Nav ko sūdzēties par algām: Baltkom klausītājs "nokauninājis" skolotājus
(atjaunots 15:00 06.09.2019)
Skolotāji pārāk maz laika pavada skolās, lai prasītu algu pielikumu, spriež kāds sašutis Baltkom klausītājs.RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Kāds radio Baltkom klausītājs ēterā pauda savu viedokli par skolotāju algām sarunā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Eiženiju Aldermani no partijas "Gods kalpot Rīgai".
Eiženija Aldermane paziņoja, ka Latvija pārkāpusi pāri slieksnim, aiz kura sākas ar pedagogu trūkumu saistīta krīze, un atzīmēja, ka skolotāja alga ir svarīgākais aspekts, turklāt tam ir liela nozīme profesijas prestiža jautājumā.
Tomēr Baltkom klausītāja viedoklis ir citāds. Viņš paziņoja, ka neesot nepieciešamības palielināt algas skolotājiem, jo viņi pārāk maz strādājot, lai saņemtu lielu algu. Pareizāk sakot, pēc viņa domām, patlaban skolotāji saņemot pietiekami.
Klausītājs skaidroja: trīs mēnešus vasarā skolotāji atpūšoties, pēc tam vēl vairākas reizes gadā – brīvdienas. Viņš sarēķināja, ka brīvdienas – tas ir vēl viens mēnesis. Klausītājs ierosināja divas algas sadalīt uz gadu un pievienot katram mēnesim. Aprēķini rāda, ka alga iznākot daudz lielāka, nekā šķiet.
Radio klausītājs ierosināja ieviest skolotājiem stundas likmi, tad šī nauda precīzi atspoguļošot reālo darbu. Pagaidām, pēc viņa domām, skolotāji pelna tik, cik atrodas darba vietā.
Klausītājs atgādināja arī to, ka skolotāji saka, ka strādā brīvdienās.
"Nevajag stāstīt, ka jūs visi šo laiku strādājat, tas ir jūsu apmaksātais atvaļinājums," viņš paziņoja, turklāt pakritizēja arī skolotāju kvalifikācijas celšanas kursus. Klausītājs klāstīja, ka Latvijā pārsvarā skolās strādā vecākās paaudzes cilvēki, neko jaunu viņi nenes, tātad nav arī kvalifikācijas celšanas.
Algas pusdienu vietā
Tomēr Latvijas valdība ir sameklējusi naudu skolotāju algām. No 1.septembra mazākās pedagogu algas ir pieaugušas līdz 750 eiro. Tiesa, finansējums atrasts tikai 2019.gada atlikušajiem mēnešiem. No 2020.gada būs vajadzīgi vēl 23 miljoni eiro.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska piedāvāja rast algas pedagogiem uz jaunāko klašu skolēnu bezmakas pusdienu rēķina, uzkraujot atbilstošos izdevumus pašvaldībām. Iecere radīja plašu sašutumu.
Toties uz laiku atkāpusies skolotāju beztermiņa streika problēma – pedagogi draudēja sākt streiku, ja no 1.septembra netiks palielināta alga, un skolas Latvijā vienkārši neatvērsies.
Pie tam Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasīja Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sasaukšanu. To veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. LIZDA pieļāva, ka iesniegs izglītības ministres Ilgas Šuplinskas demisijas pieprasījumu.
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3.
Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
©
Sputnik / Алексей Майшев
Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.
Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.
"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.
Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.
Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.
Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.
Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.
Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.
Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".
Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.