Ilmārs Rimšēvičs

Esam uzsēdināti uz adatas": Rimšēvičs prognozē graujošas Brexit sekas

163
(atjaunots 11:40 25.02.2020)
Bezvienošanās Brexit sagraus Latvijas tautsaimniecību, kas atkarīga no eirofondiem, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Ja Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās, Latvijas tautsaimniecība būs spiesta pārdzīvot smagus laikus. Šādu prognozi paudis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, vēsta Mixnews.lv.

Rimšēvičs paskaidroja, ka bezvienošanās Brexit gadījumā Latvija būs spiesta iemaksāt lielākus līdzekļus Eiropas Savienības budžetā. Finanšu ministrija jau aplēsusi, ka 2020.gadā summa var pieaugt par 23 miljoniem eiro.

Uz adatas

Turklāt, pēc Latvijas Bankas prezidenta domām, valsts paliks bez būtiska naudas ieplūduma no eirofondiem, uz kuru rēķina dzīvoja, jo Lielbritānija vairs nedalīsies ar savienības valstīm.

Rezultātā cietīs Latvijas tautsaimniecība, kas lielā mērā atkarīga no eirofondiem, norādīja Rimšēvičs.

"Esmu pat kādreiz teicis, ka esam tā kā uzsēdināti uz adatas," viņš uzsvēra.

Tāpat Rimšēvičs piebilda, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES bez vienošanās nelabvēlīgi ietekmēs tirdzniecības plūsmas visā ES, kas tāpat var kaitēt arī Latvijai.

Iepriekš vēstīts, ka tās vēl nav visas problēmas, ko var nest Lielbritānijas izstāšanās no ES bez darījuma. Ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Latvija paskaidroja, ka itin reāla ir perspektīva, ka bezvienošanās Brexit gadījumā Lielbritānija vienkārši deportēs trīs miljonus ES pilsoņus no savas teritorijas, un starp viņiem būs ievērojams skaits Latvijas valstspiederīgo.

Patiešām Brexit materiālās sekas jau aprēķinājusi Latvijas Finanšu ministrija. Patlaban Latvijas iemaksas sastāda 250 miljonus eiro. Ministrija vērtēja, ka Brexit bez vienošanās šogad Latvijai izmaksās vēl 4 miljonus eiro un vēl 23 miljonus nākamgad, jo Liebritānija ir otrais lielākais iemaksu nodrošinātājs Eiropas budžetā pēc Vācijas.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis paskaidroja, ka ekstremālākā Brexit gadījumā budžetā parādīsies caurums 16 miljardu eiro apmērā, un to nāksies aizlāpīt no citu valstu budžetiem. Lai naudu izmaksātu, uz kaut kāda rēķina nāksies ietaupīt.

Tāpat Lielbritānijas aiziešana bez vienošanās var ietekmēt ES budžetu nākamajiem septiņiem gadiem – no 2021. līdz 2027.gadam. Kohēzijas fonda budžets tiks samazināts par 20%, bet Latvija no tā saņem vairāk nekā 4 miljardus eiro gadā, tātad turpmāk saņems mazāk.

Bezvienošanās Brexit

Iepriekš tika plānots, ka Lielbritānija pametīs ES 2019.gada 29.martā. Tomēr valstī radās problēmas ar Brexit vienošanās ratifikāciju, bet izstāšanās no tā draud gan valstij, gan savienībai ar visai nepatīkamām sekām, tostarp arī ekonomikas jomā.

Rezultātā ES pieņēma lēmumu par Brexit atlikšanu līdz šī gada oktobra beigām. Taču tagad Lielbritānijas valdība, ko izveidojis jaunais premjerministrs Boriss Džonsons, sākusi aktīvi gatavoties iziešana no ES bez vienošanās.

163
Pēc temata
ES atsakās no tālākajām pārrunām ar Lielbritāniju Brexit jautājumā
Boriss Džonsons piedāvājis ES alternatīvu lēmumu darbībai pēc Brexit
Džonsons satrakojies: britu premjers slēdzis parlamentu līdz oktobra vidum
Latvijas ĀM gatava pamest savējos Lielbritānijā: tikai piereģistrējieties
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

11
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

11
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"