Prezidents ir pārliecināts: skolu likvidācija palīdzēs sadzīvot ar krieviem

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits paziņojis, ka krievvalodīgajiem paredzētā izglītības sistēma, ko par mērķi nospraudusi Latvija, ir visu Eiropas valstu modelis, kā sadzīvot nācijām. Pēc viņa vārdiem, ir jābeidz skolu segregācija pēc valodas principa.

Intervijā avīzē Neatkarīgā Levits kārtējo reizi pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par atvērtā latviskuma koncepcijas īstenošanas praktiskajām metodēm, kam viņš pats piekrīt.

© Sputnik / Oksana Dzadan

Mācību gada sākums Latvijā: mazāk skolu, mazāk krievu valodas

Prezidents norādīja, ka Latvija balstās uz latviešu nācijas, uz tiem, kuri sevi uzskata par latviešiem.

"Šo nāciju definē latviešu valoda, kultūra un izpratne par mūsu vēsturi un pasaules skatījums. Skats uz pasauli no latvieša viedokļa ir pilnīgi citāds nekā, piemēram, no šrilankieša viedokļa (pie manis tikko uz pieņemšanu bija Šrilankas vēstnieks, tāpēc tāda analoģija). Latviskums ir resurss, bagātība, kas satur mūs kopā kā latviešus, kā pilsoņus, lai mēs kopā veidotu sabiedrību un valsti," paziņoja Levits.

Pēc valsts vadītāja domām, latvietība ir kaut kas apzināts, tas nav iedzimts, tāpēc tas ir jānodod tālāk caur skolu un ģimeni, lai tas neizplēnētu.

Latvijas iedzīvotāju daļa, kura sevi uzskata par citām tautībām piederīgiem, taču tas netraucē "piedalīties latviskuma kopšanā", pie tam paliekot krieviem vai poļiem, paziņoja Levits. "Viņi ir laipni aicināti latviešu valodas un kultūras lietojumā," apliecināja prezidents.

Pēc viņa vārdiem, atvērtam latviskumam ļoti svarīga ir izglītības pāreja pie mācībām valsts valodā.

"Jābeidz skolu segregācija pēc valodas principa un jāpāriet uz mācībām kopējā - valsts valodā, kas ir latviešu valoda. Skolu reforma tāpēc ir ļoti svarīga, tā ir jāturpina un jāpanāk, lai arī bērnudārzos runā tikai latviski, jo bērni jau valodu apgūst visātrāk," savu viedokli pamatoja Levits.

Pie tam, prezidents piebilda, Latvija ļoti augstu vērtējot mazākumtautību valodas un kultūras – tās var būt kā papildu mācību priekšmets skolās tiem, kam tā ir dzimtā valoda.

"Pēc būtības tas ir visu Eiropas valstu modelis, kā sadzīvot nācijām," ir pārliecināts Levits.