Здание банка ABLV

Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV

65
(atjaunots 17:27 05.09.2019)
Žurnāls "Ir" vēsta, ka tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā nonācis ABLV meitasuzņēmums, kas sniedzis grāmatvedības pakalpojumus un, iespējams, palīdzējis klientiem organizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu.

RĪGA, 5. septembris — Sputnik. Pagājušā gada pavasarī slēgtajā bankā ABLV esošo noziedzīgi iegūto līdzekļu apjoms, iespējams, pārsniedzis miljardu eiro. Šo informāciju žurnālam Ir apstiprinājuši divi savā starpā nesaistīti informācijas avoti.

Informāciju par banku, tās klientiem un darbiniekiem analizē Valsts policija ciešā sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldes vadītājs Pēteris Bauska atzina, ka tā viņiem esot prioritāte.

Viņa pārvalde patlaban izmeklē astoņas ar ABLV saistītas krimināllietas, un, iespējams, tas vēl nav viss.

Strādā vairākas izmeklētāju grupas, bet vasarā parādījusies arī jauna sadarbības forma: reizi vairākās nedēļās policijas, prokuratūras un Finanšu izlūkošanas pārvaldes pārstāvji apspriež paveikto un tālākos plānus. Detaļās Bauska neiedziļinājās, taču apsolīja, ka tiks darīts viss, kas ir viņu spēkos.

Līdzekļu atmaksa ABLV klientiem vēl nav sākusies, jo vispirms jāpārbauda to avots, bet atbildīgās iestādes ilgi nav varējušas vienoties, kāda būs pārbaudes metodika.

Finanšu izlūkošanas pārvalde jau iesaldējusi gandrīz simt miljonus eiro ABLV kontos, taču, pēc resora vadītājas Ilzes Znotiņas vārdiem, darba procesā šī summa varot nopietni palielināties.

Viņa atklāja, ka runa varētu būt par vairākiem simtiem miljonu.

Žurnāla "Ir" žurnālistu neoficiālo informāciju Znotiņa nekomentēja, turklāt neatklāja arī procesa nianses.

Patlaban tiek apkopota informācija par patiesajiem labuma guvējiem, savstarpējiem sakariem un agrākajiem darījumiem. Tiesībsargājošo iestāžu uzmanību piesaistījuši vairāki desmiti uzņēmumu grupu, kuru darbībā vērojamas naudas atmazgāšanas pazīmes.

Izmeklēšanas otrais virziens – iespējamā naudas atmazgāšana pašā banku sfērā. "Ir" žurnālistu ziņas liecina, ka izmeklētāji pārbauda vienu no ABLV meitasuzņēmumiem, kas nodarbojās ar grāmatvedības pakalpojumiem un nodokļu konsultācijām un, iespējams, sniedza naudas atmazgāšanas pakalpojumus.

Žurnālisti lūdza bankas likvidatorus komentēt informāciju par miljardu eiro "netīrās" naudas.

Ringolds Balodis norādīja, ka bankas ABLV| likvidācijas procesā gandrīz visi kreditori tika klasificēti kā augsta riska klienti. Tas paveikts, lai organizētu visu kreditoru rūpīgu padziļinātu pārbaudi, un neatkarīgās pārbaudes turpinās.

Jautājumā par bankas meitasuzņēmuma pārbaudi likvidators īsi pavēstīja, ka laikā, kad viņš sācis darbu, bankai vairs nebija tāda meitasuzņēmuma, un likvidatori turpina sniegt visām varasiestādēm nepieciešamo informāciju likumā paredzētajā kārtībā.

Iepriekš vēstīts, ka ar mērķi izanalizēt bankas ABLV iespējamos noziedzīgos darījumus radīta darba grupa no 25 valstu pārstāvjiem. Gaidāms vērienīgs darbs, tāpēc ar tās secinājumiem būs iespējams iepazīties pēc pāris gadiem, atzīmēja Znotiņa.

65
Pēc temata
Arnolds Babris: "Padzinuši no Latvijas 9 miljardus, bet cilvēkiem naudas nav"
Latvija slikti atbrīvojas no naudas un slēdz ciet maz banku: SVF ir neapmierināts
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku
Eiropas komisija izpētīs ABLV bankrota scenāriju
Alūksne

Latvijā iekļūs investīcijas no Krievijas: kāds krievs ir gatavs ieguldīt miljonus eiro

2
(atjaunots 10:43 03.07.2020)
Krievijas investors ir gatavs piedalīties dziedinātavas būvniecībā Alūksnes ezera krastā: viņa nauda aizies kompleksa infrastruktūrā, taču viņa vārds pagaidām paliek nezināms.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Alūksnē pašvaldība iecerējusi būvēt lielu veselības kompleksu, vēsta Rus.lsm.lv.

Šī informācija nākusi no reģionālā laikraksta Alūksnes un Malienas ziņas redaktores Līgas Vīksnas.

Pēc viņas datiem, Alūksnes ezera krastā pašvaldība iecerējusi uzbūvēt lielu dziedinātavu. Savukārt naudu tās būvniecībai pašvaldība saņems caur aizdevumiem, Eiropas fondiem, kā arī no kāda Krievijas investora.

Pastāv ziņas, ka investors no Krievijas uzņemsies infrastruktūras finansēšanu. Par viņa līdzekļiem tiks uzbūvēta viesnīca, baseins un tamlīdzīgas lietas. Tāpat viņš plāno labiekārtot blakus esošo teritoriju, uzbūvējot individuālās ģimenes mājas atpūtniekiem. Investīciju summa no šīs personas puses varētu sastādīt vairāk nekā 3,2 miljonus eiro.

Savukārt pašvaldība uzbūvēs pašu dziedinātavas ēku.

Turklāt Vīksna atzīmē, ka investora meklējumi aizņēma daudz laika. Taču beigās līgums par galvenās ēkas īres tiesībām tika noslēgts un jau ir izsludināts tās pašas celtnes būvniecības konkurss.

Paredzēts, ka projekta īstenošana aizņems 2,5 gadus. Taču rezultātā dziedinātava sniegs novadam 47 jaunas darbavietas, kā arī iekustinās ekonomisko attīstību, jo atpūtnieki taču vēlēsies paskatīties, kas vēl ir šajā apkaimē.

2
Tagi:
investīcijas
Pēc temata
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieciešamu piesaistīt Krievijas investīcijas valstī
Eksperts: Latvija neredzēs investīcijas no KF, kamēr tā neizmainīs attieksmi pret krieviem
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi
Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis, foto no arhīva

Kultūras ministrs atteicās publiski apspriest koncertzāles ēku

7
(atjaunots 08:53 03.07.2020)
Publikai slēgtā Pasaules tirdzniecības centra ēka kļūs par publiski pieejamu koncertzāli, tādēļ projekta publiskai apspriešanai nav nekādas jēgas, uzskata ministrs.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Opozīcijas pieprasījums Saeimā attiecībā uz koncertzāles būvniecību Pasaules tirdzniecības centra vietā ir noraidīts, vēsta Latvijas Radio 4 Ziņu dienests.

Pieteikumu iesniedza deputāti Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) un Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa"). Viņi uzskata zemesgabalu zem daudzstāvu ēkas Elizabetes ielā 2 par nepamatotu un neloģisku izvēli. Tāpat viņiem liekas nepieļaujami tas, ka nebija projekta publiskās apspriešanas.

Taču kultūras ministrs Nauris Puntulis komisijas sēdē apgalvoja, ka ir konsultējies ar speciālistiem un Pasaules tirdzniecības centra (iepriekš – Latvijas Komunistiskās partijas CK) ēkas nojaukšana ir pamatota.

"Tas, ka koncertzāle Rīgai ir vajadzīga un tai ir jābūt Rīgas centrā, ir neapšaubāmi… To apstiprināja visi pētījumi: tikai tad tā var būt ekonomiski izdevīga un nest peļņu. Visi līdzšinējie pētījumi ir ņemti vērā. Visas 9 jūsu nosauktās vietas ir izpētītas, taču ēka Elizabetes ielā 2 guva visaugstākos rezultātus," paziņoja ministrs.

Pēc viņa sacītā, šis lēmums bija saskaņots ar arhitektiem un Nekustamo īpašumu aģentūru.

"Jūs tagad sakāt, ka 7 miljoni eiro maksā šī ēka un 3 miljonus izmaksās tās nojaukšana. Ēkas remontā nepieciešami 30 miljoni eiro. Es negribu saukt šo vārdu, bet jūs visi zināt, kā sauc ēkas, kuru remonts izmaksā dārgāk nekā to vērtība. Šī ir tieši šāda ēka.

Jā, Ekonomikas ministrija varētu to izmantot, taču jautājums ir, kādēļ divu gadu laikā tā arī netika izlemts, kā tā šo ēku izmantos savām vajadzībām? Faktiski šī ēka no 1. janvāra kļūs par lietošanai nederīgu, tas ir ugunsdrošības inspekcijas slēdziens," sacīja ministrs.

Atzīmēsim, ka raidījums "Melu detektors" iepriekš apstrīdēja ministra nosaukto 30 miljonu eiro summu – runa ir par iespējamiem Ekonomikas ministrijas pārvākšanās izdevumiem uz šo ēku. Turklāt tika ņemtas vērā gan būvdarbu izmaksas, gan pārvākšanās un teritorijas labiekārtošanas izmaksas.

"Runa ir par to, ka ēka – šobrīd publikai slēgta – kļūs par publiski pieejamu vietu. Tādēļ es neredzu publiskās apspriešanas nepieciešamību. Mēs šobrīd runājam par to, lai koncertzālei atdotu zemesgabalu, kurš pašlaik ir labākais šim mērķim no valsts īpašumā esošajiem," nobeidza savu uzstāšanos ministrs.

Publisku projekta apspriešanu pieprasa arī arhitekts Pēteris Bajārs. Viņa izveidotā petīcija portālā Manabalss.lv ēkas aizsardzībai, kura ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs, divu nedēļu laikā ir savākusi vairāk nekā 2000 balsu.

7
Tagi:
Nauris Puntulis, Vjačeslavs Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola
Pēc temata
"Šādiem pieminekļiem Rīgā nav vietas": latviešu profesore kritizē Puškina statuju
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Galvenās Latvijas būves – cietums un koncertzāle: deputāts sašutis par koalīcijas lēmumu