Здание банка ABLV

Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV

69
(atjaunots 17:27 05.09.2019)
Žurnāls "Ir" vēsta, ka tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā nonācis ABLV meitasuzņēmums, kas sniedzis grāmatvedības pakalpojumus un, iespējams, palīdzējis klientiem organizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu.

RĪGA, 5. septembris — Sputnik. Pagājušā gada pavasarī slēgtajā bankā ABLV esošo noziedzīgi iegūto līdzekļu apjoms, iespējams, pārsniedzis miljardu eiro. Šo informāciju žurnālam Ir apstiprinājuši divi savā starpā nesaistīti informācijas avoti.

Informāciju par banku, tās klientiem un darbiniekiem analizē Valsts policija ciešā sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldes vadītājs Pēteris Bauska atzina, ka tā viņiem esot prioritāte.

Viņa pārvalde patlaban izmeklē astoņas ar ABLV saistītas krimināllietas, un, iespējams, tas vēl nav viss.

Strādā vairākas izmeklētāju grupas, bet vasarā parādījusies arī jauna sadarbības forma: reizi vairākās nedēļās policijas, prokuratūras un Finanšu izlūkošanas pārvaldes pārstāvji apspriež paveikto un tālākos plānus. Detaļās Bauska neiedziļinājās, taču apsolīja, ka tiks darīts viss, kas ir viņu spēkos.

Līdzekļu atmaksa ABLV klientiem vēl nav sākusies, jo vispirms jāpārbauda to avots, bet atbildīgās iestādes ilgi nav varējušas vienoties, kāda būs pārbaudes metodika.

Finanšu izlūkošanas pārvalde jau iesaldējusi gandrīz simt miljonus eiro ABLV kontos, taču, pēc resora vadītājas Ilzes Znotiņas vārdiem, darba procesā šī summa varot nopietni palielināties.

Viņa atklāja, ka runa varētu būt par vairākiem simtiem miljonu.

Žurnāla "Ir" žurnālistu neoficiālo informāciju Znotiņa nekomentēja, turklāt neatklāja arī procesa nianses.

Patlaban tiek apkopota informācija par patiesajiem labuma guvējiem, savstarpējiem sakariem un agrākajiem darījumiem. Tiesībsargājošo iestāžu uzmanību piesaistījuši vairāki desmiti uzņēmumu grupu, kuru darbībā vērojamas naudas atmazgāšanas pazīmes.

Izmeklēšanas otrais virziens – iespējamā naudas atmazgāšana pašā banku sfērā. "Ir" žurnālistu ziņas liecina, ka izmeklētāji pārbauda vienu no ABLV meitasuzņēmumiem, kas nodarbojās ar grāmatvedības pakalpojumiem un nodokļu konsultācijām un, iespējams, sniedza naudas atmazgāšanas pakalpojumus.

Žurnālisti lūdza bankas likvidatorus komentēt informāciju par miljardu eiro "netīrās" naudas.

Ringolds Balodis norādīja, ka bankas ABLV| likvidācijas procesā gandrīz visi kreditori tika klasificēti kā augsta riska klienti. Tas paveikts, lai organizētu visu kreditoru rūpīgu padziļinātu pārbaudi, un neatkarīgās pārbaudes turpinās.

Jautājumā par bankas meitasuzņēmuma pārbaudi likvidators īsi pavēstīja, ka laikā, kad viņš sācis darbu, bankai vairs nebija tāda meitasuzņēmuma, un likvidatori turpina sniegt visām varasiestādēm nepieciešamo informāciju likumā paredzētajā kārtībā.

Iepriekš vēstīts, ka ar mērķi izanalizēt bankas ABLV iespējamos noziedzīgos darījumus radīta darba grupa no 25 valstu pārstāvjiem. Gaidāms vērienīgs darbs, tāpēc ar tās secinājumiem būs iespējams iepazīties pēc pāris gadiem, atzīmēja Znotiņa.

69
Pēc temata
Arnolds Babris: "Padzinuši no Latvijas 9 miljardus, bet cilvēkiem naudas nav"
Latvija slikti atbrīvojas no naudas un slēdz ciet maz banku: SVF ir neapmierināts
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku
Eiropas komisija izpētīs ABLV bankrota scenāriju
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

13
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

13
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
 Suns

"Latvijas Pasts" sūdzas par suņu īpašniekiem: cieš pastnieki!

13
(atjaunots 11:45 19.04.2021)
"Latvijas Pasts" atgādināja, ka pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības nepiegādāt sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi, un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. "Latvijas Pastā" paziņoja, ka 2020. gadā no nepieskatītiem suņiem cietuši desmit pastnieki, bet 2021. gada četros mēnešos šādu incidentu jau ir četri. Šī statistika rada kompānijai bažas, raksta jauns.lv.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla - ja dzīvnieks agresīvs, pastnieku veselība tiek nopietni apdraudēta. Attiecīgajā adresē dzīvojošās personas var nesaņemt sūtījumus, jo pasta darbiniekiem nav jāriskē ar savu veselību, mēģinot tos piegādāt.

Visbiežāk pieļautās īpašnieku kļūdas ir mājdzīvnieku piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kā arī suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastītes novietošana tā, ka suns traucē un neļauj tajā ievietot korespondenci. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns. Maldīgs ir arī suņu īpašnieku uzskats, ka tieši viņa suns ir draudzīgs un nekaitēs pastniekam, bet realitātē, tiklīdz svešinieks vēlas iekļūt tā teritorijā, suns var kļūt ļoti agresīvs.

13
Tagi:
suns, Latvijas Pasts
Pēc temata
Ar Krieviju Latvijai problēmu nav: "Latvijas pasts" pastāstīja par sūtījumu piegādi
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem
"Biksītes 1 gab.": pasta darbinieces prasība samulsinājusi apmeklētāju