Lūšu māmiņa ļoti rūpējas par saviem mazuļiem

No Latvijas brauc pat uz Japānu: dzīvnieki emigrē no Rīgas Zooloģiskā dārza

21
(atjaunots 13:35 06.09.2019)
Igaunija, Lietuva, Skotija, Somija, Spānija, Ungārija, Ukraina un pat Japāna ar prieku uzņem savvaļas kaķus no Latvijas.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Latvijas lūsis tiek uzskatīts par ļoti vērtīgu sugu no ģenētiskā viedokļa. Savvaļas kaķi ir ļoti izturīgi un spēcīgi. Par viņiem priecājas zooloģiskie dārzi visā pasaulē, vēsta Bb.lv.

Šogad lūšu ģimenē Rīgas Zooloģiskajā dārzā ir pieaugums – trīs kaķēni. Tagad viņi jau ir paaugušies un nerimtīgas mātes rūpes vairs neprasa, lai arī sākumā mamma kaķēnus sargāja visiem spēkiem.

Lūsēni jau ēd gaļu ar kauliņiem – tas ir ļoti veselīgi, turklāt sekmē zobu higiēnu. Lūšiem īpaši garšo vistu, trušu un paipalu gaļa, taču viņi nenoraida arī grauzējus.

Iespējams, drīz vien kaķēni dosies uz citu valstu zooloģiskajiem dārziem – jau vairāk nekā 20 gadus Rīgas Zooloģiskais dārzs piedalās starptautiskajā lūšu pavairošanas programmā.

Pēdējos gados Mežaparkā piedzimuši 10 lūsēni. Kopš tā laika par Latvijas meža kaķu laimīgajiem īpašniekiem kļuvuši zooparki Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un pat Japānā.

Piemēram, lūsis Hercogs dzīvo Kobes pilsētā Japānā. Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvji viņu apciemoja un vēlāk pastāstīja, ka viņš ieņēmis vadoņa vietu starp saviem sugas brāļiem un drīz vien pasaulē nāks viņa pēcnācēji.

Jāpiebilst, ka pastāv ne tikai programmas, kas paredz lūšu pārvietošanu no viena krātiņa uz otru. Dzīvniekus gatavo arī dzīvei brīvībā un atlaiž savvaļā – agrāk taču lūši bija plaši izplatīti gandrīz visā Eiropā, bet XX gadsimta vidū tika gandrīz iznīcināti lielākajā daļā valstu.

Roņu mazulis. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Lūšu populācijas atdzimšana sākās XX gadsimta 70.gados. Jau padomju zinātnieki centās atjaunot lūšu populāciju savvaļā un palielināt to skaitu. Vēlāk darbu turpināja Krievija – Centrālajā mežu rezervātā, kā arī Ukraina – Poļesjē. Patlaban darbs rit Tveras apgabalā Krievijā.

Darbam ir savas nianses, tas nav vienkāršs. Dzīvnieki, ko plānots palaist savvaļā, nedrīkst būt ne pārlieku veci, ne arī pārāk jauni. Līdz divu gadu vecumam  nevar sākt adaptēt lūšus dzīvei savvaļā, taču brīvībā palaistie dzīvnieki nevar būt arī vecāki par 5-6 gadiem.

Aptuveni pusgadu vai pat gadu dzīvniekus tur meža aplokā, netiek pieļauts viņu kontakts ar cilvēkiem. Tikai pēc tam dzīvniekus var izlaist brīvībā.

21
Pēc temata
Mežaparks: dzīve mežā rāmā garā
Rīgā dzimušais Tbilisi zooparka tīģeris meklē līgavu
Kaut kur Latvijā ienācis pavasaris: Rīgas zooloģiskajā dārzā dzimst mazuļi
Mazliet izmanības un nekādas krāpšanās – bruņurupucis no Rīgas sagādā pārsteigumus