Diagramma uz datora ekrāna. Foto no arhīva

Investori nevēlas strādāt Latvijā: ieguldījumi kritušies līdz minimumam 7 gadu laikā

53
(atjaunots 09:12 06.09.2019)
2019.gada pirmā puse iezīmējusies ar jaunu uzņēmumu likvidācijas vilni un ārvalstu investīciju summas samazināšanos Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Ārvalstu investīciju summa Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā šī gada pirmajā pusgadā samazinājusies vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn, vēsta žurnāls "Otkritij gorod".

Lursoft dati liecina, ka 2019.gada pirmajā pusgadā ārvalstu invesrīcijas Latvijā reģistrētajos uzņēmumos sastādījušas 14,39 milj. eiro, lai arī 2018.gadā tās sasniedza 33,26 miljonus.

Vairāk nekā pusi investīciju jauno uzņēmumu pamatkapitālā devusi Nīderlande – 8,01 milj.eiro. Gandrīz visu summu – 8 miljonus sastāda divu uzņēmumu — Gustava parks projekti un Brīvības parks projekti – pamatkapitāls. To dalībnieks ir Nīderlandē reģistrētais "Oland International B.V".

Aiz Nīderlandes seko Norvēģija – ieguldījumi 2019.gada pirmajā pusgadā reģistrēto uzņēumu pamatkapitālā sastādīja 3,2 miljonus eiro. Dāņu investori ieguldījuši 2,21 milj.eiro, igauņu – 0,61 milj.eiro, zviedru – 0,33 milj.eiro.

Lursoft dati norāda, ka ārvalstu investīciju kopējā summa Latvijas uzņēmumos samazinājusies līdz 6,94 miljardiem eiro – tas ir zemākais rādītājs kopš 2012.gada.

Iepriekš vēstīts, ka 2018.gadā ārvalstu investori vērtēja, ka Latvijā ir viduvēji pievilcīga investīciju vide – 2,5 punkti no 5 iespējamiem. Šo pētījumu veica Rīgas ekonomikas augstskola. Analīzē teikts, ka tādas gadiem ilgi neregulētas problēmas, kā demogrāfisko rādītāju krišanās, darba spēka trūkuma, izglītības kvalitātes, korupcijas un ēnu ekonomikas dēļ jaunas investīcijas Latvijā varētu neienākt, bet daļa esošo – aiziet.

Parādījusies arī jauna problēma: to rada situācija finanšu sektorā, kas radījusi Moneyval lēmumu iekļaut Latviju pastiprinātas kontroles kategorijā.

Par hronisku problēmu līdz ar ēnu ekonomiku un izglītības sistēmu minēta arī nenoteiktība, kas lielā mērā saistīta ar īstenotajām reformām.

53
Pēc temata
Aģentūra S&P noteikusi Latvijas ilgtermiņa reitingu
Bankas atbrīvojušās no nerezidentiem un ķersies pie latviešu kreditēšanas
Latvijas Bankas ekonomists: mēs nevaram attīstīties bez starptautiskā atbalsta
Šmits: investīcijas Latvijā nepiesaistīs par Jēzus Kristus
Tiesībsargs Juris Jansons, foto no arhīva

Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz mediķu algu dēļ

3
(atjaunots 01:28 08.07.2020)
2020. gada budžets neatbilst veseliem diviem Satversmes punktiem, norāda tiesībsargs savā prasībā Satversmes tiesai.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons iesniedzis Satversmes tiesā pieteikumu par nepietiekamu darba atalgojuma pieaugumu mediķiem 2020. gadā, vēsta Latvijas Avīze.

J.Jansons norādīja, ka likumā par valsts budžetu 2020. gadam nav ņemts vērā Saeimas Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētais veselības aprūpes darba samaksas pieaugums 2020. gadā par 20%.

Tiesībsargs uzskata, ka šāda rīcība neatbilst Satversmes 1. pantam, kas paredz: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 66. pantam: ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad likumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Iepriekš J.Jansons nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā aicināja parlamentu līdz 1. jūnijam likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" veikt grozījumus un rast finansējumu pilnā apmērā veselības nozarei atbilstoši likumā noteiktajam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbildes vēstulē tiesībsargam atzina, ka Saeimas rīcība ir antikonstitucionāla, pieņemot likumu, bet neparedzot finansējumu pilnā apmērā mediķu darba samaksas paaugstināšanā. Valdībai uzdots nekavējoties sākt jautājuma risināšanu. Jūlijā komisija tiksies ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un ekspertiem, lai turpinātu meklēt risinājumu.

Jūnija beigās mediķi vērsās pie tiesībsarga ar lūgumu aizsargāt viņu tiesības ST. Neilgi pirms tam ST piekrita citai tiesībsarga prasībai – par to, ka Latvija nevar uzskatīt sevi par sociāli atbildīgu valsti un vienlaikus garantēt cilvēkiem tika 64 eiro mēnesī.

Pērn pieņemtais likums paredz mediķu algu pieaugumu 2020. gadā vidēji par 20%, tomēr finanses šiem mērķiem nebija piešķirtas. Izdevies atrast tikai aptuveni pusi nepieciešamo līdzekļu, turklāt politiķi vienojās izmantot tos, lai paceltu par 20% zemākās rezidentu algas un par 10% - pārējo medicīnas darbinieku algas.

Jūnija sākumā mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad pieņemt lēmumu par darba atalgojuma palielināšanu par 10%, nākamgad – par 20%, tomēr veselības ministre Ilze Viņķele 30. jūnijā preses konferencē paziņoja: neziņa par to, cik ātri ekonomika atgūsies pēc Covid-19 krīzes, neļauj droši teikt, ka jau šogad mediķu algas pieaugs par 10%.


3
Tagi:
Jansons, mediķi, alga, Latvija
Pēc temata
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Ilzei Viņķelei jāsagatavo jauns mediķu algu modelis
Meitene ar klēpjdatoru, foto no arhīva

Vai iedzīvotāji bieži saskaras ar nepatiesām ziņām internetā

6
(atjaunots 00:58 08.07.2020)
Pandēmijas laikā īpaši aktuāla kļuvusi nepatiesas informācijas izplatība internetā. Pēdējā laikā ar nepatiesām ziņām tīmeklī nav saskārusies tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš informēja, ka tiek izstrādātas jaunas likumu normas ar mērķi pretoties vietnēm ar nepatiesu informāciju. Īpaši aktuāla šī tēma kļuvusi pandēmijas periodā.

Politologs Aleksandrs Koņkovs
© Foto : из личного архива Александра Конькова

Kantar TNS aptauja 18-60 gadus vecu iedzīvotāju vidū parādīja, cik aktuāla ir šī problēma Latvijā. Rezultātus publicējis portāls skaties.lv

Vairāk nekā puse respondentu (59%) informēja, ka pēdējo trīs mēnešu laikā saskārušies ar nepatiesu informāciju internetā vai maldinošām ziņām. Viņu vidū 29% ir par to absolūti pārliecināti, vēl 30% drīzāk ir pārliecināti.

Tikai ceturtā daļa aptaujāto (26%) ar nepatiesām ziņām tīmeklī nav saskārušies, viņu vidū 7% ir par to pilnīgi pārliecināti, vēl 19% drīzāk piekrīt šim apgalvojumam.

Konkrēta viedokļa jautājumā nav 15% iedzīvotāju.

6
Tagi:
Latvija, viltus ziņas
Pēc temata
Skolnieks izraisījis skandālu ar "feiku ziņām" veltītu T-kreklu
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
SputnikPro vebinārā apsprieda viltus ziņas par koronavīrusu
Veselības ministrija vērsās policijā viltus ziņu par koronavīrusu dēļ