Metālapstrādes uzņēmums Malmar Sheet Metal

Četras darba dienas nedēļā: kad Latvija to varēs atļauties

85
(atjaunots 10:30 06.09.2019)
Iedzīvotāji atbalsta pāreju pie četru dienu darba nedēļas, taču valdība to vērtē skeptiski- zemā darba atdeve un nelielie ienākumi padara ideju utopisku.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. krievijā rit nopietna diskusija par pāreju pie četru dienu darba nedēļas. Šo ideju apspriež arī Latvijā. To, vai ir reāli īstenot darba ļaužu sapni, noskaidroja avīze "Segodņa".

Tauta ir gatava

Nesen Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja: "Ļoti ticams, ka nākotnē sociālā darba līguma jaunais pamats būs četru dienu darba nedēļa."

Arī Latvijā apspriež Krievijas premjera izteikto ideju. Latvijas tautas iniciatīvu interneta portālā Manabalss.lv pirms kāda laika parādījās ierosinājums saīsināt likumā noteikto normālo darba laiku no 40 līdz 32 stundām nedēļā. Pie tam valstī plānots saglabāt izejamo dienu skaitu un saīsināto darba laiku prirmssvētku dienās. Ideja radusi vispārēju atzinību un patlaban savākusi vairāk nekā 12,5 tūkstošus parakstu.

Iniciatīvas autori paskaidroja, ka darba nedēļas saīsināšana dāvās sabiedrībai un konkrētiem tās locekļiem papildu brīvo lailku pašiem sev, ģimenei, citām noderīgām nodarbībām. Galu galā cilvēki jutīsies labāk, jo viņiem būs vairāk laika atpūtai, darbs kļūs ražīgāks, cilvēkiem būs vairāk ideju un iedvesma strādāt.

Tāpat darba laika samazināšanās novedīs arī pie darba vietu pieauguma, tātad kritīsies bezdarbs.

Kāpēc ne?

Taču pēc nodošanas Saeimai iniciatīva iestrēga kaut kur parlamenta atvilknēs. Diezin vai ir vērts cerēt, ka valdība tagad izšķirsies par tik radikālu darba laika saīsināšanu. Pērn Saeimā tika apspriesta tikai vēl viena svētku diena gadā, un iedegās tādas kaislības, it kā jautājums būtu par visas valsts pastāvēšanu.

Taču darba laika saīsināšanu atbalsta aizvien lielāks skaits autoritatīvu organizāciju un speciālistu. Virkne valstu jau īstenojusi tādus eksperimentus, un tie atzīti par sekmīgiem. Nīderlandē ieviesta 29 stundu darba nedēļa, franči un vācieši strādā 35 stundas, austrieši – 38 stundas. Tiesa, dažās valstīs vēl joprojām darba stundas ir ļoti ilgas. Piemēram, Ķīnā norma ir 60 stundas nedēļā.

Latvijai piemēru rāda Eiropa. Pirmā šo ceļu gāja Francija, kur 2000.gadā tika ieviesta 35 stundu darba nedēļa.

Taču darba stundu skaita samazināšan saskaras arī ar kritiku. Skeptiķi apgalvo, ka darba devēji nepieņem darbā lielāku skaitu darbinieku, lai arī galvenā ideja bija samazināt bezdarbu. Tā vietā darbinieki 35 stundu laikā paveic to, ko agrāk darīja 39 stundas.

Kas tad būs ar algu?

Krievijas žurnāls "Ogoņok" par Dmitrija Medvedeva ideju raksta, ka nesenajā aptaujā tikai 29% respondentu pozitīvi novērtējuši četru dienu nedēļu. 48% tāda iecere nepatika. Vēlme – saglabāt ienākumus: jo mazāk strādā, jo mazāk nopelni. Rietumos tamlīdzīgās iecerēs panākumus izdevās sasniegt tikai ar sociālo pabalstu palīdzību.

Neatkarīgie eksperti Krievijā pauž uzskatu, ka darba nedēļu ieteicams samazināt tikai augošas ekonomikas apstākļos, jo šis solis vedīs pie nopietnām izmaiņām ne vien likumos, bet arī visā sabiedrības dzīvē. Vajadzīgs ekonomiskais pacēlums, lai pārvērtības "sagremotu".

Eksperti uzskata, ka būtu vēlams samazināt nevis darba dienu, bet gan darba stundu skaitu nedēļā. Starp citu, pasaulē zināma tikai viena valsts, kurā strādā četras dienas nedēļā – tā ir Gambija. Taču tas attiecas tikai uz valsts ierēdņiem.

Bezdarbniekus – pie darba!

Jau 2014.gadā Starptautiskā darba organizācija ierosināja saīsināt darba nedēļu. Galvenais arguments ir fakts, ka pasaulē ir aptuveni 230-290 miljoni bezdarbnieku. Tātad tas būtu makroekonomisks risinājums Āfrikas, Indijas, Ķīnas un citu Āzijas valstu interesēs, kur darba visiem nepietiek. No SDO viedokļa, darba laiks pasaulē ir jāpārdala uz bagāto valstu rēķina.

Tomēr Latvijā darba spēka pārpalikums nav vērojams, lai arī bezdarbs nav pazudis – tas saglabājas aptuveni 7% apmērā, tuvākajos gados tas prognozēts 6,5% apmērā. Tomēr uzņēmēji vienbalsīgi sūdzas, par darbinieku trūkumu, bet nestrādājošie, domājams, vienkārši gatavi dzīvot uz pabalstu rēķina.

Latvijā būtu pareizāk samazināt sarba dienu. Tiesa, šim nolūkam jāpaceļ darba atdeve, citādi kritīsies uzņēmēju peļņa un darbinieku ienākumi. Valsts šajā aspektā varētu palīdzēt, piemēram, ar nodokļu palīdzību stimulējot biznesmeņus samazināt darba laiku. Taču valdība tam nav gatava. To skaidri apliecina Saeimā bez pēdām pazudušais tautas likumprojekts par darba nedēļas saīsināšanu.

Ar sviedriem vaigā

ESAO dati liecina, ka Latvija ieņem 9.vietu starp 36 attīstītākajām pasaules valstīm pēc vidējā darba stundu skaita. 2017.gadā iedzīvotāji vidēji nostrādāja 1875 stundas.

Kopumā vērojama likumsakarība – jo bagātāka valsts, jo mazāk cilvēki strādā. Vācijā strādā vismazāk – 1356 stundas gadā. Visvairāk strādā Meksikā – 2257 stundas. Taču meksikāņu darba mīlestība nepaaugstina atdevi, kas valstī ir tuva minimālajam līmenim ESAO valstu vidū.

85
Pēc temata
Uzņēmējs: par 1500 eiro algu izglītotus darbiniekus sameklēt neceram
Latvijā trūkst darbinieku: gada laikā vakanto vietu skaits pieaudzis par trešo daļu
Latvija izmirst: Ekonomikas ministrija iesaka atlikušajiem strādāt labāk
Ekonomists: Latvija zaudējusi ceturto daļu darba tirgū aktīvo iedzīvotāju
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

8
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

8
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

6
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

6
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam