LIZDA protesta akcija

Nav ko sūdzēties par algām: Baltkom klausītājs "nokauninājis" skolotājus

128
(atjaunots 15:00 06.09.2019)
Skolotāji pārāk maz laika pavada skolās, lai prasītu algu pielikumu, spriež kāds sašutis Baltkom klausītājs.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Kāds radio Baltkom klausītājs ēterā pauda savu viedokli par skolotāju algām sarunā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Eiženiju Aldermani no partijas "Gods kalpot Rīgai".

Eiženija Aldermane paziņoja, ka Latvija pārkāpusi pāri slieksnim, aiz kura sākas ar pedagogu trūkumu saistīta krīze, un atzīmēja, ka skolotāja alga ir svarīgākais aspekts, turklāt tam ir liela nozīme profesijas prestiža jautājumā.

Tomēr Baltkom klausītāja viedoklis ir citāds. Viņš paziņoja, ka neesot nepieciešamības palielināt algas skolotājiem, jo viņi pārāk maz strādājot, lai saņemtu lielu algu. Pareizāk sakot, pēc viņa domām, patlaban skolotāji saņemot pietiekami.

Klausītājs skaidroja: trīs mēnešus vasarā skolotāji atpūšoties, pēc tam vēl vairākas reizes gadā – brīvdienas. Viņš sarēķināja, ka brīvdienas – tas ir vēl viens mēnesis. Klausītājs ierosināja divas algas sadalīt uz gadu un pievienot katram mēnesim. Aprēķini rāda, ka alga iznākot daudz lielāka, nekā šķiet.

Radio klausītājs ierosināja ieviest skolotājiem stundas likmi, tad šī nauda precīzi atspoguļošot reālo darbu. Pagaidām, pēc viņa domām, skolotāji pelna tik, cik atrodas darba vietā.

Klausītājs atgādināja arī to, ka skolotāji saka, ka strādā brīvdienās.

"Nevajag stāstīt, ka jūs visi šo laiku strādājat, tas ir jūsu apmaksātais atvaļinājums," viņš paziņoja, turklāt pakritizēja arī skolotāju kvalifikācijas celšanas kursus. Klausītājs klāstīja, ka Latvijā pārsvarā skolās strādā vecākās paaudzes cilvēki, neko jaunu viņi nenes, tātad nav arī kvalifikācijas celšanas.

Algas pusdienu vietā

Tomēr Latvijas valdība ir sameklējusi naudu skolotāju algām. No 1.septembra mazākās pedagogu algas ir pieaugušas līdz 750 eiro. Tiesa, finansējums atrasts tikai 2019.gada atlikušajiem mēnešiem. No 2020.gada būs vajadzīgi vēl 23 miljoni eiro.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska piedāvāja rast algas pedagogiem uz jaunāko klašu skolēnu bezmakas pusdienu rēķina, uzkraujot atbilstošos izdevumus pašvaldībām. Iecere radīja plašu sašutumu.

Toties uz laiku atkāpusies skolotāju beztermiņa streika problēma – pedagogi draudēja sākt streiku, ja no 1.septembra netiks palielināta alga, un skolas Latvijā vienkārši neatvērsies.

Pie tam Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasīja Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sasaukšanu. To veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. LIZDA pieļāva, ka iesniegs izglītības ministres Ilgas Šuplinskas demisijas pieprasījumu.

128
Pēc temata
Jēgas nav, bet jūs streikojiet: Latvijas iedzīvotāji atbalsta skolotājus
Būs nepieciešami divi skolotāji sešu skolotāju vietā: pedagogi par Šuplinskas ideju
No grāmatvežiem skolotājos: Latvijā atraduši risinājumu skolotāju trūkumam
LDz

"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro

5
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa šī gada deviņos mēnešos sastādījusi nulli eiro, pērn šādā periodā bija zaudējumi 2,2 miljonu eiro apmērā; jūlijā Satiksmes ministrija piešķīra LDz 27,236 miljonus eiro finanšu stabilitātes nodrošināšanai.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sastādījis 103,839 miljonus eiro, kas ir par 25,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Kompānijas peļņa atskaites periodā ir vienāda ar nulli, atšķirībā no zaudējumiem pagājušajā gadā, vēsta LDz.

LDz apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 139,589 miljoni eiro, savukārt zaudējumi sastādīja 2,2 miljonus eiro.

Kompānijas finanšu atskaitē teikts, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpināja darbu pie prioritātēm, kuras tika nospraustas pagājušā gada pēdējā ceturksnī, – efektivitātes celšana, organizatorisko, tehnoloģisko un biznesa procesu pārskatīšana, izmaksu samazināšana, konkurētspējas un stabilas koncerna darbības nodrošināšana nākotnē.

Dažādu ekonomisku un ģeopolitisku procesu dēļ šī gada pirmajos trijos ceturkšņos kravu apgrozījuma krituma tendence, kura iezīmējās 2019. gadā, turpinājās, situāciju pasliktināja koronavīrusa pandēmija, teikts LDz vadības paziņojumā.

"Latvijas Dzelzceļa" kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada deviņos mēnešos samazinājies par 14,192 miljoniem tonnu, jeb par 44,9%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn, kad tika pārvadāti 31,634 miljoni tonnu kravu. Importa kravas sastādīja 69,5% no kopējā pārvadājumu apjoma, jeb 12,124 miljonus tonnu. Tas ir par 52,1% mazāk, nekā LDz pārvadāto importa kravu pērnā gada deviņos mēnešos.

Šogad deviņos mēnešos pa Latvijas dzelzceļiem visvairāk pārvests naftas un naftas produktu – 24,3% no kopējā kravu apjoma, akmeņogļu īpatsvars bija 20,1%. Minerālmēsli sastādīja 10,1% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, lopbarība – 7,8%, graudi – 5,5%, koksne un tās izstrādājumi – 8,8%, pārējo kravu īpatsvars – 23,4%.

Pasažieru pārvadājums šī gada deviņos mēnešos samazinājies par 28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 10,214 miljoniem pasažieru.

Ņemot vērā samazinājušos pārvadājumu apjomu, "Latvijas Dzelzceļš" noslēgs šo gadu ar zaudējumiem, teikts atskaitē. Kompānija nespēs nodrošināt finanšu līdzsvaru, jo tai nav ienākumu visu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai.

Šajā sakarā Satiksmes ministrija piešķīra "Latvijas Dzelzceļam" 27,236 miljonus eiro. Turklāt Ministru kabinets nolēma palielināt kompānijas pamatkapitālu par 32,422 miljoniem eiro.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

Tostarp LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

5
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
NMPD

NMPD vadītāja: kolapsa pazīmes veselības aprūpes sistēmā jau ir

5
(atjaunots 09:09 05.12.2020)
Covid-19 pacientu skaits valstī pieaug, tāpēc slimnīcas drīz varētu atteikties no plānveida veselības aprūpes. Situācija ir tuva kolapsam, uzskata NMPD vadītāja Liene Cipule.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai valstī nav bijuši pietiekoši, veselības aprūpes sistēma ir tuva kolapsam, pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā žurnālam "Ir".

Viņa atzīmēja, ka Covid-19 izplatība valstī joprojām pieaug.

"Faktiski esam situācijā, kad ir problēmas hospitalizēt neatliekamās palīdzības pacientus. Vairākās slimnīcās ir slēgtas nodaļas pacientu uzņemšanai, vairākas slimnīcas ir pārtraukušas plānveida pacientu aprūpi, un tuvākajās dienās, domājams, tā tiks pārtraukta visā valstī. Zināmā mērā kolapsa pazīmes sistēmā jau ir," uzskata Cipule.

Viņa pastāstīja, ka NMPD ik dienas saņem 40-50 izsaukumus pie pacientiem ar Covid-19 simptomiem, kas var liecināt par slimības nelabvēlīgu attīstību. Divas trešdaļas viņu vidū nākas hospitalizēt. Aptuveni tikpat liels ir izsaukumu skaits pie pacientiem, kam ir aizdomas par koronavīrusa infekciju, taču vēl nav apstiprinoša testa. Divas trešdaļas tādu pacientu arī nonāk slimnīcās.

Cipule atzīst: situācija patlaban ir smagāka nekā pavasarī – pacientu ir vairāk, lielāks ir smagu gadījumu skaits. Viņa atgādināja: pavasarī hospitalizācija bija vajadzīga aptuveni 10-12% Covid-19 pacientu, tagad – aptuveni 15%.

Slimības gaita var būt neprognozējama. Bijuši gadījumi, kad pacienti nonākuši slimnīcā ar relatīvi vieglu slimības gaitu, tomēr jau 2-3 dienu gaitā slimības gaita kļūst smaga.

Cipule pastāstīja, ka, atlasot pacientus, ārsti pakļauti ļoti smagai psihoemocionālajai slodzei – viņi ir spiesti novērtēt riskus, kas var liecināt par iespējamu slimības pāreju pie smagas formas, un pieņemt lēmumu. Gadās, ka pacienti jau mājās ir ļoti smagā stāvoklī, tāpēc ārsti ir spiesti veikt sarežģītus reanimacijas pasākumus, lai nogādātu pacientu slimnīcā. Diemžēl jau tagad ir virkne gadījumu, kad pēc kardiopulmonālās reanimācijas cilvēks mirst brigādes rokās. Pavasarī nekā tamlīdzīga nebija, piezīmēja NMPD vadītāja.

5
Tagi:
NMPD, veselības aprūpes sistēma
Pēc temata
Ar pneimoniju mājās: slimnīcās beidzas gultasvietas pacientiem
Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu
Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā