Metālapstrādes uzņēmums Malmar Sheet Metal

Četras darba dienas nedēļā: kad Latvija to varēs atļauties

90
(atjaunots 10:30 06.09.2019)
Iedzīvotāji atbalsta pāreju pie četru dienu darba nedēļas, taču valdība to vērtē skeptiski- zemā darba atdeve un nelielie ienākumi padara ideju utopisku.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. krievijā rit nopietna diskusija par pāreju pie četru dienu darba nedēļas. Šo ideju apspriež arī Latvijā. To, vai ir reāli īstenot darba ļaužu sapni, noskaidroja avīze "Segodņa".

Tauta ir gatava

Nesen Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja: "Ļoti ticams, ka nākotnē sociālā darba līguma jaunais pamats būs četru dienu darba nedēļa."

Arī Latvijā apspriež Krievijas premjera izteikto ideju. Latvijas tautas iniciatīvu interneta portālā Manabalss.lv pirms kāda laika parādījās ierosinājums saīsināt likumā noteikto normālo darba laiku no 40 līdz 32 stundām nedēļā. Pie tam valstī plānots saglabāt izejamo dienu skaitu un saīsināto darba laiku prirmssvētku dienās. Ideja radusi vispārēju atzinību un patlaban savākusi vairāk nekā 12,5 tūkstošus parakstu.

Iniciatīvas autori paskaidroja, ka darba nedēļas saīsināšana dāvās sabiedrībai un konkrētiem tās locekļiem papildu brīvo lailku pašiem sev, ģimenei, citām noderīgām nodarbībām. Galu galā cilvēki jutīsies labāk, jo viņiem būs vairāk laika atpūtai, darbs kļūs ražīgāks, cilvēkiem būs vairāk ideju un iedvesma strādāt.

Tāpat darba laika samazināšanās novedīs arī pie darba vietu pieauguma, tātad kritīsies bezdarbs.

Kāpēc ne?

Taču pēc nodošanas Saeimai iniciatīva iestrēga kaut kur parlamenta atvilknēs. Diezin vai ir vērts cerēt, ka valdība tagad izšķirsies par tik radikālu darba laika saīsināšanu. Pērn Saeimā tika apspriesta tikai vēl viena svētku diena gadā, un iedegās tādas kaislības, it kā jautājums būtu par visas valsts pastāvēšanu.

Taču darba laika saīsināšanu atbalsta aizvien lielāks skaits autoritatīvu organizāciju un speciālistu. Virkne valstu jau īstenojusi tādus eksperimentus, un tie atzīti par sekmīgiem. Nīderlandē ieviesta 29 stundu darba nedēļa, franči un vācieši strādā 35 stundas, austrieši – 38 stundas. Tiesa, dažās valstīs vēl joprojām darba stundas ir ļoti ilgas. Piemēram, Ķīnā norma ir 60 stundas nedēļā.

Latvijai piemēru rāda Eiropa. Pirmā šo ceļu gāja Francija, kur 2000.gadā tika ieviesta 35 stundu darba nedēļa.

Taču darba stundu skaita samazināšan saskaras arī ar kritiku. Skeptiķi apgalvo, ka darba devēji nepieņem darbā lielāku skaitu darbinieku, lai arī galvenā ideja bija samazināt bezdarbu. Tā vietā darbinieki 35 stundu laikā paveic to, ko agrāk darīja 39 stundas.

Kas tad būs ar algu?

Krievijas žurnāls "Ogoņok" par Dmitrija Medvedeva ideju raksta, ka nesenajā aptaujā tikai 29% respondentu pozitīvi novērtējuši četru dienu nedēļu. 48% tāda iecere nepatika. Vēlme – saglabāt ienākumus: jo mazāk strādā, jo mazāk nopelni. Rietumos tamlīdzīgās iecerēs panākumus izdevās sasniegt tikai ar sociālo pabalstu palīdzību.

Neatkarīgie eksperti Krievijā pauž uzskatu, ka darba nedēļu ieteicams samazināt tikai augošas ekonomikas apstākļos, jo šis solis vedīs pie nopietnām izmaiņām ne vien likumos, bet arī visā sabiedrības dzīvē. Vajadzīgs ekonomiskais pacēlums, lai pārvērtības "sagremotu".

Eksperti uzskata, ka būtu vēlams samazināt nevis darba dienu, bet gan darba stundu skaitu nedēļā. Starp citu, pasaulē zināma tikai viena valsts, kurā strādā četras dienas nedēļā – tā ir Gambija. Taču tas attiecas tikai uz valsts ierēdņiem.

Bezdarbniekus – pie darba!

Jau 2014.gadā Starptautiskā darba organizācija ierosināja saīsināt darba nedēļu. Galvenais arguments ir fakts, ka pasaulē ir aptuveni 230-290 miljoni bezdarbnieku. Tātad tas būtu makroekonomisks risinājums Āfrikas, Indijas, Ķīnas un citu Āzijas valstu interesēs, kur darba visiem nepietiek. No SDO viedokļa, darba laiks pasaulē ir jāpārdala uz bagāto valstu rēķina.

Tomēr Latvijā darba spēka pārpalikums nav vērojams, lai arī bezdarbs nav pazudis – tas saglabājas aptuveni 7% apmērā, tuvākajos gados tas prognozēts 6,5% apmērā. Tomēr uzņēmēji vienbalsīgi sūdzas, par darbinieku trūkumu, bet nestrādājošie, domājams, vienkārši gatavi dzīvot uz pabalstu rēķina.

Latvijā būtu pareizāk samazināt sarba dienu. Tiesa, šim nolūkam jāpaceļ darba atdeve, citādi kritīsies uzņēmēju peļņa un darbinieku ienākumi. Valsts šajā aspektā varētu palīdzēt, piemēram, ar nodokļu palīdzību stimulējot biznesmeņus samazināt darba laiku. Taču valdība tam nav gatava. To skaidri apliecina Saeimā bez pēdām pazudušais tautas likumprojekts par darba nedēļas saīsināšanu.

Ar sviedriem vaigā

ESAO dati liecina, ka Latvija ieņem 9.vietu starp 36 attīstītākajām pasaules valstīm pēc vidējā darba stundu skaita. 2017.gadā iedzīvotāji vidēji nostrādāja 1875 stundas.

Kopumā vērojama likumsakarība – jo bagātāka valsts, jo mazāk cilvēki strādā. Vācijā strādā vismazāk – 1356 stundas gadā. Visvairāk strādā Meksikā – 2257 stundas. Taču meksikāņu darba mīlestība nepaaugstina atdevi, kas valstī ir tuva minimālajam līmenim ESAO valstu vidū.

90
Pēc temata
Uzņēmējs: par 1500 eiro algu izglītotus darbiniekus sameklēt neceram
Latvijā trūkst darbinieku: gada laikā vakanto vietu skaits pieaudzis par trešo daļu
Latvija izmirst: Ekonomikas ministrija iesaka atlikušajiem strādāt labāk
Ekonomists: Latvija zaudējusi ceturto daļu darba tirgū aktīvo iedzīvotāju
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

3
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

3
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

22
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

22
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā