pasaules skatījums. Skats uz pasauli no latvieša viedokļa ir pilnīgi citāds nekā, piemēram, no šrilankieša viedokļa (pie manis tikko uz pieņemšanu bija Šrilankas vēstnieks, tāpēc tāda analoģija). Latviskums ir resurss, bagātība, kas satur mūs kopā kā latviešus, kā pilsoņus, lai mēs kopā veidotu sabiedrību un valsti," paziņoja Levits.

Pēc valsts vadītāja domām, latvietība ir kaut kas apzināts, tas nav iedzimts, tāpēc tas ir jānodod tālāk caur skolu un ģimeni, lai tas neizplēnētu.

Latvijas iedzīvotāju daļa, kura sevi uzskata par citām tautībām piederīgiem, taču tas netraucē "piedalīties latviskuma kopšanā", pie tam paliekot krieviem vai poļiem, paziņoja Levits. "Viņi ir laipni aicināti latviešu valodas un kultūras lietojumā," apliecināja prezidents.

Pēc viņa vārdiem, atvērtam latviskumam ļoti svarīga ir izglītības pāreja pie mācībām valsts valodā.

"Jābeidz skolu segregācija pēc valodas principa un jāpāriet uz mācībām kopējā - valsts valodā, kas ir latviešu valoda. Skolu reforma tāpēc ir ļoti svarīga, tā ir jāturpina un jāpanāk, lai arī bērnudārzos runā tikai latviski, jo bērni jau valodu apgūst visātrāk," savu viedokli pamatoja Levits.

Pie tam, prezidents piebilda, Latvija ļoti augstu vērtējot mazākumtautību valodas un kultūras – tās var būt kā papildu mācību priekšmets skolās tiem, kam tā ir dzimtā valoda.

"Pēc būtības tas ir visu Eiropas valstu modelis, kā sadzīvot nācijām," ir pārliecināts Levits.

57
Pēc temata
Krievu dzimtā, latviešu – otrā: Latvijai laiks labot kļūdas
Vai Latvijā vajadzīga krievu valoda: atbildi sniedza latviešu skolēni
KF par nacionāļu plāniem: Tālāk latviskos mazbērnu novietnes un dzemdību namus?
Krievija atgādinās Eiropas Padomei par krievvalodīgo diskriminēšanu Baltijā
Jāņu vainagi un zāles. Foto no arhīva

Latvijā nedzīvo aptuveni pusmiljons tās valstspiederīgo

0
(atjaunots 11:26 07.07.2020)
Ne Brexit, ne Covid-19 pandēmija nav piespieduši latviešu diasporas pārstāvjus atgriezties valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru pirmdien prezentēja jaunākos diasporas pētījumus, vēstīts pārraidē "900 sekundes" telekanālā TV3.

Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošais pētnieks Mihails Hazans uzskata, ka nav vienkārši atbildēt uz jautājumiem par Latvijas diasporas lielumu un struktūru, jo daudz kas atkarīgs no diasporas definīcijas.

Ja diasporā iekļaut gan esošos, gan bijušos Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, viņu bērnus, kā arī Latvijā dzimušos un emigrējušos cilvēkus neatkarīgi no pilsonības, diasporas skaits pasaulē sasniegs ap pusmiljonu, bet ES valstīs – aptuveni 400 000.

Ja diasporas definīciju sašaurināt, neiekļaujot tajā Latvijā dzimušos cilvēkus, kuriem Latvijas pilsonība nav bijusi, šis skaits sarūk līdz 300 000 cilvēku, skaidroja Hazans.

Uz jautājumu, vai diaspora samazinājusies pēc Latvijas valstspiederīgo repatriācijas pasākumiem pandēmijas laikā, Hazans atbildēja noliedzoši: ar repatriācijas reisiem Latvijā atgriezušies daži tūkstoši cilvēku, turklāt pārsvarā – uz īsu laiku, ne uz visiem laikiem.

Taujāts, kā diasporas skaitu ietekmēs Lielbritānijas izstāšanās no ES, Hazans atbildēja, ja nebūt ne visi Latvijas valstspiederīgie, kuri Brexit dēļ pameta Lielbritāniju, atgriezušies Latvijā.

London Eye, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Oficiālie dati liecina, ka 2018. gada sākumā Lielbritānijā dzīvoja apmēram 120 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, 2019. gada sākumā – 100 tūkstoši. Ja Latvijā būtu atgriezušies 20 tūkstoši cilvēku, tas būtu manāms, uzskata eksperts.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka laikā no 2004. līdz 2019. gadam no Latvijas emigrējuši vairāk nekā 360 tūkstoši cilvēku – gandrīz 20% valsts iedzīvotāju.

Lielākā emigrantu plūsma dodas uz ES valstīm, kas iestājušās savienībā pirms 2004. gada (70%).

No etniskā sastāva viedokļa 31% cilvēku, kuri pametuši valsti laikā no 2004. līdz 2019. gadam, ir krievi, 47% - latvieši.

0
Tagi:
CSP, emigrācija, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Pēc Covid-19 mediķi aizbēgs no Latvijas
Simtiem tūkstošu "lieku" cilvēku paliks Latvijā: Lindermans par Covid-19 sekām
Šprotu ražošana, foto no arhīva

Bīstami konservi: PVD lūdz veikalus izņemt no tirdzniecības noteikta kombināta produkciju

4
(atjaunots 11:01 07.07.2020)
Pārtikas un veterinārais dienests fiksējis virkni pārkāpumu uzņēmuma "Talsu zivju kombināts" ražotnē.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vērsusies pie tirdzniecības tīkliem ar lūgumu izņemt no tirdzniecības SIA "Talsu zivju kombināts" zivju konservus, vēsta Press.lv.

PVD informēja, ka minētais uzņēmums nav iesniedzis dokumentus par produkciju, daļu "Talsu zivju kombināts" preču konstatēto pārkāpumu dēļ vajadzēja iznīcināt jau martā.

2019. gada pavasarī PVD saņēma sūdzību par mežā izmestiem neaizvērtiem konserviem. Pārbaudes gaitā cita starpā tika veikta uzņēmuma "Talsu zivju kombināts" darba kvalitātes kontrole. Tās gaitā fiksēta virkne higiēnas prasību pārkāpumu tehnoloģiskā procesa ietvaros. Nebija pietiekamas informācijas par zivju izcelsmi, no kā ražoti konservi, to sterilizācijas procesu, turklāt nav veikti produkcijas drošības pētījumi laboratorijā.

Pārbaudes gaitā tika konfiscēti aptuveni 130 tūkstoši sterilizētu konservu, uzņēmuma darbs tika pilnībā apturēts.

"Talsu zivju kombināts" atskaitījās PVD par no apgrozījuma izņemtās produkcijas iznīcināšanu, taču pārbaude apliecināja, ka tirdzniecībā joprojām pieejami minētā uzņēmuma konservi gan no šķietami iznīcinātās partijas, gan jauni produkti, kas acīmredzot nav ražoti uzņēmumā.

4
Tagi:
Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests
Pēc temata
Nāvējoša baktērija konservos: uz laiku tiks apturēts zivju pārstrādes uzņēmums Igaunijā
Uzņēmumi cenšas pārdod Latvijā pavecus zivju konservus