Prezidents ir pārliecināts: skolu likvidācija palīdzēs sadzīvot ar krieviem
(atjaunots 19:20 06.09.2019)
Latvietība ir kaut kas apzināts, tas nav iedzimts, tāpēc tas ir jānodod tālāk caur skolu un ģimeni, lai tas neizplēnētu, paziņoja prezidents Egils Levits.RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits paziņojis, ka krievvalodīgajiem paredzētā izglītības sistēma, ko par mērķi nospraudusi Latvija, ir visu Eiropas valstu modelis, kā sadzīvot nācijām. Pēc viņa vārdiem, ir jābeidz skolu segregācija pēc valodas principa.
Intervijā avīzē Neatkarīgā Levits kārtējo reizi pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par atvērtā latviskuma koncepcijas īstenošanas praktiskajām metodēm, kam viņš pats piekrīt.
Prezidents norādīja, ka Latvija balstās uz latviešu nācijas, uz tiem, kuri sevi uzskata par latviešiem.
"Šo nāciju definē latviešu valoda, kultūra un izpratne par mūsu vēsturi un pasaules skatījums. Skats uz pasauli no latvieša viedokļa ir pilnīgi citāds nekā, piemēram, no šrilankieša viedokļa (pie manis tikko uz pieņemšanu bija Šrilankas vēstnieks, tāpēc tāda analoģija). Latviskums ir resurss, bagātība, kas satur mūs kopā kā latviešus, kā pilsoņus, lai mēs kopā veidotu sabiedrību un valsti," paziņoja Levits.
Pēc valsts vadītāja domām, latvietība ir kaut kas apzināts, tas nav iedzimts, tāpēc tas ir jānodod tālāk caur skolu un ģimeni, lai tas neizplēnētu.
Latvijas iedzīvotāju daļa, kura sevi uzskata par citām tautībām piederīgiem, taču tas netraucē "piedalīties latviskuma kopšanā", pie tam paliekot krieviem vai poļiem, paziņoja Levits. "Viņi ir laipni aicināti latviešu valodas un kultūras lietojumā," apliecināja prezidents.
Pēc viņa vārdiem, atvērtam latviskumam ļoti svarīga ir izglītības pāreja pie mācībām valsts valodā.
"Jābeidz skolu segregācija pēc valodas principa un jāpāriet uz mācībām kopējā - valsts valodā, kas ir latviešu valoda. Skolu reforma tāpēc ir ļoti svarīga, tā ir jāturpina un jāpanāk, lai arī bērnudārzos runā tikai latviski, jo bērni jau valodu apgūst visātrāk," savu viedokli pamatoja Levits.
Pie tam, prezidents piebilda, Latvija ļoti augstu vērtējot mazākumtautību valodas un kultūras – tās var būt kā papildu mācību priekšmets skolās tiem, kam tā ir dzimtā valoda.
"Pēc būtības tas ir visu Eiropas valstu modelis, kā sadzīvot nācijām," ir pārliecināts Levits.
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
(atjaunots 23:32 28.11.2020)
Sociālo tīklu apmeklētāji atklāti pauda sašutumu par pūļiem tirdzniecības centros galvaspilsētā "melnajā piektdienā". Atlaides veikalos sagrozījušas cilvēkiem galvas un likušas aizmirst visu pārējo, pat vīrusu.RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Dažiem sociālo tīklu apmeklētājiem šķiet, ka 20% atlaides "melnajā piektdienā" nav tā vērtas, lai riskētu ar veselību un pārkāptu ierobežojumus, kuru mērķis ir apturēt Covid-19 izplatību, vēsta Mixnews.lv.
Twitter lietotāja Agija Kola-Kanča pauda savu sašutumu par ļaužu pilnajiem veikaliem, kurās daudziem nerūpēja ne sociālā distance, ne masku pareiza valkāšana.
"Wow, mīļie cilvēki, KO JŪS DARĀT VEIKALOS? Spici gāž riņķī, veikalos rindas, distances nav, deguni ārā no maskām, pilns ar māmiņām un mazuļiem... tā 20% atlaide ir arī interneta veikalos, jūsu un apkārtējo veselība ir vairāk vērta!" raksta Agija Kola-Kanča.
Wow, mīļie cilvēki, KO JŪS DARĀT VEIKALOS? Spici gāž riņķī, veikalos rindas, distances nav, deguni ārā no maskām, pilns ar māmiņām un mazuļiem... tā 20% atlaide ir arī interneta veikalos, jūsu un apkārtējo veselība ir vairāk vērta! 🤯 #MelnāPiektdiena
— agija kola-kanča (@agijakola) November 27, 2020
Skrupulozi komentētāji apjautājās, ko viņa pati darījusi "Spicē" tik grūtā laikā. Viņa paskaidroja, ka devusies uz Gulbja laboratoriju, lai nodotu Covid-19 testu.
Kāds cits lasītājs piekrita Agijai. "Nopietni? Tiešām cilvēki nepadomā, ka tās melnajā piektdienā sapirktās Ziemassvētku dāvanas nebūs kam dāvināt, ja turpinās šitādā garā?" rakstīja komentētājs ar lietotājvārdu •••KriJu•••.
😟 nopietni? tiešām cilvēki nepadomā, ka tās melnajā piektdienā sapirktās ziemassvētku dāvanas nebūs kam dāvināt, ja turpinās šitādā garā?
— •••KriJu••• (@snowytvarj) November 27, 2020
Savukārt Ance Dobrova raksta, ka pati nolēmusi Twitter lapā uzrakstīt to pašu par "Plazas Maxima", kur ieskrējusi pēc produktiem.
Viņa ieraudzīja, ka centrs ir pilns. "Tikko ienācu twitterī, lai to pašu ierakstītu par Plazas Maximu. Ieskrēju pēc pārtikas brīvdienām un tur pāāāāārbāāāzts ar cilvēkiem! Saprotu, ka 40% atlaides rotaļlietām liekās vilinoša, bet kamon-nafig jāvelkās visai ģimenei? Un visi tie mazie bebuki..." šaubas pauda Ance Dobrova.
Tikko ienācu twitterī, lai to pašu ierakstītu par Plazas Maximu 🤯 Ieskrēju pēc pārtikas brīvdienām un tur pāāāāārbāāāzts ar cilvēkiem! Saprotu, ka 40% atlaides rotaļlietām liekās vilinoša, bet kamon-nafig jāvelkās visai ģimenei? Un visi tie mazie bebuki... 😢
— Ance Dobrova (@ancedobrova) November 27, 2020
Atgādināsim, ka iepriekš lasītāji publicēja fotogrāfijas no kartsvīna ballītes, kas piektdienas vakarā ritēja Rīgas centrā. Tur restorāni un bāri "Garāža", "B bārā", "Balzambārs" un "Cuba Cafe" pievilināja rīdziniekus ar interesantu loteriju un uzkodām uz ielas.
Ballīti apmeklēja daudzi, un, spriežot pēc fotogrāfijām, visi izmeta no galvas gan sociālo distanci, gan individuālās aizsardzības maskas.
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā
(atjaunots 13:47 28.11.2020)
EP deputāts Nils Ušakovs publikācijā Facebook asi kritizēja valdību, kas pūlas padzīt krievvalodīgos no politikas un atgādināja, ka var mīlēt krievu valodu, pie tam runājot latviski. Viņš piebilda, ka ir pareizi vēlēties, lai bērni mācītos dzimtajā valodā.RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook nāca klajā ar graujošu publikāciju "Par Eiropas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nākotni". Tās noslēgumā viņš aicināja Latvijā dzīvojošos krievvalodīgos nepalikt malā no politiskajiem procesiem valstī un visā Eiropā.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Publikācijas mērķis – piesaistīt krievvalodīgo uzmanību Konferencei par Eiropas nākotni, tomēr paralēli politiķis skāra gan latviešu valodu, gan "nacionālo valdību" un pat viņu algas.
Ušakovs sāka ar rezultātiem, ko uzrādīja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS aptauja, veikta pēc interneta žurnāla "Spektr" pasūtījuma ar Nīderlandes un Zviedrijas vēstniecību Latvijā atbalstu. Atgādināsim, ka aptauja notika šī gada jūlijā un augustā visā Latvijā. Pētnieki aptaujāja 1100 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus (pilsoņus un nepilsoņus), kam krievu dzimto vai ģimenes saziņas valodu.
Ušakovs publicēja monitoringa rezultātus: 65% krievvalodīgo uzskata sevi par eiropiešiem; 73% norāda, ka pieturas pie Eiropas vērtībām, 50% runā latviski labi vai ļoti labi, vēl 29% - vidējā līmenī, 84% norāda, ka par galveno uzskata piederību krievu kultūras telpai, 88% uzskata par būtisku izglītību krievu valodā.
Ņemot vērā šos datus, Rīgas bijušais mērs secināja, ka ir dabiski un pareizi uzskatīt sevi par eiropieti, tāpat kā saistīt sevi ar Latviju, labi pārvaldīt latviešu valodu un pie tam mīlēt dzimto krievu valodu. Pēc viņa domām, pareizi ir arī vēlēt bērniem iespēju saņemt izglītību dzimtajā valodā.
Pēc šī slēdziena Ušakovs sāka uzbrukumu nacionālistiskajiem latviešu politiķiem un nosauca viņus par "parodiju Borata stilā".
"Nacionālie latviešu politiķi gadiem ilgi mēģina dēmonizēt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, lai izspiestu viņus no politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Tomēr paskatieties uz tiem, kuri pašlaik stāv pie varas stūres. Tie ir cilvēki, kuri pandēmijas laikā paceļ algas tikai sev. Tā jau ir politikas parodija Borata stilā. Protams, viņi baidās no jebkādas konkurences, vienalga, vai to sastāda citādi domājoši latvieši vai krievvalodīgie," konstatēja Ušakovs.
Šajā kontekstā politiķis atgādināja, ka Latvijā jau ilgi nav organizētas aptaujas, kas palīdzētu noskaidrot, cik daudzi vēl tic iespējām mainīt valsts attīstības kursu. Viņaprāt, tamlīdzīgas aptaujas rezultāti diezin vai būtu apmierinoši.
"Tomēr kursu mainīt var, piedaloties gan vēlēšanās mājās, gan procesos Eiropas līmenī, - Ušakovs ierunājās par galveno. – Par vienu no galvenajiem notikumiem ES politiskajā dzīvē tuvākajā laikā kļūs Konference par Eiropas nākotni. To organizēs Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tā ilgs vismaz divus gadus. Visā Eiropā ritēs tikšanās un diskusijas. Eksperti, sabiedriskie darbinieki, ES pilsoņi piedāvās savu vīziju par mūsu kontinenta nākotni. Konferencei jāliek pamati nākamajām pārmaiņām un reformām ES."
Ušakovs apsolīja parūpēties par to, lai daļa pasākumu Eiropas nākotnei veltītās konferences ietvaros tiktu organizēta krievu valodā.
"To es nodrošināšu kā Eiropas Parlamenta deputāts no sociālistiem un demokrātiem sadarbībā ar kolēģiem no "Saskaņas"," viņš apliecināja un aicināja savā komandā visus, kas vēlētos piedalīties pasākumu sagatavošanā un organizācijā. Visus interesentus Ušakovs lūdz rakstīt uz e-pastu nils.usakovs@europarl.europa.eu.
Tagi:
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
(atjaunots 14:44 29.11.2020)
Mediķi precizē, ka īpaša uzmanība jāvelta Covid-19 laikā bojāto asinsvadu ārstēšanai un jāpārbauda asins recēšanas līmenis, tomēr norāda, ka būtu pāragri runāt par koronavīrusa infekcijas ilgtermiņa sekām, jo pagājis pārāk īss laiks kopš tās sākuma.RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas sekas organismā ir ārkārtīgi tālejošas, radio HCH ēterā pastāstīja imunologs Vladislavs Žemčugovs, vēsta RIA Novosti.
Speciālists norādīja uz simptomiem, kuri liecina par centrālās un perifērās nervu sistēmas traucējumiem cilvēkiem, kuri izslimojuši Covid-19: atmiņas traucējumi, ožas trūkums, dzirdes traucējumi, parastēzija (jutīguma traucējumi dažādās ķermeņa daļās). Ārsts konstatēja, ka šie simptomi var saglabāties ilgāku laiku, jo nervu šūnu atjaunošanās ir ilgstošs process.
"Magnētiskās rezonanses tomogrāfija tādiem slimniekiem parāda ainu, kas ļoti līdzinās izkaisītajai sklerozei. Tā mēdz gadīties arī HIV/AIDS apstākļos," precizēja imunologs.
Pie tam Covid-19 izslimojušajiem pacientiem ārsti novēro asins sabiezēšanu un sarecēšanu, kas neizzūd ilgu laiku.
"Tas nav insults, taču ļoti līdzīgi," atzīmēja Koškins.
Mediķis norādīja, ka īpaša uzmanība jāvelta Covid-19 laikā bojāto asinsvadu ārstēšanai un jāpārbauda asins recēšanas līmenis.
Pie tam imunologs precizēja, ka pagaidām būtu pāragri runāt par koronavīrusa infekcijas ilgtermiņa sekām, jo pagājis pārāk īss laiks kopš tās sākuma.
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka Covid-19 infekcija pasaule reģistrēta jau gandrīz 59 miljoniem cilvēku, miruši vairāk nekā 1,38 miljoni. Lielākais infekcijas gadījumu skaits reģistrēts ASV, Indijā un Brazīlijā.